Наталья Голубкина – Аборт глазами души
Natālija Golubkina - Aborts dvēseles acīm
|
Saturs |
Aborts – nāves grēks vai pilntiesīgs lēmums
Abortu tēmu mūsdienu sabiedrībā apspriest atklāti nav pieņemts. Ārstniecības iestādēs un sabiedrībā jūs sadursieties ar kategorisku propagandu par aborta kaitīgumu un amoralitāti.
Daudzas reliģijas un tajā skaitā kristietība pielīdzina to slepkavībai – nāves grēkam.
Rezultātā sieviete, pieņēmusi lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu, itin bieži paliek aci pret aci ar savām sāpēm, kaunu, pazemojumu, apjukumu un ļoti smagu vainas sajūtu uz visu atlikušo dzīvi! Un ja aborti ir bijuši vairāki?
Tāda situācija ir cilvēciskajā līmenī. Bet, ja palūkosimies uz to no viedās dvēseles līmeņa?
Vai sievietei ir tiesības pārtraukt grūtniecību
Manā pašreizējā dzīvē es nekad ar abortiem neesmu sadūrusies, manā ģimenē tas, par laimi, nav noticis. Bet šī tēma man atklājas sarunās ar citām sievietēm, viņu grēksūdzēs, kad viņas uzdrošinās dalīties tajā, kas kā smaga nasta guļ uz sirds.
Kāds nikni nosoda tamlīdzīgus lēmumus. Bet es vienmēr cenšos saprast, kas pie tā noveda. Jo tas taču ne tuvu nav vienkārši!
Pat ja ārēji sieviete izliekas, ka tajā nav nekā īpaša, parasta prakse, dziļi iekšienē viņa vienmēr atceras šo pieredzi.
Kāda mana paziņa, talantīga masiere un ārste-kinezioloģe, kļuva grūtniece otro reizi. Pirmais bērns vēl iet skolā, vīra nav. Taču galvenā problēma ir tāda, ka viņai redze ir -20, viņa tik tikko redz caur ļoti biezām brillēm!
Un, ja viņa dzemdētu, tad paliktu pilnīgi akla ar diviem bērniem uz rokām un bez mazākās palīdzības no kāda! Kādu lēmumu pieņemtu jūs, nonākušas tādā situācijā? Vai jūs varat viņu nosodīt?
Un cik daudz jaunu meiteņu, naivu un lētticīgu, kurām vecāki neparūpējās izstāstīt par vienu no svarīgākajām dzīves pusēm – seksualitāti un tās sekām, – kļūst par vīriešu bezatbildīgās uzvedības upuriem.
Mēdz būt tā, ka sieviete par grūtniecību uzzina, kad attiecības ar bērna tēvu jau ir beigušās. Vai arī viņa kļūst pat izvarošanas upuri.
Un, ja dzemdības ir kontrindicētas medicīnisku iemeslu dēļ: dzīvot pēc aborta vai dzemdēt un nomirt, palikt invalīdei ar bērnu uz rokām?
Jebkurā gadījumā sievietes mokoši pārdzīvo tamlīdzīgu izvēli. Un sāpju, nožēlas, kauna un visdziļākās vainas sajūta par nodarīto var gadiem ilgi graut un ēst dvēseli, sagandējot pat pašu priecīgāko dzīvi.
“Jā, tā ir ļoti nežēlīga pieredze. Lēmums bija mans, es pat nesapratu, kā un kad varēju kļūt grūta, – vīrs it kā mani sargāja, bet es nekā nesapratu!!!!!!
Vainas sajūta – jā, man bija divi bērni, bet varēja būt arī vairāk, nomoka apziņa, ka atņēmu dzīvību citiem cilvēciņiem…”
Viktorija S.
Šajā sfērā ir milzīgi daudz stereotipu, piedomājumu un ierobežojošu pārliecību. Visām ir ļoti dažādas situācijas. Es lieku jums priekšā paraudzīties uz abortu nedaudz no cita rakursa, viegli palielinot skata rādiusu.
