Татьяна БеглякА вы верите? Пережившие околосмертный опыт вспоминают удивительные встречи

Tatjana Begļaka - Jūs ticat? Nāvei tuvu pieredzi pārdzīvojušie atceras apbrīnojamas tikšanās

17 08 22 01

Nāvei tuvā pieredze cilvēkam ļauj pietuvoties aizkapa pasaulei tik tuvu, ka to piedzīvojušajiem izdodas ielūkoties šajā noslēpumainajā telpā.

Tā var notikt ar katru: sirds apstājas, un monitorā lauztā sirds ritma līnija kļūst taisna. Kad viņi atjēdzas, viņi atceras, ka ir planējuši virs ķermeņa. Viņi tic, ka ir sastapušies ar mirušiem mīļotajiem un tuviniekiem, vai arī saka, ka pēkšņi ir sapratuši dzīves jēgu. Tādas atskaites ir apbrīnojamas un pamatā līdzīgas, neatkarīgi no vecuma, kultūras un ģeogrāfijas.

Vai šī pieredze ir iedomāta, vai arī sniedz patiesu ieskatu aizkapa dzīvē? Ņujorkas ziņu aģentūras TODAY korespondente Natālija Moralesa (Natalie Morales) to aplūko sīkāk, kā daļu no mūsu divu dienu sērijas “Jūs ticat?”

Sk. arī: 10 brīnumainas atgriešanās no “viņpasaules”.

 

“TODAY” video saucas “Jūs ticat? Pieskaršanās aizkapa pasaulei – nāvi pārdzīvojušie stāsta iedvesmojošus stāstus”: https://www.today.com/offsite/do-you-believe-near-death-experiences-may-reveal-glimpses-of-afterlife-836566595580

 17 08 22 02

17 08 22 03

17 08 22 04

17 08 22 05

Starptautiskā nāvei tuvu stāvokļu pētījumu asociācija (The International Association For Near Death Studies) – liela organizācija, kas pēta, atbalsta un izglīto par fenomenu – lēš, ka vairāk nekā 15 miljoniem amerikāņu varētu būt bijusi nāvei tuva pieredze.

Barbara Bartolome (Barbara Bartolome) saka, ka viņa ir viena no viņiem.

31 gada vecumā viņa devās uz slimnīcu, lai uzņemtu mielogrammu – grafisku diagnostikas procedūru, kas ietver joda iekrāsotāja injicēšanu pacienta kakla pamatnē.

Bartolome stāsta, ka iekrāsotājs nejauši nonācis viņas smadzenēs un uz kādu brīdi viņa zaudējusi samaņu, turklāt sirds darbība apstājusies.

“Es burtiski izgāju no sava ķermeņa, un, kad es aizvēru savas acis…. nākamajā mirklī es biju augšā pie griestiem, lūkojoties lejup uz istabu,” viņa atceras.

“Bija tāda sajūta, ka kāda Klātbūtne ir man blakus. Šķita, ka tas bija Dievs. Es jutu viņu tik mīlošu, tik pieņemošu, un tik bezgalīgu. Es paskatījos uz leju un teicu: “O, ja es esmu šeit un mans ķermenis ir tur lejā, es domāju, ka es tikko nomiru.””

Sk. arī: Es tur pabiju: izdzīvojušie un izdziedinātie dalās savos stāstos par aizkapa pasauli[1].

Bet viņa vēl nebija gatava mirt. Bartolome stāsta, ka viņa sākusi mierīgi runāt ar Klātbūtni un stāstīt, cik ļoti viņa vēlas atgriezties pie savas mazās meitiņas un 8 gadus vecā dēla. Viņa turpinājusi uzstāt, cik svarīgi viņai ir tur būt, lai viņus audzinātu un atbalstītu dzīvē.

Apņēmusies izdarīt izmaiņas savā dzīvē, Bartolome pēkšņi atgriezusies.

