Print

Сергей Серебринский – ТАЙНА ГИБЕЛИ ПЕРВОГО КОСМОНАВТА

Sergejs Serebrinskis - PIRMĀ KOSMONAUTA BOJĀEJAS NOSLĒPUMS

18 03 27 01

1968. gada 27. martā iznīcinātājs UTI MIG-15, ar kuru Jurijs Gagarins (Юрий Гагарин) un aviācijas pulka komandieris Vladimirs Serjogins (Владимир Серёгин) veica treniņa lidojumu, avarēja Kiržačas (Киржач) pilsētas tuvumā. Zemes pirmā kosmonauta bojāejas noslēpums satrauc līdz šim laikam. Kas tad notika tajā lidojumā?

 

Čenelings-informnācija.

Sergejs Serebrinskis

“PIRMĀ KOSMONAUTA BOJĀEJAS NOSLĒPUMS”

(Stāsts-vēstījums 3 daļās)

1. daļa.

 

Ieraksts dienasgrāmatā.

2015.04.17.

...Es vienkārši aizdomājos par notikumiem un neatminētiem noslēpumiem, konkrēti par Jurija Gagarina pēdējo lidojumu, un negaidīti sāka nākt informācija par šo problēmu.

 

Informācija par traģēdiju, kura notika J. GAGARINA un V. SERJOGINA pēdējā lidojuma laikā.

(Šī čenelinga specifika – tā nav automātiskās pierakstīšanas metode. Bija vienkārša sarunu valoda. Pierakstīju vārdu pa vārdam, kā izskanēja, bez rediģēšanas. Paskaidrojoši komentāri mijās ar Jr. Gagarina un Vl. Serjogina pārrunu lidojuma laikā ierakstu.)

 

...Gagarins nebija lidojis apmēram gadu. Palika kauns jauno lidotāju priekšā, ģenerālmajors – un nekādas lidojumu prakses.

Lidojumam gatavoja rūpīgi. Instruktāža: nekādu ekstraordināru situāciju.

...Lidojums, pacelšanās, nosēšanās, sekošana ierīcēm un viss.

(Atskan J. Gagarina sarunas ar V. Serjoginu ieraksts) – Nu nē, mani drīz no vienības atskaitīs, es vēl gribu tajā būt.

- Sākam no ābeces. Es šeit esmu pirmais – tu otrais. Nē, es nevaru – atlaidīs, un viņiem būs taisnība.

Komarovam bija pieredze, un tomēr pieļāva kļūdu. Nospieda šeit, tās vietā... Bet tu gada laikā esi attrenēts.

Klau, rīt ar 21-o (MiG-21), bet šodien ar 15-to.

(UTI MiG-15 – sapārots, mācību treniņa iznīcinātājs ar divām kabīnēm.)

 

(Tālāk nāca komentārs par lidmašīnas kritiena cēloni.)

Gagarins nevarēja apgūt kobrēšanu (pacelšanos – tulk.). No lejas daļas, pēc kritiena. Ievešana pikējumā, bet pēc tam iziešana kalniņā.

(pārrunas lidojuma laikā)

...Šeit traktors stāv uz lauka. Kas tev par viņu? – Dzimtā zeme, plašumi! – Sirds dzied!

- Un varēji taču kļūt par kolhoznieku.

- Es nē, es frontē saskatījos līdz šausmām un šo zemi pārrāvumos un saplosītu. Žēl, bet baudīt nevaru, pats bombardēju, triecu pa viņu.

...Tātad, sāc – nelielu sānsveri pa labi...

- Ka tavu māti!

- Atvaino.

- Nu šeit.

- Kur?

- No kreisās – uz labo.

Slēdzis ir?

- Jā.

Nu tad sāc, spied gāzi, uz sevi un mēlīti spied, it kā šaušana sākusies. Tā... tagad slēdzi novāc. Tak nē... ne tagad. Bet pēc tam kobrē no guļus stāvokļa.

- Lūk, tā?

- Nē.

- Tagad no jauna.

- Mēlīte, slēdzis, pievelc aizspārni.

- Pa labi?

- Nē, uz sevi.

- Pareizāk, pēc iziešanas, caur mežu pakāpeniski sāksi augstuma uzņemšanu just ar ķermeni.

Te vajag zināt, kā tas viss ietekmē mūs.

 

...No autora. (atkal sāka nākt komentāri, un es šajā momentā ne gluži sapratu: kurš kuram jautāja un skaidroja un kādā secībā?)

Komentāri:

- Viņš (Gagarins) netika galā ar vadību. Viņam bija jālido ar 21-o (sapārotais MiG-21), bet ar 15-to (sapārotais MiG-15) līdz tam nebija lidojis.

- Cik gadu?

- Nu ne desmit, bet sešus vismaz.

- Neizveda no “kobras”?

- Nē, līdz galam nenospieda vadības sviru. Iemaņas jau vairs nebija.

Lūk, arī viss. Atvaino mani.

- Bet sapārotā 21-mā? – Nē, viņiem ir tikai 15-tā un viss.

21-tā uz rītdienu, dresēšanai. Lūk, arī visa izrāde...

 

Jautājums: ...Vai vajadzīgs SU (Krievijas daudzmērķu iznīcinātājs Su- tulk.) pārlidojums, vai kas tur? – Nē, protams. Lai viss paliek kā noslēpums. (Ļeonovs (Алексей Архипович Леонов))

 

...Viņi paši saprata, kas par lietu, ar vienu izņēmumu, – viņš (Ļeonovs) nezināja, ka jau ar īpašu pavēli, ar spec. rīkojuma atzīmi, Gagarins bija atcelts no lidojumiem, pat ar civilajām lidmašīnām.

- Tas mūsu “Elks” ir joks.

- “Krievijas Leģenda”, kā viņu visa pasaule sauca un sauc.

Ļeonovs to nezināja un turpināja turēt viņu pārliecībā sakarā ar kosmiskajiem lidojumiem.

 

...(No šī momenta skan Gagarina personiska saruna ar Ļeonovu, acīmredzot kosmonautu vienības viesnīcas numurā.)

- Viens aplis, apriņķojums – tās nav tās sajūtas, es tev saku.

Izgājiens atklātā kosmosā. Es sevi arī ierakstīju, ne tik spilgti.

- Varēji kļūt par pirmo Zemes pavadoni cilvēka ķermenī.

- Nu, nu... – būtu iestrēdzis un sadedzis, un visa lieta.

- Un tomēr, mūsu laikmeta ortodokss: Pirmais un pirmais: divi draugi uz visiem laikiem!

- Nē, pirmais un palīgstrādnieki no Džūdijas arēnas.

- Tāpat, ir tāda filma. Amerikāņu fermā, ir viens tāds sižets:

Viens paņēmis zirgu aiz iemauktiem un pievedis pie fermera. Tas saka – Kāp mugurā, nē, ne es, zirgs sapratīs, ka kāds nozīmīgs ir un stiprāks, un būs viņa izskata nobiedēts un pakļausies, tikko kā uzzinās, ka te visi caur mani ir izgājuši un nevienam nav izdevies izmest.

- No segliem?

- Bez segliem.

- Bet kā?

- Laso ap kaklu. Tā sažņaugs, tam acis izbolītas un tumšs metas, elpot nav ko un sānos piešu adatas. Lūk, arī bailes no viņa.

Viņi tos uz skatēm neved?

- Nē, kādēļ. Paši sapratīs, ka šeit kaut kas nav tā. Pārsteiguma efekts. Tam nu gan skats...

Un cepure... - Ar spalvu?

- Nē!

- Uzmaucis uz uzacīm un saitīte ap zodu un skatiens… Viņš sāk baidīt viņu uzreiz. Pieies, noplīkšķinās pātagu vai laso ap kaklu un mazliet sažņaugs. Lūk, tā, mans dārgais, būs, ja tu nesāksi pakļauties. Noslānīs viņu pirms tam – tā ir ieraša.

Bet pēc tam “CEĻĀ” – “Ehe-Hei-Hali-Gali” (Hulli Gulli – tulk.) (dziesma).

Lūk, arī viss, bet tu esi žokejs tādā ziņā. Iejāji “VOSTOK”. Tagad kuģis, viņš ir kā zirgs, – zina savu steliņģi un savu vietu. Neviens taču nekad nav spējis aiziet no šiem valgiem.

Viss ir iejāts. Prasmīgi, mājīgi un mierīgi. Viss, liekamies gulēt…

…Jura, mierīgu miegu un nakti.

 

P.S. Es domāju, ka šo informāciju par Jurija Gagarina noslēpumaino bojāeju var viegli pārbaudīt, jo viens no sarunas ar J. Gagarinu dalībniekiem ir dzīvs un var: apstiprināt vai arī atspēkot šo papildus stāstu. Citādi, kādēļ tas parādījās?

Sergejs Serebrinskis 2015.04.17.

 

18 03 27 02

1968. gada 27. martā iznīcinātājs UTI MIG-15, ar kuru Jurijs Gagarins un aviācijas pulka komandieris Vladimirs Serjogins veica treniņa lidojumu, avarēja Kiržačas (Киржач) pilsētas tuvumā. Zemes pirmā kosmonauta bojāejas noslēpums satrauc līdz šim laikam. Kas tad notika tajā lidojumā?

Čenelings-informnācija.

2. daļa.

“Par IZNĪCINĀTĀJA MiG-15 lidošanas un kaujas spējām.”

Šo informāciju es ieguvu nevis ar čenelinga metodi, bet meklējot informāciju par iznīcinātāja MiG-15 lidošanas spējas.

 

2012. gadā tika uzņemta dokumentāla filma ar nosaukumu: “Korejas barjera 1950.-1953. g.[1]” Autors Andrejs Fjodorovs (Андрей Фёдоров), režisors Sergejs Kraiņevs (Сергей Крайнев). Filma par divu super lielvalstu: ASV un PSRS aviācijas pretstāvi Korejas debesīs. Trīskārtējā Padomju Savienības Varoņa, pulkveža Ivana Kožeduba (Иван Кожедуб) komandētā slavenā iznīcinātāju MiG-15 pulka lidotāji stāvēja pretī amerikāņu pilotiem, kuri lidoja ar saviem labākajiem iznīcinātājiem F-86 (Sabre). Tajos laikos tās bija pirmrindas un no pretinieka stingri noslepenotas lidmašīnas. Filmā to notikumu dalībnieki atceras: amerikāņi gribēja dabūt MIG-15, tāpat kā mēs gribējām dabūt F-86 (Sabre). Amerikāņi virs Korejas un Ķīnas teritorijas izkaisīja 1,5 miljonus lapiņu, solot 100 tūkst. dolāru un Amerikas pilsonību tam, kurš ar MiG-15 pārlidos uz Dienvidkoreju. Tajos laikos tā bija milzīga nauda. Bet nekas tāds nenotika, kaut arī lapiņas bija nodrukātas korejiešu, ķīniešu un krievu valodās. 1953. g. pulkvedis Jevgeņijs PEPEĻAJEVS (Евгений Пепеляев) sašāva amerikāņu Sabre, lidmašīnai bija nenozīmīgi bojājumi, lidotājs bāzi sasniegt nespēja un nosēdināja Sabre piekrastes smiltīs Ziemeļkorejas teritorijā. Pilotu izglāba jūras glābšanas dienesti. Drīz atlidoja amerikāņi, lai lidmašīnu sabombardētu, taču viņus sagaidīja nepatikšanas, bija iestājies jūras paisuma laiks, un lidmašīnu apslēpa ūdens. Lidmašīnu neatraduši, viņi aizlidoja. Ziemeļkorejas armijas kareivji izvilka un nomaskēja Sabre, bet pēc tam, izjaukuši pa daļām, nodeva to speciālistiem no PSRS. Filmā sniegts Padomju Savienības Varoņa lidotāja-iznīcinātāja Sergeja Kramarenko (Сергей Крамаренко) stāsts. Kam pievērsa uzmanību mūsu lidotāji un speciālisti, apskatot iznīcinātāju F-86 (SABRE)? Sēdēt SABRE bija ļoti komfortabli, atšķirībā no MiG-15. Krēsls atradās pusguļus stāvoklī, tādā veidā samazinājās pilota pārslodzes kaujas laikā.

