Марина Васильева – Неслучайная встреча людей из прошлой жизни
Marina Vasiļjeva - Nebūt ne nejauša cilvēku satikšanās no pagātnes dzīves
Ik dienu, izejot no mājām, mēs sastopam milzums daudz cilvēku.
Kāds mums būs garāmejošs gājējs, pie kura pat skatiens nepakavēsies, kāds – seja pūlī, ar kaut ko uz sekundi piesaistījusi uzmanību, bet it kā visparastākā frāze: “Lūdzu, pasniedziet biļetei!” no kāda – pēkšņi liks satraukti apgriezties.
Daži vārdi, izrunāti no kaut kurienes pazīstamā balsī, pēkšņi ieslēdz pievilkšanos svešam cilvēkam.
Un jau pēc pāris minūtēm jūs nevarat vien beigt runāt, bet dvēsele gavilē tā, it kā jūs būtu pazīstami visu mūžu!
Bet varbūt ne vienu mūžu vien?
Nebūt ne nejauša cilvēku satikšanās no pagātnes dzīves?
Autovadīšanas instruktors
Nekad nebiju domājusi, ka izlemšu sēsties pie stūres.
Maksimums, kam uzskatīju sevi par derīgu – būt stūrmanim, kurš pārvalda karti, navigāciju, saka vadītājam priekšā, kur laikus pagriezties, bet ilgos braucienos vēl arī ūdeni pasniedz.
Bet tuvu 40 gadiem parādījās doma – ja neiemācīšos vadīt tagad, tad vairs nekad nesapratīšu, vai tas ir man!
Un viss apkārt sāka veidoties tā, lai es ietu uz autoskolu. Atradās nauda kursiem, ērti tika iedalītas stundas darbā, atbrīvojās laiks vadīšanas nodarbībām.
Iepazīšanās ar instruktoru sākās ar telefona zvanu: “Sveicināti, es gaidu jūs dispečeru punktā zeltainā Lada Grantā, simpātisks, zilacains!”
Sākums bija jautrs, un es, pārvarējusi piezagušos uztraukumu, skrēju stūrēt.
Patīkamā balss telefona klausulē nelika vilties – gan mašīna bija zeltaina, gan instruktors burvīgs, zilacains.
Nekāds pēkšņs vadītāja talants manī nepamodās, bet Miša, mans skolotājs uz pusgadu, bija ļoti pacietīgs un korekts.
Un viss būtu bijis labi, tikai kopš pirmās mūsu tikšanās mani mocīja dīvaina nepārvarama vēlēšanās – nosaukt Mišu citā vārdā.
Sk. arī Indijas mīlestība. Jauna tikšanās jaunā dzīvē[1].
Es sapratu notiekošā muļķību un jau stādījos priekšā viņa reakciju: “Kāds viņai eksāmens ceļa satiksmes noteikumos, ja viņa nespēj iegaumēt, kā sauc instruktoru!”
Nācās cīnīties ar uzmācīgo domu un sekot katram savam vārdam.
Bet, kad pēc mēneša mana problēma it nemaz nebija mani atlaidusi, es noskaņojos aizrakties līdz tās avotam.
Un ja nu pēkšņi mēs patiesi esam bijuši pazīstami pagātnes dzīvē ar citiem vārdiem?[2]
Mans brālis
Atmiņa uzzīmēja ainu ar manu nāvi vienā no pagājušajām dzīvēm. Kazaņa, 1826. gads. Esmu jauna dāma. Mirstu no diloņa.
Blakus ir mans brālis – skaistulis huzārs, ar ūsām un bārdiņu a la Nikolajs II, kurš padarīja traku ne vienu vien skaistu galviņu.
Viņš nevar atturēties no raudām, mana aiziešana viņam ir liels zaudējums. Mēs bijām ļoti draudzīgi, viņš – vienīgais cilvēks tajā dzīvē, pret kuru es izjutu ļoti siltas maigas jūtas.
Un brālis – mans instruktors šajā dzīvē.
Sk. arī Nebūt ne nejaušas radniecīgu dvēseļu tikšanās[3].
Pārskatot to iemiesojumu, es pieskaitīju to pie “neveiksmīgajiem”. Vecāki izdeva mani pie vīra aprēķina dēļ divreiz vecākam cilvēkam.
Mans iemīļotais – mūsu kalpones dēls – neko nevarēja izdarīt.
Atceros izmisīgu lūgumu mātei tā nerīkoties ar mani un viņas atbildi: “Tu domā, ka mani pie tava tēva izdeva mīlestības dēļ? Ar laiku sapratīsi, ka tā tev ir labāk!”
Bet es nesapratu un nepieņēmu. Bildinājuma dienā es nolādēju gan sevi, kura nespēj rīkoties ar savu likteni, gan naudu, kuras dēļ tika noslēgtas šīs laulības.
Dilonis – mana bēgšana no nebrīves.
Pēc nāves dvēsele pielidoja pie brāļa un apkampa: “Neraudi, mēs vēl tiksimies!”
Ritinot pagātnes dzīves kadrus, apturēju tikai vienu. Mūsu ģimene pastaigājas pa parku. Saulaina vasaras diena, sulīgs koku zaļums.
Mēs ar brāli (man 5, viņam 7 gadi) esam aizskrējuši mazliet priekšā vecākiem un spēlējam skriešanos. Laimīgs, bezrūpīgs mirklis mums abiem!
Līgums dvēseļu pasaulē
Mācības autoskolā sen ir aiz muguras. Taču neticama siltuma jūtas pret instruktoru neatstāj.
Mēs reti redzamies, un ne pārāk bieži sarakstāmies.
Kaut arī nepamet sajūta – ja viņam ar kaut ko dzīvē neveicas, es to pārdzīvoju no attāluma.
Protams, es neriskēju atzīties mūsu dvēseļu radniecībā. Nav pieņemts pie mums teikt: “Ei, zini, bet mēs taču ar tevi jau tikāmies pirms 200 gadiem!”
Taču atrast atbildi, kādēļ mēs tikāmies atkal, man ir pa spēkam.
Lielisks instruments – paskatīties pašreizējās dzīves plānošanu Dvēseļu Pasaules telpā[4].
Tas ļauj ieraudzīt tos, kas tev būs svarīgi nākamajā iemiesojumā, vai tos, kam tikšanās ar tevi izrādīsies izšķiroša.
Līgumi kopīgam iemiesojumam var būt divpusēji, kad dvēseles iet palīdzēt viena otrai sastrādāt kādu pieredzi, bet mēdz būt arī vienpusēji, kad vienam otra liktenī ir jānospēlē sava loma vajadzīgajā momentā pēc viņa lūguma.
Mūsu kontrakts bija vienpusējs – man bija jāparādās tajā momentā, kad Mišas dzīve nonāks pie lūzuma etapa.
Kad viņam šķitīs, ka viņš ir strupceļā, stigs iekšā arvien dziļāk neatrisināmās problēmās.
Mans uzdevums saskaņā ar līgumu ir ļoti vienkāršs – pirmkārt, parādīt, ka jebkurā momentā, jebkurā vecumā var ņemt un sākt visu no tīras lapas, nenožēlojot par sakrāto pieredzi un pieļautajām kļūdām.
Otrkārt, vienkārši dalīties dvēseliskajā siltumā, kurš mūs saista no senseniem laikiem, parādīt, ka viņš var absolūti neieinteresēti būt kādam nevienaldzīgs.
Taču Mišas dvēsele ir neticami dāsna un labestīga, viņš nevarēja ienākt manā dzīvē, neko neienesot pretī.
Tāpēc, pateicoties viņam, es iemācījos ieklausīties savas sirds “aušībās”, nu un, protams, vadīt mašīnu.
Mācības
Pateicoties šim gadījuma, es saņēmu vairākas mācības.
1. mācība. Vēlreiz pārliecinājos, ka tikšanās nav nejaušas.
2. mācība. Vajag ieklausīties savā dvēselē, lai cik “muļķīgus” no ikdienas apziņas viedokļa signālus viņa nesūtītu.
Sk. arī 7 prakses, kuras palīdzēs iemācīties dzirdēt savu dvēseli[5].
3. mācība. Katram no mums ir savas pieredzes un ceļi, nav vērts pārvilt uz sevi svešu problēmu risināšanu, tādā veidā atņemot cilvēkam attīstības iespējas. Strīdīgā situācijā var ņemt un atcerēties līgumu Dvēseļu Pasaulē[6]!
4. mācība. Par pašu labāko palīdzību tuvākajam var kļūt vienkārši nesavtīga mīlestība un pieņemšana!
P.S. Jūsu dzīvē ir bijušas tikšanās, kad sapratāt, ka esat ar cilvēku pazīstami ļoti sen?
 |
Reinkarnacionikas institūta sertificēta konsultante. Palīdzu cilvēkiem atrast sevi caur jaunradi. |
Pievienots 19.05.2016
https://ru.journal.reincarnatiology.com/nesluchajnaya-vstrecha-lyudej-iz-proshloj-zhizni/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/irina-davidova/11-dazadi/3906-irina-davidova-atgriesanas-indija-milestiba-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3904-jelena-jasina-francuzu-milestiba-no-pagatnes-dzives-nostalgija-un-apmatiba (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4014-radniecigu-dveselu-tiksanas-reinkarnacionikas-instituta (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3908-irina-tkacova-mes-pasi-planojam-savu-dzivi-lidz-iemiesojumam (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/2-uncategorised/794-irina-akulova-atgriesanas-pie-sevis-7-prakses-kuras-plidzes-iemacities-dzirdet-savu-dveseli (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4036-dveselu-ligums (Tulk. piezīme)