Валентина Миронова - АЛХИМИЯ АКУПУНКТУРЫ

Valentīna Mironova - AKUPUNKTŪRAS ALĶĪMIJA

Valentīnas Mironovas uzstāšanās Maskavā 2017. gada 17. decembrī

(Autores rediģēts un papildināts publikācijai)

Sākotnējais teksts – https://www.youtube.com/watch?v=vuDgl4taP5g

 

Darbs, par kuru jums stāstīšu, saucas “Akupunktūras alķīmija”. Un es šai tēmai pieskāros 2017. gadā, maija mēnesī, kad pie manis vērsās kāda klīnika pēc palīdzības: tikt skaidrībā, kas notiek pasaulē, kādas jaunas enerģijas nāk un kāpēc vissenākā akupunktūra pēkšņi ir sākusi nedarboties. Un tā kā šī klīnika pašlaik veic lielus pētījumus, tad šī tēma nav pabeigta. Taču tas viss ir tik grandiozs, ka klusēt vairs nevar.

 

Tātad akupunktūras alķīmija. Kāpēc tieši alķīmija? Tāpēc ka atklājas tādi momenti, kas ir alķīmiski – citādi nekā nenosauksi. Tie iet dzīvā veidā, un dzīvā veidā tos vajag skatīties, pētīt.

No ķīniešu valodas “akupunktūras punkts” tiek tulkots kā “caurums”. Jūs droši vien zināt, ka akupunktūra – tā ir durstīšana ar adatām (иглоукалывание). Viss ir pareizi, bet tie ir tulkojumi no latīņu valodas. Bet tulkojums no ķīniešu valodas: tikai kāds “caurums”. Un es atradu Ļiņ Šu (Lin Shu) traktāta citātu, kurš tika izteikts vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu: “Tas, ko mēs saucam par akupunktūras punktiem, attiecas uz vietām, kur ne āda, ne muskuļi, ne kauli nav šķēršļi. CI – tā ir kustība no iekšienes uz āru.” CI ir kosmosa enerģija jeb dzīvības enerģija. Tas ir, nākas operēt ar visiem pieejamajiem terminiem, jo tu saduries ar pilnīgi neticamiem momentiem. Es par tiem jums tieši arī pastāstīšu. Un tas attiecas uz mums visiem. Katram “caurumam” ir nervu mezgls. Šie “caurumi” ir 664 punkti, punkti-“caurumi” uz cilvēka ķermeņa, attiecīgi 664 nervu mezgli.

Tā nav tikai centrālā nervu sistēma, tur ir daudz citu nervu savijumu. Un tas viss darbojās kā minumus trīs tūkstoš gadu garumā – varbūt vairāk. Ja atceramies Ajūrvēdu, tās vecums ir pieci tūkstoši gadu, tas ir pietiekams laiks, lai šīs zināšanas iegūtu noturīgu izpratni. Vēl jo vairāk, ka enerģētiskie kanāli cilvēka organismā nav mainījušies kopš tā senā laika.

Cilvēka ķermenī ir divpadsmit pastāvīgu kanālu, kuri turpina cits citu kā gara līnija. Un šī līnija veido vienotu noslēgtu struktūru.

Un, ja “caurums” tur savu nervu mezglu, tad visa šī sistēma, tajā skaitā arī nervu sistēma, arī bija noslēgta. Lūk, tas ir viens no pamata momentiem: ko nozīmē slēgta nervu sistēma? Viņa ķermenī atspoguļojās kā refleksi, ja runājam precīzāk, tad kā NE-apzināti refleksi. Viņai (slēgtajai nervu sistēmai) ir daudz nosaukumu, es pateikšu pašu vienkāršāko – “sit vai bēdz”. IZDZĪVOŠANAS SISTĒMA.

 

Ne par kādu radošumu, attīstību runas nebija. Bāzes emocija – bailes. Bailes, tramīgums, aizdomīgums, steidzīgums, vēlme kontrolēt un atvasinājumi dažādos variantos. Tā bija norma tajā laikā; globālā nozīmē – ne slikti, ne labi. Kas tad notika? Kas tad izkustināja šo sistēmu izmainīties? Kāpēc viņa pārstāja būt pastāvīga? Jo piecus tūkstošus gadu taču dzīvoja, un neviens neuztraucās. Bet kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem sākās, kopš 80-jamiem pastiprinājās, bet tagad gāžas vienkārši lavīna.

Izrādījās, ka punkti-“caurumi” ir sākuši klejot. Agrāk bija kaut kur fiksēts “mezgls”. Lūk, iedomājieties, kā dzimumzīmīte: te viņa jums ir. Bet te pēkšņi dzimumzīmīte “iet ciemos” pie citas dzimumzīmītes, un te klasiskā medicīna noplāta rokas. Protams, dzimumzīmītes nepastaigājas pa ķermeni, vismaz ne tik manāmi.

 

Bet te “punkti” sāka klejot. Meridiānu sistēma sāka taisīties vaļā. Kādam viņa ir noslēgta līdz šim laikam, bet kādam pēkšņi ir kļuvusi attaisīta. Atbilstoši citāda uzvedība – vai nu strādā izdzīvošanas režīms, vai radīšanas režīms. Sāka pētīt, no kā tas atkarīgs. Un, kad es strādāju ar šo klīniku, mēs atradām ļoti daudz izmaiņu fizioloģijā.

 

Un kā mēs tās atradām? Sākumā tika uztaisīts apskats par atklājumiem visās zinātnes jomās, ne tikai biofizikā vai, teiksim, tur neirofizioloģijā, bet vispār visās. Jo kaut kam jaunam, tam taču kaut kā ir jāizpaužas. Un kādam no dažādiem zinātniekiem, dažādām zinātnēm uzticīgiem, šis jaunais bija jāatrod. Tāpēc ne pret ko nevarējām izturēties nicīgi, ja nu reiz tā sakām. Ieskatījāmies gan arheoloģijā, gan astronomijā. Un mums izrādījās taisnība. Pēc tam apsēdāmies un savācām šos atklājumus vienotā sistēmā, un sāka dzimt nākamie atklājumi. Daļa ir aprakstīta. Tas ir darba materiāls, instrukcija pētījumiem, melnraksts. Šo melnrakstu jau ir diezgan daudz.

Tātad izmaiņas fizioloģijā, tās nav kaut kur tur, tās ir, lūk, šeit, jūsu ķermeņos. Vienkārši tās tik virtuozi un ar Augstākā Saprāta palīdzību (ļoti globālas planetāras izmaiņas, nevis tā, ka kādam cilvēkam ir sagribējies kaut ko izdarīt) notiek mūsu fizioloģijā, ka dažbrīd cilvēks to nepamana.

 

Bāzes atklājumi – tie te visi ir bāzes atklājumi, te patiešām uzstājas neordinārs moments. Jūs droši vien zināt, ka mums bija, ir enerģētiskas spēkstacijas šūnās, kuras sauc par mitohondrijiem. Vismaz pa ausu galam šis vārds daudzmaz ir klātesošs. Un viņas darbojās, rūpējās par savām darīšanām, un viss bija normāli. Bet vienā brīdī organisms “pēkšņi” sāk atbrīvoties no mitohondrijiem. Kā tas notiek? Iedziļināties nesākšu, citādi mums mūsu laika nepietiks. Došu īsu informāciju, kā politinformāciju.

 

Tātad organisms sāk atbrīvoties no mitohondrijiem (protams, tas nav visiem cilvēkiem, bet JAU notiek, tāpēc ir jāpēta). Viņš atbrīvojas. Dažreiz pat mēdz būt, ka izgrūž šo mitohondriju aiz šūnas membrānas. Kā atkritumus – uzslaukām un spainītī izberam. Pilnīgi neticams fizioloģisks process, kad šis mitohondrijs tiek izgrūsts no šūnas. Bet atkal taču cilvēks to nemana, tā nav nekāda slimība. Vienkārši fizioloģijas nomaiņa. Sāka pētīt: nu kā gan tā? Un kas tā vietā? Un vispār, kas tā par nejēdzību!

