Татьяна Зотова – Исцеление тела через путешествия в прошлые жизни
Tatjana Zotova - Ķermeņa dziedināšana caur ceļojumiem uz pagājušajām dzīvēm
Bieži mēs dzirdam sūdzības, bet dažreiz arī paši sūdzamies par nezin no kurienes atnākušām sāpēm.
Gājieni pie speciālistiem maz palīdz, bet vairākas reizes nodotās analīzes liecina, ka tu esi vesels. Arī tautas medicīnas pārstāvji plāta rokas.
Sāpes un kaites, kas neatspoguļojas asins analīzēs, rentgena uzņēmumos, tomogrāfu un citas diagnostikas iekārtu rādījumos (tādas slimības parasti sauc par psihomātiskām), slēpjas cilvēka galvā – zemapziņā, kur mīt pārapziņas prāts un no kurienes informāciju smeļ šūnu atmiņa.
Tas viss ir atmiņa
Visas mūsu zināšanas par jebko var nosaukt vienā vārdā: informācija. Mūsu dzīve ir mijiedarbības ar informāciju atspoguļojums. Mijiedarbību var reducēt uz vienkāršu shēmu: uztveri, apstrādi, translāciju un glabāšanu. Un tas viss notiek, pateicoties mūsu atmiņas darbam[1].
Neko no tās nevar izdzēst. Viss, absolūti viss glabājas tajā. Tiesa, dažādi.
Tas, ko mēs izmantojam regulāri, atrodas virspusē un ir viegli pieejams. Taču citas atmiņas slēpjas ļoti dziļi – nevajadzības dēļ arī dabūt tās ir nedaudz grūtāk. Taču ir pilnīgi reāli.
Slimības – tā ir uzkrāta izkropļota informācija. Informācija tāda kļūst, kad cilvēks no visiem variantiem sāk izvēlēties tikai pašus patīkamākos viņam pareizo vietā.
Tiek pārkāpti Visuma likumi, uzkrājas izmaiņas. Ja šie uzkrājumi ir negatīvi, tas atspoguļosies organismā.
Dziedināšanās – tas ir darbs ar izkropļoto informāciju. Lai izdziedinātos, ir jāatrod pats pirmais moments, kad deformācija radās. Kā likums, tā ir paslēpta atmiņas dziļumos. Lai to atrastu, ir jāiedziļinās līdz šūnu līmenim. Jo taču mūsu šūnām piemīt atmiņa[2]!
Šūnu atmiņa
Cilvēka ķermenis sastāv no miljardiem šūnu. Katra mūsu organisma šūna – tas ir patstāvīgs dzīvs organisms. Un viņas spēj uztvert, apstrādāt un saglabāt informāciju. Varat iedomāties, kādi apjomi saglabājas mūsu ķermeņos dzīves gadu desmitos!
Un dvēsele taču dzīvo ne vienu dzīvi un pat ne desmit vien. Un visa viņas iegūtā pieredze saglabājas un tiek nodota ķermenim katrā jaunā iemiesojumā.
Dvēsele ķermenī ienāk pēdējā momentā, kad viņš jau ir saformēts. Un iekārto viņā visu esošo informāciju. Šīs atmiņas saglabā organisma katra šūna, apstrādā tās, un tās var tikt atpakotas.
Rodas dabisks jautājums: kā tas darbojas?
Reinkarnācijas mehānisms darbībā
No pagājušajiem iemiesojumiem dvēsele var atnest visu, ko vēlas.
Darbības princips ir sekojošs: jebkurai mūsu darbībai Visums piešķir noteiktu enerģijas daudzumu. Ja mēs darbību veicam – tai piešķirtā enerģija tiek izlietota. Ja ne un darbība ir palikusi tikai vēlmju līmenī, tad enerģija kā neizlietota pāries uz nākamo iemiesojumu.
Piemēram, vienā no pagājušajām inkarnācijām vīrietis tika nožņaugts. Šo vardarbīgo nāvi dvēsele iegumēja un nodeva nākamajam ķermenim.
Tā kā notikums jau bija, tad enerģija tā realizācijai ir izstrādāta. Un šodien cilvēkam ir iespējamas kādas izmaiņas elpošanas sistēmas anatomiskajā struktūrā, tas ir, problēmas ar elpošanu.
Taču mēdz būt tā, ka cilvēku tikai mēģināja nožņaugt, – un nesanāca. Neizstrādātā enerģija tika pārnesta uz nākamo iemiesojumu, un ķermenis pacentīsies to realizēt. Bērns, atnākot uz šo pasauli, var smakt no nabassaites žņauga vai aizrīties ar amnija šķidrumu.
Ķermenī glabājas sajūtu atmiņa. Mēdz būt, ka vienu un to pašu slimību var atrast vairākās pagājušajās dzīvēs[3]. Tas nozīmē, ka tā varētu būt ļoti labi iegaumēta un aktivizējoties var dot ļoti spēcīgas fiziskas sajūtas.
Atmiņas – tā ir saspiesta atspere, gatava tai vajadzīgajos momentos iztaisnoties.
