Елена Майстренко – Сказки в нашей жизни

Helēna Maistrenko - Pasakas mūsu dzīvē

18 11 19

Pasaka – tas ir dzīvesveids vai dzīves uzdevumu risināšanas algoritms, audzējot Garu.

Garīgā attīstība tiek nodrošināta ar šo vienkāršo instrumentu: uzmanīgs lasītājs tajā atradīs atbildes uz visiem saviem jautājumiem, piemēru atdarināšanai, ieraudzīs, kā atpazīt negatīvas izpausmes, kā atrast savu dzīves uzdevumu, savu ceļu.

Jeļena

 

Pasaka mūsu dzīvē ienāk kopš pašas piedzimšanas. Bērnībā es gaidīju vakaru, kad no darba pārnāca vecāki, un lūdzu pastāstīt vai izlasīt kārtējo pasaku. Dažas bija pašas mīļākās, tas varēju klausīties vairākas reizes pēc kārtas un ar varoņiem pārdzīvot visas bēdas un priekus, iet pa viņu dzīves Ceļu un ļoti skaidri iztēloties viņu liktenim lemto piedzīvojumu ainas.

Klausoties pasakas, es iztēlojos sevi viņu vietā. Protams, ka vienmēr izvēlējos pozitīvos varoņus, uz kuru pleciem gūlās visvairāk pārbaudījumu. Bet toties viņi iemantoja lielas veltes kā balvu par godīgumu un drosmi.

Man liekas, ka ar pasakām tiek ieliktas dzīves programmas, nodota mūsu Senču dzīves izpratne. Tās palīdz nenomaldīties no sava dzīves Ceļa, saprast sevi, atklāj Cilvēka uz Zemes dzīves jēgu un mērķi.

Un pat pieaugušam cilvēkam pasaku lasīšana palīdz tikt skaidrībā sarežģītās dzīves situācijās.

Tatjana

 

Ja aizdomājamies, tad dzīvē mēs pastāvīgi saduramies ar pasakām, sākot no bērnības. Kad vēl bijām mazi, nevarējām lasīt, māmiņa mums lasīja pasaku, kur mēs jau sapratām, kas ir labs un ļauns. Kad kļuvām pieauguši, tad vienmēr priecājāmies, kad pasaka beidzās labi, un sākām saprast, ka galu galā labais uzvar ļauno. Un kāpēc mūs šis jautājums nodarbināja? Pasakas mums deva izpratni, ka vajag ar cieņu un mīlestību attiekties pret vecākiem, darīt cilvēkiem labu, bet uz ļaunumu neatbildēt ar ļaunumu.

Pasakas manā dzīvē nospēlēja lielu lomu, un pēc tam atnāca izpratne, ka caur pasakām mums tiek dotas Zināšanas nošifrētā veidā. Tā ir liela tautas gudrība: redzošs cilvēks, apzinošs, no pasakām var daudz saprast!

Tatjana

 

Kāda pasaka? Tajā izpratnē, ka bērnībā, ar skaistu sižetu, kur varonis kaut kādu notikumu, pārvērtību procesā iemanto pašu labāko sievu, puskaraļvalsti un visu tādā garā?

Vai es varu teikt, ka mana dzīve attīstījās pēc tāda sižeta?

Jā, varu!

Kaut kādu man neapjaušamu cēloņu dēļ veidojās tā, ka mana dzīve mainījās kardināli. Vai ne tajā ir burvestība? Un par savu darbu saņēmu balvas kā pasakā.

Un arī līdz šim viss turpināja dzīvot pasakā, kur grūtības sasaucas ar burvju balvām.

Par ko Dieviem, Eņģeļiem, savai Dzimtai pateicos!

Slava mūsu Dieviem un Senčiem!

Tamāra

 

Vai viedi ir teikuši mūsu Vectēvi: “Pasaka ir meli, bet tajā ir mājiens?”

Es uzskatu: tajā ir Patiesība, tā ir dzīve. Pēc Būtības mēs dzīvojam Pasakā un, par ko mums kļūt šajā pasakā – ir mūsu Ceļš, mūsu Darbs un mūsu Izvēle!

Paskaties apkārt: mūs ielenc kaščeji, ērmi, brīnumdari un viedie, dzīvnieki-palīgi, kuri ar laiku var kļūt cilvēki. Apkārt – burvestība!

Ja paveiksies, tad no bērna autiņiem šajā burvestībā tevi apmācīs Vecmāmiņa ar Vectēvu un Vecāki. Bet, ja ne, tad tev pašam nepieciešams iemācīties, citādi tā arī izčibēsi, izplēnēsi.

Ja esi iemācījies, meklē savu Vasiļisu, audzē savu Sauli un Vairo Dzimtu! Dzemdiniet kopīgi savu Pasaku! Kurā tu esi Burvis, Radītājs!

Dmitrijs

 

© Copyright: Елена Майстренко, 2018

 

Pievienots 19.11.2018

http://parnasse.ru/prose/essay/philosophyprose/skazki-v-nashei-zhizni.html

Tulkoja Jānis Oppe