Татьяна Бреславская – Отчет о медитации группы Ра

Tatjana Breslavska - Atskaite par Ra grupas meditāciju

18.04.15.

18 04 19 08

Mēs apvienojāmies ar visiem cilvēkiem Kristus-apziņas līmenī, mūsu Augstākie Es mums pateica, ka šodien mēs strādājam patstāvīgi, un visi vēros, kā mēs tiksim galā ar izvirzītajiem uzdevumiem, turklāt mums tiks izvirzīti no mūsu puses neplānoti uzdevumi, un tas būs līdzīgs eksāmenam, kad velc biļeti.

Kā pirmā pie mums atnāca un svētīja darbam Valdniece Marija, viņa apklāja mūs ar savu aizsardzības apsegu. No centra, kurš izveidojās mūsu apvienošanās rezultātā, sāka līt spēcīga gaismas plūsma, ļoti spoža saule! Mums pateica, kas tas mums arī ir radīšanas centrs, visu mūsu plānu, centienu, ideju virzības ģenerators.

Ar mums savienojās visu Zemes plānu un apakšplānu būtības, visi grib piedalīties mūsu darbā. Atnāca “Gaismas Brālība” (tā viņi stādījās priekšā) – tie kosmosa pārstāvji, kuriem nav vienaldzīgs ne zemes, ne visa kosmosa liktenis. Atvērās milzīgs portāls uz Galaktisko Centru – Galaktikas Kodolu, un Galaktiskā kodola pārstāvji piedāvāja mums palīdzību izspiest no Zemes “tumsas režģi”, kurš ir apjozis visu planētu, un mums pajautāja: vai jūs esat gatavi pārvadīt atbilstošas enerģijas? Grupa izteica gatavību.

18 04 19 09

Mēs kļuvām par gaismas pārvadītājiem… “Tumsas režģis” sāka saplacināties, sākās tumšo enerģiju atplūšana, tās ir tās vietas, kuras Zemei ir visbīstamākās, pirmām kārtām, tās ir vietas ar nekontrolējamiem radiācijas izmetumiem, lieliem militārās tehnikas un militāru darbību sakopojumiem. Mēs ar savu gaismu sākām neitralizēt, samazināt no šīs “režģa” nākošo agresiju.

Tika pārraidīti vārdi, ka “tumsas režģa” izmaiņas nenotiks uzreiz, bet pakāpeniski, lai izvairītos no haosa un stresa uz Zemes. Atnāca tumšo pasauļu pārstāvji un izteica savu neapmierinātību, mēs uz to atbildējām, ka pildām savu darbu.

Noritēja mūsu apvienojuma paplašināšanās galaktiskā līmenī, mēs atlaidām rokas, un katrs savienoja rokas ar vēl citiem galaktiskā līmeņa pārstāvjiem. Mēs sajutām savu spēku, mums bija skaidrs nodoms – darboties!

No Galaktiskā Centra uz mums tika vērsts Gaismas Stars, kurš aktivizēja katra dalībnieka potenciālu. “Mēs padarām jūs katru maksimāli aktīvu!”

Visa grupa stabilizējas kā varena darba vienība.

Telepātiski pieņēmām vēstījumu: “Jums vajag izdziedināt visas cilvēces, kā rases, atmiņu. Atmiņā ir ielikta milzīga vainas sajūta par uz planētas sadarīto. Tā ir gan krievu, gan visas planētas cilvēku dzimtas asiņu dziedināšana. Šī lielā atmiņa neļauj ieelpot ar pilnu spēku un virzīties tālāk. Lai jūsu slimā atmiņa izgaist Gaismā un Mīlestībā!”

Sāka nākt tumšas, smagas plūsmas no atmiņas matricas. Tās lauks pamazām piepildījās ar gaismu… Atmiņas matrica ir atjaunota. Mēs viņu ieraudzījām kā šūnas, piepildītas ar dažādām krāsām… Šūnas sāka pulsēt dažādās krāsās… Dažādas krāsas – dažādas cilvēka iespējas, baltā krāsa – visu radījumu pamats.

18 04 19 10

Tālāk mums shematiski parādīja cilvēku dzīvi, viņi izskatījās kā bezķermeniskas mehāniskas būtnes, roboti, kuri “velk” savas dzīves neaizdomājoties, ar nolemtību.

Ko mēs varam izdarīt, lai cilvēkiem palīdzētu? – mēs pajautājām.

Atkal sākās to iziešana, kurus mēs izspiedām ar savām darbībām, ar savu nodomu palīdzēt mēs atņēmām viņiem “gardus kumosiņus” vainas, baiļu, izmisuma, grūtsirdības, antipātijas sajūtas veidā.

Atmiņas matrica sāka izskatīties citādi – tajā tiek ienests kaut kas jauns, tā tiek paplašināta, modernizēta. Katrā šūnā ieiet plūsmas virpuļu veidā.

Par nākamo uzdevumu kļuva Dvēseles matricas atjaunošana. Mēs pieslēdzamies Vienotajai Virsdvēselei un sākam savu darbu. Cilvēces Dvēseles matrica izskatās kā daudzslāņu zieds, taču dažu lapiņu malas ir nelīdzenas, saplēstas. Caur mums kā pārvadītājiem, sākās gaismas ieliešana, uzsākās šūnu pārkārtošanās matricā, malas kļuva līdzenas.

18 04 19 11

Atkal priekšā iznāca “citu spēku” pārstāvji, lai izteiktu savu neapmierinātību. Viņi negrib zaudēt kontroli pār cilvēku dvēselēm: baroties ar cilvēku dvēseļu enerģiju viņiem ir kā “augstākā pilotāža”! Bet mēs atbildējām, ka katrs izpilda SAVU darbu, un mēs darām to, kādēļ atnācām uz Zemi.

Mūs novēro VISS kosmoss, tas ir eksāmens! Matrica iezaigojās mirdzošā gaismā, tā izskatās kā saulespuķe ar daudzām, daudzām sēkliņām. Mūsu Augstākie grib nolikt sardzi pie šīs matricas.

Un mūsu darba beigās atnāca Tēvs! Viņš katru apkampa, izlēja savu mīlestību un pateicību… Mums sāka “plūst prieka asaras” no izpildītā pienākuma sajūtas.

PATEICĪBA VISIEM!!!

 

Pievienots 19.04.2018

http://www.sanatkumara.ru/stati-2018/vibor-vsegda-za-vami

Tulkoja Jānis Oppe