Atrodoties noteiktā stāvoklī, cilvēks var atkal izjust emocijas, sajūtas un atbrīvoties no tām. Ja uzskatīs, ka tās ir izstrādātas.
Ko dod pagājušo dzīvju atminēšanās?
Atminoties savas inkarnācijas, mēs saņemam dziedināšanu. Šūnu atmiņa – tas nav nekas cits kā miljardiem šūnu zināšanu, atbilstoši kurām šūniņas eksistē un darbojas.
Šīs zināšanas šūnām nodod pārapzinošais prāts. Šīs zināšanas tur tika sakrātas, kamēr mūsu dvēsele ceļoja caur mūžību. Atverot pieeju šūnu atmiņai, mēs varam atbrīvoties no dziļi slēptām slimībām, bailēm, sāpēm un traumām un iemantot pašu stiprāko fizisko un garīgo veselību, uz kuru tiecamies.
Ko var sasniegt, atminoties savus iemiesojumus?
- atrast kaites pirmcēloni;
- saprast slimības rašanās mehānismu;
- iegūt iemaņu, kura paliks ar jums uz visu mūžu;
- iemācīties dziedināt sevi pašus;
- palīdzēt saviem tuviniekiem un tiem, kam vajadzīga palīdzība;
- ieekonomēt sev laiku;
- nopirkt sev patiešām vajadzīgu lietu, ieekonomējot uz medikamentiem.
Sveicieni no pagājušajām dzīvēm šodien
1. gadījums
Jauns, 22 gadus vecs vīrietis. Atbraukušam uz laukiem ciemos pie radiniekiem, viņam uzbrūk panika un smakšanas lēkme, ja uz lauka sāk darboties traktors. Ārpus šiem apstākļiem viņš ir absolūti vesels un, dzīvojot pilsētā, ne no ko tāda necieš.
Atrodoties regresijas stāvoklī, viņš atminas, ka bija tankists Lielajā Tēvijas karā. Tankam trāpīja lādiņš, un tas aizdegās. Viņš tajā sadega dzīvs. Iedarbināta traktora skaņa ir līdzīga iedarbināta tanka skaņai.
Nostrādāja šūnu atmiņa un izraisīja kakla spazmas, kuras noveda pie smakšanas lēkmes. Pēc seansa vīrietis atzinās, ka no kakla rajona ir aizgājis saspringums un ka no traktora viņš tagad diez vai izbīsies.
2. gadījums
Sieviete, 45 gadus veca. Vairākus gadus cieš no bronhīta. Lai cik neārstētu, tas vienmēr atgriežas.
Ceļojumā uz vienu no pagājušajiem iemiesojumiem viņa sevi ieraudzīja kā jauniņu vingrotāju, kura dzīvo šausmīgos apstākļos un pastāvīgi cieš badu.
Bērnībā šī meitene pārslimoja pneimoniju un bronhītu. Pneimonija tika izārstēta, bet bronhīts palika. Toties, būdama nobriedusi sieviete, viņa izmainīja dzīves apstākļus un barības kvalitāti. Bronhīts tajā iemiesojumā pārgāja.
Atgriezusies reālajā dzīvē, viņa atzinās, ka elpot ir kļuvis ievērojami vieglāk.
3. gadījums
Vīrieti, 35 gadus vecu, pēkšņi sāka mocīt sāpes kaklā. Ne masāža, ne vingrinājumi nepalīdzēja. Masieru un adatu terapijas speciālistu apmeklējumi rezultātu deva, bet ne uz ilgu laiku.
Pārskatot pagājušās dzīves, viņš ieraudzīja, ka viņu kā Francijas revolūcijas dalībnieku sodīja ar nāvi. Nocirta galvu. Nāves soda laikā tajā dzīvē vīrietim bija 30-35 gadi. Pēc regresijas kakla muskuļi atslāba. Pēc neilga laika vīrietis par sāpēm pat neatcerējās.
Noslēgumā var piebilst sekojošo: veselība ir nenovērtējama, taču mēs nez kāpēc vienmēr esam gatavi uzticēt to jebkuram, izņemot sevi pašus. Šodien jums ir lieliska iespēja to izmainīt!
Ir laiks beigt žēloties un beidzot ņemt atbildību par savu veselību savās rokās. Vēl jo vairāk, kad jūsu rokās nonāks tāds instruments kā reinkarnacionika[4].
P.S. Vai jums ir paņēmieni, kā atjaunot veselību? Dalieties tajos komentāros!
 |
Žurnāla korespondente |
Pievienots 25.12.2014
https://ru.journal.reincarnatiology.com/istselenie-tela-cherez-puteshestviya-v-proshlye-zhizni/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3776-alla-sirko-atminas-noslepumi-ka-atklat-tas-iespejas (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3858-kristine-nikitina-sunu-atmina-atklaj-ieprieksejo-dzivju-noslepumus (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4152-par-ko-runa-musu-kermenis-petam-pasas (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4037-reinkarnaciologija-jaunas-eras-instruments (Tulk. piezīme)