Алеся Егорова – Планирует ли Душа страдание?
Aļesja Jegorova - Vai Dvēsele plāno ciešanas?
- Kāpēc man tā sāp Dvēsele?
- Par ko man tas viss?
- Kāpēc tas viss gadījās ar mani?
- Vai tad esmu to pelnījis?
Kad mums sāp, mēs sākam sev uzdot tamlīdzīgus jautājumus un kaut kur sevis dziļumā esam sašutuši par netaisnību, kurā esam nonākuši. Mēs pazīstam divu veidu sāpes: fiziskās un emocionālās.
Reizēm šķiet, ka emocionālās sāpes plēš sirdi driskās. Un katrs cilvēks ir jutis šo stāvokli, kad “sāp Dvēsele”.
Ķermeņa sāpes arī rodas dažādu iemeslu dēļ. Un to pamatā bieži ir psiholoģiska trauma, dažreiz apzināma, bet dažreiz ne.
Nobloķētās enerģijas no emocionālas traumas neizdzīvotajām jūtām bieži izraisa sāpes ķermenī. Un, tikai atrodot sākotnējo cēloni, var no jauna izdzīvot, pieņemt un izdziedināt šīs sāpes.
Dvēseles sāpju cēlonis – emocionāla trauma
Vairāk nekā gadu manas valsts karogs, īpaši uz tīras gaišzilas debess fona, momentāni man izraisīja asaras.
Reakcija ķermenī radīja izbrīnu: kamols kaklā, paātrināti sirdspuksti, saraustīta elpa un asaras, kuras, šķiet, tūlīt gāzīsies straumēm.
Cik reižu es mēģināju šo jautājumu atrisināt ar dažādiem psihologiem un dažādām metodēm! Taču nekas nepalīdzēja.
Tikai uz laiku varēju elpot vieglāk, bet pēc tam atkal redzu karogu, un atkal šīs asaras. Manas reakcijas ķermenī – tā bija pirmā pazīme, ka brūce nav izdziedināta.
Atzīstos, es biju izmisumā. Apzinājos, ka tas velkas no pagātnes, taču, no kurienes – neviens nevarēja palīdzēt atrast.
Un aiziet līdz pirmcēlonim neizdevās ne reizi. Pēc tam es nolēmu uz kādu laiku uzlikt šai tēmai tabu.
Labi, ka Reinkarnacionikas Institūtā mācību otrajā kursā mēs varam savas sāpes izstrādāt jebkurā brīdī.
Redzu, ka reinkarnacionikas metode darbojas ar citiem maniem pieprasījumiem, un izšķiros par konsultāciju. Vēl jo vairāk, šīs sāpes jau tāpat ir virspusē.
Gribot negribot, bet karogu bieži nākas redzēt, pat uz numura zīmēm mašīnām, kuras ir visur.
Konsultācijas laikā konstatēju, ka tāda reakcija ir saistīta ar kāda netaisnību attiecībā pret citiem cilvēkiem.
Zemapziņa atklāja situāciju, kurā tika izdarīta vardarbība attiecībā pret kādu vīrieti pirms 5 gadiem. Bet es nevaru to pieņemt un apzināties.
Skatījos draugu atsūtītu videoklipu, un tā vietā, lai apturētu video vardarbības momentā, es pavērsu skatienu uz valsts karogu dibenplānā.
Apziņa it kā sadalījās slāņos: es klipu skatījos kā miglā, koncentrējusies uz karogu.
Un pēc tam par šo gadījumu pilnīgi aizmirsu, tāpēc ka man dārgu cilvēku bojāeja uzkurināja manī sāpes, uzslāņojot vienu uz otra.
Taču apbrīnojami bija tas, ka šis videoklips nebija pirmcēlonis. Kad pavadone veda mani tālāk, mēs izgājām uz pašu pirmo manas dzīves gadījumu, kurā es pirmoreiz piedzīvoju netaisnības sajūtu.
Un šī situācija attiecās jau personīgi uz mani pirms 15 gadiem. Kaut arī vēlāk man bija sāpīgi, rodoties netaisnībai vienīgi attiecībā pret citiem cilvēkiem.
Pirms daudziem gadiem es neapzinājos, kā mēs nonākam tādās situācijās un kāpēc. Tāpēc manī radās šī netaisnības sajūta. Kā izrādījās, šī situācija aktivizēja vēl dziļāku Dvēseles brūci.
Sk. arī Kā notikumu pārskatīšana dziedina fiziskas sāpes[1].
Dvēseles brūces avots – pagātnes dzīve
Tagad visu notikumu ķēdīti, sāpju pastiprināšanos un to izkropļojumus šīs dzīves laika punktos es redzēju ļoti skaidri.
Bet, kad pavadone pajautāja, vai tajā situācijā radās mana brūce, es ieraudzīju sīku taciņu uz manu pagātni, kura pievilka kā magnēts.
Konsultācijā mēs gājām tālāk, un manā priekšā atklājās cietsirdīga pagātnes dzīves aina.
1917. gads, Pēterburga, un man ir 35 gadi. Mans vīrs jau ir Korņilova armijā. Mēs ar bērniem nepaspējām aizbraukt no Pēterburgas, mums pietrūka dažas dienas.
Mūsu skaistajā mājā ielaužas kareivji, visu dauza, sit ārā logus, kliedz. Man atnāk šausmu stāvoklis un netaisnības sajūta. Par ko???
Es mēģinu ar viņiem runāt, taču viņi sāk mani sist. Kaut kādi neprātīgi kliedzieni, ka mēs par visu samaksāsim, ka viņi mūs neieredz, ka mūs visus ir jānošauj, ka tagad ir pienākusi viņu vara.
