Print

Наталья Цой – Игровая зависимость (лудомания)

Natālija Coja - Azartspēļu atkarība (ludomānija)

21 04 03

Autore – Natālija Coja

Ludomānija – tas ir profesionāls termins, ar kuru apzīmē patoloģisku noslieci uz azarta spēlēm, kura dominē cilvēka dzīvē un ved pie sociālo, profesionālo, materiālo un ģimenisko vērtību samazināšanās. Tiek tulkots kā “neprāts”, “tieksme”. Kā atkarības veids līdztekus alkoholismam un narkomānijai, tas nes kaitējumu mūsdienu sabiedrībai.

Azartspēļu atkarība kā fenomens parādījās pirms tūkstošiem gadu. Jo katrā ciltī taču bija kādas galda spēles, pie kurām cilvēki “cīnījās” par ēdienu, inventāru, apģērbu un tā tālāk. Mēģinājums gūt peļņu ir viens no azartspēļu atkarības simptomiem.

Ludomānija vēl nav ļoti labi izpētīta, vēl ne visi zina, kā ar to strādāt, vēl ne visi redz šajā slimībā problēmu. Bet skaidrs ir viens: vajag vērīgi ieskatīties. Visbiežāk tas ir saistīts ar to, ka ne ģimene, ne pats cilvēks neuzskata šo atkarību par kaut ko nopietnu. “Uz darbu viņš iet? Iet!” “Ģimenē uzvedas labi? Labi.” “Nedzer un nedurstās? Nu tad lieliski!” “Jā, dažreiz neatnes daļu algas līdz mājām. Jā, dažreiz ir spiests ieķīlāt vērtības lombardā. Nu un kas par to?” – tieši tā domā spēlmaņa ģimene. Tieši tāpēc domāšanas ārstēšanu pavada ļoti spēcīga noliegšana un tā aizņem daudz vairāk laika, nekā citu adiktīvu traucējumu ārstēšana.

 

Azartspēļu atkarības formas: individuālā un sociālā.

Individuālā azartspēļu atkarības forma tiek uzskatīta par vissmagāko un sliktāko, jo šī formāta atkarība ved pie kontaktu zaudēšanas ar sociumu. Cilvēks visu laiku pavada slēgtā telpā, vienatnē ar datoru vai spēļu automātu. Pakāpeniski atrofējas vēlēšanās kontaktēties ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem. Dzīves centrā ir spēle un viss, kas ar to saistīts. Tā ir sava veida narkotika, un, ja laikus netiek iedzerta deva, tad noteikti tevi sasniegs depresija.

Sociālā forma – tas variants, kad cilvēkam ar patoloģisku atkarību no spēles vēl saglabājas noteikti sociālie kontakti. Viņš pavada laiku ne mājās un ne vienatnē, bet spēļu zālēs vai tīklos, spēlējot tiešsaistē. Šajā gadījumā atkarība ir nedaudz citāda. Cilvēkam ir liela vēlme sacensties, tāpēc sociālā forma nav tik postoša, kā individuālā azartspēļu atkarība.

Pirmām kārtām ir vērts saprast, ka atkarība – tā nav cilvēka iegriba, bet reāla un bīstama slimība, ar kuru atkarīgais tikt galā patstāvīgi nav spējīgs. Ludomānijas gadījumā cilvēks ir pilnīgi pakļauts spēlei, un viņam ir vajadzīga “palīdzīga roka”.

Jebkura spēle, kurā ir vismaz kaut kāda iespēja uzvarēt, var kļūt par atkarības rašanās cēloni.

Ir dati – lai parādītos azartspēļu atkarība, dažiem cilvēkiem pietiek spēlēt vairākas stundas pēc kārtas. Izredzes tiek novērtētas gandrīz uz 48%, kas liecina par to, ka reiz zaudējušais “iesēdīsies”.

Salīdzinājumam ir statistika, ka alkoholisma atkarības parādīšanās varbūtība ir apmēram 34%. Šie skaitļi liecina par to, cik spēcīgi azarta spēles iedarbojas uz cilvēka apziņu. Azartspēļu atkarība visbiežāk beidzas ar pilnīgu izputēšanu, ģimenes, draugu, darba zaudēšanu. Cilvēks nejūt riebumu pret zagšanu, pastāvīgi mānās, bieži “noraujas” un var būt agresīvs, ja rodas šķēršļi viņa ceļā pie spēles.

