Татьяна Бреславская – Отец – Создатель о нашем потенциале творения

Tatjana Breslavska - Tēvs – Radītājs par mūsu radīšanas potenciālu

18 05 15

18.05.12.

Es sajutu, ka man nepieciešams veikt kādu darbu, un šim darbam bija sakars ar Tēva – Radītāja radīšanu. Viņš “ieņēma” mani sevī, veica enerģētisku ietīšanu, pēc tam ieveda “radīšanas portālā”, lai parādītu un ļautu man izjust jaunas pasaules radīšanu.

Es nonācu pašā “radīšanas klēpī”, savās smadzenēs es sajutu ugunīgu burbuli, neparasti enerģētisku. Pēc kāda laika gaismas uzliesmojums ielauzās manī, šajā gaismas burbulī, kurš, kā man paskaidroja Tēvs, ir pirmdzimtais atoms. Mani sāka nedaudz drebināt un šķita, ka dreb visas manas smadzenes, pēc tam šī “radīšana” izlauzās uz āru un “sāka stiepties” pa kādu asi, diedziņu kaut kur augstumā…

Es palūdzu Tēvam pakomentēt šo visu, pajautāju: ar kādu mērķi viņš veica šo dzimšanu caur mani, ļāva man to ieraudzīt un izjust?

Tēvs – Radītājs: un kāpēc man neparādīt saviem Dēliem-Radītājiem, kā notiek jaunu pasauļu aizmešanās? Man taču kā Vecākam ir jāmāca jums viss, ko varu pats, vai arī jūs atkal esat aizmirsuši – KAS jūs esat, un iegājuši savās mazā cilvēka “kūniņās”? Nē, mani bērni, kā pie jums saka: “kamēr es esmu dzīvs”, es mācīšu jums visu to, kas iespējams man, un tātad arī jums.

Es zinu, ka jūs pašlaik galvenokārt esat norūpējušies par stāvokli pasaulē (uz Zemes), kā tur viss “izstūrēsies” ar Mākslīgo Intelektu, uzliesmojumiem un tiem, kas jūs verdzina, bet, mani bērni, nav jāaizmirst, ka jūs pirmām kārtām esat mani BĒRNI un tātad RADĪTĀJI!!!

Nav ilgi jākavējas pie pagātnes, pie pagājušajām dzīvēm, nostalģējot par aizgājušo, tas nav jūsu liktenis. Kas tad būvēs tagadni un nākotni, ja jūs pastāvīgi rokaties pagātnē, meklējat savus misēkļus un kļūdas, bēdājaties, nožēlojat? Atmetiet visu, piedodiet, pateicieties un atlaidiet! Viss! Tālāk jūs man esat vajadzīgi kā palīgi radīšanā, ka jaunā laika arhitekti, es taču šim nolūkam loloju un mācīju jūs. Bet tu jautā: kādēļ es tev parādīju, kā notiek radīšana? Tas ir jāredz un jāizjūt katram no jums, jā, jā, katram no tiem, kas ik vakaru pulcējas uz meditācijām, un kāpēc – ne? Jūs negaida nekas tāds, kas varētu kaitēt jums. Jūs ienākat manī, un mēs kopā radām.

Zinu, ka tu gribi pajautāt: vai šīs radīšanas ir tikai jaunu zvaigžņu, planētu un pasauļu aizmešanās, vai arī tādā pašā veidā var radīt jebkuru dzīvību? Atbildēšu: tādā veidā var radīt VISU! Gribat dzemdināt jaunas Dvēseles jūsu planētai? – Lūdzu! Nāciet manī iekšā un... dzemdiniet!

Jā, Tēvs, es manāmi mēģinu tuvoties tēmai par Dvēseļu aizmešanos tādā veidā, lai viņām, Dvēselēm, savā komplektā būtu tās īpašības, kuras nepieciešamas mūsu JAUNAJAI pasaulei uz Zemes. Man atnāca informācija, kā jušana, ka daudzas Dvēseles, kuras gatavojas atnākšanai, raugoties uz visām mūsu peripetijām, izjūt bailes, nedrošību. Viņas jau iepriekš jūt viņu nākamo vecāku bailes un zina, ka tas viss negatīvā veidā atspoguļosies uz viņām, uz viņu psihi un veselību.

Mēs visi ļoti ceram, ka līdz ar viņu atnākšanu izmainīsies cilvēka apziņa, bet tas, protams, nebūt nenozīmē, ka mēs “sēdēsim, rokas salikuši”. Tu taču redzi, ko mēs domājam, cik lielā mērā tas ir iespējams, kā mums padarīt mūsu pasauli skaistāku. Mēs nesapņojam par idilli, bet skaidri redzam, ka mēs visi ieejam strupceļā, no kura ir jāatrod izeja, un mēs nemeklējam vainīgos, mēs vienkārši gribam dzīvot, un dzīvot godīgi, atklāti ar tiesībām realizēt sevi par visiem simts procentiem, ja vajag – palīdzēt citiem. Mēs neatnācām vienkārši iznīcināt, bet iznīcināt veco un būvēt jauno uz jaunas apziņas bāzes. Mēs esam gatavi un gribam, lai arī bērni dzimtu ar tādu pašu potenciālu un mēs radītu kopā.

Manu bērniņ! Es redzu visas jūsu vēlmes un tieksmes, katru minūti un mirkli! Vai tad es esmu pret? Es tikai priecājos par jums! Žēl, ka daudzi mani gaišie bērniņi, jūsu brāļi un māsas, vēl guļ, nu pārāk jau saldi, redzams, esmu viņus ieaijājis... Modināsim kopā! Bet ar bērniņiem, kuri gatavojas atnākšanai, arī pastrādājiet, bet es palīdzēšu.

Kas attiecas uz jauniem “šausmu stāstiem” sakarā ar uzliesmojumiem – tad jā, tie būs, taču planētas pasaule ir tik skaista, ka es veicu VISUS pasākumus tās saglabāšanai un ceru, ka tie pasargās to no globāliem satricinājumiem. Galvenais – bez panikas, pildiet savu darbu (jeb kalpošanu, kam kā patīk) un, kas ir visvēlamākais, – ar MĪLESTĪBU! Visas izmaiņas un pasākumi, veikti bez mīlestības, ir pus-pasākumi, pus-dzīve, atcerieties to. Un katrā no jums ir pietiekami šo jūtu: modiniet, kustiniet tās, neļaujiet tām aizmigt, jo bez tām beidzas jebkāda radīšana.

Jūsu bezgalīgi mīlošais TĒVS.

 

Pievienots 15.05.2018

http://www.sanatkumara.ru/stati-2018/otets-sozdatel-o-nashem-potentsiale-tvoreniya

Tulkoja Jānis Oppe