Александр Кузьмичев – Проактивная любовь вместо невротических ожиданий

Aleksandrs Kuzmičevs - Proaktīva mīlestība neirotisku gaidu vietā

Sākotnēji es biju nolēmis šo rakstu izlikt tieši pirms 8. marta. Bet vēlāk atnāca izpratne, ka šī raksta tēzes prasa laiku, lai tiktu realizētas, un tāpēc lai tas tiek izlikts tagad – pavasara pirmajā dienā.

Tātad sākšu ar visai neacīmredzamu raksta tēzi:

Vajadzība pēc mīlestības cilvēkam neeksistē.

Un, pirms mani nomētās ar akmeņiem, precizēšu – mīlestība kā jūtas nevis vienkārši eksistē, bet kvalitatīvi izceļas pār daudzām citām jūtām. Piemēru šeit ir vairāk nekā pietiekami. Bet man vienmēr ir paticis tas, kurš ir no mūzikas sfēras. Pēc statistikas 90% visu dziesmu ir par mīlestību. Tātad, par ko es runāju?

Es runāju par to, ko ar mīlestību tiešām darīt nav vērts:

Neidealizējiet mīlestību.

Mīlestība – tas ir spēcīgs motivators. Dzīves virzošais spēks. Kādam – dzīves jēga. Kādam – stresa noņēmējs (отдушина). Mīlestība ir daudzveidīga un daudzšķautņaina. BET! Vajadzība pēc mīlestības NEEKSISTĒ. Paskaidrošu. Man kā psihoterapeitam biežāk nākas kontaktēties ar cilvēkiem, kuri iegrimuši neirozē, un tāpēc šajā rakstā mana pieeja mīlestībai būs diezgan piezemēta. Tāpēc uzsvaru likšu uz loģiku. Jūtas nevar būt vajadzība. Jo, ja ir vajadzība pēc mīlestības, tad taču vajag paziņot, ka mums ir vajadzība pēc bailēm. Un pēc niknuma. Un pēc skumjām. Un pēc garlaicības. Un pēc vientulības. Un pēc vainas (es to pašlaik par vainu, nevis par vīnu (netulkojama vārdu spēle: “вина” – vaina, “вино” – vīns. Tulk. piezīme)) Un tas jau ir pretrunā ar daudzām vajadzībām. Jā, ir vērts precizēt, ka visas aprakstītās emocijas cilvēkam ir svarīgas. Kā viņa stāvokļa marķieri. Un tās NAV vajadzības.

Tādā gadījumā, kas stāv aiz mīlestības? Tas ir vajadzību komplekts! Vēlreiz:

Mīlestība – tas ir rezultāts tam, kā realizējas jūsu vajadzības.

Turklāt nevis kādas konkrētas, bet katram savas. Taču tieši tās, kas tiek apmierinātas (realizējas) tieši attiecībās starp diviem cilvēkiem. Biežāk tā ir izpratne (notikumu uztveres aina var sakrist ar otra cilvēku ainu), pieņemšana (es patīku tāds, kāds es esmu, mani negrib pārtaisīt), atbalsts (es saņemu atbalstošu plecu tad, kad man tas ir nepieciešams), ģimene (es ar cilvēku radu attiecības). Dažreiz – drošība (aiz viņa es esmu kā aiz akmens sienas). Dažreiz – pārticība (mans partneris mani nodrošina!). Tāpēc arī mīlestības jūtas ir tik sarežģītas – tās rodas uz dažādu vajadzību bāzes, tāpēc arī tās ir tik grūti novest pie kāda vienota kopsaucēja (definīcijas nozīmē).

Bet vai ideja “Mīlestība – tas ir rezultāts tam, kā realizējas manas vajadzības” neskan pārāk merkantili? Jo, ja saskaita A + B, tad taču var nonākt pie secinājuma “es mīlu to, kurš man kaut ko dod”. Ja jūs paspējāt izdarīt tādu secinājumu – aizmetiet to pēc iespējas tālāk. Jo mīlestība taču cilvēkam dzimst tad, kad VIŅŠ PATS realizē savas vajadzības. Tas ir

Mīlēt – tas nav saņemt, tas ir uzņemties (radīt).

Es uzņemos (radu) izpratni attiecībās. Tas ir, es pielieku pūles, lai mani saprastu. Es atklājos, es uzticos, es paskaidroju. Daru to, ko vajag, lai es būtu saprotams.

Es radu pieņemšanu attiecībās. Es demonstrēju visas savas īpašības. Arī tās, ar kurām es lepojos. Un citas manas īpatnības (es apzināti neizmantoju vārdu “trūkumus”, jo patiesi uzskatu, ka cilvēkam to nav). Es ne tikai translēju sevi, bet klausos arī atgriezenisko saiti no manis.

Es pieņemu atbalstu savās attiecībās. Es stāstu, kādu atbalstu man vajag. Runāju par to, kāds atbalsts man nav piemērots. Es runāju par to, kad man vajadzīgs atbalsts. Es lūdzu atbalstu atklāti.

Es pieņemu drošību no sava partnera. Es rādu savas bailes un satraukumus. Es paskaidroju, kā tie man ir parādījušies. Es rādu savas iespējas. Es lūdzu savam partnerim aizsargāt mani.

Tas ir. Es pats uzņemos un radu apstākļus, lai manā dzīvē būtu mīlestība.

Kas būs, ja atiesim no likuma “tava mīlestība ir tavās rokās; radi to”:

- klusējot gaidīsiet savu vajadzību realizāciju no partnera = beigsiet ar neirozi

- pieprasīsiet savu vajadzību realizāciju = beigsiet ar neirozi

- idealizēsiet mīlestību = beigsiet ar zemu pašvērtējumu, vilšanos un... neirozi :)

Ko tad darīt?

1. solis. Orientēšanās sevī.

Pārdomājiet jautājumu – kādas jūsu vajadzības pašlaik ir apmierinātas vai nav apmierinātas attiecībās...

Ja jums nav attiecību (nu, tās neveidojas) – pārdomājiet jautājumu, kādas vajadzības jūs gribat apmierināt attiecībās...

2. solis. Manas izaugsmes zona.

Pārdomājiet jautājumu – kā es varu apmierināt manu vajadzību. Ko man tā labā vajag darīt.

Piemēram. Jums gribas pieņemšanu. Lieliski! Uz veselību. Tad:

Iemācieties saprast to, kas jums nodara sāpes saziņā.

Iemācieties par to runāt.

Iemācieties lūgt konstruktīvu kritiku.

Iemācieties apmainīties ar emocijām (negatīvām) bez pāriešanas uz personībām.

Iemācieties demonstrēt savas rakstura iezīmes.

Iemācieties klausīties atgriezenisko saiti par sevi.

Iemācieties atšķirt attieksmi pret atsevišķām jūsu rakstura iezīmēm un pret jums kopumā.

Tieši tāpat jūs varat rīkoties ar jebkuru citu vajadzību – izpreparējiet (разложите по косточкам) to (tās).

3. solis. Rīkojieties. Tagad. Šodien. Un rīt. Un visu nedēļu. Zem guļoša akmens ūdens NETEK. Nekad. Principā!

Un tāpēc – Mīlestību Jums! Un tā vairāk!

 

Būšu jums pateicīgs par izteiktu šīs publikācijas aprobēšanu formā “pateikt paldies” – mazliet zemāk. Tāpat būtu interesanti dzirdēt konstruktīvu atgriezenisko saiti komentāros.

 

Pievienots 01.03.2018

https://www.b17.ru/article/proaktivnaya_lyubov/

Tulkots ar autora atļauju

Tulkoja Jānis Oppe