Print

Елена Майстренко – Как научиться говорить Правду в глаза

Helēna Maistrenko - Kā iemācīties teikt Patiesību acīs

20 01 16

Augstprātība. Cildenums. Augstsirdība jeb Kā iemācīties teikt Patiesību acīs

16.01.2019.

Daudzu dzimtu un plaši lietotu vārdu jēdzieniskais tēlainums šodien ir stipri izkropļots, izķēmots, aptumšots vai vispār apgriezts otrādi, pārmagnetizēts. Piemēram, vārdos: kroplis, plānprātiņš, sazvērestība, vienaldzība* un citos, citos, citos.

Meklēt šo seno, bet dzīvo jēdzienu iztulkojumu ir jēga ne jau Vikipēdijā – atnācēju taisījumā, bet slāvu skaidrojošajā etimoloģiskajā vārdnīcā, jo dzimuši un atnākuši šie jēdzieni ir caur slāvu valodām.

Vārds “Augstprātība (Высокомерие)” tagadējos laikos asociējas ar lepnību, pārmērīgi augstu pašnovērtējumu – to nonievāšanu un pazemošanu, kuri ieņem zemākus pakāpienus, piemēram, uz sociālajām kāpnēm, vai kuriem maks ir paplānāks...

Tiem lasītājiem, kuri pazīst Sergeja Tarmaševa (Сергей Тармашев) fantastiskās pasaules, ir labi zināms, ka augstdimensionālie (высокомерные) – tās ir augstas dimensijas saprātīgas būtnes. Attiecībā pret mūsu īstenību – augstāk par 4., jo šeit dzimst iedzīvotāji ar dimensiju, ne zemāku par 4..

Ir arī jāsaprot, augstdimensionāli mēdz būt kā gaišie, tā arī tumšie. Un augstāk sniegtais raksturojums “augstprātība” attiecas tieši uz tumšajiem. Gaišie augstdimensionālie tā sevi neizpauž. Gaišie – izstaro, piesātina, silda, dziedina. Tumšie – absorbē, atņem, noplicina, parazitē.

Rodas jautājums: – Bet kādēļ, kādam nolūkam mums tas būtu jāzina? Šeit taču nav augstdimensionālo!

Atbilde: – Ir, bija un būs!

Noderīgi būtu iemācīties atpazīt viņus, pirmkārt, un saprast, kā pašam paaugstināt savu dimensiju, otrkārt.

Par augstdimensionālo var piedzimt.

Augstdimensionāli vecāki ar tīru augstu ģenētiku, dvēseliskumu un garīgumu spēj piesaistīt, pievilkt augstu dvēseli iemiesojumam viņai visās nozīmēs piemērotā veselīgā ķermenī. Vēl pavisam nesen tas saucās dižciltība (благородство).

Savu augstdimensionalitāti var audzināt, audzēt ar labiem darbiem. Ne vienkārši ar domām, fantāzijām, idejām, bet nostiprināt ar pilnīgi jaunām, lielām, cienījamām darbībām Dzimtas – Dzimtenes – Rases labumam.

Domājams, par augstdimensionalitāti ir pateikts pietiekami, lai pārdomas turpinātu un pieskartos prasmei teikt Patiesību acīs. Teikt, klausīties, atpazīt.

Teikt patiesību – grūti, atbildīgi, cienījami.

Neteikt: izvairīties, melot, klusēt – viegli, zemi, amorāli.

Kāpt uz augšu, krājot tikumu soli pa solim, ieelpu pa ieelpai, vārdu pa vārdam – tā, lai beidzot sasniegtu noteiktu robežu un paceltos uz jaunu pakāpi, un paaugstinātu savu dimensiju – grūti!

Krist lejup, tērējot savu bagātību – viegli!

Sākot ar noteiktu ceļa etapu, jautājums, vai teikt Patiesību, nerodas: cilvēks jau ir izdarījis savu izvēli: teikt! Viņš saprot, ka nepateikt, noblēdīties, noklusēt nozīmē ievērojami pazemināt sevi, nomest necienībā un bez-godībā.

Vienlīdzīgu dvēseļu starpā runāt ir vienkārši, tieši, pieejami, cienījami, ticami un emocionāli gludi. Mūsu mērķis – aiznest Patiesības graudu līdz klausītāja apziņai. Sarunas procesā var parādīties agrāk nezināmi sižeti un virzieni, kuri vai nu nebija izpausti, izrunāti, vai bija nepareizi saprasti. Tāda saruna ir abpusēji noderīga.

Jebkura emocionalitātes paaugstināšanās liecina par tās puses vājumu un neticamību, kura izjaukusi emocionālo līdzsvaru.

Prasme klausīties un runāt pārveidojas spējā atšķirt patiesību no virspusējas, līdz galam nepateiktas vai izšķobītas vārdiski tēlainās enerģētiskās paketes. Vārdi, frāzes, burti un skaņas ir energoietilpīgi: tajos ietverts spēks. Šī spēka pielikšanas vektors un kvantitatīvais raksturojums arī ir svarīgi. Vārdi, tāpat kā būtības, var radīt vai iznīcināt, veidot vai patērēt, ražot vai parazitēt, mirdzēt vai dzēst, ārstēt vai nogalināt...

