Татьяна Зотова Учеными установлено место, где живет Душа

Tatjana Zotova - Zinātnieki noskaidrojuši vietu, kur dzīvo dvēsele

15 07 28 01

Vai jūs zināt, kur jūsu ķermenī dzīvo dvēsele? Sirdī? Krūtīs? Bet varbūt viņa ir saprāta daļa?

Jau sirmā senatnē cilvēki mēģināja noteikt vietu, kur dzīvo dvēsele, kurš orgāns ir viņas mājvieta.

Piemēram, slāvi dvēseles jēdzienu saistīja ar vārdu “elpot”. Cilvēks ir dzīvs, kamēr elpo. Mūsu senči svēti ticēja, ka pats vērtīgākais cilvēkam atrodas krūtīs.

Dvēsele tika uzskatīta par patstāvīgu ķermeņa daļu, taču ar augstāku vibrāciju un spējīgu pārvietoties pa visu ķermeni, piemēram, aiz bailēm papēžos.

Ķīnieši bija pārliecināti, ka dvēsele atrodas tieši galvā. Babilonas iedzīvotāji ticēja, ka dvēseles mājvieta ir ausis.

Dažādas zinātniskas teorijas dažādi traktē vietu, kur atrodas dvēsele.

 

Vai dvēsele ir smadzeņu daļa?

Pirmo zinātnisko teoriju par to, kur dzīvo dvēsele, jau 17. gadsimtā izvirzīja franču filozofs un matemātiķis Renē Dekarts. Pēc Dekarta domām, dvēsele atrodas epifīzē – cilvēka smadzeņu vienīgajā nepāra rajonā.

Epifīzi atklāja padomju zinātnieks Nikolajs Kobozevs (Николай Кобозев).

Viņa pētījumi noteica, ka bērniem līdz sešiem gadiem epifīze pēc formas atgādina trešo aci ar kristāliņu, fotoreceptoriem un nervu šūnām kā parastajai acij. Pēc tam tiek iedarbināts process atpakaļ, un trešā acs atrofējas.

15 07 28 02

Pētījumi daudzu gadu laikā ir parādījuši, ka cilvēkiem, kuriem pieaugušā vecumā epifīze ir saglabājusi savu sākotnējo formu, piemīt gaišredzības talants. Par tādiem cilvēkiem mūsu senči teica “jūt ar dvēseli”.

Vai tas nozīmē, ka dvēsele ir smadzeņu daļa?

Džordža Vašingtona Universitātē zinātnieki ņēma encefalogrammu pacientiem, kuri mirst no sirdstriekas vai no vēža.

Visiem mirstošajiem dažas sekundes pirms nāves rādītāji izskatījās tā, it kā smadzenēs būtu noticis sprādziens. Parādījās ļoti spēcīgi elektrisko impulsu kāpumi.

Zinātnieki pieņēma, ka tāds anomāls uzšļakstījums var liecināt par noteikta daudzuma enerģijas atbrīvošanos. Ja nu pēkšņi pētniekiem bija izdevies fiksēt dvēseles iziešanu?

 

Sk. arī Zinātnieki ir uz sliekšņa, lai radītu slazdus dvēselei[1]

 

Dvēseles vieta – sirdī

Ja dvēsele dzīvo smadzenēs, kāpēc savus pārdzīvojumus cilvēki saista ar sirdi? Varbūt tieši sirds ir dvēseles mājoklis?

Dažās reliģijās tiek uzskatīts, ka tieši četrdesmitajā dienā pēc nāves dvēsele pilnīgi pamet fizisko pasauli.[2]

Pateicoties zinātnieku novērojumiem, noskaidrojās, ka četrdesmitajā dienā pēc nāves sabrūk cilvēka sirds šūnas.

15 07 28 03

2012. gadā vācu zinātnieki veica eksperimentu ar mērķi noskaidrot, kurā cilvēka orgānā atrodas dvēsele.

Tika uzaicināti simts brīvprātīgie, kas jūt nopietnus dvēseles pārdzīvojumus – attiecību saraušanu, greizsirdību, mīlestību bez atbildes.

Tika mērītas vismazākās pulsa, elpas, sirds ritma izmaiņas, un vairākas stundas subjektiem tika rādīti video ar momentiem no viņu pagātnes.

Tā tika mēģināts saprast, kāds orgāns ģenerēs mikroimpulsus, kādi mēdz būt stresa rezultātā. Tas ir – censties nofiksēt subjektu dvēseles izpausmes un noteikt, kur atrodas dvēsele.

 

Sk. arī Intervija ar pazīstamiem ekspertiem aizkapa dzīves pētījumu sfērā[3]

 

Noteikt, kurā orgānā atrodas dvēsele, zinātniekiem šajā eksperimentā tā arī neizdevās.

Pētījumi parādīja, ka spēcīgu pārdzīvojumu laikā cilvēks jūt smeldzošas sāpes krūškurvja priekšējā sieniņā. Šeit atrodas limfātiskās sistēmas un mezgli, kā arī saules pinums.

Zinātnieki pieņēma, ka limfātiskajā sistēmā ir noteikts rajons, kurš kontrolē mūsu garīgās īpašības. Tāpēc spēcīgu pārdzīvojumu laikā cilvēki jūt spēcīgas smeldzošas sāpes krūšu rajonā.

Taču tādam secinājumam piekrīt ne tuvu visi zinātnieki.

