Евгения Горева В детстве мы – само воплощение Духа

Jevgēnija Goreva - Bērnībā mēs esam pats Gara iemiesojums

18 03 27 04

Visiem, kuriem interesē filozofiskais jautājums: “Kas es esmu?”, noteikti ir jāatceras savi bērnības gadi, lai ienirtu un atcerētos sevi īsto, nonāktu līdz būtībai, atmestu visus personības uzslāņojumus,

Bērnībā mūsos ir redzams dvēseles kodols, un saikne ar garu ir stipra. Tāpēc iegremdēšanās bērnības atmiņās daudziem ir katarse. Ienirstot tajās, cilvēks pārdzīvo pašas neviltotākās emocijas un atrod kaut ko “savu”, “īsto”.

 

Kas slēpjas atmiņu dziļumā

Atcerēties savas agrīnās bērnības atmiņas – daudziem ir gandrīz neatrisināms uzdevums.

Cēloņu var būt daudz, galvenokārt tā ir blokāde sāpju dēļ, kura traucē mums izrauties uz bērnības “zaudēto paradīzi”.

Daži mēģina balstīties uz vecāku, radinieku stāstiem, taču dažreiz arī viņi nevar izskaidrot “sen pagājušu gadu notikumus”, vai arī pret šo aculiecinieku atmiņām nerodas uzticība šo gadu senuma dēļ.

Šajā gadījumā tevi nodarbina loģisks jautājums: kā atminēties to, ko vienkārši nav iespējams sataustīt un nav ko balstīties?

Un, kā “Matricā” Pītija teica Neo: “Jautājums ved tevi!”

Mana dzīves trajektorija un atbildes meklējumi dabiskā veidā atveda mani sākumā pie mācībām, bet vēlāk arī pie darba kā kapteinei Reinkarnacionikas Institūtā.

Studenti apgūst metodes darbam ar savu atmiņu, pirmām kārtām trenējoties uz pašreizējā iemiesojuma bērnības, zīdaiņa vecuma perioda un pirmsdzemdību posma.

Vairumam izdodas atcerēties daudz savu bērnības, zīdaiņa vecuma momentu, stāvokļu, izdarīt unikālus atklājumus par sevi, savu sākumu. Un itin bieži pilnīgi izmainīt savu viedokli, ka bērnībā:

  • nebija nekā interesanta,
  • tā bija slikta,
  • mani nemīlēja un tml.

Pēc mācībām mūsu studenti pārliecinās, ka pieaugušajam piemītošā vērtēšana bloķē un/vai izkropļo mūsu dzīvo bērnības atmiņu, un izrādās, ka tur, tajā lieliskajā periodā ir tik daudz:

  • stāvokļu, pilnu ar bērnišķīgu svaigumu;
  • pozitīvu emociju krājumu, no sajūsmas līdz aizgrābtībai;
  • tuvinieku mīlestības, vērstas mūsu virzienā.

Bērnības atmiņa ir vienkārši dārgumu ala!

18 03 27 05

Bet mani interesē ne tikai tādi dārgumi kā gaisma un enerģija, bet arī šīs dzīves enerģijas modeļi, arhitektūra, zīmju mežģīnes.

Ir vērts sniegt piemēru no mācību perioda Reinkarnacionikas Institūtā, cik lieliski bija atjaunot atmiņā dzīves gabaliņus. Tos, kuru agrāk ļoti trūka ainas pilnībai.

 

Agrīnās bērna atmiņas

Māmiņas vēderiņā kustinu pirkstiņus un plaukstiņas un jūtu šķidruma, kurā atrodos, fizisko blīvumu. Un šī sajūta dāvā apbrīnojamu, mani piepildošu prieku.

Nākamās atmiņas: pirmā pelde, esmu ūdenī, tas ir silts, caurspīdīgs, spīd, mirdz, un kāda gādīgas rokas tur manu ķermenīti. Es tāpat kā agrāk kustinu pirkstiņus un sajūsmā staroju no maigās un plūstošās sajūtas.

Atcerējos, ka pirmos dzīves gadus, līdz gadiem 7, daudz laika pirms miega es pavadīju, spēlējoties ar ūdeni. Varēju stundu nosēdēt, peldinot rokas plūstošā ūdenī un spēlējoties ar strūklu. Ūdens enerģija mani apbūra, nomierināja,

Es kritu burvīgā, brīnišķīgā svētlaimes stāvoklī.

Sk. arī Bērnības spēks: kā to pieprasīt.

18 03 27 06

Reiz, ap gadiem 7, mēs ar māsu sacentāmies, kura ilgāk nosēdēs dīķī, aizturot elpu. Jau nonākusi zem ūdens, es atvēru acis, manas rokas automātiski nonāca sejas priekšā, un es sāku kustināt pirkstiņus.

Jutos drošībā un komfortā un apzinājos, ka varu nosēdēt zem ūdens bez elpošanas ļoti ilgi.

It kā laiks būtu palēninājies, es redzēju, ka iznira māsa, bet man bija labi šeit, ūdens iekšienē. Es nosēdēju vēl nedaudz, un tikai augošā vēlēšanās uzgavilēt, jūtoties uzvarētājai, izrāva mani no zemūdens transa stāvokļa.

 

Gara rotaļa

Interesanti bija konstatēt, ka apziņa (Dvēsele, Gars) ne visu laiku atrodas ķermenī, kurš aug māmuliņas vēderā.

Sākumā vienkārši mēģini neilgi ievietoties embrijā, pārbaudi, vai viss ir kārtībā. Un arī pēc tam atlido, aizlido, it kā inspicē, novērtē procesa dinamiku, un, ja viss ir labi, iekšienē neatrodies.

Atcerējos vienu tādu momentu, kad ielidoju savā ķermenī, kurš brieda citas, māmiņas dzīvības iekšienē, ērti iekārtojos viņā kā siltā, aizsargātā mājiņā un apmierināta sev atzinos: “Cik es labi esmu paslēpusies!”

Sk. arī Dzimšanas pieredze: kā es atminējos savu nākšanu pasaulē.

18 03 27 07

Māmiņas vēderiņā, jau būdama liels auglis, es sajutu gaismu ar atvērtām un aizvērtām acīm, tiešā veidā ar smadzenēm, viegli varēju atšķirt dienu no nakts. Mākslīgu gaismu no dabiskās.

Plikas galvas sajūta. Esmu zīdainis, man uz galvas ir viegla pūka. Māmiņa man glāsta galvu, noskūpsta uz pakauša. O, tā ir burvīga labsajūta, kuru aizmirsti vai tā notrulinās, kad iegūsti matus.

Pati par sevi galva toreiz pēc sajūtām kā atkailināts vads: tu jūti gaismas plūsmas, skaņas un gaismas viļņus, dažādu enerģiju tecējumus, kuri iet cauri smadzenēm.

Krāsu un gaismas kaleidoskops – pirmo bērnības gadu spēles. Ar aizvērtām acīm tu spied ar dūrītēm uz plakstiem un berzē tās.

Pēc tam uz iekšējā ekrāna kā apburta vēro zaigojošas krāsas, kustīgas bildītes. Uz tiem var ilgi skatīties, taču bija starpība: ja turklāt sēdi ar seju pret sauli vai esi tumsā.

Ap gadiņiem 3 man uzdāvināja mazu bērnu kaleidoskopu, kuru es labprāt grozīju, baudot mainošās mozaīkas skatu. Šī mozaīka ir no krāsainiem stikliņiem – to es uzzināju, izjaukusi savu rotaļlietu.

Ja saujiņa krāsainu stikliņu un spogulis ļauj raudzīties uz tādiem interesantiem kustīgiem rakstiem, tad kas notiek man galvā, kad es skatos savas iekšējās bildītes? …No kurienes tās uzrodas?...

“Jautājums ved tevi!”…

18 03 27 08

Tagad, kad es Reinkarnacionikas Institūtā strādāju ar studentiem, palīdzot viņiem atminēties viņu bērnības, zīdaiņa vecuma un agrīnākus momentus, dažreiz mēdz būt, ka saņemu personīgu bonusu: asociatīvi kopā ar viņiem izdodas atpakot vēl kādu savas pagātnes fragmentu…

Un katru reizi brīnos: pie šo bērnības jūtu un sajūtu dziļuma, kā es varēju tās aizmirst???

Tagad man ir pieeja Atmiņai un Zināšanām.

“…Pakāpeniski dzīve savāksies jums gluži kā burvīga mozaīka, un tad jūs ieraudzīsiet apbrīnojamu savas dzīves notikumu ainu un sapratīsiet, ka nekā nejauša nemēdz būt.”

 

P.S. Jūs atceraties savas agrīnās bērnības atmiņas, kuras šokē jūsu apkārtni?

Jevgenija Goreva

Jevgēnija Goreva

Vietnes “Uz dvēseles spārniem” autore, reinkarnacionikas konsultante, Reinkarnacionikas Institūta kapteine. Ritmoloģe, astroloģe, dzejniece, rokdarbu (handmade) meistare

gor-evgeniya.ru/

 

Pievienots 27.03.2018

https://journal.reincarnationics.com/pervye-detskie-vospominaniya/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe