Мазниченко В. - Взаимопонимание и объединение

V. Mazničenko - Savstarpējā izpratne un apvienošanās

Savstarpējā izpratne un apvienošanās, formējot jaunu planētas socio-dabas attīstības dzīvotspējīgas formēšanas programmu

20 07 09

Autors Mazničenko V.G.

 

Problēmas būtība

Termina “savstarpējā izpratne” jēga visiem labi ir zināma, tomēr atrast savstarpējo izpratni izdodas ne tuvu vienmēr, kā attiecībās starp cilvēkiem, tā arī starp dažādām sociālajām grupām, politiskajām partijām, reliģiskajām konfesijām utt. Savstarpējā izpratne ir termins, kurš tiek apspriests kā politiķu un filozofu, tā arī psiholoģijas speciālistu aprindās.

Meklējot dažādus paņēmienus, kā atrast kompromisus ceļā uz savstarpējo izpratni, būtiska nozīme ir arī informācijas apmaiņas formai. Turklāt ir jāatzīmē raksturīga īpatnība – vieta, kur notiek dažādu strīdīgu jautājumu apspriešana, parasti ir plašsaziņas līdzekļi vai citas tribīnes, kuras itin bieži ir kāda īpašumā vai piederībā.

Neraugoties uz daudzajām deklaratīvajām izkārtnēm par brīvu vai neatkarīgu piederību vienam vai otram informācijas laukumam, ieskatoties dziļāk, tie izrādās kādu atsevišķu subjektu politisku, reliģisku, ierēdniecisku vai personīgu interešu ietekmes zonā.

Risināt sociumam svarīgus, liktenīgus uzdevumus, balstoties uz šaubīgiem, uzticību neraisošiem informācijas resursiem, nav labākais variants, jo tieši informācijas platforma var kļūt par to galveno posmu, kurš ļaus savākt un apvienot daudzas perspektīvas idejas un projektus vienotā gultnē un saformēt dzīvotspējīgu socio-dabas attīstības programmu.

 

Reliģiskais aspekts

Tā kā reliģiskās konfesijas ir visagrākās sociālo savstarpējo attiecību formēšanas struktūras, loģiski ir pirmām kārtām aplūkot tieši reliģisko aspektu.

Sociālo savstarpējo attiecību neatkarīgas platformas formēšana nav nekas jauns. Jau 1828. gadā bengāļu brahmanis Rams Mohans Rojs (Ram Mohan Roy) nodibināja reliģiski tikumisku biedrību Brahmo-Samadž (“Dieva Māja”), veltītu “vienotā, nedalāmā, nesatricināmā visuma radītāja un glabātāja” kultam. Tā bija universāla lūgšanu māja, pieejama visiem cilvēkiem bez rases, kastas, nacionalitātes un reliģijas izšķirības. Dāvinājuma rakstā viņš atzīmē, ka “neviena reliģija nedrīkst tikt pakļauta apvainojumam vai pazemojumam. Kultam ir jāveicina augstākās būtnes apcere, žēlsirdība, līdzcietība, tikumība un jāstiprina saikne starp visu ticību visiem cilvēkiem”. Viņa mācība balstās uz oriģinālu sintētisku analīzi, kura ietiecas pašās reliģiskās pieredzes sākotnēs.

Kā redzams no prakses, mūsdienu reliģiskās savstarpējās attiecības ir tālu no Brahmo-Samadž idejām, taču turklāt ir jāņem vērā, ka daudzu jaunu ezotērisku avotu parādīšanās sniedz iespēju sociumā norisošo notikumu kritiskākam vērtējumam. Piemēram, Planētas Apziņas Integrācijas Institūta vietnē (http://www.together-info.ru/ru/glavnaya/) tiek sniegts daudz dažādas informācijas, kas dod vielu socio-dabas savstarpējo attiecību analītiskai apjēgšanai. Konkrēti grāmatā “Apziņas līmeņi” (http://www.together-info.ru/blog-category/show/temy-statej/knigi/urovni-soznaniya/) var atrast daudz interesantu versiju attiecībā uz sociālo un planetāro procesu raksturu uz mūsu planētas.

 

Sociāli politiskais aspekts

Fakts, ka pastāvīgi pieaug sociāli ekonomiskas un ekoloģiskas krīzes, vairs nerada šaubas, un tās pirmām kārtām ir sekas tam, kā eksistējošā sistēma vada socio-dabas savstarpējās attiecības visā pasaulē. Detalizēti šo aspektu aplūkot nav jēgas, jo visi informācijas līdzekļi ir burtiski “aizsisti” ar milzīgu daudzumu paša dažādākā rakstura kritisku informāciju. Turklāt ir jāuzsver, ka tieši ar kritisku, jo reālus konstruktīvus priekšlikumus, vēl jo vairāk argumentētus un sistematizētus, atrast ir diezgan problemātiski, jo nav vienotas analītiskas platformas to formēšanai un apspriešanai.

Grūti ir atrast savstarpēju izpratni, kad visa politisko un tirgus savstarpējo attiecību sistēma ir virzīta uz šauru ierēdniecisku un personīgu interešu apmierināšanu un darbojas faktiski uz pašiznīcināšanos.

