Валентина Талубьева и Наталья Котельникова – Закрыть дверь в прошлое...

Valentīna Talubjeva un Natālija Koteļņikova - Aizvērt durvis uz pagātni...

Aizvērt durvis uz pagātni un koncentrēties uz tagadni

20 01 30 01

 

Autori Valentīna Talubjeva un Natālija Koteļņikova

29.01.20.

Valentīna Talubjeva: Turpinot tēmu par Akašas Hronikām, es vērsos pie Augšupceltajiem Skolotājiem, konkrēti, pie Valdnieka Maitreijas, lai man izskaidrotu, cik pašlaik nepieciešams apmeklēt Akašas Hronikas un iet iekšā pagājušos iemiesojumos, lai atrisinātu karmu. Protams, jūsu saruna ar maniem audzinātājiem ļoti daudz ko noskaidroja šajā jautājumā (http://sanatkumara.ru/stati-2020/novie-chroniki-akashi[1]), tomēr gribētos dzirdēt no Jums un Jūsu Skolotājiem, cik lielā mērā mana šīs tēmas uztvere ir pareizi interpretēta un vai var vēl kaut ko piebilst, jo jūtu kaut kādas problēmas zināšanās šajā sakarā.

Augšupcelto Skolotāju atbilde vairāk attiecas uz psiholoģiskām problēmām. Bet ko darīt dziedniekam, kad pie viņa vēršas cilvēks ar kādām nopietnām veselības problēmām, kuru karmiskie cēloņi guļ pagājušos iemiesojumos, par ko Jūs ne reizi vien esat teikusi Skolā, izmantojot personisko konsultāciju pieredzi. Un tikai regresijas pagātnē un cēloņu atrašana tur uzlaboja cilvēka stāvokli un praktiski viņu izdziedināja.

Ko darīt tādos gadījumos, ja ir notikusi Hroniku nonullēšana? Atstāt visu, kā ir, apzinoties, ka tikai pats cilvēks ir atbildīgs par sevi un, tikai paplašinājis apziņu, viņš varēs izdziedināties, pat negriežoties pēc palīdzības no malas? Kopumā esmu nedaudz apjukusi izpratnē, kādā veidā palīdzēt, risinot tāda veida karmas uzdevumus.

Ar mīlestību. Valentīna.

Vēstījums 07.10.2019.

– Dārgie Augšupceltie Skolotāji, mīļotais Maitreija, ļaujiet pakontaktēties ar jums pieraksta veidā. Es sūtu jums mīlestības impulsu no savas sirds un saskaņojos informācijas pieņemšanai. Jūs esat ar mani?

– Jā, tas tā ir. Mēs izdzirdējām tavu aicinājumu un esam gatavi saziņai. Arī tu ieej Plūsmā, tajā gaismas portālā, kurš savienos tevi ar mums. Ļauj apkampt tevi, paužot maigumu un prieku par tikšanos ar tevi.

– Es priecājos būt ar jums sakaros, Plūsmā. Izšķīst visas zemes plāna pretošanās un izgaist zemu blīvu enerģiju sabiezējumi. Ķermenis elpo ar visām šūnām, bet dvēsele mīl nesavtīgi. Prieku, lidojuma brīvību un iedvesmu – lūk, ko es jūtu enerģijās, kuras jūs man sūtāt.

– Mēs priecājamies, ka tu pieņēmi mūsu gaismas/mīlestības enerģiju sūtījumu un sajuti mūsu apkampienus.

Bet tagad uzdod jautājumus. Mēs klausāmies tevi.

– Dārgie, es apzinos, ka, atrodoties jūsu apkampienos, es paceļos uz 5. dimensiju, bet reizēm arī augstāk, no kurienes viss redzams citādāk. Un, esot daudzdimensionālai, iespējams tuvināt apziņu un safokusēt savu uzmanību atsevišķiem momentiem 3D-matricas eksistencē, tajā pašā laikā vērojot sevi no Vienotības. Tu – Visā, Kas Ir, Tu – Viss, Kas Ir.

