Татьяна Друк Чему учит жизнь в теле животного

Tatjana Druka - Ko māca dzīve dzīvnieka ķermenī

17 07 04 01

“Kāds dzīvnieks es biju pagātnes dzīvē? – vai esat uzdevuši sev tādu jautājumu? Pirmoreiz es par iespēju iemiesoties dzīvnieka ķermenī aizdomājos, noskatoties aizkustinošo filmu “Fluks” (“Fluke”). Tajā vīrietis, kurš pārdzimis sunī, atcerējās savu pagātnes dzīvi un meklēja savu ģimeni: sievu un meitu.

Atminēties sevi dzīvnieka ķermenī šķiet ne tik sarežģīts uzdevums, kad pārzini iepriekšējo iemiesojumu pārskatīšanas iemaņu.

Kāds baidās no tādas pieredzes, bet kāds ir tai atvērts. Taču katrs, kurš izgājis pieredzi – atminēties sevi “citādā ķermenī” – piekritīs, ka ieskats par dzīvnieku pasauli mainās, parādās sajūta, ka esi vienots ar jebkuru dzīvu būtni uz planētas, un dziļa izpratne, cik viedi ir iekārtota dzīve uz Planētas.

Satriekta, pārsteigta, sajūsmā, neticama vienotība ar dabu, jūtams piepildījums, samierināšanās, kaifs – tādas emocijas apraksta tās, kas pirmoreiz pētījušas savus necilvēciskos iemiesojumus.

Ko var iemācīt dzīvnieka pagātnes dzīve?

 

5 dzīvnieku pasaules mācības

Mācība Nr. 1.: “Ģimene – tā ir sadraudzība”

Dzīvnieki mūs māca būt “klanam”, glabāt radnieciskās attiecības. Jo taču, kad radinieki ir kopā, viņi ir milzīgs spēks.

Bet reizēm mēs uzvedamies kā piemesti dzeguzēni, cenšoties saraut jebkuras radnieciskas saites.

Kā uzticības un pieķeršanās piemērs var kalpot vilku saime, kur tiek cienīti vecākie un katrs dzīvnieks savas intereses pakļauj visa “kolektīva” interesēm.

“Redzēju sevi kā vilku. Sajūta, ka visapkārt ir tavas mājas – vienas visiem, kā tavs turpinājums. Un bija jūtama vienotība ar visiem citiem dzīvniekiem, nav svarīgi – lieli viņi ir vai mazi, vienotība ar visu pasauli.

Ieraudzīju sevi garā zālē, priekšā saulriets, spožs saules disks. Cita ainiņa: nakts, zvaigznes pie debesīm, stāvu uz augstas klints, mežā, un kaucu, tādā veidā vācu atgriezenisko saiti ar radiniekiem. Viņi man pretī no kaut kurienes atbild. Un galvā pavīd aina, kur atrodas citi vilki! Lieliski!” Olga M.

“Biju iemiesojumā kā lauvene un izjutu mātišķo mīlestību. Apzinājos, ka lauvenes maigums, rūpes un mīlestība pret mazajiem kaķēniem nemaz nav līdzīga cilvēku mīlestībai un rūpēm.” Larisa K.

“Mēs peldējām kā milzīga delfīnu ģimene, un tajā bijā jūtams spēks, skaistums.” Svetlana G.

Ne velti delfīnus uzskata par uzticības un savstarpējas mīlestības simbolu. Glabājiet attiecību tīrību!

17 07 04 02

 

Mācība Nr. 2.: “Neuztver dzīvi tik nopietni”

Domāju – ja dzīvnieki varētu runāt, viņi teiktu: “Neuztveriet dzīvi tik nopietni.”

Dzīvnieki, neraugoties uz to, ka viņiem vajag meklēt barību, barot pēcnācējus, nekad nelaiž garām izdevību pajārēties.

Dzīves baudīšana – tā ir viena no mācībām, kuru mums māca dzīvnieki.

