Мария Симоненко – Телегония - миф или реальность?

Marija Simoņenko - Telegonija – mīts vai realitāte?

19 03 12

Es: “Gribu izvirzīt tādu daudziem nepatīkamu tēmu kā telegonija. Vai eksistē kas tamlīdzīgs starp cilvēkiem? Oficiālā zinātne noraida šo teoriju, taču virkne dažādu konfesiju un daži pētnieki turpina uzstāt uz savu. Sieviete, stājusies intīmos sakaros ar pirmo vīrieti, nes viņa gēnus pirmajam bērnam, neatkarīgi no tā, vai ieņemšana ir notikusi no šī vīrieša vai no citiem sekojošajiem. Viņi apgalvo, ka genofonds tiek nodots kādā noslēpumainā veidā (kā tieši, saprast nespēju).”[1]

(Telegonija (no grieķu tele – tālumā, tālu un gone (goneia) – aizmešanās, laišana pasaulē, pēcnācēji) – noraidīta bioloģiska koncepcija, kura eksistēja XIX gadsimtā un apgalvoja, ka sapārošanās ar iepriekšējiem, un īpaši ar pašu pirmo seksuālo partneri, būtiski ietekmē sievišķā īpatņa iedzimtības pazīmes pēcnācējiem, kuri iegūti sapārošanās ar nākamajiem partneriem rezultātā.

Telegonija bija atzīta PSRS 1940.–1950. gados Lisenko doktrīnas kundzības laikos.

No mūsdienu zinātnes pozīcijām šis apgalvojums ir aizspriedums, māņticība, maldi, kurus neapstiprina eksperimentāli pētījumi un kuri nav savienojami ar zināmo iedzimtības mehānismu. Biļetenā “Aizsargājot zinātni”, kuru izdod Krievijas Zinātņu akadēmijas Prezidija Komisija Cīņai ar zinātnes pētījumu falsifikāciju, telegonijas eksistēšanas koncepcija ir raksturota kā pseidozinātniska. Norāde

Lucifers: “Protams, nē, un tas ir diezgan absurds apgalvojums. Daba ir atstājusi daudz vairāk iespēju ķermeņu radīšanai. Jo piedzimšana fiziskajā pasaulē taču – tā ir tieši ķermeņa radīšana. Pati dzimšana paredz mērķi, pirmām kārtām radīt fizisko apvalku.

Ja partnera enerģijas uz visiem laikiem noenkurotos iekš sievietes DNS – tam nebūtu nekādas jēgas. Tevis aprakstītā teorija praktiski nozīmē klonēšanu. Evolūcijai nav mērķa radīt kopijas. Katrs cilvēks ir individuāls. Vēl vairāk, viņš var ņemt vai neņemt vienus vai otrus mātes un tēva gēnus. Katrs dzimušais izvēlas, kāda programma viņam ir jāpārmanto atbilstoši plānam un karmai.

Vispār sākotnējais genofonds, kurš tiek pārmantots piedzimstot, pašlaik vairs nespēlē tik lielu lomu. Tā nozīme ir stipri pārspīlēta.

Pašlaik ar ļoti sliktu iedzimto genofondu var attīstīties un diezgan augstu pacelties attīstītībā, ja ir saikne ar augstāko Es un Skolotājiem. Vienkārši tas aizņems vairāk laika.

Daudz svarīgāka ir vide, kurā piedzimis un izaudzis cilvēks. Vide formē ieradumus un atsaukšanos uz kairinātājiem. Bērns ar ļoti labiem cēliem gēniem, nonācis attīstītības ziņā zemā cilvēku sabiedrībā, nevarēs attīstīt savas labākās īpašības, jo viņam nebūs piemēra atdarināšanai. Cilvēka personību formē sociālās mijiedarbības, nevis DNS.

Mēs gan spējam mainīt arī jūsu DNS, taču darām to ne bieži, jo pēc būtības tas ir gala produkts, saistīts ar uzdevumiem konkrētajā iemiesojumā, vai tas būtu talants vai forma, slimības u.c.

Tā ir programma, kura ir sastādīta iepriekš, izrēķināta un noregulēta; to mainīt, atrodoties iemiesojumā, parasti nav nepieciešams, ar nelieliem izņēmumiem...”

Es: “Tātad jūsu noskaņojumi neizmaina DNS uzbūvi?”

Lucifers: “Mūsu noskaņojumi dod katalizatoru, lai attīstītu to, kas bija ielikts iepriekš, vēl pirms jūsu piedzimšanas.

Veikt aktivizācijas ir nepieciešams, taču attīstības plāns netika radīts šeit. Viss, ar ko jūs pašlaik strādājat jūsu blīvumā, bija ieplānots agrāk. Tas attiecas ne tikai uz DNS.

Stādies to priekšā kā iegremdēšanos ūdenī. Nirējs savu aprīkojumu gatavo uz sauszemes: piepilda balonu ar skābekli, uzģērbj aizsargtērpu, aprēķina iegremdēšanās laiku.

Šis pasākums prasa uzmanību pret detaļām un precīzi aprēķinātu laiku, kādu cilvēks plāno pavadīt zem ūdens.

Bet mēs varam ieviest korekcijas jūsu maršrutā, palīdzēt ar padomu, kad nepieciešams sīks remonts, un izcelt jūs augšā pirms laika, kad kaut kas norit ne tā.