Iznīcinātājā Mig-15 krēsli bija novietoti vertikāli, un tādā veidā tika radīta liela spriedze, lidmašīnai ātri manevrējot.

MiG-15 ir reaktīva lidmašīna, tā attīstīja ātrumu līdz 1 tūkst. km stundā. Amerikāņu lidotājiem atšķirībā no padomju lidotājiem bija kostīmi pret pārslodzi. Sergejs Kramarenko stāsta: Pārslodžu laikā, pikējot, kad lidotājs sēž taisni, un pārslodze ir lielāka par 8 g, asins atplūst no galvas, iestājas aptumšošanās acīs, un lidotājs reizēm neko neredz. Mums nācās liekties uz priekšu, trejos līkumos. Mēs spiedām uz vēderu un tādā veidā neļāvām asinīm no galvas aiziet uz kājām. Amerikāņu kostīms pret pārslodzi tādos gadījumos cieši saspieda krūtis un vēderu un tādā veidā atbrīvoja lidotāju no negatīvu pārslodžu sekām. Kobrēšanas (augstuma uzņemšanas) laikā iznīcinātājs sāk ieņemt vertikālu stāvokli, lidotāju ar lielu pārslodzi spiež iekšā krēslā. Pēc būtības viņš ir guļus, bet viņa kājas izrādās augstāk par galvu. Bijuši gadījumi, kad piloti šādā situācijā zaudē samaņu. Var iedomāties, kādas pārslodzes izjuta: Gagarins un Serjogins viņu iecerētā vingrinājuma laikā. Tāpēc vēlreiz atkārtošu šīs traģēdijas cēloni:

 

Instruktāža pirms lidojuma bija konkrēta: nekādu ekstraordināru situāciju.

...Lidojums, pacelšanās, nosēšanās, sekošana ierīcēm un viss.

Šī iemesla dēļ vēlāk neviens nevarēja iedomāties, kas notika? Kāda iemeslā dēļ lidmašīna pēkšņi rāvās uz zemi, sāka krist un avarēja?

Bet notika tas, par ko tika teikts augstāk: J. GAGARINS nespēja izpildīt kobrēšanu no lejas daļas, pēc kritiena. Lidmašīna sākumā tika ievesta pikējumā, imitējot šaušanu… bet iznākšana kalniņā neizdevās.

Attāli līdzīgas sajūtas mēs ar jums (lasītāji) izjūtam pacelšanos un nolaišanos laikā Amerikāņu kalniņos. Taču pārslodžu izjušana kaujas iznīcinātājā – tas ir skarbs vīriešu darbs, nevis Atrakciju parks…

 

P.S. Interneta telpā klejo daudz video rullīšu un rakstu ar uzkrītošiem virsrakstiem: “GAGARINU savāca CITPLANĒTIEŠI”, GAGARINS notrieca NLO” un citas blēņas dumju fantāziju un emuāru joku veidā. Modē ir nācis visas pasaules nepatikšanas uzvelt Krievijai, bet visu nesaprotamo uz citplanētiešiem. Klau, atstāsim CITPLANĒTIEŠUS un KRIEVIJU mierā! Par šīs traģēdijas cēloni kļuva tradicionālais, bēdīgi slavenais cilvēciskais faktors.

Pierakstīja: SERGEJS SEREBRINSKIS. 2017. g. 25. maijā.