“Es aizvēru savas acis tur, pie griestiem, un atkal atvēru tās, un raudzījos tieši ortopēdijas ķirurga sejā,” viņa atceras, piezīmējot, ka no ta brīža viņa ir piepildīta ar mīlestību, mieru un mērķi. “Pazaudēt bailes no nāves ir tik pārsteidzoši.”

 

Doktore Laurina Beldža (Laurin Bellg), intensīvās terapijas ārste, grāmatas “Uz nāves robežas intensīvajā terapijā” (“Near Death In the I.C.U.”) autore, lēš, ka ir redzējusi vismaz 50 primārās aprūpes pacientu, kuri stāstījuši par nāvei tuvo pieredzi. Viņa saka, ka nav svarīgi, vai ārsti var pierādīt, vai šis fenomens eksistē, galvenais ir tas, ko pārdzīvo pacients.

“Mēs zinām, ka viņi ir klīniski miruši, un pēc tam, kad viņi tiek atdzīvināti, viņi mums faktiski izskaidro, ko viņi ir redzējuši, dažkārt ar sīkām detaļām par reanimācijas procesu,” saka Beldža.

“Viņiem var būt satikšanās ar mīļajiem, kuri aizgājuši pirms viņiem, vai garīgas būtnes, kuras faktiski atbilst viņu ticības sistēmai, un ārkārtīga nevēlēšanās atgriezties savā fiziskajā vidē pēc tam, kad viņi ir piedzīvojuši intensīvas mīlestības un miera sajūtas.”

17 08 22 06

Bartolome savu nāvei tuvo pieredzi sauc par “dzīvi izmainošu” velti, taču viņa daudzus gadus par to atklāti nerunāja. Viņa sāka atklāties, kad bija atradusi citus ar līdzīgu pieredzi un iesaistījusies Starptautiskajā nāvei tuvu stāvokļu pētījumu asociācijā. Bartolome pašlaik vada tās vietējo nodaļu.

“Es sapratu, ka runāt par manu nāvei tuvo pieredzi[2], ir tas, ko man gribas darīt. Tas ir mierinājums, ko es gribētu sniegt kā velti,” viņa saka.

Bartolome vēlas, lai cilvēki, kuri saskaras ar nāvi, zinātu, ka no tās nav jābaidās. Viņa atzīmē, ka viņas mērķis tagad ir izplatīt mīlestību, cerību un izpratni.

“Es daru visu iespējamo, lai būtu labs cilvēks, es domāju, ka tas ir viss, ko dzīvē šeit mēs esam aicināti darīt,” viņa saka.

Apkārt ir tik daudz skeptiķu, kuri uzskata, ka šie pārdzīvojumi ir iztēloti – halucinācijas vai vienkārši iedomas. Bartolome un citi ar līdzīgām pieredzēm atvaira viņus, uzstājot, ka tā ir viņu patiesība un ka viņi zina, ka tā ir reāla.

Ko saka zinātne? Ārsti un citi eksperti veic jaunus pētījumus šajā jomā. Lasiet par to mūsu sēriju otrajā daļā.

 

Avots: https://www.today.com/health/near-death-experience-survivor-recalls-amazing-encounter-t105964

Dec.19.2016

 

P.S. Dalieties komentāros, kā jūs attiecaties pret cilvēku stāstiem par savu nāvei tuvo pieredzi.

 T Beglak

Tatjana Begļaka

Tulkotāja, angļu valodas skolotāja, reinkarnacionikas konsultante.

http://tatbegliak.ru/

 

Pievienots 22.08.2017

https://journal.reincarnationics.com/svidetelstva-ochevidtsev/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1652-tatjana-beglaka-es-tur-pabiju-izdzivojusie-un-izdziedinatie-dalas-savos-stastos-par-aizkapa-pasauli (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1651-tatjana-beglaka-vizijas-naves-stunda (Tulk. piezīme)