Aborts palīdz pabeigt iepriekšējās pieredzes
Vēl pašā manas konsultantes darbības sākumā seansa laikā es sadūros ar to, ka kliente momentā, kad izdzīvoja sava pašreizējā iemiesojuma sākumu un ieiešanu zīdaiņa ķermenī, izjuta dīvainas sajūtas.
Viņa to aprakstīja kā kaut ko līdzīgu rotaļlietai jo-jo: lejup un augšup, lejup un augšup. Mums abām kļuva interesanti, un mēs devāmies paskatīties, kas gan tas bija. Rezultāts mūs vairāk nekā pārsteidza!
Izrādījās, ka klientes māte līdz viņas piedzimšanai bija iztaisījusi trīs abortus un tikai ceturtajā reizē dzemdēja meitu. Pats apbrīnojamākais, ka visos gadījumos tā bija viena un tā pati dvēsele!
Tas ir, dvēsele nodzīvoja trīs īsus iemiesojumus, izgāja cauri trim abortiem un piedzima tikai ceturtajā reizē.
Mēs devāmies uz Dvēseļu Pasauli – to vietu, kur mūsu dvēsele atrodas starp iemiesojumiem, – paskatīties, kas gan tas bija un kādam nolūkam.
Izrādījās, ka bērna dvēselei agrāk bijuši trīs iemiesojumi ar negaidītām nāvēm, atstājot negatīvu nospiedumu. Līdz galam neizdzīvotās emocijas traucēja šai dvēselei mierīgi attīstīties tālāk.
Tad viņa vienojās ar savas mātes dvēseli priekšā stāvošajā iemiesojumā, ka tā ļaus izmantot savu ķermeni, lai līdz galam izdzīvotu negatīvo pieredzi.
Un mēs uzmanīgi izskatījām katru gadījumu. Ieraudzījām, kas bija dvēsele katrā no nepabeigtajiem iemiesojumiem, kas ar viņu notika, kā viņa izgāja no tām dzīvēm un ko turklāt juta.
Kā arī pašu procesu, kā dvēsele, savienojoties ar embrija ķermeni mātes iekšienē, atkal var atcerēties iepriekšējo nāves pieredzi, apzināties to, izjust un atlaist, pieņemot situāciju.
Aborta laikā dvēsele gāja ārā no zīdaiņa ķermeņa ar milzīgu atvieglojumu un neticamu pateicību savai “māmiņai” par nenovērtējamo izdziedināšanās iespēju!
Aborta pieredze iepriekšējās dzīvēs
Reinkarnacionikas Institūtā Māris Drešmanis strādāja ar studentiem par abortu tēmu. Viņi sāka ar to, ka skatījās savas iepriekšējās dzīves, kur sievišķā iemiesojumā jau ir izgājuši tamlīdzīgu pieredzi.
Apskate obligāti beidzās ar pāriešanu uz Dvēseļu Pasauli pēc sievietes nāves un saziņu ar nedzimušā bērna dvēseli. Viņi arī uzdeva jautājumus par attieksmi pret abortiem saviem Audzinātājiem. Un, lūk, kādi rezultāti iznāca:
“Uz jautājumu – vai tas ir grēks, atnāca atbilde, ka grēka nav, ir dvēseles pieredze. Mana dvēsele caur to iemiesojumu pieredzi nonāca pie tā, ka pašreizējā iemiesojumā nav šī jautājuma, šīs tēmas kā problēmas.
Izgaismojās 4 iemiesojumi, apskatei izvēlējos pēc sajūtām visaktuālāko.
Esmu jauna meitene. Ģimenes padomē senči nolēma iztaisīt slepenu abortu turpmākai sekmīgai dzīvei laulībā. Situācija bija ieplānota, bija arī citi risinājuma varianti dvēseles attīstībai.
Tas man ir aktuāli, jo, kad es biju dzemdē pašreizējā dzīvē, bija ģimenes padome, kur tika lemts – būt man vai nebūt, izvēle tika izdarīta man par labu.”
Olga M.
“Es ieraudzīju trīs iemiesojumus.
1. Pils, apgaismības laikmets, barbari ar varu saplēsa ķermeni un urķējās... Dvēsele izgāja no ķermeņa un novēroja no augšas bez emocijām.
