Ра - Завеса между сознательным и бессознательным умом

Ra - Aizsegs starp apzināto un neapzināto prātu

(Fragmenti no grāmatas “Viena Likums” (“Закон Одного”))

18 05 22 02

Ra: Es esmu Ra. Aizsega starp prāta apzinātajām un neapzinātajām daļām mehānisms ir prāta sarežģītība. Savukārt prāta sarežģītība radīja ķermeņa un gara sarežģītību.

Jautājums: Vai jūs nevarētu paplašināt ideju par nokļūšanu aiz aizsega kā polarizētu būtību mijiedarbības rezultātu?

Ra: Es esmu Ra. Var atzīmēt divas lietas. Pirmā: ārkārtīgi augsts potenciāls divu polarizētu būtību, kuras nostājušās uz kalpošanas citiem vai, dažos gadījumos, kalpošanas sev ceļa, attiecībās. Otrā: mēs uzsvērtu sekojošo: efekts, kuru mēs izpētījām, rada divkāršošanas efektu. Domubiedri atrod ātrāk.

Jautājums: Konkrēti, ar kāda procesa palīdzību divas polarizētas būtības mēģina nokļūt aiz aizsega, ja viņām ir vai nu pozitīva, vai arī negatīva orientācija? Ar kādas tehnikas palīdzību viņas nokļūst aiz aizsega?

Ra: Es esmu Ra. Nokļūšanu aiz aizsega var aplūkot kā zaļā stara aktivitātes attīstībā sakņojošos visam līdzi cietošu mīlestību, kura neprasa neko pretī. Ja sekojam šim ceļam, augstāki enerģētiskie centri aktivizēsies un kristalizēsies līdz tam laikam, kamēr nepiedzims adepts. Lielākā vai mazākā mērā adeptā ir aizsega novākšanas potenciāls, lai viss atkal varētu tikt aplūkots kā viens. Galvenais katalizators ceļā un nokļūšanu aiz aizsega – otrs es.

Jautājums: Kā jūs esat teicis daudzos iepriekšējos seansos, “novākšanai” uz pozitīvo ceturto blīvumu nepieciešams polarizēties vairāk nekā par 50% kalpošanai citiem. Vai tāds nosacījums eksistēja līdz aizsegam?

Ra: Es esmu Ra. Uz šo jautājumu nav viegli atbildēt, jo līdz tam, ko jūs saucat par aizsega procesu, koncepcija “kalpot sev” neeksistēja. Nepieciešamība izlaidumam uz ceturto blīvumu – tā ir spēja izmantot, sveikt un baudīt Viena Bezgalīgā Radītāja baltās gaismas noteiktu intensitāti. Jūsu telpas-laika centrā, jūsu terminos, šo spēju mēra ar iepriekš noteiktu kalpošanas procentu.

18 05 22 03

Līdz aizsega procesam mērīšana varēja būt tāda: būtība kāpa augšā pa jūsu pakāpieniem, no kuriem katram piemita noteikta gaismas kvalitāte. Pakāpieni, uz kuriem būtība apstājās, bija vai nu trešā blīvuma gaisma, vai arī ceturtā blīvuma gaisma. Starp diviem pakāpieniem atradās slieksnis. Šķērsot slieksni ir ļoti grūti. Katra blīvuma, teiksim, beigās eksistē pretestība. Lai meklējoša būtība varētu šķērsot trešā blīvuma slieksni, ir jābūt saprastām, izaudzētām un attīstītām ticības un gribas spējām. Būtības, kuras nepilda mājasdarbu, nešķērsos barjeru, lai cik pievilcīgas vai mīļas viņas nebūtu. Tieši ar šādu situāciju sadūrās Logosi, pirms tika ieviests aizsega process trešā blīvuma eksperimentālajā kontinuumā.

Jautājums: Kāds mehānisms ir pašam pirmajam aizsega radīšanas procesam? Nezinu, vai jūs spēsiet atbildēt uz šo jautājumu. Vai nepamēģināsiet atbildēt?

