Алеся Егорова Зачем нам нужны воплощения в нечеловеческих телах

Aļesja Jegorova - Kādēļ mums vajadzīgi iemiesojumi necilvēciskos ķermeņos

20 04 24 01

Vai vienmēr mēs esam iemiesojušies cilvēka ķermenī? Atzīstos: agrāk mani šis jautājums ne pārāk interesēja un es neredzēju sev īpašu vērtību skatīties iemiesojumus necilvēciskā ķermenī.

Mani interesēja karmas mezgli, iestigšana pagātnē un viss, kas saistīts ar veselības, finanšu un aicinājuma tēmu.

Cik labi, ka Reinkarnacionikas Institūta mācību programmā ir tāda tēma un šī nodarbība ir izpētei obligāta. Tāpēc ka necilvēcisko iemiesojumu pārskatīšana atklāja man daudz jauna un pats galvenais – kolosālu resursu.

 

Es auga ķermenī

Mūsu Dvēsele ir iemiesojusies daudz reižu, izzinot šo pasauli un risinot noteiktus uzdevumus. Un daudzo iemiesojumu virknē uz šīs planētas ir arī necilvēciskas dzīves.

Pirmoreiz man iegremdējumā bija interesanti uzzināt, kāds tad necilvēcisks iemiesojums patīk.

Kas vēl es esmu bijusi uz burvīgās Zemes, izņemot cilvēku? Nez kāpēc likās, ka pirmais man atklāsies iemiesojums dzīvnieka ķermenī: kā iemīļotie vāverīte, lapsiņa vai kaķis. Taču, man par brīnumu, atklājās pavisam cits stāsts.

Redzu ap sevi saules pielietu pļavu vasarā, ziedu un kukaiņu pārpilnību. Dzirdu apkārt burvīgas putnu orķestru melodijas un daudz visdažādāko skaņu.

20 04 24 02

Koncentrējos uz savu ķermeni un apzinos, ka katra mana šūniņa elpo tīru svaigu gaisu, uzsūc sevī visus aromātus, skaņas. Jūtu saules siltumu – katru stariņu.

Mans ķermenis ir ļoti sīciņš un tajā pašā laikā ļoti stabili turas, viegli šūpojoties no viegla mīksta vējiņa.

Raugos apkārt un redzu, ka esmu skaists zieds, kaut kur līdzīgs lielai margrietiņai, tikai ar rozā ziedlapiņām. Tādus ziedus savā dzīvē es vēl nebiju sastapusi.

Kaut kur tālumā redzams mežs. Saulaina vasaras diena, silts gaiss, tuvumā nav cilvēku apmetņu.

Pļavu reti traucē dzīvnieki, tikai skaistā dejā virpuļo nelieli putni, līdzīgi bezdelīgām, un rosās daudzveidīgi kukaiņi, risinot savas svarīgās darīšanas.

Sk. arī Lēcējpele kā izšķirošais arguments. Necilvēcisko iemiesojumu pieredze.

 

Resursa iegremdējums

Atkal savienojos ar šo apbrīnojami skaisto ziedu, vēroju apkārtējo pasauli un viņa auga ķermeni.

Tās bija brīnišķīgas sajūtas. Manī savienojās daudz kas: ziedlapiņu maigais samts, pumpura skaistums, stublāja spēks un trauslums, lapu mīkstums.

Apbrīnojama bija noturības sajūta; to nodrošināja manas saknes. Tādu vienotību ar māmuļu Dabu es nekad agrāk nebiju jutusi. Mana sakņu sistēma iestiepjas dziļi zemē un dāvā drošību.

No zemes kaut kādā nepārtrauktā mīkstā plūsmā saknēs iekļūst valgme un piepilda stublāju, nelielās lapiņas un zieda vainagu.

Esmu dzīva! Esmu dzīve! Esmu pati Dzīve! Es elpoju! Es dzīvoju! Katra mana šūniņa dzīvo un elpo, piepildīta ar Zemes, Saules, Vēja, Ūdens dzīvo enerģiju.

Vienlaikus manā līst Debesu saules enerģija un Zemes dzīvinošais spēks. Nekad agrāk es neesmu izjutusi tādu stāvokli un tādas sajūtas no Dzīves.

Tas bija burvīgi: vienlaikus just, redzēt, dzirdēt visu, kas mani aptvēra, – visu pasauli.

20 04 24 03

Nav pilnīgi nekādu domu, pārdzīvojumu, trauksmju, baiļu, saspringuma. Es jūtu tikai laimi, prieku, svētlaimi, beznosacījuma uzticēšanos pasaulei, māmuļai Dabai un kaut kādu visuma mēroga mīlestību.

