Алеся Егорова Страх внезапной смерти и провала плана Души

Aļesja Jegorova - Bailes no pēkšņas nāves un no Dvēseles plāna izgāšanās

20 07 10 01

Vai jūsu dzīvē ir bailes, kurām jūs nevarat atrast izskaidrojumu? Piemēram, bailes no pēkšņas nāves? Daudzi cilvēki cieš no fobijām un bailēm, kuru cēloņus neapzinās. Un itin bieži tas dažādā pakāpē traucē viņiem dzīvē.

Vai jūs ticat vai neticat reinkarnācijai, bet tā eksistē. Un atmiņas par pārdzīvoto iepriekšējos iemiesojumos paliek mūsu Dvēselē, gēnos un atgādina par sevi visas dzīvas garumā.

 

Bailes no augstuma vai bailes no nāves?

Pie manis uz konsultāciju pierakstījās sieviete, kura ļoti baidījās no augstuma. Un šīs bailes patiešām ļoti traucēja viņai dzīvē. Pat atrodoties otrajā stāvā un izejot uz balkona, viņa momentāni ar katru ķermeņa šūniņu izjuta trauksmi.

Lai kāda vieta nebūtu augstāk par vienu metru, ķermenī dzima nemiers, kurš pakāpeniski pieauga. Un, jo augstāk atradās sieviete, jo stiprāk viņa baidījās.

Ejot vai braucot pāri visdrošākajam un izturīgākajam tiltam, viņa izjuta mežonīgas bailes un nomierinājās tikai tad, kad nostājās ar kājām uz cietas zemes.

20 07 10 02

Noskaidrojam, no kā tad patiesībā sieviete baidās? Un izrādās, ka viņa baidās nokrist no augstuma, kuru pati sev noteikusi kā bīstamu vai drošu. Tas bija iekšējs marķieris, kurš darbojas pēc kaut kādiem saviem likumiem.

Taču patiesībā aiz bailēm no augstuma slēpās bailes no nāves: “Es baidos, ka tieši tā nomiršu pirms laika, neizpildījusi savā dzīvē to, kas man jāizdara.

Un tas notiks ne pēc manas gribas. Jo kāds pagrūdīs, sabruks tilts, es paklupšu, salauzīšu tilta margas, nobruks balkons. Es baidos, ka tas būs nejauši, taču es iešu bojā. It kā tas manā dzīvē jau būtu bijis, taču es skaidri zinu, ka nav bijis.

Sk. arī Kā es atradu zāles pret bailēm no nāves.

 

Patiešām, Dvēsele ļoti pārdzīvo un mokās, ja dzīve pārtrūkst pirms laika un iemiesojumam uzrakstītajā scenārijā notiek kļūme.

Kārtējā dzīvē viņa bažījas, ka atkal kaut ko nepaspēs, un rada savdabīgu atgādinājumu, kurš saistīts art to, kas bijis pagātnes dzīvē.

 

Atgriešanās pagātnē

Dvēseles atmiņā atklājas iemiesojums jaunas meitenes ķermenī; viņa dzīvo skaistā apvidū starp gleznainiem kalniem. Viņa ir mīļotā meita vienam otru mīlošu vecāku ģimenē.

Viņu ģimene nebija ļoti bagāta, bet tai arī nekā netrūka. Tā bija ļoti laimīga, pozitīva dzīve bez negatīviem notikumiem un sarežģījumiem.

Meitenei patika zīmēt, un viņa prata attēlot cilvēku raksturus, atainot dabas brīnišķīgo skaistumu.

20 07 10 03

Vecāki atbalstīja viņas spējas, visādi iedrošināja, pirka audeklus un krāsas, organizēja mācības pie mākslinieka, kurš dzīvoja kaimiņu pilsētā.

Tēvs pats meiteni katru nedēļu pavadīja uz nodarbībām un lepojās ar viņas talantu un spējām. Par jauno mākslinieci uzzināja arvien vairāk ietekmīgu cilvēku, viņas gleznas sāka parādīties dažādās mājās.

 

Mīlas trīsstūris

Kādā no braucieniem uz nodarbībām meitene iepazinās ar jaunu puisi, kurš viņai ļoti iepatikās. Un šī simpātija bija abpusēja.

Braucieni uz otru pilsētu kļuva arī par tikšanos ar šo jauno cilvēku, jūtas pret kuru attīstījās un kļuva spēcīgākas.

Meitenes vecākiem puisis ļoti patika, un viņiem bija prieks, ka meita ir satikusi labu cilvēku, ar kuru bija abpusējas jūtas.

Ar laiku puisis arī sāka braukāt uz pilsētiņu, kur dzīvoja meitene. Mīlnieki un vecāki drīz vienojās par kāzām un laulāšanos, būvēja plānus turpmākajai dzīvei.

Kādā no meitenes braucieniem uz nodarbībām pie skolotāja mākslinieka pie viņa ienāca pasūtīt gleznas jauns vīrietis. Kad viņš ieraudzīja topošās mākslinieces darbus, bija apburts no tiem tik ļoti, ka nolēma gleznas pasūtīt tieši meitenei.

Vīrieti saistīja gleznainās kalnu ainavas, un viņš gribēja pats izvēlēties greznu skatu, kuru vēlāk varēs apbrīnot. Tādēļ viņš ar meiteni un viņas tēvu devās uz viņu dzimto pilsētiņu, kura atradās ļoti skaistā apvidū.

Ainava tika izvēlēta, vīrietis atgriezās mājās, taču domas par meiteni neatstāja viņu. Viņš nezināja, ka viņa māksliniece drīzumā plāno apprecēties ar mīļoto cilvēku.

Sk. arī “Es zvērēju viņu mīlēt mūžīgi”… Zvērests no pagātnes dzīves un dvēseļu sasaiste[1].

 

20 07 10 04

 

Dzīves traģiskais nobeigums

Domas par meiteni nedeva mieru jaunajam vīrietim, un kādu dienu viņš devās uz viņas pilsētiņu ar ieganstu paskatīties, kā virzās darbs pie gleznām.

To vietu vidū, kuras viņi bija meklējuši skaistam skatam, viņš meiteni ātri atrada um izlēma atzīties savā simpātijā.

Meitenei šī jūtu izpausme bija pilnīgi negaidīta. Viņa uzreiz pastāstīja par savu mīļoto cilvēku, par to, ka viņas sirds ir aizņemta un tiek plānotas kāzas.

Vīrietis tajā brīdī saprata, ka viņš grib izdarīt visu iespējamo, lai meiteni nezaudētu, taču, kas tieši tam vajadzīgs, viņš nezināja.

Viņi atradās neliela kalna virsotnē ar stāvām nogāzēm. Pavasara saule vēl neapdedzināja ar saviem stariem. Tā bija laba vieta ar lieliskiem skatiem, kuri viegli atainojās uz audekliem.

Vīrietis, negribot neko sliktu, pienāca pie meitenes, paņēma viņu aiz rokas, taču šīs darbības izraisīja pilnīgi negaidītu reakciju. Meitene ātri izrāva roku un, sev nemanot, piegāja pie kalna klinšainās puses malas.

Viņa sāka lūgt netuvoties un maziem soļiem virzījās prom no vīrieša pie pašas malas. Neviens no viņiem nepamanīja, kur viņa stāv un ka tas var būt bīstami.

Jaunais cilvēks turpināja kaut ko teikt, mēģinot pārliecināt meiteni precēties ar viņu, lēni tuvojās viņai.

Burtiski viens solis atdalīja jauno mākslinieci no kritiena. Atrodoties ar muguru pret kalna malu, viņa sper šo soli, negaidīti krītot no augstuma uz akmeņaino zemi.

Vīrietis bija par to šokēts, viņš nepaspēja saķert meiteni un saglabāt viņai dzīvību. Viss notika ātri un negaidīti.

20 07 10 05

 

Kā tika plānota dzīve

Plānošanas telpā atklājas informācija, ka tāds iemiesojuma rezultāts nebija ieplānots. Tā bija nejaušība, kura noveda pie traģiska priekšlaicīga dzīves nobeiguma.

Meitene varēja ar vīrieti mierīgi parunāt, uzklausīt viņu un pat nomierināt, ka šajā pasaulē viņam ir mīļotā, kuru viņš noteikti satiks. Un tāda tikšanās patiešām tika plānota.

Meitenes Dvēsele izvirzīja sev uzdevumu realizēt savu mākslinieces talantu, atvērt mākslas skolu bērniem un radīt laimīgu ģimeni. Viņa plānoja laimīgu resursa bagātu iemiesojumu, kurš nenotika.

Dvēsele neizdarīja to, ko plānoja, un tagad pārdzīvoja, ka atkal nepaspēs realizēt savus plānus pašreizējā dzīvē.

Šajā situācijā Dvēsele iemācījās apzināties, cik svarīgi ir izprast citu cilvēku. Un tagadējā dzīvē meitene bija izvēlējusies psihologa profesiju, klienti viņai bija galvenokārt vīrieši.

Interesants izrādījās tas fakts, ka darbā viņa bieži izmanto art-terapiju, realizējot savu mākslinieces talantu un pielietojot to, lai palīdzētu cilvēkiem.

Nerealizētā vēlēšanās pagātnes dzīvē radīt mākslas skolu šajā iemiesojumā izpaudās daudzveidīgos psiholoģiskos treniņos, kurus sieviete bieži vada.

20 07 10 06

Un kā tad bailes no augstuma? Man bija patīkami dzirdēt viņas vārdus nedēļu pēc konsultācijas:

– Ziniet, no lapenes jumta vēl neesmu lēkusi, taču uz sava astotā stāva balkona stāvu mierīgi un izbaudu skaistas ainavas. Iespējams, pienāks laiks pat lēcienam ir izpletni.

Lai uzvarētu bailes, ir svarīgi ieslēgt apzinātību un atzīt, ka tās ir. Un, ja spēsiet pārkāpt pāri savām bailēm, tie vienmēr ir jauni apvāršņi un iespējas.

 

P.S. Jums ir bailes, kuru cēloni jūs nevarat izskaidrot un kuras traucē dzīvē?

Alesja Jegorova

Aļesja Jegorova

Reinkarnacionikas konsultante, transformācijas koučs, žurnāla “Reinkarnacionika” korespondente

https://www.instagram.com/alesya.yegorova/?hl=ru

 

Pievienots 10.07.2020

https://journal.reincarnationics.com/strah-vnezapnoj-smerti/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2727-alesja-jegorova-es-zvereju-vinu-milet-muzigi-zverests-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)