Елена Майстренко – Время ускорилось

Helēna Maistrenko - Laiks ir paātrinājies

19 06 26

Laiks ir paātrinājies

2019.06.26.

Laiks ir paātrinājies, izmainījies, brāzmaini traucas, droši vien uz priekšu.

Droši vien tāpēc, ka mēs nezinām, neredzam un nespējam tādā ķeršanā un grābšanā saprast – un kurp tad lido mūsu Laiks? Un vai viņš ir Mūsu?

Ārējais laiks ir sablīvējies, savērpies virpulī, skubina, steidzina. Bet, neskatoties uz viņa kosmiskajiem ātrumiem, ir lietderīgi paraudzīties ar dvēseliski-garīgo aci – un kurp tad viņš neganti lido: uz priekšu, atpakaļ, pa jaunu vijumu vai pa nodzīvotā iebrauktajām sliedēm…

Jo pirms skriet-panākt, būtu labi padomāt: kurp skriet? Kam pakaļ? Kādēļ un kāpēc? Zinot, ka tu lido uz lielas aviokatastrofas vietu, var piebremzēt, pagriezties sāņus vai vispār nedoties ceļā. Pieredzējis automobilists bieži novēro pārgalvjus, kuri tikko ir apdzinuši vai nogriezuši ceļu tev vai blakus esošajam braucējam un panākuši savu avāriju pēc dažiem metriem. Viņi steidzās. Bet jau ir savu nobraukuši.

Ārējais laiks ir paātrinājies, viņš nošķiebj kustības vektoru, jauc, ienes kņadu un jucekli. Bet ir iekšējais laiks, individuālais. To pārvalda pats cilvēks, ja ir spēcīgs, ja ir iemācījies, ja ir stiprs gribā. Gan Dvēseles briedums, gan pacietības tikums, gan dabiskais Viedums – tie ir uzticami un droši palīgi.

Iekšējam laikam nav jānesas galopā pa bezceļiem ar izvalbītām acīm: “Ka tik paspētu!”

Uz ko paspētu? Kā vārdā? Kurš jāpanāk?

Pilnīgi pakļaujoties ārējam Laikam, nav viegli iegūt Mieru.

Ārējais Miers ir vai nu iluzors, vai ne šajā pasaulē, jo dzīves būtība ir kustība, izmaiņas, pārveidošanās.

Iekšējais Miers ir īpašs un dabisks stāvoklis: tas nelīdzinās dīkdienībai, statiskumam, domu un jūtu trūkumam.

Viņa transformācijas dinamika ir dziļa, samērīga un harmoniska. Tā necieš steigu, kņadu, bezatbildību. Tajā gan jūtas, gan domas, gan vārdus apmirdz gaisma un jēga, tie ir pakļauti īstiem mērķiem un uzdevumiem. Tie rada pašlaik, bet redz to, kas nāks, un atbild par darīto.

Interesanti ir arī tas, ka iekšējās harmonijas stāvoklī daudzas iekšējās lietas notiek milzīgā ātrumā, bet bez steigas, kņadas un emocionāla nemiera. Jo mērķis ir skaidrs, maršruts ir iezīmēts, soļi izskaitļoti uz priekšu un ar gribas brīvību nostiprināti, gan arī Vieduma akceptēti, gan mīlestības izloloti.

Lai atrastu līdzsvara punktu – iekšējā Miera stāvokli, nav ne jābrauc, ne jālido, ne jāskrien uz kaut kurieni. Nav arī jāatliek uz vēlāku laiku: “No pirmdienas sākšu!” Pēc tam tas neatnāk. Atbalsta punktu tausti ik dienas, un ar laiku (ar iekšējo individuālo laiku) tas kļūs pierasts, no tā jau ir grūti izsist pat ar jebkuriem ārējiem jucekļiem.

 

© Copyright: Елена Майстренко, 2019

Pievienots 26.06.2019

http://parnasse.ru/prose/essay/philosophyprose/nevedomoe.html

Tulkoja Jānis Oppe