Print

Михаил Лабковский – Пластика – это попытка скрыть ненависть к себе!

Mihails Labkovskis - Plastika – tas ir mēģinājums noslēpt naidu pret sevi!

Mēs daudz esam runājuši par to, kāds spēks ir mīlestībai pret sevi un pārliecinātībai visos tajos jautājumos, kuri attiecas uz karjeru un pašrealizāciju. Ir laiks pievērsties izskata tēmai: kāpēc vieni sevi uzskata par skaistiem, bet citi – ne, ko tas ietekmē un kā izmainīt savu attieksmi pret paša ārieni? Par to pastāstīs psihologs Mihails Labkovskis.

17 12 01

Kāpēc, lai laimīgi eksistētu, ir jāmīl sava āriene? Ievērojiet – nācās izmantot direktīvo formu “jāmīl”, tāpēc ka citu variantu te vienkārši nav. Tāpēc, ka cita seja un ķermenis jums vienkārši nav piešķirti. Jūs nekad, iegaumējiet, nekad nekļūsiet cits cilvēks. Jūs varat mainīties, tievēt un pieņemties svarā, krāsot matus un eksperimentēt ar stilu, taču agri no rīta kā divmetrīga mulate jūs nu noteikti nepamodīsieties. Ja, protams, jūs tāda neaizmigāt.

Daudzas sievietes visu mūžu nevienlīdzīgi cīnās ar šo neapstrīdamo faktu. Viņas mūžīgi kaut ko sevī labo, pārtaisa, vārdu sakot, mēģina pārveidot. Piekrītu – sievietei ir pilnīgi dabiski nodarboties ar savu ārieni un skaistumu, aizrauties ar sevis kopšanu – te tieši runa ir par mīlestību pret sevi. Taču pastāv milzīgs bezdibenis starp patīkamu laika pavadīšanu manikīra salonā un bezgalīgu iešanu uz sāpīgām, invazīvām procedūrām, kurām mērķis ir viens – kļūt citādai.

Mihails Labkovskis - Atbildes uz Lisa.ru lasītāju jautājumiem[1]

Jūs zināt, kāpēc sievietes to dara? Triju cēloņu dēļ.

Pirmais – tā ir vēlēšanās ar nevajadzīgām darbībām nomākt neapmierinātības sajūtu un pat naidu pret sevi. Būtībā – kas ir plastiskā ķirurģija? Un es pašlaik ar to nedomāju nepieciešamas operācijas, kad jums deguns ir lauzts trijās vietās vai eksistē reāls defekts, kurš traucē normālai dzīvei. Tas ir mēģinājums ar naža palīdzību pārtaisīt sevi, kļūt citai. Šķiet – ja ielikt vairāk naudas, paciest vairāk sāpju, tad tas aptumšos to antipātijas sajūtu, kura ir jums iekšienē. Te tieši runa ir par tām meitenēm, kuras vecāki slavēja tikai par kaut kādām rīcībām. Pret kurām pauda mīlestību tikai par kaut ko: nomazgātiem traukiem, “piecnieku”, iestāšanos augstskolā. Tādu sieviešu galvās ir doma – ja viņa to izdarīs, tad viņa JUTĪSIES citādāk. Taču mēs, protams, saprotam, ka tas tā nav.

Mihails Labkovskis - Tu esi tik vērta, cik tev maksā![2]

Otrais cēlonis – tas ir mēģinājums atbrīvoties no antipātijas pret sevi caur vīriešu mīlestību. Daudzas sievietes ir ļoti atkarīgas no tā, kā pret viņām attiecas pretējais dzimums. Tādā gadījumā tiek izmantots izaicinošs, neērts apģērbs, minisvārki, ļoti augsti papēži, smags grims. Šeit lamatu būtība ir, ka sieviete domā: ja viņu mīlēs citi, tad viņa spēs iemīlēt sevi. Ka, ja par viņu sajūsminās, viņu vēlas, tad viņa pēkšņi spēs justies brīnišķīga. Diemžēl tas nedarbojas. Tāpēc ka nedrošums, tāpat kā vientulība, ir iekšēja sajūta. Neviens nevarēs jums likt iemīlēt sevi, to spējat tikai jūs pati.

Mihails Labkovskis - Kā dzīvot bez bailēm?[3]

Nu un trešais cēlonis – tas ir mēģinājums nevis būt, bet izlikties. Cilvēks vienkārši atsakās dzīvot ar to, ar ko ir piedzimis. Nepiekrīt savam “Es”, mēģina atrast citu. Uzlabotu. Pievērsiet uzmanību pusaudžiem, kuriem noteiktā vecumā patīk valkāt agresīvus aksesuārus, piemēram, pīrsingu un tatū, krekliņus ar galvaskausiem un tālāk pēc saraksta – tas ir tas pats. It kā caur kādu ārēju atribūtu (vai tās būtu silikona krūtis vai apavi uz ļoti augstas platformas) varētu aizsargāties no ārējās pasaules, kļūt stiprākam, gudrākam, attapīgākam, veiksmīgākam. Sak, lūk, novājēšu, izmainīšu deguna formu, izaudzēšu matus, un tad man nokārtosies personīgā dzīve, parādīsies labs darba piedāvājums, radīsies uzticami draugi un tā tālāk. Kā jūs saprotat, tas nedarbojas.

Mihails Labkovskis - Pietiks mērīt mīlestību ar ciešanām![4]

Ir tikai viens paņēmiens, kā dzīvot harmonijā ar sevi, – iemīlēt savu ārieni par to, ka tā ir JŪSU. Tā ir laba ar savu unikalitāti. Ar to, ka pieder vienīgi jums. Ka nevienam pasaulē nav tādas kombinācijas no ādas, matu un acu krāsas, lūpu un pēdu, papēžu un mazo pirkstiņu formas. Tas ir viss, kas jums ir. Tas ir tas, kas jūs pēc būtības esat. Un, kad jūs sākat nodarboties ar “šķirošanu”, piemēram, “deguns ir labs, bet, lūk, piere neizdevusies”, jūs savu “Es” sadalāt daļās, padarāt savu ārieni par kaut ko abstraktu, jums nepiederošu.

Un nobeigumā es gribu teikt, lūk, ko. Saprotiet, nekāda ideāla skaistuma nav. Pievilcīguma kanoni ir atšķīrušies no laikmeta uz laikmetu, no etnosa uz etnosu, no kultūras uz kultūru. Japāņi uzskata, ka šķībi zobi un kleinums – tas ir apburoši, bet beduīni uztver tikai sievietes ar formām. Tas ir, objektīvisma te vienkārši nav. Tad kādēļ gan orientēties uz standartiem, ja tie ne tuvu nav universāli?

Saruna par to, kā iemīlēt un pieņemt sevi tādu, kāda jūs esat, noritēs publiskajā konsultācijā Novosibirskā.

 

Pievienots 01.12.2017

https://lisa.ru/mixail-labkovskij-plastika-eto-popytka-skryt-nenavist-k-sebe/

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/2-uncategorised/1408-mihails-labkovskis-atbildes-uz-lisa-ru-lasitaju-jautajumiem (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1441-mihails-labkovskis-tu-esi-tik-verta-cik-tev-maksa (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1435-mihails-labkovskis-ka-dzivot-bez-bailem (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1437-mihails-labkovskis-pietiks-merit-milestibu-ar-ciesanam (Tulk. piezīme)