2. Iezemiešu cilts, esmu baltādainā, mani nolika blakus cilts vecajam vadonim, mēģināju lapas iedzert, izraisot asiņošanu, bet nepalīdzēja, bērns piedzima.
3. Cietu avārijā, ķermeņa stipru traumu dēļ ārsts uzņēmās atbildību un izdarīja abortu manas amnēzijas laikā.
Audzinātāji iesaka pret visu attiekties vienkāršāk, kā uz spēli skatīties. Un klausīties savu sirdi, nevis saprātu.”
Albīna S.
“Paskatījos vienu iemiesojumu par tēmu. Esmu veļas mazgātāja, 17 gadu. Bagāts (pēc maniem priekšstatiem) vīrietis piespieda uz tuvību. Ļoti nobijos, kad sapratu, ka esmu stāvoklī. Vecāki uzstāja uz abortu.
Māte aizvilka mani pie pūšļotājas, tā iedeva izdzert dziru. Pēc tam bija sāpīgi un biedējoši. Pēc tam viņa neapprecējās, no vīriešiem vairījās, bērnu nebija, dzīvoja nabadzīgi, nomira diezgan agri. Visu mūžu juta vainu.
Tiekoties Dvēseļu Pasaulē, dēla dvēsele sveicināja mani. Viņai nebija pārestības sajūtas vai kaut kāda negatīva pret mani. To es jutu pilnīgi skaidri.
Es arī sapratu, ka bija cits notikumu attīstības variants, kad bērna tēvs dod man naudu dēla audzināšanai. Pašreizējā dzīvē bērna tēvs ir mans brālis, bet tas bērns – tas ir mans dēls.
Kā koučs es ar aborta tēmu saskaros konsultējot. Pēc manas pieredzes, ne visas nedzimušo bērnu dvēseles uzreiz paceļas uz dvēseļu pasauli, daudzas gadiem ilgi paliek blakus mātēm.
Dažām vajag piedot māmiņai, citām vienkārši vajag Gaismu un Mīlestību, lai paceltos. Jaunākie bērni bieži jūt nedzimušo brālīšu un māsiņu klātbūtni. Viss ir individuāli.”
Marija V.
“Pirmais iemiesojums: grūtniecība tika pārtraukta piespiedu kārtā, jo vīrs krita karā, paliku viena ar diviem bērniem. Saistība ar šo dzīvi ir tā, ka bija vajadzīga pieredze pieņemt lēmumus citu cilvēku dēļ.
Otrais iemiesojums – sena cilts, visas sievietes ir izvarotas, un vēlāk es atbrīvojos no grūtniecības, jo neieredzu viņu jau savā iekšienē.
Saistība ar šo dzīvi ir tāda, ka ir kļuvis skaidrs, kāpēc es tā nemīlēju mazus bērnus līdz tam, kad parādījās savi.
No Audzinātājiem atbilde ir tāda, ka tādus iemiesojumus (kā nedzimušām dvēselēm) iziet visas dvēsele un, kā likums, biežāk uz to iziet jaunas dvēseles.”
Tatjana K.
“Ne visu paspēju pārskatīt detalizēti – daudz emociju... Francija, laiks pirms Revolūcijas, daudzbērnu māte veļas mazgātāja, vīrs nogalināts karā, pēdējais bērns ir nejaušs, sieviete mēģināja atrast “atelpu” no smagās dzīves gadījuma partnera apkampienos...
Ieplānots notikums... Bērna dvēsele – no tuva dvēseļu loka, zināja, ka stāv priekšā šī pieredze. Galvenās mācības – man, un visas grūtības ar pārdzīvojumiem – arī manas...
Pats ieraudzītais iemiesojums – kā turpinājums kaut kādām mācībām par sevis pieņemšanu un atbildību.
No Audzinātājiem – doma par to, ka svarīga ir dzīvība pati par sevi, gan bērna dzīvība, gan mātes dzīvība. Ļoti sasaucas ar pašreizējo dzīvi.”
Jeļena F.
