Print

Елена Майстренко – "Каждое деяние своей мерою меряется"

Helēna Maistrenko - “Katrs darbs ar savu mēru tiek mērīts”

2018.06.18.

“Kādus darbus jums cilvēki dara, tādus arī jūs
radiet viņiem, jo katrs darbs ar savu mēru tiek mērīts.”

Mūsu pasaule ir mēru pasaule.

Un tas nozīmē, ka visam ir savs termiņš un savs mērs. Un, ka viens no mūsu daudzajiem uzdevumiem, iemiesojuma uzdevumiem, ir atrast savu mēru gan attiecībās, gan darbos, gan sapņos, gan jūtās.

Nav vienādu cilvēku: katrs ir īpašs, unikāls, neatkārtojams. Nav vienādu darbu: katrs vismaz ar kaut ko atšķiras no iepriekšējā – ar laiku, ar iesaistītajām personām, ar attieksmi pret notikumiem un tā tālāk un tālāk.

Atrast mēru katrai rīcībai, katram vārdam, sajūtai, skatienam ir grūti. Tas ir process: audzināšana, pieaugšana, dvēseles paaugstināšana no mazdūšības caur dvēseliskumu uz augstsirdību.

Kurš ved Dvēseli pa šo uzkāpšanas ceļu?

Gars un Sirdsapziņa!

Viņi palīdz tikt skaidrībā, ar kādiem darbiem atbildēt uz likteņa ačgārnībām. Ar kādu vārdu noraidīt provokāciju vai maskētu nepatiesību. Kādas jūtas nedrīkst sevī audzēt un laist pasaulē, un kādās var arī dalīties, kad to ir pietiekami.

Cilvēks mācās pārvaldīt, vadīt sevi: savus nodomus, runas, darbus, jūtas. Cilvēks izvēlas, pieņem lēmumus, rīkojas, vadoties pēc tikumības, Goda, Sirdsapziņas likumiem.

Šķiet, pazīstami vārdi, bet jau aizmirsti, nodzēsti, izspiesti no mūsdienu kultūras puses. Faktiski, nevis no kultūras puses, bet tādēļ, ka tās nav! Jo mūsu modernajā sabiedrībā kā netīras nezāles ir uzplaukušas sabozušās netikumība, dzīve bez principiem, negodīgums, kultūras trūkums, neglītums, velnišķīga apreibinoša dvingaina uzdzīve...

Ja dvēsele ir pārstājusi dzirdēt Sirdsapziņas balsi, tātad nav vairs cilvēka šajā ķermenī, viņu ir pārņēmis necilvēks. Viņš nespēj sevi vadīt, izvēlēties, pieņemt lēmumus, vadoties pēc tikumības, Goda, Sirdsapziņas nosacījumiem. Viņš reaģē pēc tiem standartiem, kurus noteicis, iedvesis, iepotējis subkultūras un pseidokultūras vadības mehānisms. Bezgribas cilvēku vada spēks no malas, ārēja vara, sveša apziņa.

Ja dvēsele ir pārstājusi dzirdēt Sirdsapziņas balsi, tātad viņu pilnībā ir aptvēris degradācijas process, un tagad viņas taciņa ved pie bezjūtīguma – dvēseles nāves, kas ir briesmīgāka par ķermeņa nāvi. Jo ķermenis ir dvēseles telpisks pagaidu konteiners. Bet pati dvēsele – mūžīga, daudzdimensionāla, kura tērpjas dažādos ķermeņos: ne tikai blīvajos, bet arī smalkajos, fiziskajai acij neredzamos.

Bezjūtīgie ķermeņi vēl kādu laiku klīst pa Pasauli, gluži kā spoki... Bet ne ilgi. Un līdz ar ķermeņa nāvi – kad dzīvība ir mirusi – viņi aiziet uz visiem laikiem: tukšumam Daudzdimensionalitātē nav vietas: “Daba nemīl tukšumu!”

Paskatieties acīs gājējiem. Caur acīm Dvēsele skatās pasaulē, izzina to, izdaiļo, cildina. Ja acis ir tukšas: auksti paliek no tāda skatiena, sāpīgi, drūmi... Bet ir acis, no kuru skatiena ir grūti atrauties: tas silda, apgaismo, apvelta, mīl!

 

Мера в словах и мера в деяньях,

Мера в мечтах и в душевных терзаньях.

Мерой наполни труды и заботы.

Мерой восполни провалы, пустоты.

 

Мерой смири нетерпенье и страсти.

Вѣру крепи, чтоб не сгинуть в ненастье.

Мера – нелёгкая ноша-наука:

Ей незнакома ленивая скука.

 

Времени мера пусть будет порукой:

Времени мера – изящная штука:

Не обмануть её, не одурманить,

Не подкупить и не оболванить.

 

Меряй по Времени слово, деянье!

Меряй по Совести дум состоянье!

Меряй по Щедрости роскошь общенья!

Меряй по Нежности трепет творенья!

 

Только Любовь никогда не измеришь!

Свято ей верь: всё с Любовью сумеешь!

Mērs ir vārdos, un mērs ir darbos,

Mērs ir sapņos un dvēseles mokās.

Ar mēru piepildi darbus un rūpes.

Ar mēru aizpildi iegruvumus, tukšumus.

 

Ar mēru nomierini nepacietību un kaisles.

Ticību stiprini, lai neizčibētu nejaukā laikā.

Mērs – nav viegla nasta-māksla:

Tas nepazīst slinku garlaicību.

 

Laika mērs lai ir drošībai:

Laika mērs – smalka lieta:

Ne piemānīt to, ne apdullināt,

Ne uzpirkt un ne apmuļķot.

 

Mēri pēc Laika vārdu, darbu!

Mēri pēc Sirdsapziņas domu stāvokli!

Mēri pēc Dāsnuma solījuma krāšņumu!

Mēri pēc Maiguma radījuma trīsas!

 

Tikai Mīlestību nekad neizmērīsi!

Tici tai svēti: visu ar Mīlestību spēsi!

 

© Copyright: Елена Майстренко, 2018

 

Pievienots 26.06.2018

http://parnasse.ru/prose/essay/philosophyprose/-kazhdoe-dejanie-svoei-meroyu-merjaetsja.html

Tulkoja Jānis Oppe