Марк Ифраимов - Бездна–мост к свободе!

Marks Ifraimovs - Bezdibenis – tilts uz brīvību

16 12 01Agri vai vēlu pienāk stunda, kad patiesība iznāk ārpusē. Un izrādās, ka tās lietas, kuras gadiem likās nevainīgas, ir vientulības un naudas trūkuma cēlonis.

Piemēram, vienkāršs jautājums: “Kur tu esi?” zemapziņas līmenī parāda jūsos vampīru, kurš alkst sameklēt un izdzert meklējamā upura uzmanības enerģiju.

“Kur tu esi?” – līdzatkarīgas būtnes jautājums. Kas tas tāds ir – līdzatkarīgais? Līdzatkarība – tā ir vajadzība pēc citu cilvēku klātbūtnes, bez kuras nav iespējama patstāvīga funkcionēšana.

Cilvēkus ar tādu vajadzību nemīl. Kā ubagus. Viņiem padod uzmanības druskas un grib no viņiem ātrāk aizbēgt. Tādu cilvēku liktenis ir stāvēt baznīcas priekšā un gaidīt kārtējo labestīgo upuri, kurš pados žēlastības dāvanu un pēc tam, kaunīgi slēpjot acis, pazudīs aiz pagrieziena uz visiem laikiem.

Domājat, tādu ar vajadzību ir maz? Pēc Amerikas psiholoģijas asociācijas datiem līdzatkarīgi ir 98% Zemes iedzīvotāju.

Līdz 38 gadiem katra sieviete cer, ka viņa neietilpst šajos 98%. Tuvāk 45 gadiem katrs vīrietis jau saprot, ka bez dopinga viņš ar savu slikti slēpto nemieru galā netiks. Par laimi, dopings bijušās soc. nometnes valstīs ir lēts, un alkoholu var atrast ik pēc katriem 200 metriem.

Ar vajadzību pēc cilvēku klātbūtnes, līdzatkarīgais, satrauktais un sevi žēlojošais – tie ir sinonīmi. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai mēs būtu un paliktu tādi uz visiem laikiem. Tāpēc ka mēs esam patērētāju sabiedrība. Un Patērējam mēs īpaši labi, ka mums ar jauna dopinga palīdzību vajag novērsties no cauruma krūtīs, no kura uz āru tā vien pastiepjas nemiera vampīriskie taustekļi.

Protams, mīļotais cilvēks nevar barot jūsu nemieru pastāvīgi. Sākumā viņš aizvērsies un ierobežos emocionālās tuvības seansus, caur kuriem pilnā gaitā notiek viņa dzīvības enerģiju atsūkšana, bet pēc tam vispār aizbēgs. Pie tās vampīrenes, kura pagaidām ir gatava pagaidīt un neslēgt savu sūkni manāmā jaudas līmenī.

Tas, kuram ir atsūkta enerģija, ilgi nebūs tāds upuris. Tikko kā viņš konstatēs enerģijas noplūdi, viņš ieslēgs bendi un kļūs tirāns, kurš sadragās visas iepriekšējās saiknes ar vampīru. Šajā brīdī viņš pats atsūks visu, ko agrāk pacietīgi deva.

Palaikam viņš nožēlos izdarīto un centīsies glābt attiecības, taču jūsu ieradums vapmīrot atņems viņam vēlmi būt attiecību glābējam, un viņš pametīs jūs tajā momentā, kad jūs sēdēsiet uz bada diētas bez tik nepieciešamās svešas uzmanības devas.

Kopumā aina ir tāda. Mēs dzīvojam vampīru civilizācijā; viņi pastāvīgi meklē, kam izsūkt enerģiju. Tikai 2-5% Zemes iedzīvotāji ir brīvi no inficēšanās un ir Radītāji. Šie cilvēki saprot, kur dzīvo, un šī izpratne ļauj viņiem neiesaistīties vampīru spēlēs un būt aizsargātiem no viņu kodieniem.

Viņu ģimenēs plaukst pārticība, mīlestība un radošums. Vai vajadzības pārņemts vampīrs, kurš ir atkarīgs no svešas uzmanības devas, var izdziedināties un kļūt par brīvu Radītāju?

Diemžēl mazticami, ka vajadzības pārņemtam vampīram pietiks enerģijas attīrīt sevi no indes, kura liek viņa caurumam krūtīs pastāvīgi paplašināties.

Pat ja līdzatkarīgam paskaidros un piedāvās pārejas ceļu no vampīra eksistences uz dzīvi, pilnu mīlestības un bagātības, viņa saindētais prāts skandinās viņam, ka “tas viss ir meli, visi tā dzīvo, nomierinies un nerausties!”

