Евгения Горева Психологические причины бесплодия – нашлись в прошлых жизнях

Jevgēnija Goreva - Neauglības psiholoģiskie cēloņi – atradās iepriekšējās dzīvēs

16 11 07 01Rakstā tiek pētīti neauglības cēloņi, kuri guļ zemapziņas apgabalā un kurus aizvācot ar reinkarnacionikas metodi, sieviete var kļūt grūta.

Mātišķība ir ļoti svarīga sfēra, kurā sieviete izpauž un realizē sevi.

Kādai ieņemt un dzemdēt bērnu izdodas viegli un dabiski. Bet kāda otrādi, gadiem, bet dažreiz arī desmitgadēm grib, taču nevar kļūt māte.

Speciālisti nosauc dažādus sieviešu neauglības cēloņus, ne tikai pēc medicīniskiem rādītājiem.

Eksistē oficiāli termini:

  • “psiholoģiskā neauglība”;
  • “neskaidras izcelsmes neauglība”.

Dabiski, tādu “diagnozi” ārsti uzstāda pēc tam, kad ir pārbaudīti visi pārējie riska faktori – organiskie un hormonālie. Šo neauglības veidu daļu šī jautājuma pētnieki vērtē kā 30% no visa neauglīgo sieviešu likteņu skaita.

16 11 07 02

Tiek minēti daudzi psiholoģiskās neauglības cēloņi, ja vienā vārdā, sievietei zemapziņā eksistē kāda negatīva pieredze, kura kalpo kā savdabīgs aizsardzības mehānisms pret grūtniecību.

Izziņai, kā šo mehānismu apraksta psiholoģija:

“...kāda negatīva pieredze, iegūta agrāk, kādu cēloņu dēļ ir izrādījusies nepārdzīvota līdz galam, psihe nav spējusi to pieņemt, pārstrādāt un tikt ar to galā, un, lai pasargātu cilvēku no vēl lielākas traumatizācijas, iedzinusi šo pieredzi patālāk, zemapziņā.

Taču tā nekur nav pazudusi un no tālienes turpina sievietei diktēt savus dzīves nosacījumus.

Viņa pati neapzinās šo ietekmi un vairs neatceras tos senos notikumus.

Bet psihe jau ir ieslēgusi aizsardzības mehānismus un stāv sardzē, un it kā brīdina – ja iestāsies grūtniecība, tad tas apdraudēs veselību un varbūt pat dzīvību. Un grūtniecība neiestājas.

Tādējādi psihe cilvēku apsargā no iespējamas tikšanās ar traumējošu notikumu un vēl vairāk ar tā sekām.

 

Un, ja nu traumējošais notikums, kurš liek šķēršļus mātišķībai, ir gadījies ne bērnībā un ne jaunībā, bet “agrāk”, kas nozīmē – pagātnes dzīvē? Kā lai līdz tam tiek?

Vai var palīdzēt ģimenes pārim atrast cēloņus viņu neveiksmēm vecāku darbības sfērā?

Vai var noņemt psiholoģiskās barjeras, kas traucē realizēties viņu vēlmei tikt pie bērna?

Pozitīvu atbildi sniedz reinkarnacionika.

Ar manas draudzenes Svetlanas atļauju sniedzu informāciju no seansa, kurā viņa iegremdējās pagātnes dzīvē un kura procesā tika atklāts gadījums, kā radās zemapziņas programma bezbērnībai pašreizējā dzīvē. Kura tad arī baroja neauglību.

16 11 07 03

 

Pagātnes dzīves stāsts – Dvēseles acīm

Tas ir 19. gadsimts. Mūsu varone – jauna sieviete grūtniece, kura pavada savu vīru, oficieri, kurš piedalās kara darbībās. Tik ļoti baidās viņu pazaudēt, ka nedomā par savu dzīvi, nerūpējas par gaidāmā bērna dzīvību un veselību.

Lai cik vīrs nemēģinātu viņu pierunāt palikt apmetnēs armijas apstāšanās laikā, lai drošībā iznēsātu un laistu pasaulē mazuli, viņa kategoriski atsakās.

Dzemdības sākas laikā, kad notiek viena no pašām nežēlīgākajām kaujām un kad viņu vezumu rinda tiek sagrauta.

Pašu dzemdību mokas pārklāj kara ainas šausmas: apdullinošie ieroču dārdi, cilvēku vaidi un kliedzieni. Apkārt ir mirušie un ievainotie.

Viņu māc šausmas, viņa cieš sāpes, kliedz, nolādē visus un visu, nolādē sevi, ka nonākusi tādā situācijā. Viņa sev apsola, ka vairs nekad nedzemdēs, ka vairs nekas tāds ar viņu negadīsies.

Bērns, tikko paspējis piedzimt, mirst, sieviete iet bojā blakus viņam, šķembas nogalināta.