Nodot zināšanas vajag vienlīdzīgām dvēselēm (равнодушным). Jaunai dvēselei augstas Patiesības kripatas ir neapjēdzamas. Tās ir pārāk dziļas, plašas, augstas, ietilpīgas, daudzdimensionālas, pavēstīt viņām Patiesību – nozīmē kaitēt!

Audzināšanas un apmācīšanas procesā, kurā piedalās dvēseles, dažādas vecuma, brieduma un statusa ziņā, tiek pielietota tēlaina pasakas pieeja. Tā paredz īsteno Zināšanu sniegšanas daudzdimensionalitāti: no viena un tā paša teksta augoša, augšup kāpjoša dvēsele nolasīs arvien dziļākus, dimensiju paaugstinošus zināšanu slāņus.

Pievērsīsim uzmanību jēdzienam Augstsirdība (Великодушие) aplūkojamajā tēmā: Prasmei teikt Patiesību acīs.

Vai augstdimensionāli gaišie var būt nejūtīgi un paiet garām, nesniegt palīdzību vajadzību izjūtošajam?

Jautājumā ir paslēpti uzreiz vairāki virzieni, taču mēs pieskarsimies tikai diviem no tiem. Pirmkārt, paiet garām un nesniegt palīdzību – tā nav jūtu vai dvēseles trūkuma (bezjūtīguma, mazdūšīguma) izpausme. Tu vari būt gan smalki jūtošs, gan augstsirdīgs, taču atteikt palīdzību. Otrkārt, kā, kam un kad, un cik ir noderīgi palīdzēt?

Zemu kritušam iedzīvotājam ir kaitīgi palīdzēt nopirkt pudeli ar indi, tāpat kā just līdzi viņa stāvoklim.

Ienaidniekam, kurš apgānījis tavu māju, ir kaitīgi izdabāt ar vārdu, darbu, līdzjūtību. Viņš būtu izraidāms un sodāms samērīgi ar to, ko viņš ir izdarījis tavā mājā.

Mīlēt parazītu un piedot viņam – nepieļaujami, zemi, netikumīgi, nāvējoši.

Cilvēkam, nonākušam grūtā stāvoklī, var un vajag palīdzēt tieši tik daudz, lai viņš pārvarētu šķērsli, pavirzītos tālāk un augstāk.

Augstsirdība, kā likums, neiesaistās tajos notikumos, kurus cilvēkam vajag varēt uzvarēt pašam. Augstsirdība izpaužas tajā, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un papriecātos par uzvaru kopā ar uzvarētāju.

Augstdimensionālie atnāk palīgā ārkārtējās, ļoti bīstamās situācijās. Viņi negaida ne slavu, ne pateicību. Viņi tā dzīvo, redz, jūt, saprot.

Tā viņiem pavēl viņu Pienākums un Sirdsapziņa. Viņi lieliski zina Visuma Noteikumus un stingri, nelokāmi tos ievēro.

Vārds “informācija” netika izmantots apzināti: citāda forma, ne mūsu. (Cittautietis, ārzemnieks, svešzemnieks, inovatīvās tehnoloģijas...)

© Copyright: Елена Майстренко, 2020

 

Pievienots 16.01.2030

http://parnasse.ru/prose/essay/philosophyprose/kak-nauchitsja-govorit-pravdu-v-glaza.html

Tulkoja Jānis Oppe


* Крамола – (к Ра молю) vēršanās pie Ramhe – Sākotnējās Gaismas, kuru personificē Saules (Ra) gaisma. Nemieri, dumpis, sazvērestība, sacelšanās, jukas – tādu nozīmi šis vārds ieguva kristianizācijas periodā.

Урод – "у Рода" – pirmdzimtais, kurš atrodas Dzimtas aizsardzībā. Pirmais bērns, paņēmis labākās īpašības no savas Dzimtas, pretstatā plānprātiņam (юродивый). Ukraiņu, vecbaltkrievu, čehu, slovēņu valodās: “урода", "врода” – skaistums, skaista. “В семье не без урода”, tas ir, nav ģimeņu bez pirmdzimtā. Līdz ar kristietības izplatīšanos ieguva negatīvu nozīmi, bet kroplis plānprātiņš, ubags bez dzimtas pie baznīcas – kļuva par pozitīvu varoni.

Языче – tautas pārstāvis.

Язычник – языче nekāds, tas ir, cittautietis (инородец), vēlāk citticībnieks (ar citu ticību) (иноверец).

Равнодушие – единодушие, равенство по духу. Nesavaldāmā ateisma periodā ieguva nozīmi “vienaldzīgs”.

Иные – от "ыные", "ы" – svešs, tas ir, sveši, nepazīstami.

Информация – ziņas par apkārtējo pasauli, ierobežotas ar cilvēka prāta un maņu (taustes, ožas, garšas, redzes un dzirdes) uztveres spējām.

Душа – Дивье (деваконическое) тело. Tam ir cilvēka ķermeņa forma un izmēri no diviem līdz vairākiem metriem, no šejienes: “cilvēks bez dvēseles (бездушный)” – tāds, kuram nav tikumības, kurš pazaudējis dvēseli vai pārdevis to riebekļiem; “cilvēks ar vāju gribu (малодушный)” – tāds, kam maz tikumisku uzvaru; “augstsirdīgs (великодушный) cilvēks” – tāds, kurš prot pārvaldīt savas jūtas un pārnest apziņu uz Divje (dēvakonisko) ķermeni.

Slāvu skaidrojošā etimoloģiskā vārdnīca (Славянский толково-этимологический словарь)