“Biju vientuļš zilonis. Visspilgtākā bija peldēšanās aina: es ar baudu spēlējos ar ūdeni, aplējos un visādā veidā plunčājos.” Marija J.

Dzīvniekiem piemīt spēja saglabāt jautrību un gaismu. Viņi ir lielisks piemērs, kā mūsu iekšējo bērnu saglabāt dzīvu un ieturēt pauzi rotaļai.

Viņi arī mudina mūs baudīt to, ko mēs darām.

Viņu bauda no skraidīšanas pa zemi, lidošanas augstu virs koku galotnēm – atgādinājums mums, kā gūt prieku no vienkāršām fiziskām baudām.

“Es redzēju sevi kā melnu delfīnu, kurš peld okeānā, zaigojot visās krāsās. Tāds skaistums!

Jutu savu spēcīgo, stingro pludlīniju formas ķermeni, kuru viegli vadīju. Varēju ātri uzņemt ātrumu un viegli apstāties. Man patika veikt lēcienus. Tas bija satriecoši!” Svetlana G.

Sk. arī Kādēļ dvēselei necilvēciskas būtnes pieredze[1]

17 07 04 03

 

Mācība Nr. 3.: “Neskraidi šurp un turp. Dzīvo šeit un tagad”

Cik bieži skrienam pa dzīvi, gaidām “rīt”, kurš būs labāks nekā vakar. Bet dzīve – tas ir tas, kas notiek tagad.

Dzīvnieki nesteidzas, viņi nodzīvo dzīvi, baudot mirkli.

Stop, palēninies, paraugies apkārt! Neskraidi šurp un turp, atlaid emocijas un ar pilnu krūti ieelpo mirkli “tagad”!

“Es biju cirka sunītis. Mani savāca uz ielas, slapju, netīru, izsalkušu. Kad mani paņēma rokās, milzīga pateicība, uzticēšanās un turpmāka pieķeršanās cilvēkam. Uzstājamies cirkā kopā ar klaunu.

Man tas patīk. Necilvēciskajos iemiesojumos atnāca apzināšanās, ka viss notiek šeit un tagad, nav tādu spilgti izteiktu emociju, pārdzīvojumu.” Marina S.

Dzīvnieka iemiesojumā viss ir harmonisks un viss ir pakļauts konkrētam mērķim – izdzīvošanai. Nav nekā lieka, kas raksturīgs cilvēkam, ieskaitot emocijas.

“Ļoti interesantu pieredzi ieguvu savvaļas kaķes iemiesojumā. Sajutu viņas neatkarīgo raksturu, uzzināju, kā viņa mijiedarbojas ar citiem dzīvniekiem, apzinājos, ka dzīvniekiem raksturīgāk ir dzīvot “šeit un tagad”, pašreizējā momentā.” Viktorija G.

“Pateicoties tādām dzīvēm, es iemācījos sastingt momentā un ņemt no tā maksimāli. Un, protams, ka visi atklājumi, kurus mēs izdarām nodarbībās, ir nesaraujami saistīti ar parasto dzīvi, tāpēc ka tajā es arī kaut kur skrienu, cenšos visu paspēt, bet vakarā ir sajūta, ka pagājusi kārtējā diena, tāda pati kā vakar, un kaut kas nav tā, kaut arī visu paspēju…” Marina S.

“Necilvēciskie iemiesojumi daudz ko māca (jeb, pareizāk teikt, atminies to, ko zini, bet esi aizmirsusi). Dzīvnieki dzīvo šeit un tagad, neplāno dzīvi laikus, uz priekšu.” Jeļena K.

17 07 04 04

 

Mācība Nr. 4.: “Tava uztvere ir ļoti ierobežota”

Ja paraugāmies uz dabu dzīvnieka acīm, tad var pasauli ieraudzīt pašas dabas acīm.

Apstājieties uz mirkli un vērīgi ieskatieties saulrietā, un tas jūs pārņems, savienojot ar visu esošo.

Pasaules uztveres pieredze dzīvniekiem ir paplašinātāka nekā cilvēkiem. Un mēs to varam iemācīties, ja vēlēsimies.

