Отзывы осени 2020 г

Dažādi autori - 2020. g. rudens atsauksmes

20 11 01 01

Iļja Jurkovs

Labvakar, Natālija. Ar milzīgu labpatiku lasu Jūsu rakstus. Tie ir tik skaidri, gaiši, tajos jūtama kaut kā lielāka klātbūtne. Milzīgs Jums paldies par apskaidrošanu un vienkāršu patiesību izskaidrošanu.

20 11 01 02

Tatjana Kravčuka

Sveicināti, Natālija Nikolajevna!

Ļoti patīk jūsu enerģētikas nodarbības. It kā daudz zini, bet zināmas nianses dod daudz ko.

Tikšanās ar Skolotāju aizvāca aizdusu.

Aprīlī, martā pārslimoju kādu ievilkušos akūtu respiratoru vīrusu infekciju (ARVI), meditācijas sniedza īslaicīgu uzlabojumu. Pēc jūsu padoma ar lūgumu vērsos pie Iekšējā Skolotāja, momentāni elpošana kļuva vienmērīga.

Tādi atklājumi iedvesmo.

Un jūsu Skolā gūstu to, ko esmu palaidusi garām agrāk. Vairāk viengabalainuma pa šo laiku, pārliecības.

Lieliski, ka ir iespēja noklausīties ierakstus.

Iedvesmu Jums un veselību.

Ar cieņu, Tatjana Kravčuka

20 11 01 02

Larisa Sabo

Par rakstu “2020. gads. Sanats Kumara: Mēs vedam jūs, un jūs ejat”[1].

Pateicos, Natālija!!! Vienmēr caurlūkoju un pētu jūsu vietni, tāpēc ka Uzticos jūsu informācijai!!! Visu to labāko jums un vēlreiz PATEICOS Jums par jūsu apzināto darbu, kurš nes sevī neticamu spēku un dziļumu!

20 11 01 02

Leonīds Butorins

Natālija Nikolajevna! Gribu pastāstīt, kā mēs uz jahtas iztaisījām izbraucienu jūrā. Tie bija vieni vienīgi Brīnumi. Kā šodien meditācijā bija mūzika, tā arī jūrā bija gan stāvoklis, gan laikapstākļi Visiem. Nebija ne vējiņa ne naktī, ne līdz pusdienai, kamēr mēs tur atradāmies. Neticami skaisti – debesis augšā un debesis apakšā. Visas zvaigznes naktī atspoguļojās spoguļgludajā ūdenī, bet no rīta vispār bija pasaka. Kuģojām uz salu no rīta. Uz tās pamatā priežu sils kombinācijā ar lapkokiem. Viss zaļš, dzeltens, oranžs. Mežā gājām pa lapu paklāju. Atpūtāmies, uzlādējāmies ar lielisku pašsajūtu. Jums Liels paldies par lielisko nodarbību, Brīnišķīgā Stāvokļa turpinājumu! Ar Milzīgu mīlestību, Leonīds.

20 11 01 02

Nafisa Kravcova

Mana dārgā Natālija Nikolajevna, dziļi klanos Jūsu priekšā! Cik gan labi, ka Jums ienāca prātā veikt ierakstu! Es, protams, zināju, ka mans bērns ir neordināra personība, taču… izrādās, nestādījos priekšā, cik Lielā mērā!

Cik gan labi, ka ir mūsu Skola un esat Jūs! Cik gan daudz Jūs viņai iedevāt vienas vienīgas stundas laikā! Es saprotu, ka viņa jau ir atnākusi ar ļoti labām iespējām un tāpēc bija iespēja iedot. Bet es, kā skolotāja, nespētu viņai iedot Tik daudz. Tāpēc ka māmiņa, tāpēc ka ir vēl aizvainojumi un ir pasīva agresija.

Pieņemiet manu neizmērojamo pateicību! Viņa vēl neapzinās, KAS ir noticis, un maz ko atceras. Vēlreiz milzīgs paldies par ierakstu.

Ar mīlestību, Nafisa Kravcova!

20 11 01 02

Tā nav atsauksme, bet interesanta Jūlijas Trofimovas vēstule

Labrīt! (sun)

Gribu dalīties mūsu burvestībā ar dēlu. Viņam pašlaik ir 4 gadi, un, lūk, pirms gada viņš man pirmoreiz sāka stāstīt par dažādām mazām daudzkrāsainām lodītēm, kuras lido blakus viņam. Un tagad es viņam sāku mērķtiecīgi par tām jautāt. Ļoti interesanti klausīties, kā viņš tās apraksta: “Tās ir mazas, zaļas pamatā, bet dažreiz kā varavīksne, violetas, zilas, sarkanas, dzeltenas, oranžas, baltas. To ir daudz, un tās parādās, kad ir tumšs; kad ir gaišs, tās pazūd.” Viņš tās redz pirms iemigšanas, un, ja agrāk ne vienmēr, tad, kad es sāku par tām jautāt, viņš it kā sāk raudzīties apkārt un tās parādās! Tas ir apbrīnojami!!

Vakar es atkal pirms gulētiešanas sāku ar viņu runāt par eņģeļiem, lūgt par aizsardzību pirms aizmigšanas, un pie viena pajautāju par lodītēm, un viņš, paraudzījies sev apkārt, ieraudzīja tās. Pēc tam mēs apgūlāmies, un viņš man sāka tās aprakstīt lustras rajonā, tās tur bija sakopojušās un bija, līdz viņš neaizmiga. Viņš pat piecēlās gultā stāvus, lai vērīgi tās apskatītu, jo tās ir ļoti mazas, rāda ar pirkstiņiem – ne vairāk kā 0,5 cm))). Viņš raugās uz tām savās plaukstiņās, pēc tam ņem manu un neredz uz manējās, pēc tam atkal skatās uz savu un saka: “Skaties, lūk taču tās!!! Pēc tam vēl uzmanīgāk sāk apskatīt manu roku, nu taisni pie acīm liek un sāk redzēt arī uz manām rokām, taču citādā krāsā! Vakar viņam bija zaļas, bet man zilas, bet, kur lustra, istabas centrā – varavīksne, kaudzē!

Priecājos, ka varu to saprast, ka varu iemācīt viņam nebīties, viņš, starp citu, arī nebīstas un ir pārliecināts, ka tās redz visi! Vakar tētim gribēja parādīt, cik tās skaistas!) Es viņu atbalstu, mēs pļāpājam par tām, un arī es tās jūtu, istabā parādās īpaša atmosfēra.

No rīta mēs atkal par tām runājam, es ļoti gribu saglabāt viņā šo redzēšanas velti, tas taču ir tik lieliski!

Tiesa, es nezinu, ko tieši viņš redz, varbūt eņģeļu enerģijas, varbūt tas ir skolotājs vai kosmiskā ģimene, varbūt vēl kaut kas, jo viņš tās redz izkliedētas pa visu istabu, nevis tikai vienā punktā.

Ja kādam ir minējums, priecāšos palasīt.)

20 11 01 03

 

Pievienots 01.11.2020

http://www.sanatkumara.ru/otzivi/otzivi-oseni-2020-g

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/raksti/28-raksti-2020/2844-2020-gads (Tulk. piezīme)