Александр Кузьмичев – Прощение невротическое и реальное

Aleksandrs Kuzmičevs - Neirotiskā un reālā piedošana

18 07 02

Praktiski jebkurš cilvēku pāris, vai tas būtu bērns un vecāks, vai divi partneri, regulāri saduras ar piedošanas nepieciešamību sava pāra iekšienē. Šī tēma ir ārkārtīgi aktuāla, jo attiecības paredz dabiskas sadursmes un interešu konfliktus, uzvedības mehāniskas kļūdas un neveiksmes, kā arī to, ka pārim pastāv audzināšanas sistēma. Kurā parasti ir ierakstīts daudz aizliegtu vai nevēlamu darbību, kuras nevajadzētu veikt attiecību ietvaros. Taču identisku audzināšanas sistēmu nemēdz būt principā. Un tāpēc pārī regulāri rodas situācijas, kur viens no partneriem (vai arī abi reizē) izjūt zināmus nepatīkamus pārdzīvojumu otra uzvedības dēļ (turklāt runa ir tieši par tām situācijām, kurās pārdzīvojumu cēloņus nosaka uzvedības modelis, nevis mēģinājumi sev kaut ko iedomāties vai banāli manipulēt ar partneri).

Tātad. Shēma ir šāda. 1. partnera uzvedība izraisa 2. partnera pārdzīvojumus.

Ko var izdarīt šajā situācijā?

Var izmantot savas iemaņas un ietekmēt savas paša emocijas. Tas nav pats labākais variants pārim, jo tas neparedz pāra abu dalībnieku mijiedarbību. Kaut arī personāli tas ir ātrs un ērts.

Sākt konfliktu, attiecību skaidrošanu, kuras laikā būs zaudējumi abās pusēs. Variants ne pārāk, jo zaudējumi konfliktā var būt lielāki par sākotnējiem pārdzīvojumiem.

Var uzkārties sevis iekšienē, tas ir, aizturēt savas emocijas sevis iekšienē. Tam nav sakara ar piedošanu. Tā ir savaldīšanās stratēģija un/vai pasīvi agresīva uzvedība.

Ir arī vēl divas stratēģijas – neirotiska piedošana un reāla piedošana. Lūk, pie tām šodien es tad arī lieku priekšā pakavēties.

Neirotiskā piedošana. 1. variants. Es tev piedodu un gaidu, ka tu darīsi, lūk, tā.

Ārēji cēli un cienīgi. Es tev piedodu. Es esmu labs. Arī tu man patīc. Tāpēc es lieku priekšā sekojošo – tu atvainosies un sapratīsi, ka tu man nodarīji sāpes. Un turpmāk tu tā nerīkosies. Incidents ir izsmelts. Vai arī ne?

Arī ne! Kaut kā “pats par sevi” tiek pieņemts kā fakts, ka manam partnerim nebija taisnība. Viņa uzvedības cēloņi un motīvi paliek ārpus iekavām. Alternatīvs uzvedības variants nākotnei nav saformēts. Atbildība par iespējamu situācijas atkārtošanos ir pārbīdīta uz vienu cilvēku. Kontroles nav nekādas. Plus tiek radīti nosacījumi nesamērojamas situācijas agresijai. Jo atliek taču incidentam precīzi atkārtoties (un tas attiecībās mēdz būt no vienas vietas), un pret jūsu partneri uz avanscēnas iznāks arī jūsu “taisnās dusmas”.

Jā, ir arī ielaistāks variants. Viss tas pats, bet atskan tikai “es tev piedodu”, viss pārējais atskan pie sevis vai tiek nodomāts. Tad varbūtība nākamam sprādzienveidīgam konfliktam progresīvi palielinās.

Neirotiskā piedošana. 2. variants. Es pieprasu, lai tu izdarītu, lūk, to vai nedarītu, lūk, tā.

Te vairs nav ne cēli, ne cienīgi. Bet agresīvi un ar spiedienu. Un ar pamatīgu šantāžas piedevu vienlaikus. Tu man nodarīji sāpes. Tāpēc tu tagad atvainosies. Un apsolīsi, ka vairs nedarīsi. Un vēl tu priekš manis izdarīsi, lūk, šo kā kompensāciju par manām ciešanām.