Bija (vairumam pagaidām ir) olbaltumviela – mitofuzīns (mitofusin). Viņš ietilpa mitohondrija sastāvā un taisīja savu vietējo ķīmiju. Un, lūk, pētījumos izrādījās, ka šī olbaltumviela mitofuzīns turēja visus aizvērtos akupunktūras kanālus kā durvis. Un tieši saskaņā ar viņu, ar olbaltumvielu, bija noslīpēta slēgtā nervu sistēma, balstīta uz refleksiem un instinktiem. Un tieši mitofuzīns provocēja pastāvīgu stresu šūnu iekšienē. To nosauca par “baiļu bioķīmiju”. Lūk, tieši bioķīmija – tās ir savas asinis, sava limfa, sava plazma. Un ne tikai tas, ka tas ir iekšējais stress – šī olbaltumviela tika atrasta praktiski visās galvenajās mūsu ķermeņa vietās – smadzenēs, sirdī, un pat cilmes šūnas bija “uzsēdinātas” uz mitofuzīna.

Tas ir, par tēmu: tas, ko no cilmes šūnām mēģina izaudzēt tagad, pagaidām pat nav svarīgi. Un šīs šūnas jau ir vecas, viņas ir ar olbaltumvielu mitofuzīnu. Tāpēc pašlaik tiek pārskatītas kardinālas problēmas, sākot ar viļņveida ģenētiku, kodolfiziku un tā tālāk, mainās visa zinātne. Gribi negribi, bet fizioloģija vada.

Kas mitofuzīna vietā? Atveras centrosoma. Tas ir šūnas ģeometriskais centrs. Mikroskopā redzams kā saulīte: bērni zīmē saulīti – punktiņš, stariņi dažādos virzienos. Līdz kādam laikam viņa bija būrī, teiksim, kā vienkārši “zīmējums”. Un, tā kā viņai nevarēja tikt klāt, vai arī viņa nevērās vaļā zināmu laiku, tad viņu uzskatīja, nu, ir – un ir. Vai mazums mums viss kas ir!

Un, lūk, atkal taču, sākot no pagājušā gadsimta 80. gadiem, centrosoma sāka mirdzēt. Tieši mirdzēt, kā virtene – lūk, aiz loga uz balkoniņa karājas virtene, pulsē zilas uguntiņas. Lūk, apmēram, tādā pašā režīmā, tika nevis zila, bet saulaina, zeltaina gaisma. Un šī gaisma – tā bija citāda.

 

Kā to labāk pateikt? Lūk, tā (rāda uz logu) ir vecā gaisma, bet tur, centrosomā – jaunā gaisma. Cita gaismas matērija atnākusi. Tā gaisma ne tādā nozīmē kā “viņpasaule” – miris![1] Bet jauna matērija, jauna gaismas struktūra, jauna fotonu organizēšanās. Un tas pēkšņi sāka pulsēt no šūnas. Pavisam citāda matērija pēkšņi sāka apgaismot šūnu no iekšienes un kļūt par jaunu enerģētisku bāzi. Mitohondrijs tādā “sadalījumā” nav vajadzīgs.

 

Lūk, kāpēc akupunktūra ir sākusi “jukt ārā”. Šūna ir kļuvusi mobila. Viņa “pēkšņi” ieslēdza savu apziņu, “pēkšņi” pamodās un saprata, ka viņa iekšienē var ieviest kārtību, paņemt “slotu” un izslaucīt ārā liekos netīrumus. Un tā zinātnieki ieraudzīja, ka mitohondriji akurāt “lien ārā” no starpšūnu telpas.

Plazma arī ir citāda – tas taču ir ūdens. Ūdens struktūra ir pārstājusi būt H2O. Vajadzīgajā momentā ūdens strādā kā skābe. Un šie mitohondriji, viņi izzūd bez kaitējuma organismam. Šūna var mainīt savu karkasu (citoskeletu). Un tagad tas kādā brīdī var būt ciets, bet kādā citā – mīksts, un vēl kādā citā – pavisam elastīgs. Atkal taču – pēc šūnas izvēles. Bet, ja runājam precīzāk – tad pēc centrosomas saprātīgas izvēles.

 

Visu lemj centrosoma, viņa izpaužas ne tikai kā enerģijas centrs, bet kā kaut kas lielāks. Šūnas ģenerālis vai koncertmeistars! Un vēl vairāk, kad skatījāmies atklājumus dažādās jomās, reiz es ieskatījos astronomijā. It kā, kāds tur sakars – šūna, mitohondrijs un astronomija. Izrādījās – tiešs sakars. Centrosoma pulsē vienā ritmā ar pulsāriem (kardiopulsāriem). ((Wheatley D.N. The Centriole: a central enigma of cell biology. Amsterdam; N.Y., 1982).

 

Mēs dzīvojam tajā laikā, kad par vienu no kārtējiem bāzes atklājumiem kļūst zināšanu savienošana. To, ko sauca – okultais vai ezotērika un kvantu fizika – tas ir viens un tas pats. Tikai tur nevarēja pateikt “kvantu fizika”, varbūt tādu vārdu nebija, bet tagad, lūk, dziļums, kas ir senajā okultismā un kas pašlaik atklājas – tas ir viens un tas pats, puzles savienojas – viena pret vienu. Un, kad mums nācās skatīties, kādi pulsāri – ko? Noskaidrojās, ka ir pulsāri, kuri mirgo pēc sirds ritma. Elektrokardiogrammas to apstiprina. Un, lūk, centrosomai, sirdij, pulsāriem ir viens ritms. Nosacīti to nosauca – dzīves ritms. Un galu galā tā arī ir.

 

Un vēl moments. Slepenā sirds akupunktūra tika izpausta un uzturēta uz Zemes ļoti ilgu laiku, tie nav trīs tūkstoši gadu, bet daudz vairāk, ar tā sauktās Šūmaņa frekvences palīdzību. Kopš 80. gadiem Zemes magnētiskais lauks sāka atslābt. Mūs biedēja: “Lūk, skatieties, būs caurums! Lūk, skatieties, frekvence izaugs līdz 11 Hz vai līdz 13 Hz, un būs jums “pasaules gals”! Un šī frekvence tad bija 7,8 herci.

 

Ļoti laba frekvence, lai uzturētu slēgtu nervu sistēmu un slēgtu akupunktūras kanālu sistēmu, tā ir bāzes frekvence baiļu bioķīmijai – mitohondrijam un olbaltumvielai mitofuzīns. Piebildīšu, ka YouTube salīdzinoši nesen sāka parādīties videorullīši ar meditācijām uz “labu dzīvi”, kuras skan ar frekvenci 7 Hz. Šo frekvenci ir nosaukuši par “harmonisku veselības atjaunošanai”. Patiesībā šī frekvence ir tuva ultraskaņai, kura ir organismam graujoša. Esiet uzmanīgi!

 

Iestājās jauns laiks, un Šūmaņa frekvence sāk augt, bet pirms tam magnētiskais lauks bija ciešs. Tas ir, kā agrāk, bērniņu tina cieši, ar rociņām. To es atceros, kā mani tina, neizlīdīsi. Bet tagad viss ir sācis mīkstināties. Analoģija – bērniņš un pamperss – jau rociņas, kājiņas var vicināt…

Frekvence sāka palielināties. Kopš 2012. gada tā pārgāja pāri vērtībai – 13 Hz. Biedēja – “skatieties, būs jums pasaules gals, tāpēc ka šūnas membrāna strādāja uz 13 Hz, tā bija viņas maksimālā bioloģiskā robeža!” Un taču teica taisnību, tā patiešām bija slēgtā akupunktūras sistēmā un globālā izdzīvošanas režīmā! Bet pēc tam “pēkšņi” iemirdzējās centrosoma, un iznāca, ka 13 Hz atnāca, bet par pasaules galu aizmirsa! Neaktuāli kļuva atcerēties, bet fizioloģija turpina nemanāmi mainīties.

 

Būs saprātīgi šeit izdarīt nelielu atkāpi, un, lūk, kādā sakarā.