Ra: Es esmu Ra. Aizsega starp prāta apzinātajām un neapzinātajām daļām mehānisms ir prāta sarežģītība. Savukārt prāta sarežģītība radīja ķermeņa un gara sarežģītību.

Jautājums: Vai jūs nevarētu snieg ķermeņa, kurš mums ir pašlaik, sarežģītās aktivitātes piemēru, un kāpēc tā nebija sarežģīta pirms aizsega?

Ra: Es esmu Ra. Līdz lielajam eksperimentam prāts/ķermenis/gars varēja kontrolēt asinsspiedienu, orgāna, kuru jūs saucat par sirdi, pukstus, sajūtas, kuru jūs saucat par bailēm, intensitāti un visas funkcijas, kuras pašlaik skaitās netīšas vai neapzinātas.

Jautājums: Kad sākotnēji īstenojās aizsega process, domājams, ka Logosam bija jābūt sarakstam ar funkcijām, kuras kļūtu neapzinātas, un ar funkcijām, kuras tiktu kontrolētas apzināti. Domāju, ka tādai dalīšanai ir svarīgs iemesls. Man ir taisnība?

Ra: Es esmu Ra. Nē. Bija daudz eksperimentu, kurās ķermeņa kopības vienas funkcijas jeb izkropļojumi tika aizsegti, otri ne. Tādu eksperimentu milzīgi lielais daudzums veda pie ķermeņa kopības dzīvotnespējas vai minimālas dzīvotspējas. Piemēram, uz izdzīvošanu neorientēts mehānisms, lai nervu receptori neapzināti noraidītu jebkādus izkropļojumus uz sāpju pusi.

Jautājums: Pirms aizsega prāts varēja noraidīt sāpes. Domāju, ka tajā laikā sāpju funkcija kalpoja kā signāls ķermenim ieņemt citu konfigurāciju tā, lai sāpju avots izzustu, tad bailes varētu novērst mentāli. Vai tas ir tā, un vai pirms aizsega sāpēm bija cita funkcija?

Ra: Es esmu Ra. Jūsu pieņēmums ir pareizs. Tajā laikā sāpēm bija funkcija brīdināt par ugunsgrēku tos, kas nejuta dūmus.

Jautājums: Tas ir, teiksim, tajā laikā būtība neuzmanības dēļ varēja apdedzināt roku. Viņa uzreiz atrautu roku no degošā objekta, bet pēc tam, lai vairs nejustu sāpēs, prāts mīkstināja sāpes, kamēr netika realizēta dziedniecība. Vai tas ir tā?

Ra: Es esmu Ra. Jā. Dažādiem kopumiem prāts/ķermenis/gars attieksme pret sāpēm variējas. Jūsu daudzvārdība sakarā ar izkropļojumu, pazīstamu kā sāpes, liecina, ka sāpes rada noderīgus izkropļojumus sakarā ar evolūcijas procesu.

Jautājums: Es mēģināju noskaidrot sekojošo: Logosa plāns apzinātā prāta aizsegšanā no neapzinātā prāta tādā veidā, lai sāpes viegli nekontrolētos, nodrošinātu katalizatora sistēmu, kuru nevarēja izmantot agrāk. Tas ir tā?

Ra: Es esmu Ra. Jā.

Jautājums: Dažos gadījumos katalizatora tāda izmantošana ir gandrīz obligāts nosacījums tāpēc, ka dažas būtības pārdzīvo daudz vairāk sāpju, nekā viņas spēj noderīgi izmantot, ja tiktu ņemta vērā katalizatora daba. Vai jūs nevarētu komentēt manu izteikumu?

Ra: Es esmu Ra. Dažos gadījumos jūs varat redzēt sekojošo: būtība, kura vai nu dēļ izvēles pirms iemiesojuma, vai arī dēļ nepārtrauktas pārprogrammēšanās iemiesojumā, ir radījusi nepieēdināmu katalizatora programmu. Tāda būtība dedzīgi vēlas izmantot katalizatoru un, lai sevi apmierinātu, noteikusi: lai pievērstu uzmanību, viņai uz pieres jābūt tam, ko jūs saucat par lielu izkārtni. Tādos gadījumos notiek sāpju katalizatora liela tērēšana, bet otrs es var izkropļojumu pārdzīvot uz tādu lielu sāpju traģēdijas jušanas pusi. Taču labi būtu cerēt, ka otrs es sapratīs, ka viss ved pie tā, ka viņš piedāvā traģēdiju arī sev; tas ir, vēlamais katalizators tiek izmantots evolūcijas mērķim.