Bet solījums, kuru viņa sev deva dzīves pēdējos mirkļos, atrodoties ciešanu emocionālajā un fiziskajā virsotnē, saglabājās.

Šo pagātnes notikumu aplūkošanas laikā no Dvēseles līmeņa ir iespēja nolasīt informāciju: vai šīs kopīgās bojāejas situācija bija ieplānota, un, ja ne – kur notika iemiesojuma programmas kļūme?

Un uz šiem jautājumiem Dvēsele atbildēja: nē, situācija nebija ieplānota. Vajadzēja palikt mājās, vajadzēja domāt par bērnu, bet es sekoju vīrietim.

Visu ceļu, kamēr braucu pajūgu rindā ar armiju, iekšējā balss man teica: vajag palikt tuvākajā ciemā, vajag parūpēties par dzemdībām, par gaidāmo bērnu, taču pretēji tai es vilkos tālāk.

Es šo lēmumu pieņēmu panikas stāvoklī, jūtot bailes, – ja es tagad vīru atlaidīšu, es viņu vairs nekad neredzēšu, bet bez viņa es nespēšu. Saprāts bija atslēdzies, pašsaglabāšanās instinkts – arī.

Es par bērnu nemaz nedomāju, baidījos zaudēt vīru, viņš man bija svarīgāks. Tajā situācijā manī uzvarēja nevis māte, bet sieviete.

No Dvēseles līmeņa izdevās arī noskaidrot, ka Svetas pagātnes un pašreizējais vīrs ir viena un tā pati Dvēsele. Viņa klātbūtne pašreizējā dzīvē vīra un potenciālā bērna tēva lomā arī varēja ietekmēt zemapziņas grūtniecības aizlieguma aktivizāciju.

Šajā situācijā atmiņa caur zemapziņu sievietei saka: bērns būs traucēklis jūsu attiecībās; ja būs bērns, tu zaudēsi vīru. Atmiņa baro bailes, ka nāksies izdarīt izvēli starp vīru un bērnu.

Protamas, sievietei bija smagi sev atzīties, ka viņas pašas nesaprātīgā uzvedība pagātnes dzīvē ir novedusi pie bērnu neesamības pašreizējā iemiesojumā.

Taču, kad visa saņemtā informācija izkārtojās pa “apziņas plauktiņiem”, atnāca tieši tādas notikumu izvēršanās loģikas un taisnīguma izpratne.

Lūk, kā konsultācijas procesā cilvēks var atklāt cēloņsakarības starp iepriekšējo dzīvju traumējošajām situācijām un savām aktuālajām problēmām.

Paraugoties uz tām ar Dvēseles acīm, nav grūti pārliecināties, ka tu pats esi radījis problēmu situācijas, pats reiz devis briesmīgus zvērestus un uzlicis sev aizliegumus, kuru dēļ tagad ciet.

Un tas vēl nav viss. Liels pluss ir tas, ka reinkarnacionikas metode ļauj no Dvēseles līmeņa atcelt kaitīgus solījumus. Pēc tam cilvēka iekšienē tiek iedarbināti procesi, kas pakāpeniski izmaina notikumības programmas uz labo pusi.

It kā sastrēgums, kas aizšķērso ūdens plūsmu, būtu iztīrīts. Un upe tālāk plūda brīvi, atkal apdzīvojot savu gultni un barojot savus krastus ar dzīvinošu valgmi.

16 11 07 04

Gribētos, protams, beigt šo gadījumu ar laimīgām beigām.

Piemēram, ar tādām: Svetlana, atklājusi un aizvākusi no savas zemapziņas programmas, kas bloķē ieņemšanu, tomēr spēja kļūt grūta.

Taču tā nenotika – dārgais laiks ir palaists garām, sievietes auglības periods jau ir pagājis.

Atliek minēt: vai viņa kļūtu māte, ja tamlīdzīgu darbu veiktu laikus, gadus 20 agrāk?

Kā arī atliek cerēt: bērni viņu gaida nākamajā dzīvē, jo taču vairs nekas netraucēs viņiem piedzimt.

Taču daudzas sievietes var jau tagad, pašreizējā dzīvē, ne tikai ar reinkarnacionikas metodi izpētīt savas “psiholoģiskās neauglības” cēloņus, bet arī kļūt grūtas un dzemdēt bērniņu.

Ja jūs esat ieinteresētas reinkarnacionikas konsultanta palīdzībā un gatavas Dvēseles līmenī strādāt ar mātišķības problēmām –

jūs to varēsiet izdarīt manā konsultācijā.

Priecāšos noderīgi mazliet piedalīties jūsu pagātnes un pašreizējā dzīvē!

 

Pievienots 07.11.2016

https://gor-evgeniya.ru/psihologicheskie-prichinyi-besplodiya/

Tulkoja Jānis Oppe