Мария Симоненко - О красоте творения

Marija Simoņenko - Par radīšanas skaistumu

20 03 09

Autors – Marija Simoņenko

 

08.03.2020.

Es: Senos rakstos bija teikts, ka mēs bijām paši brīnišķīgākie Ercenģeļi. Vai šis izteikums ir cilvēku izdomāts, vai arī tam ir ar tevi kāds reāls sakars? Ja jā, tad kas jūsu izpratnē ir “brīnišķīgs” un “skaists”? Acīmredzot šie vārdi apzīmē kaut ko citu, ne to pašu, ko pie mums. Mēs skaistumu uztveram kā harmonisku formu. Bet jūsu pasaulē fizisku formu taču nav.

Lucifers: Mūsu skaistums izpaužas spējā iniciēt harmoniskus, saskanīgus, pēc savas struktūras skaidri noslīpētus procesus. Jo apjomīgāk un detalizētāk ir izstrādāti veicamie procesi, jo pilnīgāku un skaistāku Radīšanas ainu var novērot.

Jūs neredzat visas enerģētisko procesu plūsmas iespējas. Ja jūs tās varētu redzēt acīm, tad jums parādītos lieliska aina ar zaigojošām, daudzkrāsainām, strūklojošām, fraktālas struktūras fantastiski radošām enerģētiskām līnijām dažādā diapazonā. Jūs piekristu, ka Pasauļu radīšanas procesi ir ļoti skaisti!

Sākuma Impulss ir nulle, viņš nav uzlādēts ar kādiem raksturlielumiem, bet vienkārši satur Tīru Radīšanas Potenciālu. Augstie Radītāji uzlādē viņu ar Ideju un tādā veidā apgaro. Tad Potenciāla kodols atveras, savienojas ar Ideju un veido sākuma struktūru jeb Radījuma Pirmpamatu. Tālāk no šī Aizmetņa veidojas matricveida tīkls – tā ir precīza nākamo konstrukciju shēma. Tā Radījums paplašinās, aug un sāk pievilkt dažādus kosmosa spēkus visu realitātes slāņu turpmākai formēšanai. Slāņi savukārt apaug ar vajadzīgajiem matērijas veidiem attīstības Plāna realizācijai.

 

Es: No kurienes rodas matērija?

Lucifers: Veidojas no Pirmpamata. Kā esmu jau teicis agrāk, tajā ir paslēpts praktiski neierobežots potenciāls, kurš realizējas attīstībā.

Bet Mēs esam tie, kas rada Ideju un iedarbina sākotnējo procesu. Mēs strūklojam Idejas, tāpēc eksistē neskaitāmi daudz pasauļu, un to kļūst arvien vairāk! Taču ir par maz iedarbināt vienu vai otru procesu. To vēl vajag kontrolēt, ieviešot korekcijas dažādos etapos sakarā ar Kļūdainu Lielumu Uzkrāšanās Likumu, saskaņā ar kuru jebkurš iedarbināts process darbojas ar neprecizitāti 0,1% no sākotnējā plāna. Šķiet, niecīgs skaitlis, taču, kad tas attiecas uz pilna mēroga apjomīgu procesu, attīstībā izstieptu uz tūkstošgadēm, tad kļūdains lielums pieaug progresijā. Te es varētu sniegt formulu, taču neatrodu tavā atmiņā atbilstošus matemātikas simbolus, un tāpēc metīsim tam mieru. Vienalga cilvēkiem vēl par agru strādāt ar tādiem lielumiem.

Es par to runāju tikai tāpēc, lai kļūtu skaidrs, kāpēc mēs esam klātesoši mūsu radītajā Realitātē, nevis pilnīgi aizejam jaunos projektos. Viss, kas ir radīts, prasa pieskatīšanu un koriģēšanu. Tā ka dažas mūsu būtības daļas paliek noenkurotas mūsu veidotajā Radījumā. Šīs daļas neatdalās pilnīgi no Veselā un ir saziņā ar viņu, taču darbojas konkrētā realitātē, kamēr tas ir nepieciešams.

Piemēram, tās manis daļas, kuras piedalījās jūsu Pasaules radīšanā, turpina darboties tajā dažādos līmeņos, taču ir citas manas daļas, kuras nekad nav mijiedarbojušās ar jums. Jums viņas ir nepazīstamas un piedalās citu jums nezināmu Sistēmu būvēšanā. Kādā Realitātē strādājošas Radītāja daļas pastāvīgi to koriģē, atjauno, pārbūvē. Tā reizēm struktūra attīstībā stipri aiziet no sākotnējās Idejas.

Tas viss ir paredzēts arī Radīšanas Plānā un veido Radītāja brīvās gribas pamatu – pēc vēlēšanās mainīt vai pievienot attīstības etapus.

Mūsu atrašanās radītajā Realitātē, attīstības novērošana un apkope ir mūsu mīlestības izpausme. Kā pie jums vecāki uzmana savus bērnus, tā arī mēs novērojam savu lolojumu – mūsu radītās Pasaules.

Mums ir iespēja novērot attīstībā no sākuma līdz beigām visu, ko es aprakstīju. Katrs no mums redz visas attīstības iespējas Sistēmām, kuras iedarbinājis katrs no mums. Tās visas ir dažādas un nekad neatkārtojas. Tās ir piepildītas ar noteiktiem ideju, enerģiju, principu fraktāļiem. Tās ietver miljoniem dažādu spēku un būtņu, kas piedalās kopējā realitātes izvēršanas procesā. Tas viss mirdz, griežas, kustas, pārtek un skan – radot Visuma Skaistumu.

Tas, ko jūs redzat un nosakāt kā skaistu formu, vai tā būtu fiziskā matērija, mūzika, nokrāsu savienojums un cits, ir harmoniskas konstrukcijas daļa un atspoguļo viengabalainas struktūras, kurā jūs atrodaties, pilnību. Taču, ja jūs varētu redzēt visu struktūru pilnībā, kā to redzam mēs, jūs pārņemtu sajūsma, salīdzināma ar ekstāzi, no šīs lieliskuma vērošanas!

Mūsu pašu struktūras daļas, iesaistītas procesā, arī gūst iespēju pārveidoties dažādās harmoniskās formās. Jums tā ir sava veida spēle ar kostīmu un dekorāciju maiņu. Tomēr tas viss ir ļoti nopietni, jo tā mēs taču gūstam iespēju izpaust sevi jeb Būt caur realitāšu radīšanu.

 

Es: Jūs tādas Radīšanas procesā atrodaties pastāvīgi, vai arī jums ir kādi neaktivitātes intervāli?

Lucifers: Veseluma struktūra darbojas pastāvīgi, taču atsevišķas tā daļas (būtnes), kas piedalās Sistēmu attīstībā, darbojas cikliski. Neaktīvā fāze – tas ir miega stāvoklis intervālā starp cikla beigās satīto Realitāti un nākamā cikla sākumu. Kā arī starp pilna attīstības cikla beigām un pieredzes daļu izņemšanas Radīšanas Potenciāla piepildīšanai.

Es: Jūs piedalāties tikai Pasauļu Radīšanā vai noderīgā potenciāla izņemšanā arī?

Lucifers: Jā, mēs izņemam potenciālu pēc cikla pilnas pabeigšanas un pārnesam to uz Pirmavotu. Tur norit tālāka transformācija, datu apstrāde un Tīrā Potenciāla iespēju pakāpeniska bagātināšana jaunā radīšanai.

Es: Pasaules attīstās sarežģījoties? Tas ir, katra nākamā radītā Pasaule pēc struktūras ir sarežģītāka par iepriekšējo?

Lucifers: Tiek radīta daudzveidība. Dažreiz ļoti sarežģītas konstrukcijas pēc apstrādāšanas un savienošanas citai ar citu veido kaut ko pilnīgi vienkāršu – Sākotnējo. Tas nes sevī to veidojošo daļu potenciālu, bet ietver sevī arī jaunas īpašības un iespējas. Šīs īpašības prasa izpēti, kura izpaužas attīstībā. Tad tiek iedarbināts jauns process un norit izvēršanās sarežģīšanās veidā. Sarežģīšanās nav nekas cits, kā pētījuma process, taču tas ir līdzeklis, nevis mērķis. Mērķis ir mēģinājums atkal un atkal iegūt jaunas iespējas un radīt unikālas Sistēmas.

Es: Izņemto potenciālu attīra Pirmavots, un tas pāriet Tīrā Potenciāla stāvoklī ar nulles vērtību?

Lucifers: Tā viss arī notiek. Tiek izņemts tikai nepieciešamais, un konkrēti, procesa stadijas un attīstības procesā sakrātā enerģija.

Es: Un kur paliek viss pārējais: dažādi matēriju, spēka utt. veidi tiek iznīcināti?

Lucifers: Nē. Daļēji pāriet darbā pie citiem procesiem, daļēji tiek aizvākti, protams, vai transformējas jauniem uzdevumiem. Vienkārši Pirmavotam tie nav vajadzīgi Viņa darbam un neizraisa interesi. Tie visi ir Augsto Radītāju instrumenti, kuri paliek pie viņiem.

Es: Jā, skaidrs. Tas ir, paralēli jūs strādājat, lai uzlabotu visu jūsu radīto.

Interesanti... iznāk, ka nav beigu punkta, kad radītais jau ir nostrādājis un tas neeksistē?

Lucifers: Nekas no tā neizzūd. Kad izplānotā Realitāte beidz savu eksistenci, tad sākas tās sadalīšana sastāvdaļās. Potenciāls pāriet uz Pirmavotu, bet dažādus matēriju veidus Radītāji transformē turpmākiem eksperimentiem.

Es: Pirmavots pievieno kaut ko jaunu Potenciāliem, vai arī vienkārši norit uzkrāšana?

Lucifers; Jā, protams. Viņš strādā ar Potenciāliem, uzlabo struktūru, pievieno jaunas iespējas iegūtajam rezultātam, pievieno iegūto no dažādām vidēm Tīrajam Potenciālam, bet pēc tam sadala Impulsos, kurus sūta Augstajiem Radītājiem. Tā viņš baro viņus, rada vajadzīgo ritmu un stimulē aktivitātes paušanu.

Vēl gribētos precizēt, ka šeit aprakstītie notikumi nav lineāri, bet eksistē vienlaikus. Tāpēc realitātes daba ir sarežģīta, mainīga un prasa pastāvīgu pētīšanu.

 

Pievienots 09.31.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/o-krasote-tvoreniya

Tulkoja Jānis Oppe