 

18 03 27 03

3. daļa.

Pēcvārds pazīstamajai filmai.

2017. g. 25. maijs. Esmu pabeidzis ierakstīt stāstus par Jurija Gagarina noslēpumaino bojāeju un nolēmu izvietot tos pie sevis Odnoklassniki (Одноклассники) profilā[2]. Bija nepieciešams izpildīt darbu, radot divas krāšņas reklāmas klipkopas kolāžas stilā. Es sāku caurlūkot ar kosmosu saistītas fotogrāfijas, bet pēc tam ievajadzējās Jurija Gagarina fotogrāfiju atlasi. “Meklētājā” es uzdūros arī norādei uz dokumentālu filmu

“GAGARINA PĒDĒJAIS LIDOJUMS. NEATKLĀTAIS NOSLĒPUMS”.

Autore – žurnāliste un režisore Olga Pastuhova (Ольга Пастухова). Šo filmu es jau kādreiz biju skatījies, bet kaut kas lika man noskatīties to vēlreiz. Lieta tāda, ka, saņemot čenelinga veida informāciju, labāk ir atturēties no videomateriālu skatīšanās un laikrakstu rakstu lasīšanas, kur ir dažādu un reizēm pretrunīgu redzes viedokļu minējumi un hipotēzes par šo tēmu. Turklāt čenelinga veida informācijas pieņemšana maz atšķiras no sarunām pa mobilo telefonu. Vismaz man. Negaidīti pēkšņi tirpst: labās vai kreisās rokas delna – tas ir savdabīgs zvans, un tūlīt pat vizuāla videoaina, tu redzi – kurš tas ir. Ir vēlēšanās? – Vari paklausīties un atvērt savu apziņu. Nav vēlēšanās, neviens nesāks tev pieslēgties. Atveroties kanālam un pieņemot informāciju, labāk vienkārši klausīties un pierakstīt, ne par ko nedomājot. Sveša informācija izlasītu rakstu un noskatītu filmu veidā sāk traucēt kanālam, tavas domas ielaužas uz aizved sāņus. Šajā momentā tiek zaudēt telepātiskā saikne. Tāpēc labāk netraucēt kanālam un nenovirzīties.

Un pēc tam, kad divi stāsti jau bija uzrakstīti WORDĀ, es nolēmu uzmanīgi noskatīties filmu “GAGARINA PĒDĒJAIS LIDOJUMS. NEATKLĀTAIS NOSLĒPUMS”. Paņēmu pildspalvu un salīdzināju divas informācijas. Saņemto čenelinga informāciju un filmas informāciju, sāku atzīmēt momentus, kas negāja kopā. Faktiski filma ir uzbūvēta uz minējumiem, speciālista pieņēmumiem un 1968. g. traģēdijas izmeklēšanas Komisijas secinājumiem. Izdarīju atzīmes savā burtnīcā, atgriezos pie datorgrafikas. Nosēdēju pie videoreklāmas kolāžas vēl kādu laiku, paskatījos pulkstenī, bija jau 4 no rīta. Izlēmu priekš sevis: Laiks gulēt, kaut vai līdz 11 no rīta. Aizmigt uzreiz nevarēju. Aizvēru acis, bet, 2 stundas skatoties un kombinējot Kosmosa fotogrāfijas, Jurija Gagarina un lidmašīnas UTI MiG-15 fotogrāfijas, viss kaut kādā veidā galvā bija sajaucies. Miegs bija kaut kāds juceklīgs, zibot kolāžai atlasītajām fotogrāfijām. Pamošanās bija pulksten 6 no rīta. Tajā momentā es sajutu labās rokas delnas tirpšanu. Nodomāju pie sevis: Kurš tur vēl? Tā bija pieslēgšanās. Acu priekšā nostājās videoainiņa ar fotogrāfiju, uz kuras bija Jurijs Gagarins pirms lidojuma ķiverē ar austiņām, kuru jūs jau redzējāt krāsainajā attēlā sākumā. Miegains es piecēlos, piegāju pie galda, paņēmu pildspalvu, bloknotu un sāku pierakstīt. Tas bija čenelings no J. GAGARINA, līdz šai epizodei kontakta tieši ar viņu man nebija bijis. Informācija attiecās uz manis agrāk noskatīto filmu. Pēc būtības tās bija atbildes uz jautājumiem, kuri iedzina strupceļā J. GAGARINA bojāejas cēloņu izmeklēšanas komisijas dalībniekus. Viņi izvirzīja jautājumus un gala rezultātā nevarēja saprast, kas tad notika? Notikumi KIRŽAČAS tuvumā – tā arī bija palikuši NEATKLĀTS NOSLĒPUMS.