Esmu melnā tērpā, kaklā tīstoklis ar bērnu, smags darbs saulē. Otrā grūtniecība. Partneris, kurš strādā ar kapli, arī ir novārdzis.
Pieņēmu lēmumu izdzert zālīti spontānajam abortam. Saņēmu atvieglojumu. Tajā situācijā tā bija pareiza izvēle.
Otrs iemiesojums: angļu karaļa ģimene, valdonīgā māte karaliene (mana vīramāte) uzzināja, ka gaidu meiteni, pateica – vajag zēnu, taisi abortu.
Es raudu, vīrs arī ir pret, bet mātei pretī nerunā. Otrais bērns – zēns, taču es un meitenes dvēsele jūtam pārestību uz valdonīgo karalieni.”
Uļjana P.
“Redzēju sevi kā jaunu meiteni, iemīlējušos jauneklī, kurš ieradies ar cirka grupu.
Ar viņu bija pirmā tuvības pieredze, pēc tam viņš ar cirku aizbrauca, un pēc kāda laika es izrādījos stāvoklī, un, uzstājot ģimenei, kurai tas bija negods, tika izdarīts aborts.
Pēc tam blāva dzīve ar vainas sajūtu, diezgan agra nāve. Dvēseļu pasaulē uzzināju, ka bija vienošanās ar dvēseli, kura agrāk bija mana sieva, bet gāja bojā, un es, vīrietis, nevarēju šīs bēdas pārdzīvot, palika atkarība.
Ja nebūtu bijis aborta, varēju atbrīvoties no atkarības, iemīlot bērnu. Aborts tikai padziļināja vainas sajūtu.”
Stella K.
“Iemiesojums – meitene-zemniece kļuva grūtniece ar piekrišanu. Laulības nebija iespējamas. Aborts tika iztaisīts, izmantojot dziru, bija ļoti sāpīgi, kā dzemdību sāpes. Dvēseļu Pasaulē saziņā ar dvēseli tika saņemta atbilde.
Dvēsele bija gatava tādam iznākumam. Dvēsele bērna ķermenī ienāk neilgi pirms dzimšanas. Aborts – tas nav grēks, grēku nav, tās ir brīvās izvēles tiesības – tā ir karma.
Nāksies piedzīvot tādu pieredzi vai zaudēt gaidīto bērnu. Otrs iemiesojums – dižciltīga dāma, grūtniecība no mīļākā, aborts, izmantojot instrumentus, nāve no noasiņošanas.”
Svetlana K.
Esmu dzimtcilvēks, saimnieku jaunais dēls ir iemīlējies manī un es arī, es pretojos, zināju, ka kopā mums nebūt, arī viņš baidījās no tēva, kurš atņems visu, taču mīlestība guva virsroku pār saprātu un ķermenisko baudu.
Abortu piedzīvojusī dvēsele atnāca piedzīvot mīlestības jūtas tādā veidā. Tas bija mūsu visu – 3 dvēseļu – līgums. Šo mīlestību mēs saglabājām uz visu mūžu, kungs apprecējās līdzvērtīgā laulībā, bet reizēm atbrauca un skuma.
Vispārējas rekomendācijas – viss ir individuāli, bet viss ir nolemts. Dvēsele nāk pēc pieredzes, katra pēc savas. Dvēsele ienāk dažādā laikā, arī pati izvēlas, kad savienoties ar ķermeni un kad iziet.”
Natalī S.
“Pieprasījums – parādīt, kur attiecības bija labvēlīgas un ilgotas.
Parādīja divus mīlošus cilvēkus, iestājoties grūtniecībai, viņa (es) deva mājienu, kā viņš attieksies pret grūtniecību, – viņš pateica, ka negribētu... viņa pati pieņēma lēmumu slepeni pārtraukt grūtniecību – pēc tam iekšējā attieksme pret vīrieti izmainījās.
Vīrietis tā arī neko nezināja, bet sieviete jau juta vainu par sevi, par bērnu un pārestību no vīrieša. No augšas – bija ieplānots 50:50 –, lai pārbaudītu attiecības un uzticību starp cilvēkiem.”