 

Šūmaņa rezonanse tiešā veidā ir saistīta ar Zemes magnētiskā lauka vibrācijām (atceramies, ka analoģiskas vibrācijas notiek mūsu ķermeņos un katrā šūnā). Bet Zemes magnētiskā lauka vibrācijām ir sakars ar magnētisko lauku pārbīdi. Un ar visām citām “šausmenēm”, ar kurām cītīgi biedē. Piezīmēsim, ka “biedēšana” – tas ir mēģinājums atgriezt apziņu vecajā izdzīvošanas režīmā. Tāpēc esiet uzmanīgi.

Atgādināšu, ka Zemes fiziskie ziemeļ- un dienvidpols NE-sakrīt ar ziemeļu un dienvidu elektromagnētiskajiem poliem. Elektromagnētisko lauku pārbīde, kāda notiek pašlaik, planētai ir parasta parādība. Vienkārši laika ietvari ir tik lieli, ka mūsu cilvēku “gadsimts” ir daudz mazāks, viss ir salīdzinājumā. Jā, izmaiņas būs, tās jau ir, bet “pasaules gals” atkal NE-pienāks. Jautāsiet, kāpēc?

Glābjošā žēlsirdība Zemei ir tā, ka Galaktiskā pārbīde pīķi (2015.-2035. g.) sasniedz PĒC procesijas izlīdzināšanās 2012. g. decembrī. Bet pati Galaktiskā pārbīde sākās aptuveni 1950. gadā un beigsies apmēram uz 2100. gadu. Vienlaikus notiek Zemes, Saules sistēmas, galaktikas Piena Ceļš procesijas izlīdzināšanās. Mēs turpinām dzīvot vienā lielā elektromagnētiskā nulles zonā, kas it nemaz NE-nozīmē paša elektromagnētiskā lauka neesamību. Mums ir gods dzīvot dziļa alķīmiska līdzsvara periodā.

Zemes iešanu cauri elektromagnētiskajai nulles zonai nevar novērst, taču tās jušana būtiski variējas un ir atkarīga no cilvēka apziņas – no pozitīvas līdz negatīvai.

Pati lielākā Zemes iedzīvotāju samazināšanās Ne-notiek kataklizmu (plūdu, zemestrīču, vulkānu izvirdumu, klimata izmaiņu) rezultātā. Tā notiek ķermeņa imūnsistēmas bojājuma dēļ. Neapstrīdami, dvēselēm, kas pacēlušas apziņu un attīrījušās no psiholoģiskām un emocionālām problēmām, būs vieglāk tikt galā ar elektromagnētisma izmaiņām. Uzvedne – jūtas rada notikumus.

 

Bet tomēr gribētos zināt, kā rezultātā notiek šīs elektromagnētiskā lauka izmaiņas? Kas liek laukam vibrēt?

Zvaigžņu notikumi. Tie maina magnētisko lauku apkārt Zemei, kas savukārt izraisa cilvēku DNS izmaiņas.

Kas gan tas tāds ir? Un kāds zvaigžņu notikums gluži kā “paskubināja” mūsu elektromagnētisko lauku salīdzinoši nesen?

Pārnovas sprādziens.

https://zhizninauka.info/topics/astronom-lyubitel-pervym-v-istorii-poluchil-fotografiyu-poyavleniya-sverhnovoj/

Tas patiešām ir ļoti svarīgi, tāpēc sniegsim pašu būtību tam, kas notika 2016. g. 20. septembrī. Astronoms amatieris Viktors Buso (Victor Buso) no Argentīnas pilsētas Rosario “nejauši” ieguva pārnovas parādīšanās fotogrāfiju.

Viņš izmēģināja savu jauno kameru, uzstādītu 40 centimetru teleskopam. Kā pārbaudes mērķi Buso izvēlējās galaktiku NGC 613, kura atrodas apmēram 80 miljonu gaismas gadu no mums debesu dienvidu puslodē. Buso to uzskatīja par ideālu mērķi, tāpēc ka tā atradās tieši virs viņa. Dažas sekundes pirms sprādziena (1. foto).

18 03

Pēc profesionālu astronomu domām, izredzes iegūt tādu fotogrāfiju līdzinās 1 pret 10, bet iespējams, arī pret 100 miljoniem.

Tas ir izcils piemērs tam, cik noderīga var būt sadarbība starp zinātniekiem un astronomiem, starp amatieriem un profesionāļiem.

Jaundzimušo nosauca par “objektu SN 2016gkg”.

 

Šeit sniegta informācija par citām fiksētām pārnovām http://www.astronet.ru/db/msg/1186669/node2.html. To nav tik daudz.

Ar ko svarīgi tādi “zvaigžņu notikumi”? Jo tie taču notiek ĻOTI tālu un diez vai var “aizsniegties” līdz mums. Bet vai tas tā ir?

Pievērsīsim uzmanību salīdzinoši nesenajam polarizācijas viļņu atklājumam.

http://terrao.livejournal.com/825508.html

https://terrao.livejournal.com/941807.html

 

Polarizācijas viļņi (jeb ēters) – nav izdomāti un nav postulēti, bet tieši atklāti – elektromagnētiskos viļņus obligāti pavada polarizācijas viļņu starojums. Tie atklāti 1996. g., autors – Harkovas radioelektronikas tehniskās universitātes signālu ģenerēšanas un formēšanas katedras vadītājs, tehnisko zinātņu doktors, profesors Nikolajs Dmitrijevičs Kolpakovs (Николай Дмитриевич Колпаков).

Raksts par P-viļņiem pilnībā: https://refdb.ru/look/3038657.html

https://yadi.sk/d/a5g2o6DU5L02e

 

Ar ko svarīgi šie P-viļņi?

Informāciju tie pārraida momentāni, no tiem ir “salikts” (izpausts) Vienotais Apziņas Lauks. Apgalvojums, ka viedais var ar saprātu aptvert visu Visumu – nav pārspīlējums. P-viļņi nāk ne tikai no zvaigznēm, bet arī no paša cilvēka. Tāpēc ka šīs enerģijas daba ir viena un tā pati.

Cilvēkam, kurš nodomājis pārvarēt vārtus uz garīgajām pasaulēm, vajag savu “Es” novest iekšējā līdzsvarā – fiziskā, emocionālā, mentālā, garīgā. Tas ir nepieciešams nosacījums, lai rastos šī enerģija.

Katram no mums ir savs neatkārtojams, individuāls polarizācijas viļņu kanāls jeb spektrs. Tie ir kā pirkstu nospiedumi. Smadzenes, Apziņas centrālā stacija, strādā no šīs enerģijas.

 

Lūk, savienoja nesavienojamo, kā iespējams, domāja agrāk. Tagad ir kļuvis skaidrs, kā zvaigžņu notikumi dod impulsu attīstībai – atklājumam – atklāsmēm globālā planetārā mērogā. Notiek evolūcijas paātrināšanās.

 

Zeme kā planēta turpina kustību uz intensīvāku Galaktiskās pārbīdes frekvenču joslām. Un Šūmaņa frekvence pašlaik mainās pa eksponenti, ātra un strauja līkne uz augšu. Ja sākumā tā bija vienmērīga līnija, cik tur tos tūkstošus gadu, tieši 7,8 Hz, tad pēc tam, kopš 80. gadiem strauji aizgāja uz augšu, sākumā nesteidzīgi, bet pēc tam arvien ātrāk, ātrāk un ātrāk. 2017. gada janvārī šis lielums sasniedz 36 Hz un iet tālāk. Neoficiāli esam pārgājuši jau arī 50 Hz. Starp citu, dzen-budisti frekvenci 50 Hz sauca par “apskaidrošanās frekvenci”.

Kāda ir šīs straujās augšanas gala “pietura? Var iedomāties divas vērtības. Ir zināma līdzcietības frekvence – 150 Hz. Ir zināma arī mīlestības “bāzes” frekvence – 200 Hz. Ja runājam par atsevišķu cilvēku, tad tā ir paša cilvēka, viņa līdzsvarotas izaugsmes “darīšana”. Tādi cilvēki ir, un viņu skaits palielinās. Bet pavisam cita lieta ir, ja šie lielumi attiecas uz Šūmaņa rezonansēm. Atkārtošos, ka šie parametri attiecas uz jauno fizioloģiju, piemērotu radīšanas režīmam.

