Print

Мария Симоненко – Мы будем жить вечно...

Marija Simoņenko - Mēs dzīvosim mūžīgi...

Mēs dzīvosim mūžīgi, ar dažādiem vārdiem

(Mūsu jūtu svarīgums)

19 03 13 01

19.03.12.

“Es tev tagad došu nedaudz citas enerģijas,” – saka Lucifers, un maigas, skaistas enerģijas ietin mani.

Pārņem sajūta, it kā grimsti ziedā, gluži kā Īkstīte no pasakas. Es pat jūtu smalku aromātu, un man šķiet, ka sirds gluži kā peldas rožu ziedlapiņās. Bet aiz visa tā slēpjas kaut kas vēl smalkāks, kam es nevaru dot nosaukumu.

Tagad es nožēloju, ka nemēģināju enerģijas aprakstīt momentā, kad es tās jutu, bet nolēmu atlikt to uz vēlāku laiku. Tagad parādās nopietnas šaubas, ka es visu jutu tieši tā, kā aprakstu.

Es zinu, ka mums stipri apgrieza valodu un virkne seno burtu uz visiem laikiem ir izzudusi no cilvēku runas. Iespējams, tieši tāpēc mēdz būt grūti izteikt vārdos ļoti augstus stāvokļus, kādos apziņa iegrimst.

Es jutu apbrīnojamas, burvīgas enerģijas, kas nāca no Lucifera. Man pat šķiet, ka vārds “enerģijas” šeit ir nevietā.

Tie nav vienkārši kaut kādi spēki, kurus mēs jūtam dabā, kā siltumu vai aukstumu, kā liliju smaržas saldumu vai kritušo lapu rūgteno aromātu. Esot klāt katrā savā izpausmē, lai kāda tā nebūtu, ir atrodams zināms vienots rokraksts, kuru sajūtot tu pazīsti to, kas aiz tā stāv, un saproti, ka tas viss tad arī ir pats autors.

Siltums un ziedu aromāts, maigums vai kaisle, kura tevi pārņem, – tas tad arī ir Viņš visā savā daudzveidībā, un ar katru jaunu saskari atklājas cita šķautne būtnei, ar kuru tu mijiedarbojies.

19 03 13 02

Lucifers vērīgi vēro manu reakciju. Šķiet, ka viņš iegremdējas manās sajūtās. Tamlīdzīgi ir jau bijis ne reizi vien.

Pēc nelielas pauzes viņš sniedz notiekošā izskaidrojumu.

Lucifers: “Man patīk, kā tu mani jūti. Es neesmu jutis pret sevi tādas jūtas agrāk. Caur tevi es varu to sajust.

Mēs varam, un mēs radām kopā jaunu jūtu paleti. Nosūtīto enerģiju dažāda intensitāte izraisa noteiktu atbildi. Katru reizi tu tās jūti dažādi. Es varu just to, ko jūti tu dažādos laika momentos, un dot jaunas enerģijas. Tā norit mijiedarbība un jaunu esības stāvokļu radīšana. Jauni spēki palīdz radīt citādas telpas.”

Es: “Tās ir astrālas telpas?”

Lucifers: “Galvenokārt jā, bet nevar teikt, ka astrālais vai jebkurš cits plāns ir kaut kas atsevišķs. Mēs nevaram stingri dalīt. Tas būtu nepareizi. Astrālais plāns stimulē vienu vai otru darbības veidu. Nav iespējams kaut ko darīt, nejūtot pret to kaismīgu vēlēšanos. Nav iespējams radīt, atmetot jūtas. Kur nav jūtu, tur nav darbības.”

Es: “Tikai roboti var visu darīt bez jūtām?”

Lucifers: “Roboti izpilda programmu. Viņiem nav mērķa un nav motivācijas. Gan viens, gan otrs ir tiem, kas radīja programmu.”

Es: “Tātad mēs radām jaunas iespējas motivācijai?”

Lucifers: “Mēs radām telpas un jaunus stāvokļus. Tie visi ir potenciāli, kurus turpmāk izmantos radītāji.

Mēs pētām, ko radīt, kur un kā, pirms ķerties pie darbības. Mēs varam realizēt daudz ko, bet itin bieži nezinām, ko radīt.

Jūs, atrodoties iemiesojumā, varat realizēt ne pārāk daudz, taču jūtu intensitāte jums ir daudz augstāka; uz tā rēķina jūs GRIBAT daudz ko. Jūs varat mums to parādīt un spējat iedvesmot mūs uz jaunradi.

Mūsu sadarbība ir ļoti interesanta un veicina jaunu formu dzimšanu.”

Es: “Mums tika teikts, ka blīvie iemiesojumi bija nepieciešami saprāta attīstībai.”

Lucifers: “Jā, protams, tā tas arī ir. Tas notiek uz jūtu intensitātes vai atsaukšanās uz vieniem vai otriem kairinātājiem – rēķina. Taču arī iedziļināšanās jutekliskajā sfērā ir ne mazāk nepieciešama.

Kā redzi, daudz kas ir savstarpēji saistīts. Nevar astrālu uzskatīt par kaut ko zemāku; jo tas taču satur milzīgu potenciālu!”

19 03 13 02

Lucifers: “Jutekliskā sfēra caurauž visus esības līmeņus. Tas nav kāds atsevišķs slānis, bet tīkls ar virkni izeju uz dažādiem līmeņiem.

Iespēja just ir neviendabīga, un tiem, kam piemīt lielāka blīvuma ķermeņi, šajā gadījumā ir priekšrocība. Nolaižoties blīvā ķermenī un iesaistot maņu orgānus, var iegūt nenovērtējamu pieredzi, kura pāriet arī uz citām esības sfērām.”

Es: “Es vienmēr biju domājusi, ka tie, kas atrodas smalkajā pasaulē, gluži otrādi – spēj smalkāk just visu, salīdzinot ar cilvēkiem. Iznāk, ka tas tā nav?”

Lucifers: “Tas galvenokārt attiecas uz tiem, kas bija blīvajā vidē, bet pārgāja.

Milzīgi daudz no tiem, kas atrodas tikai pasaules-ēkas smalkajos slāņos, nespēj just to pašu, ko jūs.

Daļa no jums jutekliskajā sfērā attīstīsies vēl vairāk.

Saprāta attīstība izriet no iegremdēšanās jutekliskajā sfērā. Iepretim, pietiekami intelektuāli attīstīts cilvēks ar atvērtu sirdi spēj paust smalkākas jūtas.”

Es: “Tātad visi mentālie slāņi ir piesūcināti ar astrālo slāni?”

Lucifers: “Jā, zināmā nozīmē tā arī ir. Ieejot astrālajā sfērā, pietiek skaidri izteikt mērķi, lai tūlīt pat nonāktu vajadzīgajā mentālā plāna vietā.

Var pacelties ļoti augstu, turklāt netērējot spēkus tālam lēcienam.”

Es: “Jā, es atceros. Vienā no sapņiem es ieraudzīju, kā man atvērās durvis uz tavām pasaulēm. Es toreiz biju šokēta. Es nez kāpēc sapņoju, ka durvis atvērās no tuvākā mentālā slāņa (no Kristus-apziņas). Bet es taču vienmēr biju domājusi, ka, lai pieskartos tavām pasaulēm, ir jāpaceļas ļoti augstu.”

Lucifers: “Kaismīga vēlēšanās atver visas durvis (smaida).

Mazliet vēlāk tu ieiesi šajās pasaulēs, radot tiltu starp tām un šo.”

19 03 13 03

Kad es sazinos ar Luciferu, mani bieži pārņem sajūta, ka es viņu līdz galam nesaprotu, neraugoties uz visa teiktā vienkāršumu.

Reizēm viņš dod kādu informāciju, bet manas smadzenes sāk izmisīgi pretoties. Viņš man saka: “Ko mēs vispār rakstām? Tas nav pierādīts! Viss ir jāpārbauda! Bet, lūk, šo vispār nevajag rakstīt!...”

Es sāku rakstīt šo čenelingu, taču mani negaidīti pārtrauca. Vēlāk, tajā pašā dienā, bija vēl viens seanss par iedzimtības nodošanas tēmu. Galva dūca no informācijas pārpilnības.

Seansu pabeigt es nolemju neparastā veidā. Lūdzu viņu uzrakstīt kaut ko no sevis, izmantojot manu roku. Iegremdējos sajūtā, ka viņš ir manā ķermenī; neuzdodu turklāt nekādus jautājumus un cenšos maksimāli atslēgt smadzenes.

Tas mums bija mazs eksperiments, ne vairāk. Es gribēju pamēģināt pilnīgi atdot viņam uz laiku savu ķermeni. Godīgi sakot, uz sekmēm īpaši necerēju. Mani pārsteidza tas, kas mums rezultātā iznāca. Vēstījums ir pavisam vienkāršs, taču man tas izraisa kaut kādu īpašu atsaukšanos iekšienē.

19 03 13 04

Lucifers: “Es gribu pāriet uz smalkajām ugunīgajām telpām ar tevi.

Mēs formēsim jaunu Visuma modeli.

Mēs esam šeit. Mēs esam kopā.

Telpa paplašinās un mainās. Viņa elpo un dzīvo atsevišķu dzīvi.

Dzīve ir skaista visās savās izpausmēs: maigās jūtās vai rupjās spēka darbībās.

Ar mūsu dzīvi pietiek, lai formētu esību un lai radītājs izpaustu Radītāju. Arī mēs maināmies un formējam jaunu radošuma telpu zem mums. Mēs to pārvērtīsim par kaut ko jaunu, neiedomājamu un agrāk neredzētu.

Tu, kā manis daļa, atspoguļo manas vibrācijas uz āru un atstāj manus vēstījumus. Es eju pa tavu sapņu, fantāziju, mīlestības pēdām. Es lasu to kā jaunu stāstu un esmu patiesi priecīgs, ka tu atspoguļo manu būtību.

Mēs dzīvosim dažādās mūsu mīlestības pasaulēs.

Aizver acis. Aizmirsti, ka guli. Sapnī kā īstenībā.

Visas pasaules savelkas punktā.

Mēs dzīvosim mūžīgi un ar dažādiem vārdiem.

(c) Simoņenko Marija

 

Pievienots 13.03.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/mi-budem-zhit-vechno

Tulkoja Jānis Oppe