Marina L.
“Parādīja, ka sieviete – tas ir portāls jaunu dvēseļu atnākšanai caur viņas ķermeni, un tieši viņa pieņem galīgo lēmumu par bērna izvākšanu no VIŅAS ķermeņa, pat ja vīrietis ir pret bērnu un uzstāj uz to.
Man parādīja pēc laika un notikumiem divus dažādus iemiesojumus. Pirmajā abi bija savās ģimenēs šajos ārlaulības sakaros, un bija trīs notikumu varianti.
Pirmais: sieviete atstāj visu, kā ir (savu kluso mierīgo dzīvi ar nemīlamu vīru) un atbrīvojas no bērna, jo viņa tēvam šo piedzimšanu nevajag.
Otrais: sieviete atstāj un dzemdē šo dēlu, viņas vīrs aiziet no dzīves, viņa paliek kā nodrošināta atraitne un audzina dēlu pati.
Trešais: bērna tēvs atstāj savu nemīlamo sievu un atgriežas pie šīs atraitnes un viņu dēla, zēna 6-7 gadus veca, un paliek pie mīļotās sievietes, pieņemot savu dēlu. Izvēle nāk no sievietes.”
Marina Ž.
“Dižciltīga dāma, mīļākais, atteicās dzemdēt un audzināt slepeni. Vīrs dzemdības “atļāva” pie nosacījuma šķirties no mīļākā. Izvēlējās abortu, ilgi slimoja. Pēc tam atteicās no mīļākā.
Kļuva par bērnu namu aizgādni, palīdzēja viņiem iegūt izglītību. Dvēsele ieguva neparastu diženumu. Nožēlas nav, tā arī bija jābūt.
Vīra un mīļākā dvēseles palīdzēja iegūt darbīgas nožēlas pieredzi.”
Nadežda K.
“Ieraudzīju 2 iemiesojumus, kuros atklāju sev jaunas sajūtas.
Pirmajā iemiesojumā dvēsele pie manis atgriezās dēla veidā, kad jau biju apprecējusies un viss bija labi.
Otrajā iemiesojumā vīrs piespieda iztaisīt abortu, un es tagad sapratu, ka tai dvēselei nebiju gatava, tā dvēsele kļuva mans vīrs šajā dzīvē un iedeva man ļoti vērtīgu karmisku mācību!!!
Es arī šajā dzīvē baidījos no šīs dvēseles, bet es pati biju noslēgusi kontraktu saradoties ar asins ienaidnieku, lai izbeigtu ienaidu!!!! Un tagad es jūtos laimīga, ka esmu izpildījusi šo kontraktu!!!”
Vanda J.
Kad jūsu dvēsele ir kļuvusi par aborta upuri
Vēl viens variants paraudzīties uz pārtrauktas grūtniecības tēmu – tas ir no paša aborta upura pozīcijas. Ko jūt dvēsele zīdainim, kuram nenācās piedzimt?
Viņa cieš un raud? Varbūt viņa jūt pārestību no mātes vai nosoda viņu, apsūdz?
Lūk, ko raksta tie, kas atminējās tamlīdzīgu pieredzi.
“Dvēsele, pirms pārdzīvot abortu, satikās ar māmiņas dvēseli, viņas sazinās, bērna dvēsele priecīga – palēcās-izlēca kā tenisa bumbiņa – viņai patika! Bet māmiņas dvēsele pārdomās!”
Natālija Z.
“Mana māte apzināti gāja uz abortu, lai nenolemtu bērnu nožēlojamai eksistencei. Pēc tam izvēlējās aiziet arī pati.
Pēcnāvē tas netika uzlūkots kā grēks, otrādi, tika vērtēts kā 2 dvēseļu izglābšana no “saskābšanas”, jo attīstībai nepieciešamā pieredze jau bija iegūta.”
Nadežda K.
“Bērna dvēsele zina, ka ir atnākusi uz īsu brīdi un māmiņai nevajag stipri pārdzīvot – tā viņa kaitē savai veselībai.”
Ludmila I.