Jautājums: Pēc aizsega, lai radītu evolūciju vēlamās polarizācijas virzienos, ir jādominē noteiktām “aizklātām” funkcijām jeb aktivitātēm. Mani interesēja, kuras no tām visvairāk ietekmē polarizāciju?

Ra: Es esmu Ra. Pats efektīvākais aizsegs bija prāta aizsegs.

Jautājums: Gribētos uzzināt, konkrēti kādas prāta funkcijas bija pašas efektīvākās un trīs vai četras pašas efektīvākās izmaiņas, ieviestas, lai radītu polarizāciju.

Ra: Es esmu Ra. Ļoti interesants jautājums. Sākotnējai aizklāšanai bija tāda nozīme, ka to var aplūkot kā visu dārgumu apslēpšanu Zemes garozā, kamēr līdz tam visas Radītāja šķautnes bija apzināti zināmas. Pēc aizsega prātam kļuva nezināmas gandrīz visas Radītāja šķautnes. Gandrīz viss bija apglabāts aiz aizsega.

Ja mēģinām uzskaitīt visas prāta funkcijas, kuras bija pašas nozīmīgākās palīdzībai polarizēties, vajadzētu sākt ar spēju stādīties priekšā, iztēloties un paredzēt. Bez aizsega prāts neaizrautos ar jūsu iluzoro laiku. Bez aizsega telpa-laiks ir tikai acīmredzama iespēja pieredzei.

Svarīgu aizklātu funkciju sarakstā vajadzētu iekļaut arī sapņošanu. Tā sauktā sapņošana ietver lielāko daļu no tā, kas vislielākajā mērā palīdzētu polarizācijai, ja būtu pieejams apzinātajam prātam un tiktu izmantots.

Prāta trešā funkcija, nozīmīga un aizklāta, ir ķermeņa pazīšana. Zināšanas un kontrole pār ķermeni, lielā mērā pazaudētas aizsega dēļ, pilnīgi izgāja aiz meklētāja pieredzes ietvariem. Pirms aizsega ķermeņa pazīšana tika izmantota ļoti maz. Pēc aizsega ķermeņa pazīšana tā priekšā, kas pašlaik ir blīva ilūzija, ka ķermeņa kopums un prāta kopums ir atdalīti, ir ļoti nozīmīga.

Iespējams, ka pati svarīgākā un nozīmīgākā funkcija, izmainījusies pēc prāta aizsegšanas no sevis paša, ir ne pati funkcija, bet aizsega radītā potenciāla rezultāts. Tā ir gribas vai tīras vēlēšanās spēja.

Jautājums: Pēdējā seansā jūs minējāt īpašības, kuras radušās prāta aizklāšanas dēļ; un pirmā bija iztēlošanās jeb paredzēšana. Vai jūs nevarētu izskaidrot viņu nozīmi?

Ra: Es esmu Ra. Jūsu valoda necieš no neemocionālu terminu daudzveidības, lai apzīmētu funkcionālas īpašības tam, kas pašlaik tiek saukts par neapzināto prātu. Prāta daba ir kaut kas, par ko mēs lūdzām jums padomāt.

Daba, kas piemīt neapzinātajam, ir drīzāk koncepcijas daba, nevis vārdi. Apzināti pirms aizsega dziļāka prāta izmantošana bija neizteiktas koncepcijas izmantošana. Jūs varat aplūkot melodijas izteikto un domāto aspektu. Jebkurš varētu atrast melodijas nošu nosaukumus. Viņš varētu teikt: la nots ceturtdaļa, la nots ceturtdaļa, la nots ceturtdaļa un fa vesela nots. Tas nedaudz atgādina sākumu melodijai, kuras autors ir viens no pašiem ietekmīgākajiem jūsu komponistiem un kura pazīstama kā uzvaras simbols.

