Александр Кузьмичев – Как себя хвалить, нахваливать и положительно подкреплять

Aleksandrs Kuzmičevs - Kā sevi slavēt, cildināt un pozitīvi pastiprināt

Sākšu ar to, ka šis raksts domāts visiem, kam ir kaut kādi emocionāli traucējumi (neirozes, depresijas, atkarības), emocionāla atturība, psihosmatiski simptomi. Kā arī tiem, kas savā dzīvē sliecas aktīvi racionalizēt un intelektualizēt notiekošos notikumus (tas ir, hiper-kontrolētājiem). Tas ir, raksts veltīts tiem, kam dzīvē ir emocionāla negatīva pārmērs.

Tālāk. Turpināšu, precizējot, kā NEBŪS šajā rakstā. Tajā nebūs nolietotu štampu. Postulātu par to, cik lieliski ir attiekties pret sevi pozitīvi. Par to, ka ir svarīgi sevi mīlēt. Un “spēcīgu” uzstādījumu par tēmu, ka uzslava – tas ir paņēmiens, kā paaugstināt savu pašvērtējumu. Tas ir, es lieku priekšā atiet no populismiem.

Piedāvāju šajā rakstā sekot loģikai “Kādēļ – Kā”.

Kas ir uzslava kā pozitīvs pastiprinājums.

Tas ir paņēmiens, kā izteikt pozitīvu attieksmi pret sevi. Vēlreiz. Uzslava – tas ir vienīgais paņēmiens, kā nostiprināt kādu jūsu uzvedību ieraduma veidā. Tas ir, uz ilgu laiku. Tā tad arī ir galvenā atbilde uz jautājumu “kādēļ vajag sevi slavēt”.

Pieņemsim, jums ir satraukuma pārmērs un jūs mācāties to apturēt. Jums nepieciešama uzslava (lasiet – pozitīvs pastiprinājums) katru reizi, kad vācat nost iekšējo nenoteiktības sajūtu (nevis vienkārši gaidāt, ka satraukums pāries).

Vai arī jūs mācāties būvēt robežas attiecībās – jums vajadzīga uzslava katru reizi, kad jūs ieviešat efektīvu modeli mijiedarbībā ar partneri.

Vai arī jūs paaugstināt sev savu pašvērtējumu. Jums vajadzīga uzslava katru reizi, kad jūs orientējaties uz savām iespējām tā vietā, lai mehāniski salīdzinātu sevi ar apkārtējiem.

Nu bet par ieradumu izmainīšanu atkarīgas uzvedības gadījumā es vispār klusēju – tur uzslava ir vajadzīga regulāri (katru reizi pārvarot impulsīvu vilkmi pie savas atkarības priekšmeta).

Kā sevi slavēt.

1. solis. Neviens sevi neslavē par kaut ko neparastu. Sevi slavē par rutīnas darbībām. Paskaidrošu. Neparasti notikumi jūsu dzīvē – tas ir 1% no visiem dzīves notikumiem. Tas ir tas, ko mēs saucam par pārmaiņām. Pārmaiņas vienmēr pavada emociju un jūtu gamma. Ja tās ir pozitīvas pārmaiņas (un mēs šī raksta kontekstā runājam par tām) – tad tās pavada pozitīvu jūtu gamma. Tas ir, jūsu psihe JAU pozitīvi pastiprina jūsu uzvedību.

Tas ir, slavēt sevi, kad jūs pirmo reizi sākāt braukt ar velosipēdu, peldēt vai parunājāt svešvalodā – tā zināmā mērā ir tukša laika tērēšana. Jo jūs jau pārklāj pozitīva vilnis.

Bet, lūk, slavēt sevi tad, kad:

- jums kaut kas izdodas šķībi greizi

- kad jums izdodas pirmais solis (bet pēc tā ir vēl 9 soļi-darbības)

- kad jūs kaut ko izdarījāt efektīvi, bet objektīvi situācija vispār neizmainījās (jo nepieciešami vēl daudzi efektīvas uzvedības atkārtojumi) vai izmainījās mazlietiņ

Lūk, tā ir MĀKSLA.

2. solis. Refleksija. Uzslavā pats galvenais ir tas, ka tā FOKUSĒJAS uz kādu savu sasniegumu. Tas ir, jūs formulējat to, ko jūs izdarījāt. Jūs no savas ikdienas dzīves izraujat savas galvenās darbības. Jūs koncentrējaties uz savām sekmīgām uzvedības stratēģijām.

