Евгения Горева Плохие прошлые жизни. В чужой шкуре

Jevgēnija Goreva - Sliktās iepriekšējās dzīves. Svešā ādā

17 09 21 01

Saturs

Sliktās iepriekšējās dzīves - it kā ne tavas, bet svešas

Meitene bez sirds

Kurmis zelta aliņā

Tīra Ļaunuma nesējs

 

Sliktās iepriekšējās dzīves - it kā ne tavas, bet svešas

Ir tāda vispārīga definīcija: sliktās iepriekšējās dzīves. Kā likums, cilvēki baidās no tādām atmiņām. Daudzi tieši tāpēc izvairās no reinkarnacionikas.

Bet dažiem, un man tajā skaitā, ļoti patīk “sliktās iepriekšējās dzīves”. Tā ir jauna un apbrīnojama pieredze. Šajos iegremdējumos tu jūties it kā svešā ādā.

Tādi iemiesojumi satur milzīgu resursu cilvēka izpratnei un iekšējai attīstībai. Izskaidrot – kāpēc es tā uzskatu?

17 09 21 02

Kad tu pēti paralēlās dzīves, tu iepazīsti sevi citos ķermeņos un laikos. Katru mūsu dzīvi un personību ietekmē daudzi faktori, tās ir atkarīgas no dažādiem apstākļiem, piemēram:

- iemiesojuma plāna-sižeta, uzdevuma un mācībām;

- izvēlētā laika modalitātes (laika Gara);

- ķermeņa-smadzenēm, ar kuriem iemiesojies, viņu iespējām;

- utt.

Man ļoti patīk, nonākot paralēlā dzīvē, pētīt sevi sākumā pēc iekšējiem kritērijiem:

  • kāda es esmu šeit,
  • kāda man ir personība,
  • kāds raksturs ir šim personāžam,
  • kādi bāzes stāvokļi ir šai manis versijai.

Un bieži izrādās, ka iekšēji, paralēlajā dzīvē, esmu ļoti līdzīga sev pašreizējai. Tas pats psihotips, vienkārši dažu īpašību ir mazāk un dažu vairāk, it kā citi iekšējie akcenti būtu salikti.

17 09 21 03

Taču reiz vienā no reinkarnacioniskajiem iegremdējumiem es ienācu tādā dzīvē, kuras personība bija principiāli atšķirīga no manējās. Tas ir kā pabūt svešā ādā, šī vārda pilnā nozīmē.

Ja runājam K. Kastanjedas (Carlos Castaneda) valodā, tas mans savākuma punkta stāvoklis nopietni atšķīrās no mana pašreizējā savākuma punkta stāvokļa. Tā izrādījās interesanta pieredze un kļuva par vienu no pamatiem pašizzināšanā un pašattīstībā caur reinkarnacioniskajiem iegremdējumiem.

Pastāstīšu sīkāk.

 

Meitene bez sirds

Pašreizējā un vairumā paralēlo dzīvju es, kā personība, parasti ļoti dziļi iegremdējos izpaustajā pasaulē. Apaugu ar interesēm, darīšanām, sakariem, piesaistēm, viegli pievelku cilvēkus, savu enerģiju iepludinot apkārtējā telpā.

17 09 21 04

Bet, lūk, meitene no paralēlās dzīves, kuras ķermenī es ieniru, izrādījās diezgan liela vienpate, turklāt vienaldzīga.

Viņai nebija nekādu jūtu pret saviem mīļajiem vecākiem, viņa vienkārši mierīgi pildīja labas meitas lomu.

Viņa nodarbojās ar izpletņlēkšanas sportu, bet draudzīgais jauniešu un treneru kolektīvs, kurā viņa atradās, bija viņai ne vairāk kā mazpazīstamu cilvēku bars.

Ideāls puisis – vietējais skaistulis un gudrinieks, atvēra viņai savu dvēseli, tiešā un pārnestā nozīmē – uz rokām nēsāja. Bet viņa neko nejuta pret viņu, vienkārši ļāva sevi mīlēt.

Nonākusi šīs meitenes ķermenī un dzīvē, es izjutu – kā cilvēks var eksistēt, nebarojot apkārtējo pasauli ar savu sirdi. It kā ziemas saule – spīd, bet nesilda.

17 09 21 05

Tagad es to zinu – ir tādi cilvēki, un man ir saprotams – kā viņi eksistē. Tādā veidā iegūta pieredze – man ir vienkārši nenovērtējama.

Tā dzīve izrādījās īsa un bija iecerēta vairāk, lai saņemtu pieredzi uzreiz pēc nāves iestāšanās un lai pētītu tā sauktā spoka stāvokļa īpatnības. Tāpēc arī sakabe ar realitāti dzīves laikā bija izvēlēta nedziļa.

Lai, pēkšņi aizejot bojā, nezaudētu laiku ciešanām par savu atstāto ideālo dzīvi un brīnišķīgajiem tuvajiem cilvēkiem. Un mierīgi izpildītu iecerēto un atgrieztos mājās, Dvēseļu pasaulē.

Mani vienmēr satriec – cik daudz jēgas un “nenejaušības” ir katrā mūsu notikumu un pieredzes īpatnībā.

 

Kurmis zelta aliņā

Vēl viena dīvaina dzīve atklājās pēc pieprasījuma “nelaimīgs un bagāts iemiesojums”. Un pārsteidza mani neizsakāmi.

17 09 21 06

Nonāku kliba vīriņa ķermenī; viņš zaglīgi un bažīgi skraida pa kaut kādiem gaiteņiem un pazemes labirintiem, čiepjot no ķēniņa kases un krātuvēm dārgas lietas un monētas.

Skenēju to savu iekšējo pasauli, konstatēju: es – tas ir kaut kas sīks, nepievilcīgs iekšienē un ārienē, nepilnīga būtne, kas dzīvo dēļ bagātību vākšanas rūpala. Tās nav kam parādīt un praktiski nav iespējams izmantot.

Prieku gūstu – paķēris kārtējo “spīguli” un nesodīts aizvācies uz savu nožēlojamo aliņu, kaut uz laiku – jūtoties kā uzvarētājs. Nu tāds kurmis-krājējs.

Tipiska situācija – kad es, spiežot pie krūtīm kārtējo guvumu, nesos ar līkajām kājiņām, smokot no bailēm un sajūsmas, pa pazemes tuneļiem-labirintiem, kas atrodas kaut kur zem ķēniņa pils.

17 09 21 07

Iekšējā morāle: lai es arī dabūju savu daļu laimes, lai kāda tā nebūtu! Viņi ir stipri un bagāti, viņi pat nepamana manu eksistenci, bet es arī dzeru no viņu bagātību avota, un viņi pat nezina. Lūk, tā, lūk!!!

Lūk, tā, lūk, tagad es zinu, ka arī tādiem nepilnīgiem, talantā un ārienē apdalītiem cilvēkiem, ir sava dziesma (sava čivināšana). Savas uzvaras, sava dzīves filozofija un savi strupceļi.

Jo agrāk es to taču nesapratu...

Tā dzīve bija viena lauska no vesela iemiesojumu cikla, kuros mana Dvēsele guva pieredzi un mācības mijiedarbībā ar bagātības enerģiju.

Sīkāk par to, kā būvēti iemiesojumu tematiskie cikli, – lasiet rakstā “Es un nauda. Iepriekšējo dzīvju pieredze[1]”.

 

Tīra Ļaunuma nesējs

Un tagad piemērs no sērijas 100% “sliktās iepriekšējās dzīves”. Šī dzīve man atklājās, kad mēs pētījām ar rudens ekvinokciju saistītas tradīcijas un zināšanas. Tajā iemiesojumā gada cikla rudens ekvinokcijas punktā mēs pēc mūsu šamaņa ieteikuma sākām iekarošanas kampaņu.

Konstatēju sevi dūšīga vīra ķermenī; viņš sēž uz kaut kā, kas attāli atgādina zirgu. Palūkojos apkārt – aiz manis šaušalīgu klaigājošu monstru pūlis. Asociatīvi secinu, ka tie ir orki. Un es esmu viņu līderis, šīs karadraudzes jēdzieniskā un enerģētiskā ass.

17 09 21 08

Mēs stāvam pakalna virsotnē. Manā priekšā stiepjas ieleja, tālumā redzamas skaistas, gaišas apmetnes. Mana pašreizējā (viešņas) uztvere spēj novērtēt ainas skaistumu un harmoniju.

Bet mana tā, orka paralēlā apziņa, uztver pilnīgi citu – manā priekšā ir tikai iekarojama telpa. Vieta, kuru es samīdīšu un iznīcināšu.

Manā iekšienē ir niknuma un dusmu saspiesta atspere un spēcīgs graujošs spēks, gatavs izšļakstīties uz āru. Un nelaime tiem, kas trāpīsies zem šī viļņa.

Man nav šaubu, nav pārdomu, es esmu milzīgas ietilpības nāvējoša spēka neapšaubāms nesējs un ierocis. Mans prāts un izlēmība padara mani par šo kropļu mežonīgā bara līderi; viņi pašlaik gavilē man aiz muguras.

17 09 21 09

Ko vēl piebilst… Mūsu karadraudzes iebrukums bija šausmīgs un uzvarām vainagots. Pēc ekvinokcijas tumsa pieauga un mēs kopā ar viņu…

Izdzīvojot iekšienē šo iemiesojumu, es izjutu: kā tas ir – būt tīram iznīcinošam spēkam, naida, nevis mīlestības nesējam.

Tas ir ļoti, ļoti tālu no mana pašreizējā savākuma punkta. Domāju – es nekādi nevarētu apjēgt tīra ļaunuma vibrācijas tik dziļi citādi, kā tiešā veidā izdzīvojot, izjūtot un saprotot šo šausmīgo būtni.

Caur šo iemiesojumu manai Dvēselei izvērsās dualitātes spēle, jo tas izrādījās pārī ar citu (gaiša maga) iemiesojumu, līdzsvarojot Gaismas un Tumsas polus.

Tādā nozīmē, ka ienaidnieku vajag pazīt ne tikai pēc sejas, bet arī no iekšienes.

17 09 21 10

Lūk, tā “sliktās iepriekšējās dzīves” arī paplašina uztveres robežas.

Tā formējas reinkarnacioniskais intelekts.

Tā palielinās cilvēka saprāta apzinātā ietilpība – vēl viens pamudinošs iemesls, vēl viens izskaidrojums: “Kādēļ ritmologam reinkarnacionika[2].

Apmeklējot “sliktās iepriekšējās dzīves”, padzīvojot svešā ādā (kura turklāt ir tava paša, lai cik tas dīvaini nešķistu), var iemācīties cienīt cita cilvēka pieredzi un izvēli. Nevis vārdos, bet pa īstam.

Kaut kā viņš (tu) tāds esi vajadzīgs – savai paša dvēselei.

Ja jums ir tamlīdzīga pieredze – dalieties tajā komentāros. Mani tas interesē!

 

Pievienots 21.09.2017

https://gor-evgeniya.ru/plohie-proshlyie-zhizni/

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/finansu-tema (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/ritmologija-un-reinkarnacionika (Tulk. piezīme)