Елена Майстренко – Сказка в нашей жизни

Helēna Maistrenko - Pasaka mūsu dzīvē

18 11 11

2018.11.10.

Pasakā dzīvo patiesība.

Mūsdienās interpretēt Pasaku kā izdomājumu, fantāziju, notikumu un pasauļu nerealitāti ir nepareizi, izkropļoti.

Jā, Pasakas ir pārpilnas ar tēliem, iedvesmojošiem instrumentiem, ar kuru palīdzību saruna tiek risināta ne tikai prāta-saprāta, bet arī jūtu, apziņas-zemapziņas-pārapziņas līmenī, Gara un Sirdsapziņas līmenī. Tajā ir pasaku pasaules uztveres bagātība un spēks, nevis vājums vai izdomājums, iluzoriskums.

Uztvere, kas padarīta nabagāka, kurai atņemta daudzdimensionalitāte, taisni arī rada mītu par teiksmainiem izdomājumiem, par aiziešanu no īstenības. Pasakās viss ir Patiesība! Īpaši tajās, kuras vēlīno laiku sacerētāji nav “palabojuši”.

Ir zināms, ka cilvēks nevar izdomāt to, ko viņš pats nav redzējis, nav pārdzīvojis, kas neeksistē! Tā arī Pasakās tiecās nodot, attēlot un dažreiz pat aizzīmogot kaut ko ārkārtīgi svarīgu un noderīgu, ko nepieciešams zināt bērniem, mazbērniem, pēctečiem.

Un ceļojumi pa dažādām pasaulēm: kā atklātām, tā arī paslēptām, slepenām, liecina tikai par to, ka pazīstamas un staigātas bija tās noslēpumainās zemes, uz kurām šodien daudziem laikabiedriem takas ir slēgtas. Slēgtas dēļ cilvēku-iedzīvotāju vājuma, viņu nesagatavotības staigāt pa saudzējamiem celiņiem.

Tas, kas atklātā pasaulē šķiet neiespējams, nerisināms, fantastisks, citās pasaulēs ir izpildāms. Un citā pasaulē sperts solis kļūst izpausts mūsējā. To mēs zinājām, un Senči pēctečiem nodeva Zināšanas, tajā skaitā arī Pasakas formā. Un Gara-Sirdsapziņas, Lielās Dvēseles, dzimtas asiņu līmenī notika atpazīšana-atcerēšanās un… gadījās, ka notika brīnums!

Burvestības brīnums, pārvēršanās brīnums, apzināšanās brīnums, izdziedināšanās brīnums, vieduma un meistarības iemantošanas brīnums, dvēseliskās pārveidošanās brīnums un daudz citu labu brīnumu!

 

Pasaka – tā ir burvestība!

Laba maģiska iedarbība. Pat izlasot-noklausoties Pasaku, cilvēks pārveidojas: kļūst nedaudz viedāks, labāks, pilnīgāks, stingrāks Garā, dāsnāks Dvēselē, patiesāks, godīgāks, stiprāks, labestīgāks, tīrāks…

Bet, ja cilvēks Pasaku stāsta, tad ienes tajās savas uztveres elementus, pastiprina noteiktas sižeta līnijas vai pārdzīvojumus, izliek īpašus akcentus vai papildina ar jauniem tēliem… Citiem vārdiem, iekļaujas radošajā procesā, kura rezultātā pārveidojas pats un rada labas maģiskas darbības.

Piemēram, rotaļīgā, nepiespiestā, vieglā formā nodod savam bērnam dziļas, nopietnas, svarīgas Zināšanas, turklāt nevis pamācošā, nomācošā intonācijā, bet tēlainā, daudzdimensionālā, viegli atpazīstamā un pieņemamā veidā.

 

Pasaka – tā ir jaunrade!

Vai mūsdienu cilvēkam ir noderīgi zināt daudz pasaku?

Mazs bērns vai pieaudzis vīrs sūdzas, pukojas, ka ar viņu ir netaisnīgi apgājušies. Mūsu laikā vairs nav kauns sūdzēties pa labi un pa kreisi par savām grūtībām, pārestībām, pasaules nepilnību utt. un tml. Pašlaik ar to spēlējas pat pēc vecuma nobrieduši vīri. Nobrieduši pēc vecuma, bet ne dvēselē. Sūdzēties, apsūdzēt – tātad atzīties savā vājumā, savā bezspēcībā ne tikai atjaunot pārkāpto un apgānīto taisnīgumu, bet pat uzzināt-atpazīt cēloni.

Bet, mazam bērnam atnākot pie vieda vecāka, viņš izdzirdēs sirsnīgu Pasaku-patiesu notikumu par to, cik kaitīgs un bīstams ir aizvainojums, apsūdzība, lepnība, mantkārība, žēlums… Un mazais bērns iegaumēs mācību un kopš bērnības iemācīsies atpazīt nezāļu asnus kā savā dvēselē, savā apziņā, tā arī neļaus viņām aizaugt ar indīgu jūtu audzēm.

Un, kā un kāpēc? Nu ļoti vienkārši – vieds vecāks laikus atcerējās vajadzīgo pasaku un labestīgi un ar mīlestību izstāstīja to savam bērnam. Bet varbūt nevis pavēstīja, bet sacerēja. Un ne vienkārši pavēstīja, bet ielika ļoti gudru Velti gan Dvēselē, gan sirdī, gan asinīs, gan Sirdsapziņā savam mīļotajam bērnam.

Un, kad Zināšanas ir gan asinīs, gan Dvēselē, gan Garā, gan Sirdsapziņā, tad sāks tecēt-skriet, un tās tiek nodotas gan bērniem, gan mazbērniem, gan tāliem pēctečiem. Jo Zināšanām, kas nodotas pa Dzimtu, piemīt milzīgs spēks! Labdarīgs Mīlestības un radīšanas spēks!

Vai vajag sacerēt savas dzimtas Pasakas? Domā pats! Domā gan ar prātu-saprātu, gan ar brīvo Dvēseli, gan ar Krievu Garu, gan ar Mirdzošo Sirdsapziņu!

 

© Copyright: Елена Майстренко, 2018

Pievienots 11.11.2018

http://parnasse.ru/prose/essay/philosophyprose/skazka-v-nashei-zhizni.html

Tulkoja Jānis Oppe