Azartspēļu atkarību ārstēt ir ārkārtīgi smagi, jo galvenais tās parādīšanās cēlonis guļ dziļi galvā un tam ir nefizisks raksturs. Slimības novēršanai ir svarīga profilakse. Piemēram, izglītojošas un sociālas kampaņas, kuras aktīvi propagandētu, kādas sekas ir aizrautībai ar spēli.

Kazino, automāti, datorspēles – viss spēlmaņa arsenāls speciāli ir noskaņots uz to, lai palielinātu atkarīgo rindas.

 

Pakāpeniski azartspēļu atkarība var transformēties citās slimībās.

Nereti azartspēļu atkarība beidzas ar depresiju vai šizofrēniju. Nereti cilvēks neiztur visu situācijas smagumu, ka ir parādi un viss kas cits, un izdara pašnāvību.

Kļūt par azartspēļu atkarības upuri var jebkurš cilvēks neatkarīgi no vecuma. Bet visbiežāk azartspēļu atkarība ir novērojama bērniem, pusaudžiem un vīriešiem virs vidējā vecuma. Atkarīgs no azartspēlēm var kļūt kā skolnieks, tā arī pensionārs. Bērni un pusaudži visbiežāk ir atkarīgi no datorspēlēm, tāpēc viņus vēl sauc arī par “geimeriem”.

Bērns geimers pakāpeniski izolējas no saviem vienaudžiem, bēg no ierastās realitātes. Atkarība atņem bērnam bērnību, pasliktinās viņa veselība nepareiza dzīvesveida dēļ.

Pakāpeniski zūd interese par skolu. Bērns kļūst arvien noslēgtāks un agresīvāks. Profilakses mērķu dēļ speciālisti rekomendē – lai nerastos atkarība, bērnus vajag norobežot no datorspēļu izmantošanas.

 

Cēloņi, kāpēc rodas azartspēļu atkarība un kādas ir tās izpausmes.

Spēles laikā galvas smadzenēs notiek process, analoģiska narkotiku iedarbībai. Konkrēti izdalās apmierinātības hormons endorfīns. Starpība ir tikai tajā, ka narkotiku lietošanas laikā endorfīns izdalās caur ķīmisku reakciju, bet spēles laikā apmierinātības hormons izdalās brīvprātīgi.

Cilvēks turklāt izjūt veselu emociju paleti:

azartu;
uzvaras prieku;
patīkamu sajūtu meklējumus, jo reālajā dzīvē spilgtu momentu nav;
nenoformējusies psihe meklē savu realizāciju;
spēle aizstāj seksuālās aktivitātes trūkumu.

 

Lai izvairītos no patoloģiskās aizraušanās

ar azarta un datorspēlēm, nepieciešama speciālista iejaukšanās un tuvo cilvēku iejūtība. Azartspēļu atkarību ārstēt ir ārkārtīgi smagi, jo galvenais tās parādīšanās cēlonis guļ dziļi galvā un tam ir nefizisks raksturs.
Proti, spēlmanis, līdzīgi narkotiķim, ja laikus nesaņem devu spēles veidā, izjūt absistenci. Tieši tāpēc, vadoties pēc atkarības attīstības dinamikas un stāvokļa, kādā atrodas spēlmaņi, psihologi nosūta viņus uz narkoloģijas dispanseriem, lai viņi izietu kompleksu medicīnisku ārstēšanos, kurai jābūt vērstai uz to, lai atbrīvotu no atkarības, kā arī izārstētu no iegūtajām fiziskajām kaitēm.
Pie jebkuras slimības, ja pamatā guļ tieši psiholoģiska atkarība, pirmām kārtām palīdzēt sev var pats cilvēks, apzinājies, ka ir slims un nepieciešama ārstēšanās.

Virzošais spēks, kas ietekmē izvēli, – vērsties pie speciālista vai ne – ir vēlēšanās izmainīt savu dzīvi, kļūt labākam. Tāpēc jebkurā gadījumā, jūtot psihisku, psiholoģisku diskomfortu, labāk vērsties pie speciālista un palīdzēt sev tikt skaidrībā ar problēmām.

https://onclinic.kz/psihoterapiya/lechenie-igornoj-zavisimosti

(Kazahstāna)
Tā ir informācija no medicīniskās klīnikas Kazahstānā, kura piedāvā savus pakalpojumus ludomānijas ārstēšanā.