Bezdibenis šķir vampīru rases un Radītāju līgas pasaules. Tilts pār bezdibeni ir, taču to pārvar tikai daži.

Kāpēc tas ir tik grūti? Pieņemsim, ka jūs esat izlēmuši aizbēgt no līdzatkarīgu vampīru realitātes? Kas tad jūs sagaida?

Lai pārietu tiltu, vajag ielēkt savā caurumā. Jūs tikai iedomājieties – visu dzīvi jūs to no sevis slēpāt un pēkšņi izlēmāt atkailināt un ienirt!

Bailes pirms lēciena jums ir garantētas. “Kas mani tur sagaida? Kādēļ es to daru? Varbūt pārtraukt un atgriezties? Ak, dievs, glāb un pasargā!” – šie informētā prāta spiedzieni uzstājīgi prasīs atgriešanos atpakaļ cietumā.

Bet ja pēkšņi jums izdosies nepievērst tiem uzmanību, jūs pāriesiet tiltu un nonāksiet jūsu Iekšējā Visuma apbrīnojamajā pasaulē.

Jūs ieraudzīsiet, cik tā ir brīnišķīga un cik daudz tur ir tās enerģijas, kuru jūs neveiksmīgi agrāk mēģinājāt nosūkt tuviem cilvēkiem.

Jūs piepildīsieties un varēsiet iziet parastajā realitātē kā Radītājs, brīvs no apkārtējo vampīru bērnišķīgajiem uzbrukumiem. Vampīri stiepsies pie jums, jūtot brīvas enerģijas esamību, bet jūs jau vairs nevarēsiet reaģēt uz viņiem ar bailēm un upura sajūtu.

Jūs ieraudzīsiet viņu vajadzības un palīdzēsiet viņiem iziet viņu ceļu no vampīriem uz Radītājiem. Un viņi pateiksies jūsu dzimtai un pēctečiem līdz laiku galam.

Kas var būt labāks par dzīvi tādam cilvēkam, kurš dod brīvību un mīlestību citiem cilvēkiem. Es patiesi vēlu jums tādu dzīves stilu, tāpēc ka pats esmu pārgājis tiltu uz Radītāju pasauli un izbaudu savu misiju dot brīvību un skaidrību cilvēkiem.

Ja jūs man jautāsiet (un jautā vienmēr), kā ielēkt paša caurumā, es atbildēšu:

- Ielēkt tur tikai vienīgi ar prātu nevar. Var to izdarīt tikai totāli ķermeniski, emocionāli un, visbeidzot, ar prātu.

Jums tas ir jāizdara fiziski. Izmantojot elpošanas prakses, lai apslāpētu prāta spiedzīgo balsi. Izmantojot ķermeņa kustības, kuras atkārto visas emocijas, kuras nomainās viena pēc otras kā viļņi, kuri uzgāžas peldētājam okeānā.

Caur vebināru tas nav izdarāms. Vebināri ir labi, lai nodotu informāciju, kura vienalga netiks izmantota. Ielēkt savā caurumā var tikai reālā ķermeniskā treniņā.

Šis treniņš eksistē un ir viens no labākajiem pasaulē. Tas saucas “Karaļa un Karalienes dzimšana”. Uz to nāk tikai tie, kas ir noguruši vampirēt paši un cīnīties ar vampīriem, kuri dzīvo blakus istabā.

Neesmu pārliecināts, ka ir pienācis jūsu laiks pāriet no līdzatkarīgo 98% uz Radītāju 2%. Taču informāciju kā Zīmi man ir pienākums dot. Visdrīzāk jūs parādīsieties man ceļā, kad jums būs pavisam slikti. Kad jūs pametīs kā vecu diedelnieku un pilnīgu niecību. Un, kad vairs neiznāks likties sev kā sekmīgai un pievilcīgai personībai, jūsu caurums teiks jums: “Pietiks melot! Tiec skaidrībā ar sevi!”

Un tad jūs atcerēsieties, ka reiz kaut ko lasījāt par vampīriem un par treniņu “apmēram kaut kas par karaļu dzimšanu”, un atradīsiet mani internetā.

Tad jūs būsiet gatavi pagriezties pret savu bezdibeni krūtīs, un tas kļūs jums par tiltu uz brīvību.

©Марк Ифраимов

©Marks Ifraimovs

 

Pievienots 01.12.2016

http://www.markifraimov.ru/?p=3370

Tulkots ar autora atļauju

Tulkoja Jānis Oppe