Kā jūs sevi slavēsiet – arī tas ir svarīgi. Bet – tas ir sekundāri, salīdzinot ar to, ka jūs sekojat efektīvai uzvedības stratēģijai.

NE uzslavas piemēri:

Esmu malacis, ka tiku galā ar problēmu. Esmu gudriniece, ka nesāku apvainoties. Kāds gan es esmu malacis, cik gan lieliski man izdevās atteikt (kādam).

Norādītajos piemēros es lieku priekšā jums izsekot un iegaumēt 3 galvenos UZSLAVAS IENAIDNIEKUS:

1) vispārinājumi. Tādi vārdi, piemēram: problēma, sarežģītība, šķērslis, slikti, ciešanas, tiku galā un citi akcenti uz to, ka jūs novācāt vai pārvarējāt, TIKAI VED JŪS PROM no jūsu uzslavas reālā objekta. Jūsu uzdevums ir koncentrēties uz to, ko jūs darījāt.

2) negatīvi formulējumi. Es nesāku apvainoties. Es nesēdēju ar bezspēcības sajūtu. Es nesāku sevi salīdzināt ar kādu. Es neturpināju domāt par pašnāvību. Visi šie un jebkuri citi formulējumi ar daļiņu “ne” koncentrē un pastiprina to, kas jums ir nosacīts negatīvs. Tāpēc vēlreiz – jūsu uzdevums ir koncentrēties uz to, ko jūs izdarījāt.

3) akcents uz emocionālu pastiprinājumu, nevis uz savas uzvedības stratēģijas efektivitātes apzināšanos. Uzslavu ir vērts sākt un 80% jūsu uzmanības apjoma veltīt tieši tam, KO jūs izdarījāt efektīvi, pareizi, sekmīgi vai adekvāti situācijai.

Tas ir, uzslava fokusējas uz to:

- ko es izdarīju

- kā tieši es to izdarīju

3. solis. Emocionāli epiteti sev.

Te viss būs vienkārši. Galvenais ir atcerēties, ka pastiprinājuma emocionālā daļa var būt jebkāda, galvenais, lai tā rezonētu personīgi ar jums. Tas ir, NEKAD NEIZMANTOJIET kādus universālus štampus. Tiem nav ilgs mūžs. Lieciet akcentus uz to:

Kāds es esmu. Jūs varat izmantot jebkurus epitetus, kuri atsaucas jūsu iekšienē. Kuri jūs iepriecina, paaugstina jums noskaņojumu vai vienkārši jums patīk. Tas ir, jūs ņemat vietniekvārdu “Es” un pievienojat to tam, kāds jūs esat.

“Gudrinieks”, “malacis”, “skaistulis”, “dieviete”, “ģēnijs”, “viltnieks”, “sava amata meistars” un tml.

Kā tas man bija. Jūs varat izmantot jebkuru metaforu tam, KĀ jums izdevās tas, kas izdevās. Ņemat vietniekvārdu formā “man tas bija” un pievienojat to metaforu, kas jums patīk.

“burvīgi”, “episki”, “lieliski”, “satriecoši”, “efektīgi”, “efektīvi”, “mīļi”, “pareizi” un tml.

Ko esmu pelnījis. Tamlīdzīga variācija ideāli piestāv tiem, kas pret sevi attiecas paškritiski un sliecas nodarboties ar pašmocību. Akcents tiek likts uz to, ko esat pelnījis, pateicoties savai uzvedībai. Ņemat vietniekvārdu “Es” un pievienojat to, ko esat pelnījis:

Uzslavu, sajūsmu, atzinību, lepnumu, balvu un tml.

Un vēlreiz. Emocionālo epitetu uzdevums – JUMS PATĪK.

Faktiski viss. Droši dalieties savā viedoklī un pozitīva pastiprinājuma redzējumā komentāros! Lai Jums veicas!

 

Būšu jums pateicīgs par izteiktu šīs publikācijas aprobēšanu formā “pateikt paldies” – mazliet zemāk. Tāpat būtu interesanti dzirdēt konstruktīvu atgriezenisko saiti komentāros.

 

Pievienots 15.03.2018

https://www.b17.ru/article/kak_sebya_hvalit/

Tulkots ar autora atļauju

Tulkoja Jānis Oppe