 

Vai asinis var būt mājvieta dvēselei?

Amerikāņu zinātnieki ir pārliecināti, ka tieši asinis ir dvēseles mājvieta.

Mediķi fiksē izmaiņas ne tikai raksturā, bet arī ārienē cilvēkiem, kuriem pārlietas svešas asinis. Cilvēks kļūst garāks, palielinās svars, mainās ausu un zoda forma.

15 07 28 04

Bijušais kara ārsts Aleksandrs Litvins (Александр Литвин) pirms dažiem gadiem piedzīvoja asins pārliešanu.

Viņš bija zaudējis apmēram trīs litrus asiņu, un zaudējumu bija nepieciešams atjaunot ātri. Asins grupa Aleksandram izrādījās reta, ceturtā, un vajadzīgajā daudzumā to nebija.

Aleksandra kolēģi nodeva asinis. Rezultātā viņš saņēma asinis no dažādiem cilvēkiem.

Viņš ilgi nesaprata, kāpēc viņa ķermenis ir sācis tā mainīties. Viņa garums pēc asins pārliešanas palielinājās par četriem centimetriem, bet svars pieauga par pieciem kilogramiem. Tāds svars viņam noturējās apmēram astoņus gadus.

“Man parādījās jauni ieradumi un neskaidras atmiņas par notikumiem, kuri manā dzīvē nekad nebija bijuši. Bija vēl interesants moments. Dzīves laikā auss ļipiņa nekad nemainās. Pēc tam, kad man pārlēja asinis, manu ausu ļipiņu forma izmainījās.”

Vai tiešām asinis īstenībā ir dvēseles mājvieta?

 

Orgānu pārstādīšana sniedz izpratni, kur patiesībā dzīvo dvēsele

ASV fiziologi 2012. gada sākumā novēroja gados vecu pacientu grupu; viņu donori bija jauni cilvēki.

Viņu vispārējie dzīvības procesu norises rādītāji pēc orgānu pārstādīšanas daudzkārt pieauga. Ārstus visvairāk pārsteidza, ka pēc operācijas recipientiem mainās rakstura iezīmes.

Anatolijs Leonidovičs Uss (Анатолий Леонидович Усс), Baltkrievijas galvenais ārštata transplantologs, piekrīt teorijai, ka līdz ar pārstādītu orgānu pie pacienta var pāriet arī dvēseles daļiņa.

“Jebkuri cilvēka audi ir saprātīgi. Tāpēc pārstādīts orgāns, nonākot svešā vidē, sāk paust savu raksturu.”

Kritiķi uzskata, ka pacienti ar pārstādītiem orgāniem zemapziņas līmenī jūt pateicību donoriem, tāpēc pieņem viņu rakstura iezīmes.

15 07 28 05

Vasīlijam Ganzevičam (Василий Ганзевич) piecdesmit gadu vecumā tika uzstādīta diagnoze – sirds astma. Palīdzēt viņam varēja tikai sirds pārstādīšana.

Pēc operācijas vīrietis jutās daudz jaunāks, jau pēc pusgada sāka viegli cilāt piecu kilogramu svara bumbas. Vīrietim parādījās patika pret sporta spēlēm. Pirms operācijas viņš ne ar ko neaizrāvās, pat nevarēja patstāvīgi pārvietoties bez citu palīdzības.

Izmainījās viss Vasīlīja Ganzeviča dzīvesveids. Tagad viņam stāv priekšā iepazīt sevi no jauna.

“Kad es uzzināju, ka man vajadzīga pārstādīšana, man bija tikai viens jautājums: un ja nu man pēkšņi trāpīsies kāda bandīta sirds?”

ASV pacientus, kuriem nepieciešama orgānu pārstādīšana, ārsti brīdina par iespējamo risku. Un daudzi cilvēki piekrīt dzīvot ar mākslīgu orgānu, nevis no donora.

Nav zināms, ko vēl sev līdzi bez izredzēm uz jaunu dzīvi atnesīs pārstādītais orgāns.

 

Kur ir patiesā dvēseles vieta

Artjoms Lugovojs (Артем Луговой)reanimatologs:

“Nedrīkstam aizmirst par DNS. Viņa pati par sevi ir augstas enerģētikas struktūra. Hromosomu komplekts mums visiem ir vienāds, taču, pateicoties DNS, mēs visi esam dažādi.”

Iznāk, ka cilvēka dvēsele dzīvo ne atsevišķā cilvēka orgānā, ne sirdī, ne smadzenēs, bet piepilda katru organisma šūnu. Un, kā informācija, viņas daļiņa var tikt nodota citam cilvēkam kopā ar jebkuru donora ķermeņa orgānu.

 

P.S. Kā jūs jūtat, kur atrodas jūsu dvēsele?

 

Tatjana Zotova

Tatjana Zotova

Žurnāla korespondente

https://ru.journal.reincarnatiology.com/

 

Pievienots 28.07.2015

https://ru.journal.reincarnatiology.com/uchenymi-ustanovleno-mesto-gde-zhivet-dusha/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2622-tatjana-zotova-zinatnieki-ir-uz-slieksna-lai-raditu-slazdus-dveselei (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2491-tatjana-zotova-kas-notiek-ar-dveseli-40-diena-pec-naves (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4029-pazistamu-ekspertu-pieradijumi-ka-dzive-pec-naves-eksiste (Tulk. piezīme)