Kādēļ es izgāju cauri abortam šajā dzīvē
Un pati vērtīgākā, šķiet, sievietēm izrādījās situāciju pārskatīšana pašreizējā dzīvē, kad viņas taisīja abortu. Studentes, pacēlušās uz Dvēseļu Pasauli, sazinājās ar savu nedzimušo mazuļu dvēselēm un Audzinātājiem.
Tā viņas spēja saprast, vai grūtniecības pārtraukšanas pieredze bija ieplānota, vai viņām bija cita izvēle. Vai viņas bija vienojušās ar saviem bērniņiem vēl, pirms iemiesoties.
“Viss ir individuāls katrai situācijai.
Kāds līdz iemiesojumam vienojas ar dvēseli, ka būs aborts, kādam izvēle ir 50/50, kādam neapzinātība un nejauša izvēle, tad turpmāk iespējamas cēloņsakarības, tas ir, jūsu dvēsele pārdzīvos līdzīgu pieredzi nākotnē un jutīs visu, kas ar to saistīts.
No prakses: lēmumu pieņēmu pati, neviens nezināja, pirms aborta palūdzu piedošanu dvēselei, bija variants 50/50, ja piekrītu, tad dvēsele ar labpatiku iemiesojas, ja ne, tad nekādu pretenziju.
Nav vilšanās un nožēlas. Bērna tēvs pēc aborta intuitīvi juta manu izvēli un bija ļoti spēcīgs strīds, gandrīz vai ne līdz attiecību saraušanai. Dvēselei bija stipri jāietekmē viņas tēva dzīve.”
Uļjana P.
“Es apzinājos, ka dvēsele atnāca šīs pieredzes dēļ, lai izšķirtu mani ar šo vīrieti, tādā veidā izdziedināt mūs no negatīvas pieredzes pagātnes dzīvē, kura vēl bija palikusi, un, lai es citādi uztvertu abortu, pārstātu sevi vainot un nosodīt.”
Irina F.
“Bērns negribēja tad dzimt. Tā bija viņa izvēle. Teica, ka jau tagad ir dzimis un es viņu pazīstu. Es pieņemu viņa izvēli. Redzēju ar vīra acīm šo situāciju.
Viņam bija bailes, ka nespēs apgādāt, ja es aiziešu dekrētā. Es beidzot viņu sapratu un piedevu viņam, ka viņš pastāvēja uz abortu.”
Tatjana T.
“Jā, ļoti lieliski, ka ir iespēja apzināties daudzas lietas. Es daudzus gadus dzīvoju ar milzīgas vainas smagumu…
Nesen pat apzinājos, ka sāpes no situācijas nospiedu tik dziļi, ka neapzināti daudzus gadus neļāvu sev dzīvot, vienkārši lēni galināju sevi, pat nesaprotot to…
Tā ir manas dvēseles izvēle. Parādījās izpratne, ka rūpes var un vajag izpaust ne tikai par saviem bērniem, bet arī par sevi pašu un par citiem cilvēkiem…”
Jeļena F.
"Puzle salikās, mani iemeta šajā dzīvē ar bērnu uz rokām, tāpēc ka es pagātnes dzīvē izdarīju to pašu. Es pilnībā atstrādāju savu karmu par iepriekšējo dzīvi šajā dzīvē.”
Jeļena N.
Kā dvēsele attiecas pret abortu
|
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir iemesls aizdomāties par to, ka pasaule ir iekārtota daudz sarežģītāk un daudzveidīgāk, nekā ir pieradis domāt cilvēku vairākums.
Tāpēc, pirms kādu nosodīt vai vainot sevi par jūsu lēmumiem, par jūtu un emociju paušanu, padomājiet, ka situācija var būt pavisam ne tāda, kāda šķiet pirmajā acu uzmetumā.
Esiet drosmīgi paskatīties uz to plašāk un dziļāk un tātad dziļāk iepazīt sevi un pašu dzīvi!
Dalieties komentāros, vai Jūsu attieksme pret abortiem izmainījās?
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore |
Pievienots 08.11.2016.
https://ru.reincarnatiology.com/abort-glazami-dushi/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe