Как сделать свои клетки «счастливыми»

Kā savas šūnas padarīt “laimīgas”

19 07 13 01

“Kas ir patiesa laime?” – jautā Stīvens Kouls (Steven Cole). Šim jautājumam viņš ir veltījis gandrīz visu savu profesionālo karjeru. Nē, Kouls nav filozofs, kā jūs varētu padomāt – viņš ir ģenētiķis, un viņam tas nav retorisks jautājums, bet zinātniskas izpētes priekšmets.

Stīvens Kouls – medicīnas un psihiatrijas profesors Kalifornijas universitātē, kurš vairākus desmitus gadu pēta sakaru starp cilvēka organisma emocionālo un bioloģisko komponenti. Agrāk tika uzskatīts, ka cilvēka ķermenis – tā ir noslēgta sistēma, gandrīz pilnīgi atdalīta no ārējās pasaules, raksta Kouls. Bet molekulārajā līmenī mūsu ķermeņi izrādās daudz plūstošāki un atvērtāki ārējām iedarbībām, nekā mēs domājām.

Profesora Koula pēdējie zinātniskie pētījumi ir veltīti laimei no bioloģijas skatpunkta. Eksistē nesaraujama saikne starp to, kas notiek mūsu dzīvē, un to, kā mūsu ķermenis funkcionē molekulārajā līmenī, viņš paskaidro. Konkrēti Kouls un viņa zinātniskā grupa konstatēja ļoti ciešu sakaru starp laimes līmeni un imūnsistēmas šūnu darbību.

Ja mēģinām visu izskaidrot pavisam vienkārši, tad imūnsistēmai ir divas pamata programmas: viena – cīņai ar vīrusu infekcijām, bet otra – cīņai ar baktērijām (tai ir nepatīkami blakus efekti – tā organismā izraisa iekaisuma procesus). Kouls konstatēja, ka balanss starp imūnsistēmas pirmo un otro funkciju mainās atkarībā no tā, kā jūs reaģējat uz notikumiem dzīvē. Nepatīkamas vēstis, depresija, posttraumatiskais stress, pat zems cilvēka sociāli ekonomiskais statuss – tas viss šūnu līmenī izraisa iekaisuma procesus. 15 gadu pētījumu laikā Kouls un viņa komanda nonāca pie secinājuma: viss, kas cilvēkā izraisa briesmu, draudu vai nedrošības sajūtu, ved pie imūnsistēmas otrā tipa atbildes.

Stīvena Koula izskaidrojumi – tā ir šūnu bioloģijas mācība uz pusēm ar filozofisku sarunu, zinātnisku skatu uz to, kā pareizi dzīvot. “Zinātni ir sācis nodarbināt jautājums: vai var uz pozitīvu dzīves apstākļu rēķina pretoties slimībām? Ko mēs varam izdarīt, lai palīdzētu mūsu šūnām, mūsu imūnsistēmai?” viņš raksta.

Otrs atklājums, kuru izdarīja profesors Kouls un viņa kolēģi, ir tāds, ka laime no laimes atšķiras. Arī tā mēdz būt divu veidu un izraisa dažādu “atbalsi” šūnu līmenī. Te viņiem atkal nācās griezties pie filozofijas: viņi izdalīja divus laimes tipus – “hedonisko”, tas ir, laimi kā baudu gūšanu, un “eudemonisko”, tas ir, laimi kā augstākās jēgas meklējumus. Bioloģiski tās izrādījās pilnīgi dažādas lietas. “Hedoniskā laime – tas nozīmē iegūt pēc iespējas vairāk pozitīvu emociju,” raksta Kouls, “bet eudemoniskā nozīmē meklēt dzīvē jēgu, augstāko mērķi, piederību kaut kam augstākam nekā mūsu mazais “es”. Tieši otrais laimes tips vispozitīvāk iedarbojas uz imūnsistēmas darbību.”

Kouls un pētnieku grupa no Ziemeļkarolīnas universitātes palūdza 80 pieaugušiem brīvprātīgajiem ar normālu veselību aizpildīt anketu viņu labklājības līmeņa noteikšanai. Pēc tam atbildes tika izanalizētas pēc “zemākās” un “augstākās” laimes attiecības, kā arī tika veiktas asinsanalīzes, lai noskaidrotu, kā darbojas imūnsistēmas šūnas. Neskatoties uz to, ka abi laimes tipi imunitāti ietekmē pozitīvi, tiem, kas sliecās uz “augstākās” laimes formu, antivīrusu atbalss bija izteikta daudz spēcīgāk nekā no iekaisumu puses. “Mēs jau diezgan labi esam tikuši skaidrībā, kā gūt labsajūtu no dzīves,” raksta Kouls. “Tagad ir laiks atbildēt uz jautājumu: kā imūnsistēmu pamudināt reaģēt eudemoniskajā veidā?”

Tādi paņēmieni ir. Viens no tiem ir ļoti vecs un laika pārbaudīts: tā ir meditācija. Kā raksta Kouls, tā tieši palīdz “kultivēt laimīgas imūnšūnas”. Pēdējo gadu laikā meditācija ir kļuvusi par akadēmiskās zinātnes vērīgas izpētes priekšmetu: ir izrādījies, ka tā nomāc iekaisuma procesus, paaugstina antivīrusu atbalsi, aktivizē noteiktus imūnšūnu tipus un pretvielu izstrādi. Bet pati apbrīnojamākā teorija apgalvo, ka meditācija var organismu izmainīt gēnu līmenī.

Pēdējo pāris desmitgadu laikā bioloģijas zinātnē ir radies jauns virziens ar nosaukumu “genomika”. Šajā sfērā strādā tādi pazīstami zinātnieki kā Nobela prēmijas laureāte, bioķīmiķe Elizabete Blekberna (Elizabeth Blackburn) un viņas kolēģe psihiatre Elisa Epela (Elissa Epel). Viņas ir veikušas veselu sēriju pētījumu un noskaidrojušas, ka meditācija pozitīvi ietekmē telomerus – “aizsargmicītes” mūsu gēnu galos. Jo garāks telomers, jo labāk ir aizsargāta DNS ķēdīte un jo ilgāk dzīvo šūna.

Telomeri, tāpat kā mūsu imūnsistēmas šūnas, aktīvi atsaucas uz emocijām. Negatīvi apstākļi (piemēram, hronisks stress), kuri pazemina laimes sajūtu, tos saīsina, bet prakses, kuras pazemina stresu, piemēram, meditācija, palīdz tos atjaunot. “Lūk, arī atbilde uz jautājumu, ko es varu izdarīt šodien, lai justos labi rīt?” raksta Epela.

Samērā ar to, kā jaunā zinātne genomika arvien dziļāk iegremdējas ķermeņa un apziņas savstarpējos sakaros, rodas jautājums: ja mēs varam ar mentālu prakšu palīdzību mainīt DNS strukturāli, kā gadījumā ar telomeriem, vai mēs varam viņu mainīt arī funkcionāli? Piemēram, viens no neseniem eksperimentiem ir parādījis sakaru starp meditāciju un par insulīna atbildīgo gēnu darbību.

Cilvēka genomā ir apmēram 20 tūkstoš gēnu, raksta Stīvens Kouls. Mēs, tāpat kā citi pētnieki, esam tikai virspusēji pieskārušies noslēpumam, kurš ietin sakaru starp cilvēka bioloģisko un emocionālo komponenti. “Mēs esam pastāvīgi mainošos šūnu kopa, uz kuru iedarbojas ārējā pasaule. Pašlaik šajā sfērā mums ir sakrāts daudz vairāk datu, nekā mēs varam saprast un izskaidrot. Taču mēs soli pa solim tuvojamies tam, lai ieskatītos šajā “melnajā kastē”. Kas zina? Varbūt nākotnē mēs spēsim paši, ar mentālu prakšu palīdzību, manīt savus gēnus.”

Tomēr genomikas pirmās mācības jau ir pilnīgi pielietojamas. “Mēs esam noteikuši diezgan precīzi: tas, kas ar jums notiek šodien, tieši ietekmēs jūsu šūnu darbību nākamajās 80 dienās – tieši tik ilgi vidēji dzīvo olbaltumviela cilvēka ķermenī. Tāpēc attiecieties atbildīgi pret to,” raksta Stīvens Kouls.

Avots: The Atlantic

No Facebook kopas “Laimes vecums” (“Возраст счастья”)

https://www.facebook.com/ageofhappiness.ru

 

Autors: Aditi Nerurkar, 2015.02.10.

Avots: https://www.theatlantic.com/health/archive/2015/02/what-a-happy-cell-looks-like/385000/?utm_source=atlfb

19 07 13 02

 

Pievienots 13.07.2019

http://www.sanatkumara.ru/stati-2019/kak-sdelat-svoi-kletki-schastlivimi

Tulkoja Jānis Oppe