Vadoties pēc Vienotības principiem, cilvēka personība var apzināties, ka nav jēgas iet uz pagātni un mēģināt ieskatīties nākotnē, kad viss, kā uz delnas, ir klātesošs tagad, pašreizējā momentā, centrā, no kurienes viss ir Viens. Paraudzīsies apkārt, un, lūk, tas – pagātne un nākotne, – bet tu – centrā –, un nav sadalījuma. Tieši no centra ir viegli saprast, kas ar tevi notiek šajā momentā.

– Jā, mēs tā dzīvojam, kā tu pierakstīji. Tomēr mēs arī dzīvojām uz Zemes, nenojaušot par dzīvi Vienotībā, kamēr neaugšupcēlāmies. Un tas bija ilgs process.

– Es jūs saprotu. Jautājums ir tāds, kādēļ iet uz Akašas Hronikām, iegremdēties pagātnē, kad, lūk, viņš, īstais moments, ir tavā priekšā?

– Tu to apzinies tagad, tāpēc ka spēji iznākt esības daudzdimensionalitātē un paraudzīties uz savu dzīvi no Vienotības. Tev tāda daudzdimensionāla pieredze ir apriori, un tu to atcerējies. Citi pagaidām nav gatavi tādai esībai, jo dualitātes filtru vēl ir diezgan daudz. Tāpēc viņi dala dzīvi pagātnē, tagadnē un nākotnē. Viņi nevar saprast cēloņus kādiem notikumiem viņu dzīvē un uzskata, ka tos var atrast pagātnē ar metodēm, kas ļauj iegremdēties tajā, it kā pārliekot atbildību par to, kas notiek tagadnē, uz to, kas viņiem bija pagātnē. Tās sauc par karmiskajām sekām, tas ir, cēloņa un seku likums palīdz cilvēkiem tikt skaidrībā tajās situācijās, kuras rodas viņu dzīvē.

– Bet vai tad tie nav tie paši uzstādījumi, kuri liek cilvēkam tagadnes notikumu cēloņus meklēt pagājušos iemiesojumos? Jo tā taču ir sava veida bezspēcība?

– Tā viss ir. Atdodot spēku pagātnei, cilvēkam nepietiek resursu tagadnē. Tāpēc mēs jums bieži atkārtojam, ka jādzīvo tagadnē un jāatbild par to, kas notiek tagad, nenosodot pagātni un nebaidoties no nākotnes. Jāaizver durvis uz pagātni un jāsakoncentrējas uz tagadni. Tik vien.

– Bet cilvēks taču jūtas bezpalīdzīgs, kad viņam rodas kādas dzīves problēmas un viņš grib tās atrisināt?

– Pareizi, viņam nepietiek zināšanu. Tāpēc rodas bailes, bet bailes dzemdina bezspēcību, niknumu, dusmas un pat naidu pret sevi vai pret citiem, pret dzīvi, pret Dievu.

– Taču Dievs – tie esam mēs. Katrs šeit ir savas dzīves radītājs.

– Viss ir pareizi. Tāpēc daudz atnāca uz planētu mācību, kuras palīdz cilvēkam nākt pie saprašanas, ka viņš pats ir cēlonis visām viņa nelaimēm un kļūdām. Tāda apzināšanās sniedz iespēju sajust atbildību par savām domām, emocijām, darbībām, taču tikai tādā gadījumā, ja cilvēks ir pamodies no dualitātes ilūzijām un sāk saprast, kas viņš ir.

Bet, ja viņš vēl nav gatavs uzņemties atbildību par savu dzīvi kā radītājs, viņš meklēs cēloņus pa malām, uzliekot atbildību karmai un pagājušajām dzīvēm, jūtot savu bezpalīdzību.

– Un, ja cilvēks nevar savas problēmas tagadnē atrisināt patstāvīgi, tad viņš griežas pēc palīdzības pie Augstākajiem Spēkiem, pie Dieva vai pie citiem cilvēkiem, kurus uzskata par profesionāļiem, autoritātēm, guru, meistariem, lai viņi tās atrisinātu un tādējādi izdziedinātu attiecības, uzlabotu veselības stāvokli, atrastu nabadzības cēloni utt. un tml. Tādu skolotāju un meistaru pašlaik ir ļoti daudz.

Cilvēks grib, lai kāds viņa vietā nokārtotu viņa dzīvi tajās jomās, kur viņam kaut kas trūkst. Tas tā ir?