 

Zinātniski institucionālais aspekts

Socio-dabas savstarpējo attiecību vadības noteicošais posms ir institucionālais nodrošinājums[1]. Vadības sistēmas krīzes fakts liecina par manāmām problēmām šajā sfērā. Savukārt institucionālais nodrošinājums balstās uz zinātniskās bāzes kā valsts, tā arī starptautiskā līmenī. Taču, tā kā zinātne ir viens no sociāli ekonomisko savstarpējo attiecību veidojošajiem elementiem un tajās politiskais faktors spēlē dominējošo lomu, formējot vadības sistēmu zinātnes sfērā, tad visas negatīvās parādības politiskajās spēlēs tieši atspoguļojas zinātnē. Personālas atbildības trūkums praktiski visos varas ešelonos vēl vairāk pasliktina situāciju. Šajā situācijā savstarpēja izpratne kļūst vispār par abstraktu un no konkrētības tālu jēdzienu.

Izveidojušās savstarpējās attiecības zinātnes sfērā, balstītas uz ierēdniecisko interešu un darbinieku personīgās “izdzīvošanas” aizstāvēšanu, ne tikai neveicina savstarpējās izpratnes meklējumus globālos mērogos, bet otrādi, ir tiem šķērslis.

 

Jaunas parādības un iespējas

Pasaule nestāv uz vietas, un nomainīt degradējušo socio-dabas savstarpējo attiecību sistēmu jebkurā gadījumā atnāks jauna. Jautājums ir tikai, par kādu cenu un kādos termiņos. Bet cena un termiņi ir atkarīgi pirmām kārtām no pasaules izpratnes pakāpes, otrām – no savstarpējās izpratnes pakāpes, un trešām – no cilvēku pamata masas dalības pakāpes sociālajos procesos (projektos).

Jaunās informācijas tehnoloģijas ir atklājušas plašas iespējas pašu dažādāko redzes viedokļu atspoguļošanai, apejot valsts, ierēdnieciskos, politiskos un daudzus citus noangažētus informācijas līdzekļus. Internetā var atrast daudz dažādu vietņu, skolu, grupu vai vienkārši fizisku personu, kuras atspoguļo savu pasaules izpratni un piedāvā dažādus soci-dabas savstarpējo attiecību variantus. Taču, lai šajā informācijas plūsmā nenoslīktu, bet nokļūtu visracionālākajā un konstruktīvākajā plūsmā, ir jāturas pie noteiktiem kritērijiem.

Un šeit ir svarīgi atkal nenokļūt personīgā izdevīguma un ierēdniecisko interešu – par katru cenu – veco kritēriju ietekmē, bet pievērst uzmanību tiem, kas virzīti uz savstarpēju izpratni un harmoniskām socio-dabas savstarpējām attiecībām, piemēram, tādiem kā “Ukrainas Inovatīvās Konstitūcijas konceptuālais projekts” (https://politika.org.ua/inavacijna-konstitucija) vai “5 projekts: Nākotnes Ukraina” (https://www.youtube.com/watch?v=aAs1LTm3M1c).

Dažādos informācijas resursos var atrast daudz interesanta un noderīga materiāla attiecībā uz citāda dzīvesveida formēšanu, harmonisku savstarpējo attiecību veidošanu starp cilvēkiem, pašattīstības programmu realizēšanu, kā arī daudz citu ideju un priekšlikumu. Taču, kamēr visa šī informācija nesāks izkristalizēties ap vienotu, zinātniski pamatotu un dziļi argumentētu socio-dabas attīstības koncepciju, visām šīm idejām būs Brauna kustības raksturs un tās nedos vajadzīgo efektu.

Tātad nepieciešams radīt neatkarīgu informācijas platformu, uz kuras būtu pārstāvēta socio-dabas attīstības konceptuāla stratēģija, kura dod iespēju piesaistīt visas idejas, programmas un projektus, vērstus uz deklarētās koncepcijas realizāciju. Tāda pieeja sniegs iespēju piesaistīt un sistematizēt to materiālu, kurš atbilst koncepcijas idejām, kā arī sekojoši novest to līdz praktiskai realizācijai. Turklāt tādu platformu un, tātad, arī attīstības koncepciju var būt daudz, kas saformēs projektu atklātu radošu konkurenci un dos iespēju izvēlēties vispieņemamāko variantu.

Viens no šķēršļiem vienotas informācijas platformas radīšanā bez augstāk minētā sociāli politiskā faktora var būt tā sauktais rozīnītes efekts, kad katrs pretendents uz vienu vai otru sociālo statusu mēģina akcentēt publikas uzmanību uz savu personību, aizmirstot veco aforismu, ka ir grūti būt rozīnītei kastē ar rozīnēm. Tas attiecas arī uz ierēdniecisko ieinteresētību, jebkurā gadījumā tā ir maksa par cilvēciskā faktora īpatnībām.

Pašlaik ir visas zinātniskās un tehniskās iespējas, lai formētu socio-dabas harmoniskas attīstības programmas, jautājums ir tikai par to, cik morāli ētiski un socio-psiholoģiski sociums ir gatavs savstarpējai izpratnei un kompromisu atrašanai.

 

Pievienots 09.07.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/vzaimoponimanie-i-obedinenie

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Reģiona institucionālā vide ir uzskatāma kā formālu un neformālu institūtu, kas funkcionē reģionā, kopums. 1. Inovāciju procesu institūts. 2. Uzņēmējdarbības institūts. 3. Īpašuma institūts. 4. Tiesību institūts.