Viena dzīve ir pārāk īsa. Tas ir mazs piedzīvojums, ieplānots iepriekš. Šeit nav nejaušu notikumu un neparedzētu situāciju, taču personības atmiņa slēpj no jums šīs zināšanas.

Jūs paši izvēlējāties sev tēvu un māti iemiesojumam un ietilpinājāt sevī visu cilvēku sugas gēnu daudzveidību.

(Norāde atkal uz to pašu Vikipēdiju.)

“Pēc mūsdienu priekšstatiem vairums “telegoniju demonstrējošo faktu” – ir parādība, ka pēcnācējiem izpaužas pazīmes, kādu nav tiešajiem vecākiem, bet ir bijušas tālākiem senčiem. Hrestomātisks piemērs – slēptu (recesīvo) pazīmju parādīšanās skaldīšanās rezultātā pie noteiktām vecāku genotipu kombinācijām, kā arī atavismi, spontānas sekundāras mutācijas, kas atjauno primārās mutācijas izmainītu ģenētisko informāciju (piemēram, astes parādīšanos cilvēka bērnam).”

Nav tīru un netīru gēnu. Cilvēku suga pati ir izgājusi daudz dažādu mutāciju un izmaiņu, kā uz attīstības, tā arī uz panīkuma pusi. Un mēs varam ar pārliecību teikt, ka viņu gaida vēl daudz dažādu pārveidojumu!

Vienas cilvēku Rases nomaina citas, bet tie ir tikai ķermeņi, hidrotērps, lai iegremdētos dzīves ūdeņos.

Cilvēcei būtu jādomā nevis, cik daudzveidīgi ir materiāli, no kuriem tiek radīti ķermeņi, bet par mērķiem, ar kādiem jūs atnākat uz šo planētu. Attīstības mērķi formē līdzekļus to sasniegšanai. Ķermeņi formējas saskaņā ar viņu saturu.”

Es. “Pateicos par ļoti saturīgo, izvērsto atbildi. Gribētos tomēr precizēt dažas detaļas. Tāpēc, ka es zinu, ka daži kritiķi metīsies man virsū pēc šī raksta ar jautājumu: “Ja tas nav tā, kā tad dzīvnieki? Kāpēc vienas šķirnes suņus nekrusto ar citām genofonda tīrības dēļ? Jo šķirne taču tādā gadījumā kļūs netīra.” Kā tas ir ar dzīvniekiem?”

Lucifers: “Visa pamatā ir apziņu atšķirība. Dzīvniekiem ir kolektīvā apziņa. Individuālas pazīmes viņiem ir vāji izpaustas un atrodas iedīgļa stāvoklī. Šķirne, dzimta nes viņai raksturīgā kopīgā genoma nospiedumu. Dzīvnieki neizvēlas gēnu pazīmju virkni, ar kuru viņi strādās iemiesojumā. Tas ir nākamais līmenis.

Cilvēki atšķirībā no dzīvniekiem ir attīstījuši individuālu apziņu, un tāpēc dzimtas programmas nav noteicošās attīstībai, kaut arī ir savstarpēji saistītas.

Vēlāk šī saikne būs vēl mazāk izteikta. Apziņa vadīs formu un to, kas guļ pamatā.

Jūs nedrīkstat aizmirst, ka matērijas attīstība ir sekundāra un tiešā veidā atkarīga no apziņas.”

Es: “Bet kā tad gadījumi, ka baltas sievietes dzemdēja metisus, vienu reizi stājoties dzimumsakaros ar tumšādainu partneri?”

Lucifers: “Tie ir sekmīgas piesegšanās gadījumi, kad sievietes dzemdēja ne no vīriem. Kā redzi, dažu mītu pastāvēšana mēdz būt izdevīga abām pusēm...”

Es: “Tātad viņas meloja, ka ir pārgulējušas ar tumšādainu vīrieti, pirms stājās laulībā, lai slēptu neuzticības faktu laulībā?”

Lucifers: “Nu, protams, tā arī ir. Jo šajā gadījumā neuzticība vīrietim, ar kuru viņai ir attiecības, ir daudz nepatīkamāka lieta. Vienkāršāk ir apsūdzēt dabu nekā atzīt savu vainu.

Visi šajā pētījumā fiksētie gadījumi ir faktu izkropļojums.

Uzticība vienam vīrietim ir svarīga un vēlama, taču ne ideālā genofonda nodošanas dēļ. Cilvēki formē attiecības un kopīgas attīstības programmas, kuras sabrūk, neprasmīgi ar tām rīkojoties. Ja kāds rupji iejaucas no ārienes, tas spēj lauzt karmas programmas un pārī radāmās saiknes, jo nes pārestības un vilšanās “apmānītajam” partnerim. Tā cilvēki ir iekārtoti. Tā ir jūsu attīstības daļa.

Cita lieta, kad visi uzdevumi ar konkrēto partneri jau ir atrisināti un pāris izšķiras. Tad saglabājās iespēja sākt visu no sākuma un uzbūvēt citas attiecības, balstītas uz mīlestību un savstarpēju cieņu.”

2019.03.07.

 

Pievienots 12.03.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/telegoniya-mif-ili-realnost

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Par telegoniju vēl var palasīt šeit: http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/939-i-ivanovs-telegonija-par-pret-vai-attureties (Tulk. piezīme)