– Viss ir pareizi. Tieši kaut kā trūkums noved cilvēkus pie bezpalīdzības, bezspēcības un nevēlēšanās dzīvot tādu dzīvi. Bet nevēlēšanās dzīvot – tas ir impulss uz pašiznīcināšanos, un pēc visuma likumiem, pirmām kārtām pēc magnēta/pievilkšanas/līdzības likuma, tāds impulss tiek apmierināts.

Jo spēcīgāka ir nevēlēšanās dzīvot, jo ātrāk notiek pašiznīcināšanās, un visi ārējie apstākļi to veicina, jo likumi darbojas nevainojami.

– Kā tad iziet no tāda stāvokļa?

– Sajust dzīvi skaistu visās tās izpausmēs.

– Pat kad ir slikti dvēselē? Kad viss sāp? Kad esi bezspēcīgs kaut ko saprast, vēl jo vairāk, izmainīt?

– Vienmēr jāatceras, ka tikai no mūsu vēlēšanās ir atkarīgs, kāda būs mūsu dzīve, ka tā neapmierinātība, kura mūs pavada un uzliek zīmogu mūsu eksistencei, ir mūsu radīta pagātnē, kura ir panākusi mūs pašreizējā momentā un tagad izpaužas visā spēkā.

Jūsu lineārajā domāšanā pagātni vairs neatgriezt. Tad kādēļ tajā rakties, meklējot tagadnes bēdu un nelaimju cēloņus?

Pietiek apzināties savas kļūdas uz šodienas momentu, atzīt tās, nepretojoties, nevainojot kādu, tajā skaitā arī sevi, un atlaist, sakoncentrējot uzmanību uz kaut ko patīkamāku, priecīgāku, laimīgāku.

Lai arī tādu momentu nebūs tik daudz sākumā, taču, fokusējoties uz tiem, jūs pakāpeniski pārlauzīsiet notikumu gaitu jūsu dzīvē. Bezizredžu stāvoklis aizies un iestāsies rītausma – prieks, laime, pārpilnība atnāks neapšaubāmi. Jo jūs taču esat kļuvuši citādi, un dzīve pieskaņojas jūsu tagadējam jaunajam stāvoklim. Tā darbojas visuma likumi.

– Jūs runājat par Ābrahāma mācību?

– Tādas garīgas zināšanas jums tiek laistas lejā tik, cik cilvēce eksistē uz Zemes kā saprātīgs sākums. Tikai agrāk apziņa bija mazāk attīstīta, duālāka, filtri nelaida cauri šīs garīgās enerģijas. Pašlaik kolektīvais saprāts ir kļuvis viedāks, vairāk pieredzējis, vairāk pieaudzis, sauc, kā gribi. Tāpēc tāds apziņas stāvoklis – atklāts, brīvs no “klapēm” – pievelk telpā jaunas zināšanas, kuras apskaidro saprātu un paceļ viņu nebijušos augstumos.

– Tātad, dzīvojot tagadnē, cilvēks kļūst saprātīgāks, vienīgi pateicoties tam, ka zināšanas pie viņa nāk no visurienes, ņem tik ciet?

– Protams, tas tā ir.

– Tad ko darīt ar karmu, kura apgrūtina tagadni? Jo gribas taču atrisināt daudzus karmas uzdevumus, kuri pēc to atrisināšanas atvieglos mūsu dzīvi, padarīs to priecīgāku un laimīgāku? Tāpēc cilvēki arī tiecas ar iegremdēšanos pagātnē ieraudzīt karmiskās problēmas un tās atrisināt, atdodot karmiskos parādus.

– Dārgā, nav jēgas gremdēt savu apziņu pagātnē. Tā ir apziņas attīstības vecā paradigma. Visi cēloņi ir virspusē, un tos var atrast šeit un tagad. Radusies negatīva, pēc jūsu priekšstatiem, situācija, meklē problēmu sevī, neraugoties apkārt.

Piemēram, es ar kādu sastrīdējos, un man radās kaudze emociju aizvainojumu, pretenziju, niknuma, dusmu, nosodījuma utt. un tml. veidā. Ko darīt? No vienas puses, var meklēt cēloņus bērnībā vai pagājušajās dzīvēs, jo tie, kas uzstājas kā pāridarītāji, piemēram, vecāki, citi radinieki vai tuvinieki vai varbūt pavisam nepazīstami cilvēki, – radīja mums traumējošu situāciju, un mēs nesaprotam, kāpēc. No otras puses, – svarīga ir mūsu reakcija uz kaitinošo faktoru, mūsu atbilde? Vai ne tā?