“Es paskatījos iemiesojumu ērgļa ķermenī. Bija bezgalīga vienotības ar dabu sajūta. Prieks par lidojumu un pakaļdzīšanās azarts. Ātruma neaizmirstama sajūta. Ejot caur šīm atmiņām, es sāku sevi labāk saprast.

Es tagad zinu, kāpēc man nepatīk ilgi sēdēt uz vietas, kāpēc man tā patīk novitāte un ātruma sajūta. Jaunībā es biju azartisks cilvēks, bet tagad esmu iestigusi sadzīves lietās. Un, lūk, sen aizmirstas sajūtas pie mani atgriežas!” Svetlana Č.

Mēs patiešām sākam just visas dzīves unikalitāti, kad mēs paplašinām mūsu pasaules uztveri.

17 07 04 05

Mācība Nr. 5.: “Pieņem savus plankumus”

Dzīvniekiem, atšķirībā no cilvēka, nav šaubu, baiļu, pārliecības trūkuma.

Nav visu šo rūpju: “Ko par mani padomās”, “Un ja man neizdosies”. Ir sevis apzināšanās sajūta, ar plankumiem un bez, ir savas dabas izpratne.

Pavērojiet dzīvniekus: viņi nebaidās izcelties.

Jums ir izvēle, šaubīties par sevi vai “pieņemt savus plankumus” un izdarīt to, par ko bažījāties un sen nevarējāt izlemt izdarīt.

“Pats interesantākais putnu dzīvē – kad viņi mācās lidot, viņiem nav kaut kāda nedrošuma, baiļu sajūtas vai vēl kaut kā. Viņi redz, kā viņu māmiņa-putns lido, un viņi zina, ka spēs izdarīt un atkārtot to pašu. Šīs pārliecības trūkst cilvēkiem. Ticības saviem spēkiem un savām iespējām.” Darja K.

“Biju iemiesojusies jaunā leopardā. Klejoju pa savannu, iespējams, meklējot savu vietu dzīvē. Man necilvēciskais iemiesojums patika ar to, ka tur viss ir diezgan vienkārši salīdzinājumā ar cilvēka sociālo dzīvi. Dzīvi nosaka instinkti, un dzīvnieki atrodas harmonijā ar dabu.” Tatjana M.

17 07 04 06

 

Noslēgums

Dabai piemīt milzīgs viedums, un viņa dalās mācībās ar tiem, kas gatavi mācīties. Būdami bērni, mēs esam dabai atvērti, bet, kļūstot pieaugušie, mēs aizmirstam par savu saikni ar dabu. Mēs kļūstam mazāk jutīgāki pret dabas balsi.

Savas pieredzes pārdzīvošana dzīvnieku ķermenī atstāj neizdzēšamu iespaidu. Tad bieži prātā ienāk frāze no grāmatas “Mauglis”: “Mums ir vienas asinis! TEV un MAN.

Kaut gan daudziem tāda pieredze – vienkārši apbrīnojams piedzīvojums: “Vispār, justies “ādā” vai “spalvās” – tās ir ne ar ko nesalīdzināmas sajūtas.”

Bet, ja jūs gribat saprast savu dvēseles pieredzi necilvēciskā formā, nāciet mācīties pārskatīt iepriekšējās dzīves.

Rakstā izmantotas Reinkarnacionikas institūta 1. kursa studentu atsauksmes.

 

P.S. Un ko jums māca dzīvnieki?

Tatjana Druk

Tatjana Druka

Žurnāla “Reinkarnacionika” galvenā redaktore, Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa kapteine, konsultante, meistare personiskā spēka atklāšanā, dvēseles resursu un iedvesmojošu atmiņu atrašanā.

 

Pievienots 04.07.2017

https://journal.reincarnationics.com/kakim-zhivotnym-ya-byl/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2675-tatjana-zotova-kadel-dveselei-necilveciskas-butnes-pieredze (Tulk. piezīme)