Cik ilgā laikā notiks šis “lēciens”, ir grūti pateikt. Bet tas attiecas uz visiem, kas izvēlējušies dzīvot radīšanas režīmā PATIEŠĀM. Viens ir skaidrs, ka tās nav NE dienas, NE mēneši. Mēs paspēsim adaptēties ar Augstākā Saprāta palīdzību. Tāpēc tik svarīga kļūst APZINĀTA uzvedība savā ikdienā. APZINĀTA attieksme pret savām domām – vai arī ne savām? Kā jūs atpazīstat domu patiesīgumu savās galvās?

 

Es runāju par fizioloģiju. Ne par psihi, ne par kaut kādām vēl domām, vienkārši, kā mainās fizioloģija. Šūna adaptējas, un centrosoma neapdedzina šūnas iekšieni, bet vienkārši dod enerģētiku un ar vieglu gaismu it kā paceļ, ievieš kārtību. Smadzenes apgaismojas ar centrosomu gaismu. Tur taču arī ir centrosomas, viņas jebkurā šūnā ir. Jūs esat dzirdējuši par dažādiem smadzeņu ritmiem – alfa, beta, gamma, delta… Dominējošais ritms pēkšņi ir kļuvis – “gamma”.

 

Smadzenes ir sākušas strādāt “gamma” ritmā, dodot priekšroku tam no visiem pārējiem. Lūk, jūs lasāt interesantu grāmatu, esat aizrāvušies, un jums galīgi nav svarīgi, kas notiek citur. Laiks jums pārstāj eksistēt, savu ķermeni jūs nejūtat, jūs aizrauj viss tas, kas tur notiek. Vai arī jūs adāt, vai izšujat – jebkuru lietu, kura jūs interesē… Bet tā ir atklāsme, tā ir iedvesma, tā ir intuīcija… Un tas ir – sava “Es” apzināšanās ikdienībā. Un atkal taču tā ir saikne ar centrosomu un ar tiem pašiem sirds pulsāriem. Un viss izkārtojas ļoti interesantā sistēmā. Tas ir, tas, kas agrāk bija slēgts, tas ir atslēdzies un sācis izkārtoties kaut kādā pilnīgi jaunā veidā…

 

Nedaudz par centrosomu… Kas tā tāda ir? Bez tā, ka viņa ģeometriskais cents šūnā, viņa pieņem un pārraida gaismu (fotonus).

Pārraida jauno gaismu uzmanīgi, dozēti, ja vajag, tā ir jauna enerģija kādas slimības izārstēšanai… Tā, starp citu, pašlaik ir ļoti populāra tēma, ne runāšanas nozīmē, bet spontānas izveseļošanās izpausmes nozīmē – biji slims, kļuvi – vesels. Kas tad notika? Nu, paveicās, tātad, ja nu tā…

Bet tā, lūk, ir tā pati gaismas enerģijas izdalīšana. Un cilvēka apziņa atļāva tam BŪT.

 

Centrosoma gaismu pārraida ne pati par sevi, tas nav lielgabals, kurš ar lāzeru izšauj. Viņai ir gaismas vadu tīkls. Esat dzirdējuši, kas tas tāds ir – gaismas vads? Naktslampiņas tādas ir, tādas tieviņas caurulītes… Un līdzīgas caurulītes, mikrocaurulītes-gaismas vadi, ir centrosomā un neironos. Vajadzīgais daudzums dzīvības enerģijas aiziet līdz vajadzīgajam orgānam, un notiek atveseļošanās. Centrosoma pārvalda šūnas dzīvi un nāvi. Viņu dēvē par “dzīves koncertmeistaru”. Tas ir šūnas Saprāts. Viņa tur sevī atslēgu no visas dzīvās matērijas organizēšanās noslēpuma.

 

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D0%B8%D0%BA%D1%80%D0%BE%D1%82%D1%80%D1%83%D0%B1%D0%BE%D1%87%D0%BA%D0%B8

http://mindbrain.ru/2014/01/17/1756.html

https://hightech.fm/2017/05/10/counterfactual-quantum-communication

 

Neironi paši par sevi ir dobi – mikrocaurulītes. Un, lūk, šīs mikrocaurulītes tur uz sevis neironus, gaismas pulsācijas, fotonu gaismas vadus. Mūsu DNS sastāv no gaismas. Tā vispār ir strukturizēta gaisma, viļņveida ģenētikas atklājums. Un īpaši lielisks atklājums – tā ir tā sauktā “atkritumu DNS”. Sākumā zinātnieki uzskatīja, ka tie ir atkritumi, pēc tam saprata, ka tie nav atkritumi, bet tā pati gaismas daļa, kura tad arī palīdz fizioloģijai kļūt citādai (un pat vēl vairāk). Tā nevarēja darboties agrāk – trīs procenti darbojās, bet deviņdesmit septiņi – gulēja. Ar trīs procentiem pietika slēgtajai nervu sistēmai, kura dzīvoja pēc refleksiem, un viņai nebija vajadzīga attīstība. Viņa pati sevi uzturēja, viņai bija savs noslēgts cikls. Bet, kad šie deviņdesmit septiņi procenti sāka atvērties, atdzīvoties caur gaismas pulsāciju, tad kļuva iespējams smadzenēm strādāt “gamma” ritmā – iedvesma, radošums.

 

Kāpēc “aizbrauca” akupunktūras tīkls? Tāpēc ka no slēgtas sistēmas pārtapa par atvērtu. No izdzīvošanas režīma sāka pāriet radīšanas režīmā, dzīves režīmā. Faktiski mēs pašlaik mācāmies dzīvot, dzīvot, apzinoties savus “Es”.

Iznāk, ka mēs visi domājam ar gaismu. Mās domājam ar gaismu, un varam mirdzēt paši par sevi. Tā nav aura, tas ir kas cits.

 

Jūs zināt, ka ar vārdu var stipri ievainot. Ar domu – arī, mēs ar savām jūtām radām savu realitāti. Padomāji nelāgi un radīji magnētu. Uzreiz Visums redz: “Ahā, tev to vajag! Tūlīt uztaisīsim!” Bet tur: “Ai! Nu par ko gan man tas?” Vairums cilvēku dzīvo vai nu pagātnē, pārmaļot to, vai nākotnē. Taču šī nākotne ir kā noprojicēta slikta pagātne. Bet tagadnē tāds cilvēks neorientējas, krīt ārā no realitātes. Lokāla “pasaules gala” scenārijs.

 

http://chee-lan.narod.ru/articles/10/news3-magn_petlya_dnk.html

 

Ir atklāta, parādīta, demonstrēta, piefiksēta, noprotokolēta smalka enerģija, jeb cilvēka psihiskā enerģija, un to izdarīja biologs Vladimirs Popoņins (Владимир Попонин) (var teikt, ka ir atkārtoti atklāta – atceramies Rērihus, H.P. Blavatsku). Tika piefiksēti fantomi, visu mūsu kustību smalkas pēdas. Lūk, tu turi roku, pēc tam roku aizvāc, fizisko roku, bet viņas smalkās pēdas turas līdz trīs dienām. Padomājiet, ar kādām domām jūs ieejat telpā un ko jūs tur atstājat? Tie ir magnēti. Viens pievilks otru.

 

Agrāk tas bija slēgts, mēs bezrūpīgi dzīvojām pēc refleksiem. Pēc tam sāka mainīties planetārās cilvēces fizioloģija. Visi, kas pašlaik dzīvo uz māmuļas Zemes, iziet mutācijas jeb akupunktūras alķīmiju. Tāpēc arī jau ir sākta nevis zināšanu sapludināšana, bet darbs, kā senajā okultismā. Un visur vajadzīga atšķiršana, bez šīs prasmes var noslīkt mūsdienu informācijas “cunami”. Ir okultisms, un ir okultisms. Ir zinātne, un ir zinātne. “Filtrē tirgu”, pārbaudi – patiesi vai nepatiesi. Tas ir, savam “Es” – vajag vai nevajag. Metožu ir daudz, paņēmienu ir daudz. Maigi sakot, – “neesiet lohi”, neļaujiet karināt uz ausīm informācijas “makaronus”. Protiet sameklēt vajadzīgās kripatas, tās ir visur. Protiet redzēt.

 

Tātad atslābst Zemes magnētisms. Tas turpina atslābt. Ozona caurumiem ar to nav pilnīgi nekāda sakara. Zeme paaugstina savas vibrācijas. Arī fizioloģija ir vērsta uz vibrāciju paaugstināšanu, uz cilvēka un cilvēces apmācīšanu dzīvot radošumā un radīšanā. “Tur” mēs jau padzīvojām, izdzīvošanā. Tagad mācāmies dzīvot radošumā un radīšanā. To var izdarīt pie vāja magnētiskā lauka. Smadzenes un “gamma” – ritmi, pulsāri… un radošums jums var izpausties nejauši, spontāni, jūs pat paši nezināt, kādus talantus nesat! Jūs vienkārši neesat vēl tam pieskārušies. Daudzi saka, nu jā, bet man, lūk, jau ir vecums, bet jūs te ar savām lietām, tu te stāsti. Bet tā neesmu es, tas ir Augstākais Saprāts. Vecums – atruna. Tāpēc ka Jūs izvēlējāties dzīvot tieši tagad!

 

http://www.lomonosov.org/medicine/medicine386.html

 

Kopš 2000. gada bija novērojams fenomens – sirds atvēršanās. Sāka Izraēlas klīnikas (Keisārija), pētījumus turpināja Sirds Matemātikas Institūts. Sirds pats par sevi ir sakrāls orgāns, un viņam piemīt Saprāts. Un ir sirds smadzenes, tāpat kā ir vēdera smadzenes, galvas smadzenes. Radošā režīmā viņas visas trīs strādā harmoniski un ir saistītas vienoti. Sirds sākumā sāka atvērties, mirdzēt kā centrosoma. Tas ir kardiologu atklājums. Sākumā spontāni. Un viņi ilgi nevarēja saprast, kas ir priekšgājējs šai gaismas pulsācijai. Tālāk – vairāk.

 

Vēl vairāk, visai planetārajai cilvēcei stāv priekšā kļūt par vienotu civilizāciju, kura balstās uz atvērtas sirds principiem, un tas jau sāk būt http://soznanie.info/st_drunv1.html.

Sirds iekšienē ir svēta telpa, kuras eksistence tika glabāta noslēpumā. Pagātnē par viņu praktiski nekas nebija rakstīts. Šīs zināšanās tika nodotas tikai mutvārdos. Tagad ir pienācis laiks, kad skolotāji visā pasaulē sāk apzināties, ka cilvēka sirds ir atslēga. Ja cilvēka gars pamet galvu, aiziet no čiekurveida dziedzera (epifīzes), no smadzenēm un galvaskausa un pārvietojas uz sirdi, tad izmainās visas potenciālās iespējas. Mums nepieciešams dzīvot savā sirdī.

Tad mēs esam vienota būtne un spējam risināt problēmas. Kad esam centrēti prātā, eksistē tika divējādība (labais un ļaunais, gaisma un tumsa), un grūti ir no tā iziet, tāpēc ka prāts visu tiesā. Bet sirds netiesā – viņa vienkārši zina, kāds ceļš ir pareizs.

Ir jāpiebilst, ka, sākot ar 2013. gadu, izmainījās smalkā fizioloģija – sirds čakras ir apvienotas sava lokālā magnētisma izlīdzināšanai. Cilvēki vēl nedzīvo sirdī, taču pāriešana uz viņu jau ir būtiski atvieglota. No organisma sāk iet prom enerģētiskā divdabība.

Sirdī viss izskatās absolūti pilnīgs, viengabalains un pabeigts. Tas ved mūs pie tā, ko sauc par kosmisko DNS – jeb kosmisko apziņu.

 

Iznāk, ka iekšējais darbs, kurā mēs tik dziļi esam iesaistīti, pats par sevi NAV garīgs ceļš – tas ir svarīgs, lai pievestu mūs tai vietai, no kurienes sākas ĪSTAIS garīgais ceļš uz sirdi.

 

Līdzcietības enerģija ir maģiska.

http://nepexog.do.am/index/chuvstva_i_ehmocii/0-12

Akupunktūras jaunā tīkla pulsācija sasniedz 40 Hz (50 Hz – apskaidrības bāzes līmenis). Nejauciet žēlošanu un līdzcietību. Žēlošana – tādā veidā cilvēks baro savu lepnību: lūk, kādam ir slikti… Bet man ir labi. Tā tev arī vajag. Līdzcietība – tā ir visas situācijas izpratne un jautājums: “Tev palīdzēt?”, “Iemācīšu tev, kā, lai vairs tā nebūtu.”

Daudz dažādu notikumu ir bijis uz planētas, kad līdzcietībā apvienojās dažādi cilvēki un no dažādiem kontinentiem. Un, lūk, tad konstatēja, ka – jā! Sirds uzliesmo. Tas notiek apmēram 150 Hz frekvencēs. Un tālāk – augstāk.

Un līdzcietība ir viena no jaunā dzīves režīma bāzes emocijām. Daudzi jauc ar beznosacījuma mīlestību, bet tas ir kas cits. Bet, lūk, līdzcietība ir pieejama ikdienā, un tā jau dod prieka impulsu. Daudzi saka, par ko gan būtu jāpriecājas? Nu, protams, nav par ko, ja tā projekcija nāk no viņu domām. Prieks vispār nāk no IEKŠIENES. Ārpusē tā nav, tikai noprojicēt var. Bet kas notiek iekšienē? Ugunīgais līdzsvars.

Līdzcietība ir ļoti spēcīga emocija, tajā nav iespējams būt visu laiku, un jāatpūšas arī, mēdz būt. Taču mēs visi ejam uz vibrāciju paaugstināšanu. Un tāpēc ir daudz nāvju no infarktiem un insultiem. Tas nav ne slikti, ne labi. Tā ir pieredze. Kam kurš dod priekšroku. Kāds dod priekšroku būt “upurim”, tāpēc ka tā ir ērti – cilvēks ir tā pieradis, komfortabli viņam ir dzīvot izdzīvošanas režīmā – tāds aiziet caur nāvi no infarkta, insulta.

 

Vēl atklājums. Atklāja atomā 12 dimensijas.

http://onua.org/hitech/6332-uchenye-sfotografirovali-ten-atoma

http://www.bolshoyvopros.ru/questions/85300-fiziki-vpervye-sfotografirovali-ten-atoma--kak-ona-vygljadit.html

https://econet.ru/articles/106291-gregg-breyden-molekula-dnk-mozhet-istselitsya-pri-pomoschi-chuvstv-cheloveka

Nu un kas? Bet izrādījās, ka smadzenes arī “stūrē” 12 dimensijās, un tātad mums ir kā minimums 12 realitātes. Tālāk nāk daudzdimensionalitāte. Un radošās spējas izved uz neierobežotām lietām. Nofotografēja atoma ēnu. Neticami – atoms, šī nesaprotami kāda enerģētiska substance, un lai mestu ēnu! Bet tas tieši ir vēl viens pierādījums, ka eksistē cilvēka psihiskā enerģija, smalks fantoms, kurš turas telpā, pierādījums, ka cilvēka jūtas dzemdina notikumus. Tas ir, efemēras lietas, kā uzskatīja agrāk, tagad apstiprina zinātne.

 

Ķīmijas un magnētisma kombinācija rada ķermenī materializācijas brīnumus. Atcerieties! Es runāju par fizioloģiju. Ķīmiju rada jūtas – kā domā, kāda doma vairāk izpaužas – tā arī radīs bioķīmiju. Vai nu baiļu līmenim (tā pati vecā izdzīvošana), vai arī radošuma līmenim. Tagad jums ir vismaz kaut kāda izpratne par savu “Es”.

 

Un, ja ejam dziļāk, tad te paveras durvis uz Dievišķo jeb notiek pieskaršanās GARAM. Tur iespējas ir neierobežotas. Tas attiecas uz cilvēka iekšējo ētiku, viņa sirdi, smadzenēm, un to sauc par iekšējo navigāciju.