Pašu pareizāko notikuma ainu var dot tikai paši šo notikumu dalībnieki.

Čenelinga ar J. GAGARINU pieraksts:

...Man no rīta nevajadzēja ēst, bet es paēdu. Trīs gadus pastāvīgas tikšanās, delegācijas, dzīres. Lidotājam-kosmonautam ir jātur sevi formā un jāpilda izlādēšanās, un es biju atradinājies atturēties. Lūk, tā arī aizgāja. Un vēl Gļebs Panfilovs (Глеб Панфилов) pateica man: Jūs tagad esat mūsu kino varonis. Jums vajag ēst, lai atbilstu. Ķermenim ir jāēd, nevis jāgaida. Es tad arī aizgāju pa šo ceļu.

...Pēc pārlidošanas pāri Keržačai V. Serjogins iztaisīja apgriešanos un teica: Tā, tu tagad sāksi attēlot uzbrukumu. It kā es atrastos tavā vietā. Saki, ko vajag darīt? Es teicu: Es ne gluži esmu gatavs. – Bet tu taču esi ASS! Es smejos, kāds gan es ASS, es pat nesapratu, kā šaut? Nu, spied uz gāzi un tikko kā mērķeklī gadīsies putns – Redzi viņu? Lūk, pa viņu arī triec! – Uzņem augstumu. Kādas šausmas! Šauj, kā es saku! Mēs iegājām pikējumā, un es sāku šaut, it kā pa viņiem. Nē, ne tā! – Nu, atpakaļ un no jauna... Ēst gribas visu laiku. – Kā, tu neēdi? – Man pateica, un man bija jāturas. Laiks doties uz aerodromu. (Serjogins) Nē, taisi vēlreiz. (Gagarins) Es biju gatavs “novākt” un aiziet. Bet viņš (Serjogins) – Taisi vēlreiz. (Gagarins) Un, lūk, atkal: – apgriešanās, atkal gāze, aizspārnis. Gaisa plūsma tajā vietā, kur mēs ielidojām, vairs nebija tāda, kā tur, kur mēs gājām. (Serjogins) – Nu, sāc! (Gagarins) – Viss, pietiek! Cik var? (Serjogins) Cik vajag! (Gagarins) – Nu, lūk, viss arī aizgāja ne tā. Paēdu pirms lidojuma, neturēju vārdu, tā iemesla dēļ, ka tika teikts – būs vienkārši lidojums. Smagums kuņģī... Neviens nebrīdināja par šo ideju ar ieiešanām un uzbrukumiem. Uzdrošinies tagad, un visi maitas atkal sāks ņirgāties: Varonis! Viņš nevarēja aiziet no mākoņiem un pat nevarēja šaut un planēt uz leju. (Serjogins) Lūk, arī upe. Nu, uz viņu, bet pēc tam uz augšu.

...Es sakampu ne to slēdzi...

Tas bija pēdējais ieraksts tajā rītā.