 

Es gribu pastāstīt par citu ārstēšanas metodi, enerģētisko.

To, ka eksistē ludomānija, es uzzināju no sava mazdēla. Jaunais cilvēks ar veselīgām ambīcijām mācību laikā bija skolas prezidents vecākajās klasēs, viņam ir kāda iekšēja cieņa pret cilvēkiem, īpaši pret vecāko paaudzi, labi draugi, siltas attiecības ar vecākiem. Viņš brauca uz ASV studentu programmas ietvaros, strādāja trīs vasaras mēnešus un nopelnīja nesliktu naudu, atdeva māmiņai naudu, kas bija iztērēta braucienam. Es gribu teikt, ka viņš saprata, ka nauda nekrīt no debesīm. Un tomēr izlēma pāris reizes uzspēlēt, un iznāca, pat nepamanīja, kā ir iekritis.

Sākās melošana, sāka zust nauda, parādījās nevēlēšanās strādāt, tajā pašā laikā milzīga kauna, vainas sajūta, saspringums attiecībās ar radiniekiem, nevēlēšanās dzīvot.

Četru gadu laikā pēc katras negatīvas situācijas iestājās klusums, uzlabojās attiecības, bet pēc 4-6 mēnešiem viss atkārtojās. Pēc pēdējā gadījuma, kad viņš nespēja izskaidrot, kas notiek (bija sajūta, ka viņš nesaprot, ko dara), es vērsos pie Natālijas Koteļņikovas, man gribējās noskaidrot, vai viņu nevada būtība.

Konsultācijā atklājās vienkārši briesmīga aina: būtība uz galvas, uz muguras kaut kas lipīgs, nācās raut nost pa daļām, priekšpusē cilvēkveidīga būtība ar vēderu, zem kājām čūskveidīga būtība, čakras aizvērtas, bet tīrot arī tur bija būtības. Tīrot apakšējās čakras, Nataša atrada maģisku iedarbību, kura bija veikta uz vectētiņu /pieburamās zāles/ un pārgāja uz mazdēlu un visticamāk arī pievilka šos negatīvos notikumus viņa dzīvē.

Kā teica Nataša par mazdēlu: “Tā ir enerģētiska atgrauza.” Biji praktiski apēsti smalkie ķermeņi, viņš dzīvi būtu beidzis ar pašnāvību vai kā dziļš invalīds. Vienīgā gaišā čakra bija sestā. Viņš saprata, ka dara slikti, taču savu rīcību izskaidrot nevarēja, bet vainas un kauna sajūta spieda arvien zemāk.

Pirmie vārdi, kurus viņš pateica pēc tīrīšanas: “Es gribu dzīvot.” Pašlaik mazdēls ir iekārtojies darbā. Mēs ar viņu nodarbojamies, viņš ir iemācījies sakārtot auru, iezemēties, tīrīt auru, čakras no negatīvām enerģijām. Viņš izgāja kontroles konsultāciju, būtību nav.

Nataša, esmu pateicīga Jums! Esmu pateicīga Jums kā Skolotājai un Pavadonei par zināšanām, kuras mēs gūstam Sanata Kumaras, Saules Brālības, Galaktiskā Kristus skolās, Diženās Dievietes seansos, kuri māca mums raudzīties uz situāciju no mīlestības un uzticēšanās pozīcijas, just emocionālo stāvokli un palīdzēt atrast izeju no šīs situācijas!!! Pateicos Sanatam Kumaram, Diženajai Dievietei, Augšupceltajiem Skolotājiem par zināšanām, Mīlestību, pacietību, atbalstu!!!

 

P.S. N.K.: Kā ezotēriķe, es varu ludomāna psiholoģiskajām problēmām pievienot aplipšanu ar negatīvām būtībām un azartspēļu egregora pievilkšanu. Egregors darbojas tā: spēles laikā cilvēks izjūt spēku pieplūdumu un spilgtas sajūtas, bet pēc tam, pēc spēles, viņš ir enerģētiski pilnīgi iztukšots. Cilvēks paliek vienatnē ar saviem kolonistiem, kuri pabeidz dzert šo enerģiju un, ciešot badu, atkal un atkal stumj uz spēli.

Mēs arī agrāk esam sastapuši vienu tādu – “tanku” – spēlmani. Viņš zaudēja ģimeni, nāca mājās ļoti vēlu un vairākas stundas sēdēja zem dušas. Plūstošs ūdens, kā zināms, atbaida būtības, un viņas gaida maliņā un atkal uzsēžas uz viņa, kad cilvēks iznāk no dušas. Būdams pavisam jauns, enerģētiski viņš izskatījās kā vecs vīrs.