Par šo atklājumu Zviedrijas zinātniekiem ir piešķirta Nobela prēmija https://www.liveinternet.ru/users/marginalisimus/post339338306?aid_refresh=yes.

Viņi atklāja zvaigžņotās debesis mūsu iekšienē. Neironu pulsācija, Visuma pulsācija, lielu galaktisku objektu, melno caurumu pulsācija – tas viss iet vienā sirds ritmā. Gluži kā pieskaršanās Garam. Tālāk nāk Dievišķā teritorija.

 

Nākamais – antioksidanti.

Raksts no 2014. gada žurnāla “The New England Journal of Medicine”, autori Deivids Tuvesons (David Tuveson) un Navdīps Šandels (Navdeep Chandel).

Ir izmainījusies attieksme pret antioksidantiem. Kad saka – tie ir kaitīgi vai palīdz. Bet kas ir antioksidanti? Formulas, nosaukumi… jā, aizsargā no brīvajiem radikāļiem. Bet kas ir brīvie radikāļi bez tā, ka veidojas ķīmijas līmenī?

Pie brīvajiem radikāļiem pieder ūdens – ļoti spēcīgs oksidētājs, skābeklis, ūdeņraža pārskābe, sērūdeņradis, kuri mūsu organismā ir un mazās devās ir vajadzīgi. Un iznāk – no kā tad mēs aizsargājamies? Ir sākusies jauna fizioloģija, un ir vajadzīgas jaunas zināšanas.

 

Franču zinātnieku 2006. gada atklājums – ka grauj nevis brīvie radikāļi, bet smagas domas, kas činkst, ka “slikti, slikti”. Nepietiek ar to, ka domas – tās materializē nepatīkamu vielu, kuru okultismā sauc par imperīlu. Par viņu zināja – to atklāja. Sāka to pētīt. Tad, lūk, tā ir ķīmiska viela – tie ir cieti benzonskābes sāļi. Šīs vielas sastāvā vēl daudz kas ietilpst. Bet to nevar izšķīdināt, var tikai sadedzināt. Šo vielu izdalīja un spēja sadedzināt tikai ļoti spēcīgā acetilēna degļa liesmā, apmēram 1000 grādos pēc Celsija. Skaidrs, ka organisms šos 1000 grādus nepārcietīs. Un nogulsnējas asinsvada iekšienē, tā skrāpē arī asinsvadu un veido plāksnītes, un daudz kam vēl kaitē. Un atkal atgriežamies pie apziņas – filtrē domas!

 

Un slēgtā akupunktūra. Agrāk slēgtā akupunktūra neprasīja ietekmi no ārienes, tas ir, kaut kādu apzinātu procesu. Ja mēs kaut ko apzināmies, tad mūsu iekšējais biolāzers (DNS) ģenerē citu enerģiju caur to pašu centrosomu. Un tā iznāk, ka dažos organismos, tajos, kas pēkšņi sākuši spontāni apzināties savu “Es”, antioksidanti ir sākuši kaitēt vai kļuvuši neitrāli. Un vispār, zāles ir izmainījušas savu ietekmi: ir molekulas, kas griežas uz kreiso pusi, un, kas griežas uz labo pusi, un tās “pēkšņi” ir sākušas mainīties vietām. Piemērs: mēs strādājām ar zinātniekiem homeopātiem, kuri uztaisīja preparātu partiju – šie preparāti momentāni kļuva par indi. Visu partiju izbrāķēja.

Un vispār, pašlaik formējas radīšanas dzīves jaunas sistēmas, tādā veidā faktiski izpaužas jaunie dzīves magnēti. Šeit aizmetnis, tur aizmetnis, tur aizmetnis. Un tie jau vācas kopā vienotībā. Tas ir pretsvars izdzīvošanas režīmam. Tā ir kosmiski planetāra parādība. Lūk, mēs ar jums šeit pašlaik esam sapulcējušies, kaut kādā iemesla dēļ taču esam sapulcējušies! Varbūt, lai nodzīvotu šo periodu un bagātinātos ar kādām jaunām zināšanām!

 

http://www.farsipharm.com.ua/sobytija_torgovaja-marka/limfa.html

Jaunākais zinātnieku atklājums: Limfātiskā sistēma galvas smadzenēs.

Domāja ārsti ilgu laiku (bet ilgs – tā ir minimums desmitgade, ja ne vairāk), ka smadzenes ir izolētas. Ka viņas ir pašas par sevi, un viss pārējais pats par sevi. Tāpēc ka neatrada smadzeņu sakaru ar citām sistēmām. Pienāca laiks, un sakaru atrada. 2016. gadā. Izrādījās, ka ir īpaši limfvadi, ar viņiem ir saistīta nervu sistēma un periferiālā nervu sistēma. Un to visu apvieno un regulē smadzenes. Ārsts, kurš deva interviju šajā sakarā, teica, ka tagad nāksies pārrakstīt medicīnas atlantus. Vēl viena limfātiskā sistēma ir izpaudusies. Kāpēc agrāk netika atrasta? Pilnīgi iespējams, ka tās agrāk nemaz nebija. Nebija vajadzības pēc tās. Izdzīvošanas režīms neprasīja to pašu “gamma” ritmu, pēc kura tā strādā. Lai mēs nedzīvojam “gamma” ritmā pilnīgi, bet jau sākam dzīvot, jau bioķīmija ir sākusi mainīties. Un, lūk, tagad agrāk slēptā limfātiskā sistēma sāk būt cilvēkiem, atvērušiem savu apziņu DZĪVEI.

 

http://shtorm777.ru/inaya-realnost-ili-v-mire-mnogomernyx-izmerenij.html

http://neznal.ru/20110131_glaza-vidyat-mir-vverx-nogami

 

Mūsu acis pārstāj redzēt pasauli “kājām gaisā”! Mēs redzējām kājām gaisā, pēc tam ieslēdzās smadzenes, apgrieza attēlu, pēc tam attēlam tika uzlikts melnais plankums. Attēls sašaurinājās, un radās situācija: bet ko tu redzi? Šķiet, ka redzi visu, bet patiesībā? Tā kā smadzenes pārkārtojas, tad arī acis (bet acis – tā ir smadzeņu daļa) sāk redzēt, kā ir patiesībā.

Daudziem tas nepatīk. Tajā aspektā, ka pēkšņi sāk redzēt no malas. Domāju, ka esmu “balts un pūkains”, bet redzu, ka izrādos citāds (alkatīgs, gļēvulīgs, ne “balts”). Palīdz frāze: “Draugi! Tā ir pieredze!” – Lai vainā nenoripotu, bet vaina – tā ir manipulēšanas daļa. Tā ir pieredze, pieredze situācijas pētīšanai. Jo nesaprotot, kas tas ir – upuris, nesapratīsi arī, kā ar to kontaktēties. Necīnīties! Dievs pasargā mūs cīnīties ar saviem pseido-trūkumiem. Pieņemiet to kā dotumu. Konstatāciju. Jā. Man tas bija, tā ir manis daļa. Ejam dzīvot tālāk. Un tad tas psiholoģiski un bioķīmiski pārstās jūs ēst. Starp citu, ja vārdu UPURIS izlasa no otra gala – AUTREŽ. Autors un režisors vienlaicīgi[2]. Pats izdomāju, pats izdarīju. Tas tā, starp citu.

 

Nākamais atklājums attiecas uz Fibonači rindu. Norādes uz šo atklājumu nav, iegūts, balstoties uz šī materiāla analīzi (sk. raksta sākumu).

 

Šeit ir piemēroti sniegt vecās Ķīnas aforismu: “Harmonija ir nevis mērķis, bet līdzeklis. Kad tu zināsi, ko ar to darīt, tu to atradīsi.” Citiem vārdiem, domājama ir kustība nevis uz harmoniju, bet, balstoties uz harmoniju. Vajag sēsties vilcienā “harmonija”, nevis braukt līdz galastacijai ar tādu nosaukumu.

