Татьяна Зотова Для чего душе опыт нечеловеческого существа

Tatjana Zotova - Kādēļ dvēselei necilvēciskas būtnes pieredze

15 10 27 01

Dvēsele daudzajos iemiesojumos izdzīvo ne tikai pieredzi uz planētas Zeme un ne tikai cilvēka veidolā. Dvēselei vienmēr ir izvēle, kur, kad un kādā ķermenī viņai iemiesoties.

“Vai ir dzīvība uz Marsa?” zinātniekus interesēja vēl nesen. Taču Reinkarnacionikas Institūta studenti caur savu personīgo pieredzi pārliecinās par dažādu dzīvības formu eksistenci Visumā.

Novērojumos, kādēļ dvēselei necilvēciskas būtnes pieredze, dalījās Reinkarnacionikas Institūta otrā kursa studenti.

Nodarbībās studenti sevi redzēja pilnīgi dažādos veidolos: gan kā saprātīgas būtnes, gan kā mistiskas, gan kā folkloras personāžus. Kā arī varēja sajust, kās tas ir – būt kādas stihijas pārstāvim. Kāds pabija enerģijas lomā, kurai nav fiziska ķermeņa.

Mūsu planētu apdzīvo milzīgi daudz saprātīgu būtņu. Dažiem izdevās sajust, kā tas ir – būt ar atšķirīgu apziņu, atšķirīgu no cilvēcīgās.

 

No dažām skudrām ir atkarīga vesela skudru pūžņa eksistence

Ņina Trofimova, 2. kursa studente

“Es ieraudzīju sevi tādas rudas, lielas skudras ķermenī. Jutu sevi ļoti labi. Es neesmu parasta skudra, karavīrs-izlūks, stāvu sardzē un novēroju mežu.

Skudru pūznim mežā ir īpašs uzdevums: tas pārveido vietas ar negatīvu enerģiju harmoniskās. Piemēram, purvaina vieta, no kuras rēgojas ķeburaini celmi, spēj pārvērsties norā ar biezu zaļu zāli un bērziņiem.

Skudru pūžņa iekšienē bija mirdzošs centrs, līdz kuram man vajag noteikti tikt.

Tikusi līdz centram, es pārvietojos uz citu planētu. Šai planētai ir divas saules, zaļas piramīdas un debesis tumši violetā krāsā. Tur ir daudz skudru, cilvēka izmēros. Viņas ir saprātīgas.

Atgriezusies skudru pūznī, es kopā ar man līdzīgām skudrām izstarojam no sevis enerģiju, kas iegūta uz otras planētas.

Enerģija, mūsu atnesta no otras planētas, izplatās apļos no skudru pūžņa un pārveido apkārtējo telpu, harmonizē to.

Dvēseļu Pasaulē kļuva skaidrs, kādēļ mana dvēsele izgāja pieredzi skudras ķermenī. Man līdz tam bija ļoti daudz egoistisku iemiesojumu. Un šeit es ieguvu pieredzi strādāt tikai citu labumam.

Pēc tam, kad tā dzīve bija pabeigta, es izjutu milzīgu pateicību, ka man ļāva iziet šo pieredzi. Tās ir pavisam citādas iemaņas. Tas deva izpratni, ka bez egoistiskām ir arī citas dzīves.

Pēc iegremdējuma man daudz kas šodienas dzīvē kļuva skaidrs.”

15 10 27 02

Es ieraudzīju savu pirmo iemiesojumu pēc manas dvēseles piedzimšanas

Jeļena Fefelova, 2. kursa studente

“Mazs ziedu elfs – lūk, kādu es sevi ieraudzīju iegremdējoties. Es varēju pārvērsties zaļos dūmiņos. Ķermenī bija jūtams vieglums, visa apkārtējā pasaule skanēja manī – bišu un kameņu sanoņa.

Sk. arī 5 cēloņi pētīt savas ārpuszemes dzīves

 

Tas bija uz ziedu planētas. Es dzīvoju ziedošā norā, kura bija dzīva. Visi ziedi – dzīvi, virs katra no tiem – mākonītis. Kad cilvēki plūc augus vai pļauj zāli pļavās, mākonīši plīst kā ziepju burbuļi. Mani tas ļoti apbēdina.

Tas ir pirmais iemiesojums pēc manas dvēseles radīšanas. Mani radīja brīnišķīgā dārzā. Mana māmiņa ir feja, un es piedzimu no zieda. Ar laiku es sāku justies kā meitene-feja, bet pēc tam pārvērtos par varenu feju. Jutu savu varenību un dižumu.

Es redzēju, kā sazinos ar ziediem. Kad es ieraudzīju ziedu ar sausu lapiņu, tad norāvu šo lapiņu. Lai nesaslimtu viss augs, es brūcīti apziedu ar smēri. Vēl mēs ar lpalīgiem kaisījām ziedu sēklas pa pļavu.

Tas bija iemiesojums, piepildīts ar skaistumu, mīlestību un harmoniju. Pēc tam parādījās mans audzinātājs un paņēma mani līdzi jaunai dzīvei uz zemes, lai es kļūtu stiprāka.”

15 10 27 03

 

Es sapratu, kāpēc manas domas iemiesojas zibens ātrumā

Jeļena Madika, 2. kursa studente

“Es ieraudzīju sevi sfēras iekšienē, kurā deg uguns. Šī sfēra spēj pati pārvietoties turp, kurp viņai vajag. Viņa telepātiski jūt, kur viņai vajag būt. Viņa pārvietojas turp, kur vajag uguni un siltumu.

Pirmatnējie cilvēki slapjā, pēc lietus, alā mēģina iegūt uguni. Viņi trin kociņus un cenšas uzšķilt uguni ar akmeni. Taču viss ir slapjš. Viņi ar savu domu pievelk mani.

Es-sfēra, no iekšienes jūtu, no kurienes nāk doma, un pievelkos uz turieni. Kad es nonāku, kurp mani pievilka, mērķī, – uzliesmo uguns. Cilvēku acīs ir prieks.

Citu reizi viesuļvētras laikā ūdens šļācas pār kuģi. Nodziest uguns, iet bojā cilvēki. Es traucos uz lampu, kurā nodzisusi uguns. Iedegos lampā, uguns sniedz cilvēkiem cerību.

Šodienas dzīvē es dažreiz baidos no savām domām, novērojot, kādā ātrumā tās iemiesojas realitātē.

Iemiesojums kādas citas būtnes, ne cilvēka, veidolā tiek izvēlēts kā atpūta pēc smagiem iemiesojumiem.”

15 10 27 04

 

Iemiesošanās ugunīga elementāļa veidolā ir atstājusi atmiņas manā dvēselē

Anastasija Ševčenko, RI otrā kursa studente

“Negaidīti man bija ieraudzīt sevi ugunīga elementāļa veidolā. Mani sauc Ontārio. Augšpusē ir cilvēka siluets, bet apakšpusē vērpjos virpulī. Viss esmu sarkani ugunīgā krāsā. Iekšienē rāmums.

Es atrodos uz ugunīgas planētas, redzu tuksnesi bez augu segas. Apkārt galvenokārt ir visi tādi paši kā es, elementāļi. Šeit visas būtnes ir bezdzimuma, visas vienlīdzīgas. Apģērba nevienai nav, mēs esam vienkārši kā silueti. Tāds dzīvesveids.

Pie mani pielido gaisa elementālis. Viņš man liek priekšā kaut ko izdarīt. Mēs pielidojam pie ūdens, savienojam enerģijas, palaižam ūdeni un radām kaut ko līdzīgu virpuļviesulim – sāk celties viļņi. Mēs sazināmies domas līmenī.

Es vēršu rokas zemes virzienā – paceļas virpuļviesuļi. Es izraisu stihijas parādības. Pārvietojoties es it kā lidoju. Jūtu zem sevis enerģiju un tādā veidā pārvietojos.

Sk. arī Maģija Citās Pasaulēs. Par dzīvi uz Mēness un ne tikai

Es nodzīvoju uz šīs planētas 7 miljonus gadu. Laiks tur tiek skaitīts ne tā, kā uz zemes.

Nonākusi Dvēseļu Pasaulē, es sapratu, ka šis iemiesojums bija ieplānots kā atpūta starp zemes dzīvēm. Gribējās atpūsties, sajust rāmumu. Mana dvēsele ir ļoti radoša, gribējās nodarboties ar hobiju. Es radīju stihijas parādības.

Bet šeit, Dvēseļu Pasaulē, es atkal satiku gaišzilo elementāli. Mēs draudzējamies un bijām nolēmuši, lūk, tā atpūsties uz tās planētas. Tā ir dvēsele no manas grupas. Līdz tam mums abiem bija smagi iemiesojumi, tāpēc mēs nolēmām tā atpūsties.

Pēc šīs dzīves – apmierinājuma sajūta. Ar jauniem spēkiem var virzīties tālāk. Šis iemiesojums man sniedza dzīvības spēkus, enerģiju pacēlumu.

Šodienas dzīvē es esmu diezgan mierīgs cilvēks, taču dažreiz esmu gatava uzsprāgt.

Iegūt vajadzīgo iemaņu dvēsele var, atrodoties folkloras un mistisku būtņu lomā.”

15 10 27 05

 

Iemiesojums mājas gariņa veidolā palīdzēja man sajusties kā aizstāvim

Irina Bubļikova, 2. kursa studente

“Ieraudzīju sevi kā mājas gariņu, mazu vecīti ar bārdu. Izjutu draiskumu, ļoti daudz viegluma. Atrados nabadzīgā koka būdiņā Krievzemē.