– Jā, tas tā ir.

– Vai tad ir tik svarīgi, kas ir cēlonis. Svarīga ir jūsu atbildes reakcija uz notikumu. Mēs – cēlonis pats sevī. Mēs – radītāji. No mūsu nākamā soļa ir atkarīgs, kā turpmāk plūdīs mūsu dzīve. Ja mēs nereaģējam un atlaižam situāciju, pārslēdzoties uz kaut ko patīkamāku, ko atcerēsimies, tad pakāpeniski iekšienē viss nomierinās, un mēs pavisam citādi redzam notikušo. Mēs ienesam gaismu tajā, kas bija aptumšots. Un aptumšota bija mūsu apziņa. Ne velti taču saka, ka uznāca kaut kāds prāta aptumsums, it kā dēmons būtu pārņēmis un tml.

Tātad mūsu uzdevums – nereaģēt uz notikumu negatīvā veidā. Labāk paklusēt, paiet malā, uz laiku pārtraukt saziņu – jebkurā gadījumā tā būs labākā atbildes reakcija uz situāciju. Un tālāk meklēt paņēmienu, kā nonākt labsajūtas, aprimuma stāvoklī, un šeit ļoti labi palīdz meditācija.

Iemācīties dzīvot meditatīvā stāvoklī pastāvīgi, neiesaistoties emociju vēzekļa šūpošanā, – labākais eksistēšanas paņēmiens 3D apstākļos.

Meditācijas laikā notiek apziņas atslēgšana no 3D realitātes un iziešana aiz viņas ietvariem, Vienotības sistēmā, kur viss dzīvo pēc citādiem principiem, kur valda harmonija. Un tā nav ilūzija, bet reāla dzīve. Lai to saprastu un sajustu, vajag iemācīties pēc iespējas biežāk atrasties gaismas/mīlestības stāvoklī šeit, uz Zemes. Grūti? Protams, nav viegli, jo esat pieraduši dzīvot citādi. Ja jūs to sapratīsiet un iemācīsieties dzīvot mīlestībā/gaismā pret visu, kas ir, tad iemantosiet laimi ne šķietamu, ne iluzoru, bet īstu.

– Bet kā tad slimības, kuras izraisa ciešanas? Jo taču ir tik grūti pārslēgt uzmanību uz kaut ko patīkamāku, ja sāpes kaitina?

– Kā tu pati izej no tādiem diskomforta stāvokļiem?

– Es uzreiz jūtu šo diskomfortu un atrodu paņēmienus to novākt.

– Citiem vārdiem, tu nenoved destabilizācijas stāvokli līdz galējībai, bet pārved sevi harmonijas/balansa stāvoklī, vai ne tā?

– Tieši tā. Tas ir tas, kas attiecas uz manu energosistēmu.

– Tas arī nozīmē noregulēt homeostāzes procesu, kurš jebkurā apziņas līmenī ļaujas harmonizācijai. Īpaši, ja personība dzīvo apzinātībā, jūtot katru savu eksistēšanas soli.

– Taču cilvēki grib iegremdēties pagātnē, uzskatot, ka tādā veidā nokārtos dzīvi tagadnē?

– Dārgā, tā ir viņu izvēle. Un nav tādi cilvēki jāiesaista savā dzīves orbītā. Iegaumē, katrs no jums – visums. Katrs no jums – planēta, un katram – savs ceļš un sava orbīta. Visumu, galaktiku, zvaigznāju, sistēmu, planētu ir milzīgi daudz, un viņi visi dzīvo savu dzīvi un mijiedarbojas cits ar citu tāpat kā jūs. Kādēļ gan sadurties, iet nost no savām orbītām, ja var miermīlīgi pastāvēt līdzās?

– Taču tā mēs dažādojam dzīvi, ienesot jaunu pieredzi attīstībā. Tikai mijiedarbojoties notiek kustība.

– Protams, tas tā ir. Bet kas tev vairāk patīk – dzīvot haosā vai kārtībā?

– Ja atmetam jautājuma filozofisko pusi, protams, kārtībā.

– Nu tad arī dzīvo kārtībā un tātad mīlestībā, mierā, priekā, pārpilnībā, jo tas ir pasaules-ēkas un esības pamats. Tas tā ir, dārgā. Tici, bet mēs to zinām neapšaubāmi.

Mīlam tevi bezgalīgi, aiz vārdu un visu cilvēcisko izpratņu robežas.

– Pateicos par seansu. Mīlu, godāju, viss ir savstarpēji.

20 01 30 02

Natālija Koteļņikova:

Dārgais Maitreija, tomēr Valentīnas jautājums palika bez atbildes, un konkrēti: ko darīt dziedniekam, kad pie viņa griežas cilvēks ar kādām nopietnām veselības problēmām, kuru karmiskie cēloņi guļ pagājušajos iemiesojumos?

Maitreija: Patiesībā Valentīnai visu atbildēja līdz galam, atlika tikai atklāt to mehānismu, par kuru viņi runāja, – pildīt sevi ar gaismu un attīrīties, pacensties ar savām rūgtajām domām nesaasināt stāvokli, kad slimība var progresēt no negatīvu būtņu pievilkšanas vien, kuras ar labpatiku ēdīs gavvah.

Gavvah – cilvēka ciešanu smalkmateriāls izstarojums, ko mūsu būtība izdala kā dzīves laikā, tā arī lejupejošā pēcnāvē.

Traditio.wiki

Šeit ir jautājums: tu ietekmē slimību vai tā tevi? Tu ietekmē dzimtu vai viņa tevi? Tev patīk būt svētlaimē vai patīk ciest?

Bet ir taču arī tās slimības, no kurām labas domas neglābs?

Vairumā gadījumā glābj, un, ja cilvēks apgaismo savu ceļu un “mīl un mirdz”, tad viņš sāk izveseļoties. Viņa imunitāte no tā aug, un viņš “aizspīdina” savu slimību. Viņš “aizspīdina” dzimtu, viņš maina savu likteni, mainoties pašam. Viņš sāk mirdzēt citiem, kļūstot par piemēru un palīgu.

Atrodoties Hronikās, mēs mainījām kontraktus, un arī tas palīdzēja dziedināšanai.

Tu taču zini, ka negatīvi kontrakti izmainījās uz pozitīviem. Tos tagad nevajag mainīt, jo vecie cēloņi ir vienkārši anulēti. Viss, kas no tiem palicis, – pats cilvēks, viņa iekšiene, ieradumi, izvēles un reakcija. Lūk, tos tad arī vajag izmainīt.

Tātad psiholoģiskais darbs iziet priekšplānā? Bērnības traumas, jaunības kļūdas un nobrieduši misēkļi ir tie, kas jādziedina? Bailes, kauns un vaina?

Kā tu uzskati, kas ir “tīra sirdsapziņa, tīrs cilvēks”?

Kad tavā iekšienē nav ko atcerēties un nekas negrauž.

Pieņemsim, tā. Un vai tad šajā dzīvē ir neiespējami izdarīt tā, lai nekas negrauztu un nekas dvēselē nesāpētu? Vai tad mēs to jums nemācījām? Kādēļ līst un urķēt tagad pagājušās dzīves, kad ir redzams gan tavs raksturs, gan tavas grūtības, gan tavas riebeklības? Atbrīvojies no savas nelietības, no skumjām un neapmierinātības, pastāvīgās neapmierinātības ar dzīvi. Aizvāc/piedod visas negatīvās atmiņas, lai tikai gaišais paliek no bērnības un jaunības. Biežāk atceries ne to, kā vecāki nemīlēja, bet kā mīlēja un upurēja pēdējo tevis dēļ. Kā tu mīlēji, kā tu priecājies, kā tu laimīgi atveseļojies, kā tu uzvarēji vai sniedzi palīdzību, vai nejauši uzvarēji tur, kur pat nedomāji. Kā tevi mīlēja – meitenes, jaunekļi, vīri...

Vai tad tava dzīve sastāv tikai no upuriem un nepatikšanām? Nav ko atcerēties? Nekā nav žēl? Nav nekā svēta?

Lūk, par ko tev jādomā, ja gribi izdziedināties. Pateicies lāstu vietā, mīli žēlabu un niknuma vietā. Pastiprini savu gaismu un mīlestību, tieši tas arī dziedina dvēseli.

Tu dzīvo sabiedrībā. Ar ko tu viņu izdaiļo? Ko esi devis visiem pārējiem? Kur ir tavi nopelni ģimenes un tuvinieku priekšā? Kā tu pret viņiem attiecies? Ahā, aizdomājies...

Vai tad dziednieks var izlabot tavas jūtas un domas attiecībā pret tiem, ko tu nemīli? Tikai tu pats to vari izdarīt.

Lasītāj, iztaisīsim īsu praksi: sajūti naidu pret saviem tuviniekiem. Ko tu sajuti ķermenī? Kā tavs ķermenis momentā noreaģēja?

Bet tagad piedod viņiem viņu trūkumus un kļūdas, visi pasaulē nemaz nav tik slikti, teiksim, nav sliktāki par tevi, piekrīti? Un var taču viņiem atlaist viņu grēkus? Un kā tagad ir kļuvis ķermenī? Kā viņš uzreiz tev pateica, ka, lūk, tās ir pareizas domas.

Un ja tavs negatīvs ir iemājojis tevī uz pastāvīga pamata? Un tavs ķermenis cieš un raud, sažņaudzoties un bloķējot enerģijas, bet tu nedzirdi un nepamani, skrien pie dziednieka un lūdz viņam izmainīt pagājušās dzīves. Kas izmainīsies? Tu uzreiz labāk attieksies pret tiem cilvēkiem? Tavas jūtas apskaidrosies? Ķermenis atlaidīs?

Mēs centāmies jums Hronikās parādīt pašas labākās jūsu dzīves, lai iedvesmotu un dotu ticību sev. Vai tad jums no tā nebija gaišāk un siltāk dzīvot uz Zemes? Bet tagad nāksies meklēt iedvesmu sevī, jo planēta aizvēra daudz ko no tā, kas bija pagātnē, dažādos laika koridoros, paralēlajās dzīvēs, kā jūs to saucat, jūsu variantajos likteņos. Jūs pārdzīvojāt diezgan daudz pieredzes, un rakties vecās lādēs jau ir par vēlu.

Jūs – tas, kas tagad ir. Jūs – laikmeta šķērsgriezums, laika karavīrs. Pacelieties virs procesiem, kuri pašlaik notiek, tas ir pārmaiņu laikmets, kuru jūs visi tik ļoti gaidījāt un tuvinājāt, kā varējāt. Vienkārši papriecājieties.

Un, mani dārgie, ne visi ir jādziedina, jūs taču saprotat, kādam pat slimība ir par labumu. Tas, kurš spēs sevi izmainīt, parādīs piemēru citiem. Un viņa Hronikās tiks ierakstīts labs izdziedināšanās piemērs, balstoties uz mīlestību un transformācijas procesiem uz darba un prakšu bāzes.

Protams, tas galvenokārt attiecas uz tiem, kas grib izmainīties. Visi pārējie – kā dzīvoja, tā arī dzīvos. Tās ir viņu tiesības. Viņu kārta pienāks vēlāk. Nekas nav pazaudēts viņu nākamajā Dzīvē.

Man gribētos vēlreiz saņemt atbildi – vai paliks mūsu nopelni no pagājušajām dzīvēm, mūsu sastrādātā labā pieredze, vai arī ir nonullējies viss?

Un kā tev šķiet?

Man šķiet, ka viss pats labākais ir atlasīts un atstāts mums par balvu. Un vēl attīrīts. Mana sajūta ir tāda.

Protams, mana dārgā! Viss, kas veicinās tavu progresu, ir palicis. Atlasīts un uzvērts uz laika pavediena. Tā ir tava apslēptā manta, kuru tu atradīsi savā laikā. Tur ir gan iedvesma, gan jaunrade, gan tava labā rīcība, gan pareizā izvēle. Tava mīlestība, tavi bērni, tava planēta…

Lai notiek tā! Pateicos, dārgais Maitreija!

 

Pievienots 30.01.2020

http://sanatkumara.ru/stati-2020/zakrit-dver-v-proshloe

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/2510-valentina-talubjeva-un-natalija-kotelnikova-jaunas-akasas-hronikas (Tulk. piezīme)