Milzīgas netaisnības un sāpju sajūta aptver manu sirdi un Dvēseli. Mēs bijām bagāti, taču gan es, gan mans vīrs vienmēr labi attiecāmies pret visiem cilvēkiem.
Mēs vienmēr palīdzējām visiem, kam vajadzēja palīdzību. Mēms kliedziens izlauzās no manas sirds: par ko?
Pēc tam kareivji atņem manus trīs mazos bērnus un izved no mājas. Un mana sirds tajā momentā it kā plīst pušu no šausmām. Es metos pie viņiem, un pēkšņi sitiens pa galvu, un es zaudēju samaņu.
Kad atjēdzos, es biju viena mūsu izpostītajā mājā. Bērnu nav. Es, kā prātu zaudējusi, meklēju savus bērnus, taču viņu nekur nav. Apkārt rupjības, kliedzieni, kareivju izsmiekls.
Līdz sava mūža beigām es tā arī nespēju viņus atrast. Es nekad vairs neredzēju ne bērnus, ne vīru. Sāpes no bērnu zaudējuma bija tik stipras, ka dzīvot bija nepanesami, un es nolēmu aiziet pati.
Apzinoties, ka agrā pavasarī apģērbā nepārpeldēšu ezeru ar ledainu ūdeni, es tā arī nolēmu aiziet no dzīves – noslīkstot.
Vai Dvēsele plāno ciešanas
Konsultante aizveda mani uz telpu starp dzīvēm, kur Dvēsele devās pēc ķermeņa nāves. Un šeit no augšas atklājās visa aina.
Dzīves plānošanas telpā es uzzināju, ka tādas stipras sāpes no bērnu zaudēšanas Dvēsele nolēma izjust pati.
Netaisnības sāpes kā daļu no dzīves izzināšanas plāna materiālajā pasaulē, kā pieredzi, kā viedumu.
Sāpes – tā ir daļa no visa, ko jūt cilvēks.
Sk. arī Kā dvēsele runā ar mums caur sāpēm.
Un Dvēsele pagātnes iemiesojumā ieplānoja piedzīvot jūtu un sajūtu maksimālu gammu. Jo taču pagātnes iemiesojumā, līdz 1917. gada traģiskajam momentam, es biju ļoti laimīga.
Taču traumatiskā notikuma momentā, būdama ķermenī, es nespēju pilnībā izdzīvot, izsērot un izdziedināt šīs sāpes. Iemiesojuma plānošanas telpā Dvēsele neaprēķināja savus spēkus.
Mēs rakstām nākamās dzīves scenāriju, un dažreiz mēdz būt, ka kādā momentā notiek kļūme un dzīves upes gultne iet ne tajā virzienā, kā mēs gribējām. Vai arī, izvēloties pārbaudījumus, Dvēsele var neaprēķināt savus spēkus.
Kā tas notika manā gadījumā. Netaisnības sajūta bija agrāk neizpētīta zemes dzīvē, tāpēc fiziskajā ķermenī Dvēsele ar to netika galā.
Un šī enerģija ierakstījās smalkajās struktūrās un pārnesās uz pašreizējo dzīvi. Tāpēc pašreizējā iemiesojumā pie mani kā ar magnētu vilkās klāt tamlīdzīgas situācijas, saistītas ar netaisnīguma sajūtu, lai dvēsele atbrīvotu enerģiju.
Kad es atradu pirmcēloni un uzzināju, ka Dvēsele tādu pieredzi radīja, lai iepazītu dažādu jūtu gammu, es spēju izlādēt ierakstīto emocionālo lādiņu.
Dvēsele it kā izgāja no ciešanu gūsta, un aiz pieņemtajām sāpēm atradās daļa resursa vieduma un cilvēku dziļas izpratnes veidā.
Šīs dzīves visas situācijas atklāja savas jaunās šķautnes. Šis apbrīnojamais ceļojums deva atbildes uz daudziem citiem jautājumiem, pateicoties cēloņsakarības saikņu apzināšanai.
Konsultācijas beigās es nolēmu pabūt vienatnē ar dabu. Tas ir tāds labums, ka dzīvoju Dņepras krastā; tā ir tik skaista, vieda un dižena.
Izdziedināt pagātnes dzīves traumu palīdzēs meistarklase “Traumējošu situāciju dziedināšana”.
Diena bija burvīga, saulaina, debesis skaidras un gaišzilas. Ejot garām veikalam, nejauši paceļu acis pret debesīm un redzu manas valsts karogu.
Kāds prieks plūda no sirds! Pirmā doma bija: cik gan skaists uz gaišzilās debess fona izskatās mūsu karogs.
Pirmo reizi 5 gadu laikā es smaidīju, raugoties uz karogu, jūtot prieku, laimi, kaut kādu līksmi un pateicību. Tas ir brīnums! 2,5 stundu laikā tāds rezultāts.
Lūk, tāpēc man arī visvairāk patīk reinkarnacionika starp visām metodikām un tehnikām, kuras zinu. Lai izdziedinātu Dvēseles sāpes, kādam vajag vienu seansu, kādam vairākus, kādam visu dzīvi.
Viss ir atkarīgs no tā, cik Dvēsele ir gatava apzināties spēles – sava kārējā iemiesojuma uz šīs Zemes – būtību.
P.S. Jūs jau esat izlaiduši savu Dvēseli no ciešanu gūsta?
 |
Reinkarnacionikas konsultante, transformācijas koučs, žurnāla “Reinkarnacionika” korespondente |
Pievienots 06.03.2020
https://ru.journal.reincarnatiology.com/planiruet-li-dusha-stradanie/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2271-jelizaveta-zaleska-ka-notikumu-parskatisana-dziedina-fiziskas-sapes (Tulk. piezīme)