Pazīstamā Fibonači rinda – uz to “turējās” slēgtās pasaules harmonija. Taču pasaule pakāpeniski atveras. Pašlaik ir pārejas periods, kad pakāpeniski mainās harmonija. Agrāk zelta proporcijai bija koeficients 0,618. Tagad kļūst 0,815. Vecais pakāpeniski pāriet jaunā. Izpaužas citāds zelta griezums, un atomu struktūra formējas pēc citādas rindas. Domāju, ka pasaulē būs tamlīdzīgi pētījumi.

 

Izpaužas citāda harmonija. Sākumā atomu struktūrā – mainot akupunktūras punktus, nervu mezglus, kuri pēkšņi ir sākuši pulsēt un klejot pa ķermeni. Nevis paši par sevi, protams, bet jaunā sistēmā. Un, kad mēs mērījām akupunktūras punktus (elektrības vadītspēju un citus parametrus), bija vērtību izkliede, kura neiekļāvās nevienos standarta ietvaros.

Tad ņēmām koeficientu 0,815 kā korekciju. Atradām, ka iznāk pilnīgi jaunas harmonijas jauna rinda. Atvērtās Pasaules harmonija, tas ir, šis lielums 0,815… kā koriģējošais koeficients deva tos rezultātus, kuri klasiskās zināšanās “izsit” no standarta “rāmjiem”.

 

Nākamais atklājums ir pilnīgi mistisks. Pat nebaidos šī vārda. Neironu tīkls galvas smadzenēs. Un jā, tas atgādina zvaigžņotās debesis. Reiz ārsti neirofiziologi taisīja operāciju un ieraudzīja, kā daļa no neironu tīkla sāka acu priekšā izzust. Kust, kā sniegs saulītē. Pēc tam “pazudušais” neironu mezgls parādījās, bet citās saiknēs. Cits neironu mezgls. Faktiski tā bija saformēta neironu mezgla dzimšana.

Tika arī pierādīts un parādīts, ka visi no bērnības iesakņotie ieradumi, dīvainības – tas viss ir saformējis neironu tīklu. Tas ir, mūsu neironu tīkls par 99% ir kaut kādi ieradumi. Es ar to nedomāju ķermeņa bioķīmiju, kuru mēs neskaram, kura, pateicoties savam iedzimtajam saprātīgajam šūnu aspektam, pašregulējas. Taču lielāko daļu – veidoja ieradumi, tas ir, kāda darbība tika veikta tik daudz reižu un rezultātā nostiprinājās gluži kā reflekss Pavlova sunim. Noritēja neironu tīkla materializācija. Pašlaik vairums tādu neironu atblīvējas un pārstāj būt. Teiksim tā, tas atkal ir planetārs moments.

 

Kā tas izpaužas dzīvē. Tas ir īslaicīgs atmiņas zudums, uz 1–2 minūtēm, ne vairāk. Kad neko nezini, neko nesaproti, nezini, kā uzdot jautājumu, “kas es esmu, aizved mani mājās” – tas ir nodzēsts. Taču pēc minūtes atmiņa atgriežas. Tā NAV slimība, tā izvēršas jaunā fizioloģija. To pamanīja un definēja kā parādību ar neironu tīkliem, viņu atblīvēšanos. Paralēli nāca masveida ziņojumi no cilvēkiem, kuri pēkšņi īslaicīgi bija zaudējuši atmiņu.

Ir nomainījušies eritrocītu ritmi. Tie ir kļuvuši vadošie asiņu funkcionēšanā. Un viss ir atkarīgs no cilvēka apziņas, no jūtām, no emocijām. Mūsu varenība slēpjas prasmē domāt. Doma un vārds – tā ir iemiesota enerģija. Un tie jau ir pārstājuši būt kaut kādi muļķīgi murgi.

 

Kas ir svarīgi no visa sarunātā. Svarīgs ir uzmanības virziens, kurp skaties. Kurp vērsta uzmanība, turp arī iet Jūsu enerģija. Starp citu, atoms – tie ir 99,9999 % enerģijas un tikai 0,00001 matērijas.

Un atbilstoši, uz ko šī uzmanības enerģija ir vērsta, tas arī izgaismojas. Saprotiet, ka uzmanība, enerģija – mūsu jaunie instrumenti savas realitātes radīšanai.

Un agrāk slēgtajā akupunktūrā, slēgtajā sistēmā, baiļu bāzes enerģijā no mums netika prasīts dzīvot ar pilnīgu patiesības apzināšanos vai ar zināšanām par to, ka mūsu domām piemīt tik kolosāls spēks, ka burtiski rada realitāti. Un to izmantoja, nav svarīgi, kas, tam vairs nav nozīmes, tāpēc ka planēta atblīvējas, Šūmaņa frekvence aug.

 

Un formula radīšanai, jebkurai radīšanai jeb materializācijai, kā vēlaties, tas ir skaidrs mērķis plus pozitīvas emocijas. Un vajadzīgais, vēlamais notikums atrod jūs pats. Kā saka bērni – padomāji un paej malā. Aizmirsti, netraucē Visumam izpildīt. Tas nav nodoms. Ir nodoms, kuru māca. Ja ir interesanti, jūs paši atradīsiet informāciju. Tā ir ikdienas, teiksim tā, maģija. Kad caur, lūk, šo Dievišķo Enerģiju jūs radāt prieku.

 

Matērijas Būtne – tā ir enerģija. Un viņa, šī Būtne, ir uztverīga pret saprāta ietekmi. Tas ir, varat parunāties. Dialogs. Fiziķi to sauc par kvantētajiem dialogiem. Apzināšanās ir enerģija. Atbilstoši, it kā no citas puses, bet tas pats apgalvojums. Un enerģijai piemīt apziņa. Viss ir saprātīgs. Var pakontaktēties un vienoties, ko jums tieši vajag.

Daudzi saka – ja es pozitīvi domāju, tātad lieta darīta. Bet ar to ir par maz. Ķermenis dzīvo pēc saviem vecajiem uzstādījumiem. Un viņu nāksies apmierināt, bet ar pozitīvu domāšanu tas vairs nekādi nesaistās. Tāpēc, ja nu reiz ar sevi nodarboties, tad vajag “skatīties saknē”.

Jebkuru emociju jūs varat izsaukt ar domu. Skaidrs, ka ķermenis uz emocijām atbild ar noteiktu ķīmiju. Ir ķīmija, ir emocijas. Un tas viss ir savstarpēji saistīts. Neironu tīkli un ieradumi – tas ir viens un tas pats. Tātad arī bioķīmija zem tiem ir uzrakstīta atbilstoša.

Pie kā vēl gribu pakavēt uzmanību. Doktors Džo Dispenza (Joe Dispenza) ir savācis vienuviet šos atklājumus un citus, par kuriem mēs vienkārši nepaspēsim parunāt. Un izskaidrojis, kā sazināties ar ķermeni, la viņa vecā bioķīmija pārstātu traucēt.

To vienkārši rekomendēju, tālāk jūs skatieties paši. Grāmatas nosaukums “Zemapziņas spēks, jeb Kā izmainīt dzīvi četru nedēļu laikā” (“Сила подсознания, или Как изменить жизнь за 4 недели[3]”). Es neaicinu jūs darīt tieši to. Šeit ir savākti visi atklājumi, par kuriem ir vienkārši nereāli pastāstīt mūsu tikšanās laikā. Tiem visiem ir sakars ar akupunktūru, ar smadzeņu uzvedību, kā ķermenis mēģina mums uzspiest kaut kādas vecas uzvedības matricas. Algoritmus. Un mēs esam spiesti tam pakļauties. Slēgtā sistēmā tas mūs glāba, bet tagad, kad mēs paši izejam uz radīšanas un jaunrades līmeni, ne velti mainās gan smadzenes, gan eritrocīti, gan sirds, un viss, ko vēlaties. Šeit ir pateikts, kā var apiet to, kas traucē.

Šī grāmata ir laba tādā ziņā, ka tā sarakstīta krievu “mājas” valodā.

 

Un mūsu tikšanās noslēgumā pastāstīšu par neticamu atklājumu. Faktiski ir izpaudies jauns Dievišķs Instruments.

 

Novērojamie jaunumi akupunktūras tīkla pastāvīgajās izmaiņās nozīmē cilvēka spēju strādāt ar kādu sakrālu sava “Es” daļu.

Jau daudzi pētnieki sāk runāt par pasauļu daudzdimensionalitāti vispār un par cilvēka būtnes daudzdimensionalitāti konkrēti (https://tropaduha.ru/drughiie-miry-uchionyie-podtvierzhdaiut/; http://tainy.net/49350-drugie-miry-fizicheskij-aspekt.html).

 

Piemēroti būs dot īsu informāciju par zinātnieku, kuri pēta cilvēka galvas smadzenes, neseno sasniegumu: https://ru.sott.net/article/4356-mozg-cheloveka-imeet-11-izmereniy-uchenye. Publicēšanas datums: 2017. gada 13. jūnijs. Raksta būtība.

 

Neirobiologi no projekta Blue Brain (Šveice) izmantoja matemātiskas metodes, lai pilnīgi citādi aprakstītu mūsu smadzeņu arhitektūru. Un konstatēja, ka viņas sastāv no daudzdimensionālām ģeometriskām figūrām, kuras sasniedz 11 dimensijas.

Zinātnieki pamanīja, ka neironi savienojas grupās, un neironu skaits tajās norāda uz šī daudzdimensionālā ģeometriskā objekta izmēru, informē news.eizvestia.com.

“Mēs atradām pasauli, par kuru mums nebija ne jausmas, – saka Henrijs Makrams (Henry Markram), projekta vadītājs. – Pat mazā smadzeņu kripatiņā šo objektu ir desmitiem miljonu, kuriem ir līdz 7 dimensijām. Bet dažos tīklos to skaits sasniedza 11.”

Lai veiktu matemātisko analīzi, neirobiologi izmantoja detalizētu neokorteksa datorizētu modeli, kurš tika radīts jau 2015. gadā. Neokortekss jeb “jaunā garoza” ir pati “mūsdienīgākā” mūsu smadzeņu daļa, kura ir saformējusies visvēlāk un atbild par augstākās jutīgās kārtības funkcijām (atceraties, ka jūtas dzemdina notikumus?)

Cilvēka smadzenēs ir apmēram 86 triljoni neironu, un saiknes starp viņiem stiepjas visos iespējamos virzienos, veidojot daudzdimensionālu tīklu.

Pēc matemātiskā modeļa izstrādāšanas zinātnieki notestēja to ar virtuāliem stimuliem, bet pēc izmēģināja ar pelēm. Un konstatēja smadzenēs ļoti daudz daudzdimensionālu ģeometrisku struktūru, kuras veido neironi un TUKŠAS TELPAS STARP VIŅIEM un kuras nebija agrāk neironu tīklos redzējuši, ne bioloģiskos, ne mākslīgos.

Tukšās telpas starp neironiem izrādījās kritiski svarīgas smadzeņu funkcionēšanai. Kad smadzenēs ienāk stimulējošs signāls, neironi uz viņu reaģē ārkārtīgi organizēti.

“Tas izskatās tā, it kā smadzenes atsauktos uz stimuliem, radot un pēc tam palielinot torni no daudzdimensionāliem blokiem, sākot ar viendimensijas “nūjiņām”, pēc tam pārejot pie “dēļiem” (2D), pēc tam pie “kubiem” (3D), pēc tam pie sarežģītākas ģeometrijas ar 4D, 5D utt.,” saka projekta dalībnieks, matemātiķis Rans Levi (Ran Levi).

Šis atklājums sniedz jaunu izpratni par informācijas apstrādes procesiem smadzenēs. Zinātniekiem vēl stāv priekšā tikt skaidrībā, kas tieši liek neironu grupām savienoties tādās konstrukcijās, raksta Science Alert.

 

Bet tomēr interesanti, kas tika atklāts?

Ja skatāmies no Dievišķā Saprāta perspektīvas, tad Smadzenes zinātnieku priekšā parādījās kā milzīga centrālā stacija, caur kuru realizējas apziņas enerģijas tranzīts.

 

Atnāca jaunā enerģija, un sākas pārkalibrēšana, kura notiek tieši pašlaik. Un tas nozīmē izmaiņas Akaši komunikācijā, kā sekas tam, ka cilvēce sāk paaugstināt savas vibrācijas.

Ir jāatzīst, ka ievērojamai cilvēces daļai ir filtri, kuri neļauj jaunajai garīgajai domai izlauzties caur tiem. Šie cilvēki ir ieslēgti savas ticības priekšstatu ietvaros, un šī iemesla dēļ, kaut arī DNS retranslē viņiem jauno informāciju, viņi nav “noskaņoti uz atbilstošu vilni” un nevar pieņemt šo translāciju. Taču cilvēkiem ir pieejama pārbīde, pat ja viņi vispār neko “nepieņem” – fizioloģija mainās Dabas dziļajā plānā, neatkarīgi no atsevišķa cilvēka zināšanas vai nezināšanas.

 

Akaši jaunie draiveri – darbība līdzcietībā, mīlestībā un pabeigtās lietas.

Šis process ļaus Akaši sazināties ar smadzenēm un Iedzimto ķermeni, nododot viņiem augstākas koncepcijas, piemēram, līdzcietību. Ārstam, kuram bieži ir darīšana ar nāvi un mirstošajiem, ir apbrīnojams stāsts par to, kā Cilvēku būtnes var piecelties no savas nāves gultas, ja kāda no viņām nolems, ka viņa ir cienīga, lai būtu šeit.

Tā ir spontānā remisija, pēkšņa izveseļošanās. Tieši šajā virzienā tad arī notiek Cilvēka izmainīšanās. Tie ir rezultāti tam, ka parādās jauna apziņa un mainās Akaši, kura vēršas caur jēdzieniem, koncepcijām.

Var sākt vadīt savu dzīvi! Ir pienācis laiks radīt.

 

Un jo vairāk cilvēks pamodīsies, jo ilgāk dzīvos. Apziņa ar apzinātu līdzcietīgu domāšanu pagarina dzīvi. Mierīguma un atslābuma stāvoklī attiecības ar citiem cilvēkiem veidojas pavisam citādi.

 

Nenotveramā Akaša, kura veic pārkalibrēšanu, lai kļūtu daudz mazāk nenotverama. Viņa bīda Cilvēka būtni uz pilnīgi citādas esības apzināšanos.

 

Ko mēs mācāmies apgūt: tas ir miers pasaulē – tur, kur iekš 3D nav manāmu iemeslu mieram pasaulē, tas ir iekšējais miers, kur iekš 3D nav manāmu iemeslu iekšējam mieram, un zināšana par skaistumu, un ezotēriskas lietas, kuras nav redzamas tiem, kas uzticas tikai tam, ko var ieraudzīt viņu acis. Tā ir Dieva mīlestība, kura kļūst pamanāma dzīvē, un pilnīga melu, moku un baiļu neesamība.

 

Pasaule, ieejot jaunā atvērtības pasaulē, izplešas šajā “tukšumā” gluži kā spārni tauriņam, kurš ticis ārā no sava kokona.

 

Jo atvērtāks kļūst cilvēks, jo lielākā mērā atveras viņa radošās spējas. Jo vairāk cilvēks atveras sava Dieva “Es” iekšienē (sava Dievišķā Dziļuma apzināšanās), jo mazāk viņam nepieciešams no ārienes un jo mazāk viņam var dot citi cilvēki.

Cilvēks mācās saprast, ka viņš ir daļa no pasaules, tās pasaules, kuru viņš gatavojas novērot. Un uzņemas atbildību par saviem paša novērojumiem.

 

Mēs meklējam Dievu – bet atdodam savu “Es”.

Mēs meklējam savu “Es” – bet atrodam Dievu.

 

Tehniskais atbalsts:

Natālija Sapko, Boriss Verkaus, Ludmila Jenukidze,

Irina Smirniha, Tatjana Flerovska

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2018., 2. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Netulkojama vārdu spēle. “Тот свет” – tā gaisma; tā pasaule; viņpasaule. (Tulk. piezīme)

[2] Netulkojami. “ЖЕРТВА – АВТРЕЖ” (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://avidreaders.ru/book/sila-podsoznaniya-ili-kak-izmenit-zhizn.html (Tulk. piezīme)