Pēc būtības runa ir par otra cilvēka sodīšanu. Kuru jūs izvēlaties paši no šī nodarījuma. Kuru jūsu uzskatāt par pamatotu un mērķtiecīgu. Kuru jūs pat varat uzskatīt par godīgu un taisnīgu. Un pat noderīgu (!).

Kā jūs saprotat, galvenā tādas piedošanas īpatnība ir direktīva pieeja un valdonīga manipulēšana.

Neirotiskā piedošana. 3. variants. Labi, es pievēršu uz sevi acis.

Šķiet, pats viltīgākais neirotiskās piedošanas variants. Balsī šis variants ir īss un ietilpīgs: “es tev piedodu” vai “pārbraucām”. Bet, lūk, jūsu iekšienē tas skan dažādi. Un viens skanējums, kā likums, plūstoši pārtek (kas atspoguļo sarežģītos iekšējos meklējumus, kā iziet no situācijas). Nu, ko ar tevi darīt. Tevi taču nepārtaisīsi. Es pats tevi izvēlējos kā partneri (kā variants – bērnus un vecākus neizvēlas). Labāku partneri man atrast būs grūti/neiespējami. Tāds ir mans liktenis/karma. Dažreiz iekšējais teksts partneri sasniedz. Un tie ir tieši abstrakti spriedumi. Nevis mēģinājums nogādāt savas gaidas vai prasības.

Neirotiskā piedošana. 4. variants. Pašlaik es tev piedodu, bet tad jau redzēsim.

Šis variants izriet no pārāk augsta jūsu emocionālā sprieguma līmeņa. Jums ir grūti sagremot notikušo. Un, lai no tā aizbēgtu, jūs mājat ar roku saviem pašreizējiem pārdzīvojumiem un atstājat situāciju uz “vēlāk”. Atšķirība no trešā varianta ir tāda, ka jūs neizsvītrojat sevi. Bet nepieņemat arī nekādu lēmumu. Iznāk, ka situācija pakaras. Bet tajā pašā laikā nepazināti spiež uz jums no iekšienes. Situācija briest kā lava zem vulkāna, periodiski drebinot jūs emocionāli.

Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka visi šie 4 “piedošanas” varianti var secīgi nomainīt cits citu (dažādās situācijās jūs izvēlaties dažādu pieeju) vai vispār sajaukties kādā situācijā.

Par ko izvēršas piedošanas neirotiskie varianti? Par konfliktiem, pasīvi agresīviem konfliktiem, hroniskām savstarpējām pretenzijām, destruktīvām lomu spēlēm. Un tas viss notiek tāpēc, ka viens no partneriem pašreizējā momentā nostāda savas vajadzības augstāk vai zemāk par partnera vajadzībām un vēlmēm. Vai arī atsakās no idejas, ka savas vajadzības vienmēr ir svarīgas. Un pēc tam nodod stafeti otram partnerim, kurš, kā likums, atkārto viņa pieeju.

Pēdējais piedošanas variants – reālā piedošana.

Variants notiek uz pāra sadarbības bāzes. Tāda piedošana ir viskomplicētākā. Jūs ņemat un apspriežat tieši trīs lietas. To, kādas emocijas rodas jūsu iekšienē. To, ko jūs pašlaik varat izdarīt kopīgi, lai abiem būtu labi. Vai – lai kļūtu labāk. Un jūs apspriežat, kā jūs varat viens otram organizēt atbalstu. Tas ir. Jūs vispār atsakāties no formālas piedošanas idejas. Jūs to vienkārši aizvācat. Atstājat tikai tās darbības, kuras ir svarīgi veikt, lai atjaunotu iekšējo komfortu pēc emocionālajiem pārdzīvojumiem. Var pat no tamlīdzīgas pieejas iztaisīt kaut ko līdzīgu rituālam.

Mēģiniet un dalieties savos spriedumos, jautājumos un pieredzē komentāros!

 

Būšu jums pateicīgs par izteiktu šīs publikācijas aprobēšanu formā “pateikt paldies” – mazliet zemāk. Tāpat būtu interesanti dzirdēt konstruktīvu atgriezenisko saiti komentāros.

 

Pievienots 02.07.2018

https://www.b17.ru/article/proshenie_nevroticheskoye_i_realnoe/

Tulkots ar autora atļauju

Tulkoja Jānis Oppe