Kad cilvēki iemitinājās mājā, es arī tur apmetos. Esmu šīs mājas Glabātājs. Aizsargāju māju, lai tajā neiemitinātos būtnes ar zemu vibrāciju.

Kad mājā ienāca ļauni cilvēki, es sāku taisīt kādas draiskulības attiecībā pret šiem cilvēkiem, domāju, ka varu tā viņus padzīt. Lēju ūdeni viņu apavos. Man bija spēja pārvietot priekšmetus.

Es parādījos kā enerģijas sabiezējums, kurš mākonīša veidā nolaidās un laidelējās virs zemes. Meklēju vietu, kur apmesties. Enerģijas veidā es iemitinājos šajā mājā, un ar laiku noformējos veidolā. Mani spēcīgi juta kaķis, kurš dzīvoja šajā mājā.

Šajā mājā es nodzīvoju vairākus gadsimtus. Kad šo māju nojauca, mana dvēsele atkal mākonīša veidā pacēlās augšup un devās uz Dvēseļu pasauli.

Pēc iemiesojuma jutu miermīlību, vieglumu un labestību. Biju atpūtusies.

Mans uzdevums bija iemācīties, kā smalkās pasaules pārstāvim mijiedarboties ar materiālo pasauli, kad nav fiziskā ķermeņa. Tikpat svarīgi bija iegūt tieši glabātāja pieredzi.”

15 10 27 06

 

Planēta AUR

Tatjana Zotova, 2. kursa studente

“Tā bija eksperimentāla planēta ar nosaukumu Aur. Viss sarkani brūnos toņos. Pat debesis – rozā ceriņkrāsā. Virsma – no sausuma saplaisājusi augsne. Eksperimenta dēļ šeit tika radīts ūdens. Ar laiku, pateicoties ūdenim, parādījās augi, kā arī heteroseksuāli cilvēki.

Sk. arī Skaistās zvaigznes INI divas dvēseles

Redzēju sevi kā neparastu būtni. Izšķīlos jau pieaugušas sievietes veidolā no olas. Redze neskaidra pēc piedzimšanas, viss izskatījās duļķains. Kustību koordinācija vāja, visa grīļojos.

Četrrāpus aizlīdu līdz ūdens avotam. Ieniru ūdenī. Sajutu, kā mans ķermenis ar to piesūcinās, iztaisnojas līdz galam. Bija absolūts atslābums un prieks – es it kā biju nonākusi dzimtajā stihijā. Izrādījās, ka es viegli varēju peldēt un elpot zem ūdens. Uz kakla abās pusēs atradās žaunas.

Ar laiku izauga un pilnīgi izpletās spārni – bija moments, kad es ieskrējos un lēcu no klints. Brīva kritiena brīdis – un es planēju ar plaši izplestiem spārniem. Es mācījos lidot.

Mani uzdevumi un man līdzīgu uzdevumi – patrulēšana un tās teritorijas aizsardzība, kurā mēs dzīvojām. Mēs pastāvīgi lidojām pa gaisu, novērojot, kā pirmie cilvēki mācās dzīvot. Turklāt šie cilvēki nebija ne no pirmatnējās kopienas, ne pusmežonīgi.

Es aizgāju bojā, pieņemot kauju gaisā. Mūsu nodaļa aizsargāja teritoriju no milzīgiem ērgļiem, un viens no viņiem pārplēsa man kaklu.”

15 10 27 07

Ieraudzīt sevi iemiesojumā ne cilvēka ķermenī izrādījās ļoti noderīgi un jautri. Pateicoties tai vienkāršībai, spēlei un priekam, pēc iegremdēšanās studenti varēja paplašināt savu uztveri.

Saprast, ka ārējo pasauli var uztvert ne tikai ar cilvēka maņu orgāniem, bet arī citādi. Daudzi atminējās savu pieredzi sazināties telepātiski, neizmantojot vārdus.

Svarīgi bija izsekot, kā necilvēcisku iemiesojumu pieredze izpaužas šodien. Kā likums, sakaru atrada visi.

Lūk, tā, jautri spēlējoties, mums izdevās konstatēt ļoti vērtīgas īpašības sevī un pārliecināties, cik daudzšķautņains ir mūsu Visums un svarīga katra pieredze.

 

P.S. Jums gribētos uzzināt, kas, izņemot cilvēku, jūs bijāt pagājušajās dzīvēs?

 

Tatjana Zotova

Tatjana Zotova

Žurnāla korespondente

https://journal.reincarnationics.com/

 

Pievienots 27.10.2015

https://journal.reincarnationics.com/dlya-chego-dushe-opyt-nechelovecheskogo-sushhestva/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe