Евгения Горева Сила прошлого. Спасательный круг из прошлой жизни

Jevgēnija Goreva - Pagātnes spēks. Glābšanas riņķis no pagātnes dzīves


17 03 07 01Neliels raksts, simbolisks stāsts – kā man izdevās saņemt palīdzību un spēku no pagātnes iemiesojuma.

Pirms dažām dienām manu iemīļoto darbnīcu, kur es praktiski dzīvoju, strādāju, tikos ar cilvēkiem – draugiem un klientiem, – applūdināja kaimiņi no augšas.

Un ne vienkārši samērcēja, bet, viņiem neesot, pārsprādzis radiators plūdināja manu darbnīcu ar karstu ūdeni no vēla vakara un visu nakti…

Kopumā – manas dzīves iemīļotā telpa bija mirusi…

Un tas notika dažas dienas pēc saules aptumsuma, kad emociju turbulence ir paaugstināta. Saskumu es stipri, kas nekavējās atspoguļoties arī fiziskajā veselībā.

Un bija jāatrod sevī spēki, ātrāk jāatjēdzas un jānoskaņojas uz jauniem ceļiem, jaunām iespējām, jauniem mērķiem. Aptumsums taču!

Es atrados dīvainā stāvoklī: mans Gars planēja, nepiesiets nekam un nevienam, bet pasaulīgās emocijas vienkārši plūda asarās, turklāt krokodila.

Tādos brīžos gribas atrast kādu morālu balstu, vēlams, savā iekšienē.

17 03 07 02

 

Glābšanas riņķis no pagātnes

Krīzes momentos es parasti:

  • izmantoju kādus filozofiskus pamatus: viss plūst, viss mainās…
  • atgādinu sev: mēdz būt arī sliktāk, galvenais, ka visi ir dzīvi. Un tas patiešām ir tā!
  • iekšēji orientējos uz kādiem ceļu norādošiem tēliem – no grāmatām, no filmām, no dzīves.

Šoreiz – orientieris atnāca no pagātnes dzīves, un es pa īstam sajutu – kā pagātne palīdz tagadnei.

Kā jau esmu rakstījusi: garīgajām praksēm, ar kurām tu nodarbojies, ir jāuzlabo tava parastā dzīve.

Man palīdzēja reinkarnacionisko pētījumu pieredze – iekšējs tēls, pazīstams no iegremdēšanās pašas atmiņā, pats no sevis, spontāni aktivizējās un piešķīra man resursu tikt galā ar situāciju. Atgrieza man pagātnes spēku.

Vienā no iepriekšējām dzīvēm es biju jūras kapteinis. Kapteinis, kurš tajos nemierīgajos laikos savu kuģi zaudēja trīsreiz, vētrā un kaujās. Un tikai ārkārtīgas dzīvības spējas un veiksmīgums ļāva viņam izdzīvot.

Viņš izpeldēja krastā reizi pēc reizes, viens, palicis bez kuģa un komandas. Zaudēja māju un biznesu, draugus un līdzgaitniekus. Palika viens, ievainots un bezspēcīgs, ar sagrautiem sapņiem un lieliem parādiem. Un visu sāka no jauna.

17 03 07 03

Viņa stāstu – es it kā uzsūcu sevī, pievienojot manai pašreizējai dzīvei viņa emocionālo spēku un morālo izturību. Sajutusi uz savas ādas – kā pagātnes spēks palīdz tagadnei.

It kā līdz šim neiesaistīta manas atmiņas daļa būtu integrējusies manī.

Gluži kā pagarinājās mana trajektorija, tai no iekšienes pieplusējās cita cilvēka dzīves pieredze. Un tā, kā glābšanas riņķis, noturēja mani uz ūdens, neļaujot nogrimt emocionālā dzelmē.

Līdztekus enerģijai un informācijai kapteiņa stāstam bija arī jēga, kura arī bija man aktuāla pašlaik. Jo taču katra pieredze dzīvē mums vajadzīga kaut kam.

Tā kapteiņa dzīve un pieredze atkal atgādināja man:

  • nedrīkst ieaugt matērijā un cilvēkos;
  • nedrīkst turēties pie telpas, jo jebkura notikuma enerģija taču beidzas un telpa satinās;
  • vajag orientēties pēc laika, uz jauno, uz attīstību, uz savu īsteno plānu.

Jo tieši tā dēļ mēs esam šeit.

Aksiomas, bet mierīgos laikos par tām aizmirstas.

17 03 07 04

Dalieties komentāros – kā jūsu garīgās prakses palīdz jums tikt galā ar grūtībām?


 

Pievienots 07.03.2017

https://gor-evgeniya.ru/sila-proshlogo/

Tulkoja Jānis Oppe