Dodu sev iespēju izbaudīt visas jūtas un sajūtas, iegaumēju tās un šo ikdienas bezrūpību. Es zinu, ka no rīta būs saule, turpināsies visa šī brīnišķīgā, ap mani virmojošā, mūsu skaistās pasaules dzīve.

Es ar prieku sagaidu uz savām ziedlapiņām planētas lidojošos iemītniekus. Lūk, atlidoja darbīgā bite un pasveicināja mani ar savām akurātajām ķepiņām, piesēdās spilgts tauriņš.

Manu lapiņu ēnā paslēpušies kukainīši. Jūtu, kā masē saknes pazemes iemītnieki.

Blakus jūtu dzimtu enerģiju un apzinos, ka tie ir citi augi, kuru čukstus pārvada ap mani čabošais mīļais vējš.

Zāļu, ziedu un citu augu enerģija kaut kādā apbrīnojamā veidā savienojas ar manu enerģiju. Es jūtu vienotību ar visu pasauli, ar visu, kas dzīvo un elpo.

Un tas viss notiek vienlaikus – lūk, kas ir apbrīnojami! Kur un kā var vēl to visu izjust?! Lūk, tā uzreiz sajust sevī dzīves, mīlestības, siltuma, maiguma plūsmu un daudz citu apkārtējās pasaules pieskārienu manam auga ķermenim.

 

Kādēļ mana Dvēsele izvēlējās šo iemiesojumu

Es agrāk domāju, ka, evolucionējot un attīstoties, mēs dzīvnieku vai augu ķermeņos iemiesojamies savas attīstības sākuma etapā. Taču izrādās, mana Dvēsele izvēlējās tādu iemiesojumu, lai atpūstos no dzīvēm cilvēka ķermenī un piepildītos ar resursu.

Sk. arī Kādēļ dvēselei necilvēciskas būtnes pieredze[1].

 

20 04 24 04

Turklāt uzdevumi uz iemiesojumu bija arī svarīgas augu funkcijas: enerģijas pārveidošana un sava ieguldījuma ienešana dzīves procesu kopībā uz planētas.

 

Ko vērtīgu sniedz savu necilvēcisko iemiesojumu caurskatīšana

Pēc seansa sev negaidīti es ķermenī sajutu kolosālu enerģijas lādiņu un prieku, kas nav vārdos izsakāms. Mana ķermeņa katra šūniņa juta dzīvi un visas tās jūtas un sajūtas, kuras es izdzīvoju auga ķermenī.

Šī apbrīnojamā un ļoti neparastā pieredze uzdāvināja resursa stāvokli uz ilgu laiku. Daudzi cilvēki tiecas dzīvot momentā, būt stāvoklī šeit un tagad, taču tas ne tuvu vienmēr izdodas.

Eksistē liels daudzums meditāciju, kuras ļauj atslābināties un atslēgt ikdienas domu nepārtraukto straumi. Atminoties savas necilvēciskās dzīves, var iegūt daudz vairāk.

Tā ir iespēja ne tikai sajust bezrūpību un pabūt pašreizējā momentā, kad nav nekādu rūpju, raksturīgu cilvēka dzīvei. Tāda caurskatīšana palīdzēs piepildīties ar enerģiju un spēku, justies kā pasaules-ēkas daļiņai.

Es tagad zinu, kā tas ir: vienkārši BŪT! Kad katra šūniņa apstiprina spēka stāvokli: ES ESMU, ES ESMU ŠEIT. Jebkurā momentā es atkal varu izdzīvot un izjust tādu vienotību un piepildīties ar resursu, caurskatot savus necilvēciskos iemiesojumus.

Un to ir bijis ļoti daudz: tā ir arī kristāla, akmens, dzīvnieku un putnu – mūsu planētas floras un faunas visas daudzveidības – dzīve.

Mūsu Dvēseles tiecas izdzīvot sajūtu un jūtu visu gammu, attīstoties un tādā veidā izzinot pasauli, dzīvi un sevi pašas.

Caur iepriekšējo necilvēcisko dzīvju caurskatīšanu mēs varam piepildīties ar resursu un spēku, sajust, kā tas ir – nest savu ieguldījumu planētas dzīvē tikai ar savu klātbūtni vien.

 

P.S. Jūs gribat uzzināt savu iemiesojumu necilvēciskā ķermenī?

Alesja Jegorova

Aļesja Jegorova

Reinkarnacionikas konsultante, transformācijas koučs, žurnāla “Reinkarnacionika” korespondente

https://www.instagram.com/alesya.yegorova/?hl=ru

 

Pievienots 24.04.2020

https://journal.reincarnationics.com/zachem-nam-nuzhny-voploshheniya-v-nechelovecheskih-telah/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2675-tatjana-zotova-kadel-dveselei-necilveciskas-butnes-pieredze (Tulk. piezīme)