Tāda ir dziļākā prāta daba. Ir tikai stilizēti paņēmieni šīs funkcijas apspriešanai. Lai aprakstītu prāta daļas, tāpat kā viņam atbilstošās ķermeņa un gara daļas, mēs izmantojām terminus, piemēram, “paredzēšana”, lai norādītu, ka iekļūšanu aizplīvurotajā prāta daļā var salīdzināt ar ceļojumu, pārāk bagātu un eksotisku, lai rēķinātos ar tā adekvātu aprakstu.

Jautājums: Jūs minējāt zināšanu un ķermeņa kontroles zaudējumu kā faktoru, kurš ir noderīgs evolūcijas procesā, pateicoties aizsegam. Vai jūs nevarētu uzskaitīt svarīgus zināšanu un ķermeņa kontroles zaudējumus?

Jautājums: Mēģināšu pajautāt nedaudz citādi. Kāpēc zināšanu un ķermeņa kontroles zaudējums izrādījās tik noderīgs?

Ra: Es esmu Ra. Pirms aizsega potenciālā fiziskā nesēja pazīšana prātam/ķermenim/garam piedāvāja brīvas izvēles sakarā ar ķermeņa aktivitātēm un izpausmēm, taču piedāvāja ļoti maz sakarā ar polaritātes attīstības veidu. Kad fiziskā nesēja potenciālu un funkcija pazīšana ir apslēpta kopībai prāts/ķermenis/gars, kopība prāts/ķermenis/gars bieži gandrīz nezina, kā labāk izpaust savu esību. Zināšanu trūkums piedāvā iespēju vēlmei augt prāta kopībā. Tāda vēlme izpaužas, meklējot ķermeņa kopības iespējas. Katras iespējas atzarojumi un iespējamās noslieces rada spēku, kuru var izstrādāt vēlēšanās un griba zināt.

Jautājums: Iespējams, jūs varētu sniegt piemērus ķermeņa izmantošanai pirms un pēc aizsega vienā un tajā pašā aspektā. Tas palīdzētu labāk saprast izmaiņas zināšanās un ķermeņa kontrolē.

Ra: Es esmu Ra. Palūkojamies, kā tiek nodota seksuālā enerģija. Pirms aizsega tāda nodošana bija iespējama vienmēr, pateicoties zināšanām par ķermeņa dabu un viņa savstarpējām attiecībā ar citiem prātiem/ķermeņiem/ gariem šajā konkrētajā izpausmē. Pirms aizsega gandrīz pilnīgi nebija seksuālās enerģijas nodošanas augstāk par zaļo staru. Tas notika tāpēc, ka katrs pazina katru. Trešajā blīvumā parādījās mazs mērķis – pētīt intensīvākas prāta, ķermeņa un gara savstarpējās attiecības, kuras rodas laulības dzīvē, jo katrs otrs es tiek uzlūkots ka Radītājs, un nekāds cits es nav bijis lielāks Radītājs, kā otrs.

Pēc aizsega sasniegt zaļā stara enerģijas nodošanu kļuva daudz grūtāk dēļ liekāka noslēpuma un nezināšanas, kas attiecas uz ķermeņa kopību un viņas izpausmēm. Kā sekas tam, ka ķermeņa izpausmes tika apslēptas apzinātā prāta kopībai, tādas enerģijas nodošanas pētīšanai tika nodrošināts katalizators. Viņš spieda es saistīties ar otru es piemēroti polarizētā konfigurācijā.

No šī skatpunta kopību prāts/ķermenis/gars laulāts pāris tiektos nodot augstāku enerģiju, ļaujot Radītājam izzināt Sevi ar lielāku skaistumu, nopietnību un izbrīnu. Pateicoties ķermeņa tādas funkcijas svētai izmantošanai, var sasniegt saprātīgo bezgalību, un laulātā pāra abas prāts/ķermenis/gars kopības tad iegūst lielāku polarizāciju un spēju kalpot.

 

Pievienots 22.04.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/zavesa-mezhdu-soznatelnim-i-bessoznatelnim-umom

Tulkoja Jānis Oppe