Kas attiecas uz raksta autores mazdēlu, tad es biju šausmās no tā, ko ieraudzīju. Tādu būtību sakopojumu uz viena jauna cilvēka es nekad nebiju redzējusi. Viens liels “cilvēks” burtiski stāvēja uz galvas, priekšā un aizmugurē bija būtības cilvēku izmērā un tml.

Man ir liels prieks, ka vecmāmiņa laikus attapās un spēja 25 gadus veco mazdēlu izvilkt no briesmīgās bedres un sniegt viņam ne tikai atbalstu, bet arī strādā ar viņu kā garīgā skolotāja.

Lūdzu jūs ar uzmanību attiekties pret mūsdienu bērniem, kuriem ir pieeja jebkurām spēlēm caur sīkrīkiem. Neaizmirstam, ka dators vai jebkurš cits sīkrīks var kļūt par pavadoni uz tumšo pasauli un burtiski izsūkt cilvēku caur viņa aizraušanos ar spēli. No tumšas vietnes, kurā tiek translētas spēles, egregora cauri ekrānam nāk enerģētiskas streņģes, to būtņu taustekļi, kuras barojas ar cilvēka jūtām un enerģijām, īpaši no tādiem, kas spēcīgi ir aizrauti ar spēli un visu aizmirsuši. Tāpat kā jebkura narkotika, spēles ir bīstamas dzīvībai!

***

https://mmoglobus.ru/15-sluchaev-smerti-geymerov-vo-vremya-igry

15 gadījumi, kad geimeri nomirst spēles laikā

https://lenta.ru/news/2019/11/06/teenager/

Pusaudzis visu nakti spēlējis datorspēli un nomiris

***

Ludomānija (latīņu ludo – spēlēju + sengrieķu μανία – neprāts, tieksme), azartspēļu atkarība, gembling-atkarība (angliski gambling – spēle uz naudu) – patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, tās būtība – bieži atkārtojošās situācijas ar piedalīšanos azartspēlēs, kuras dominē cilvēka dzīvē un ved pie sociālo, profesionālo, materiālo un ģimenes vērtību pazemināšanās: tāds cilvēks nevelta pietiekamu uzmanību saviem pienākumiem šajās sfērās. Pasaules veselības organizācija šiem traucējumiem ir devusi nosaukumu “Patoloģiska tieksme uz azartspēlēm” (F63.0).

Pēdējā laikā azartspēļu problēma ir ieguvusi ārkārtīgi svarīgu nozīmi sakarā ar visur esošo spēļu automātu izplatību, daudzu kazino, kā arī bukmeikeru kantoru atvēršanos (tajā skaitā arī tiešsaistē). Tie visi ir skaisti noformēti, kas veicina suģestīvo efektu – vieglu iespēju vinnēt īsā laikā un pastāvīgu vēlēšanos atspēlēties un vinnēt vairāk. Spēļu automāti ir sen izplatīti pa visu pasauli. Piemēram, jau 20. gs. 70. gados Anglijā radās problēma – zema kinoteātru apmeklētība, līdz pat nepieciešamībai tos slēgt uz tā rēķina, ka auga spēļu automātu zāļu popularitāte. ASV, pēc R. Folberga (R. Volberg, 1996) datiem, “problemātisko spēlmaņu” – adiktīvu spēlmaņu, tik atkarīgu no spēļu automātiem, ka viņu dzīve izrādās pilnīgi pakļauta šai kaislībai, – daudzums sasniedz 5% iedzīvotāju . Citu pētnieku dati (Ladouceur et al., 1999) liecina, ka 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē vien problemātisko spēlmaņu skaits Kanādā ir pieaudzis par vairāk nekā 75%.

Pēc amerikāņu psihisko traucējumu klasifikācijas (DSM-IV, 1994) patoloģiskas azartspēļu atkarības diagnoze tiek uzstādīta, ja ir pieci un vairāk punkti no sadaļas A un punkts no sadaļas B. (Sk. norādi.)

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9B%D1%83%D0%B4%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F

 

Pievienots 03.04.2021.

http://www.sanatkumara.ru/stati-2021/igrovaya-zavisimost-ludomaniya

Tulkoja Jānis Oppe