Vēlāk, jau dienā, manu pārdomu laikā par dzirdēto, sāka ienākt papildus informācija, tā attiecās uz traģēdijas izmeklēšanas Komisijas secinājumiem. Es veicu izkaisītus šo komentāru pierakstus:

...Tupoļevam (А.Н. Туполев) sanāca dusmas sapulcē, katastrofas sakarā. Kādēļ viņam vajadzēja lidot ar MiG-15? Viņš ko, ir audzēknis? – Ir sapārotais MiG-21, tā ir viņa lidmašīna. Man ir mehāniķa raports, viņš apgalvo, ka Serjogins pirms lidojuma piespiedis no jauna pārbaudīt visas ierīces. To dara tehniķis, viņš par to parakstās. Kādēļ piespiest cilvēku mācīties materiālo daļu? – Spārni ir, un viss! Viņam ko, tas ir jāapgūst? – Viņam ar to (sapāroto MiG) jālido? – Nē, mums vajadzīgs iegansts! Pavadāt, pavizināt viesi! Līmenis taču kāds! – Paša GAGARINA audzinātājs! – Ka tavu māti!

...Par tajā laikā garām lidojošo iznīcinātāju-pārtvērēju Su-15, kurš, kā tika apgalvots, tad arī bija katastrofas vaininieks.

(J. GAGARINS) Tas mūs redzēja. Par kādu grīsti viņš runā? Kad mēs lidojām pretim... Pat nekratīja.

Komentārs: (J. GAGARINS) Ļeonovs lasīja izmeklēšanas raportus un gaidīja, ka viņu aizvāks. Bet gala rezultātā: Ieņēma stāju. Es tikko kā esmu norīkots... Un ne kursos, kā saka. Pēc tam tad arī ienesa savu ideju plašsaziņas līdzekļos, un visa “patiesība” izauga uz visām četrām debess pusēm!

...Tagad arī NLO šuj klāt! – Kur nu! Neviens pat nezināja par to. Kad Marina sāka vākt materiālu, Popovičs (Павел Романович Попович) pateica: Nositīšu tevi, nelien iekšā šajā lietā. Tā galu galā muļķības dēļ uz ķīmiju aiziesi! Tur tev arī būt!

-----------------------------------------------------------------------------------------------

P.S. Tagad var palūkoties atpakaļ un rezumēt dzirdēto:

1. Gagarins pretēji aizliegumam pirms lidojuma paēda, sarežģījumus nekas nevēstīja.

Pirmslidojuma instruktāža iepriekšējā dienā: nekādu ekstraordināru situāciju. ...Lidojums, pacelšanās, nosēšanās, sekošana ierīcēm un viss.

 

Tika pierakstīts komentārs par cēloņiem:

...Kobrējot (uzņemot augstumu), kad lidotājs šajos momentos atrodas apgāztā stāvoklī, ne tikai asinis, no kājām uz galvu, bet arī J. Gagarina kuņģa saturs sāka nākt uz āru...

No autora: Var tikai iedomāties, kas ar cilvēku notika šajā momentā? – Tas tad arī patraucēja tajā situācijā.

2. Filmā “GAGARINA pēdējais lidojums” Arsēnijs Mironovs (Арсений Миронов), Gromova vārdā nosauktā ZPI (НИИ им. Громова) galvenais zinātniskais darbinieks, rāda UTI Mig-15 lidojuma trajektoriju. Lidojumu trajektorijas speciālistus ieveda strupceļā, tās bija pilnīgi nesaprotamas un neizskaidrojamas?

No autora: Kam pie skaidras saprašanas izmeklēšanā ienāks prātā versija, ka kaujas lidmašīnā dzenā putnus? Tas vienkārši nav prātam aptverams! Pirmslidojuma uzdevums ir viens, bet faktiski...? Kurš ir traģēdijas vaininieks?

...Man vēl atradās divas atsevišķas agrīnas piezīmes bloknotā:

3. GAGARINS: Tas... (par V. Serjoginu) piespieda mani lidot ar UTI Mig-15, varēja uzreiz ar 21-o.

4. TUPOĻEVS: Viņš ko, jums ir audzēknis nepieredzējis? Aptvēra, ka var viņu mācīt un gūt autoritāti.

5. Atradu vēl vienu pierakstu sakarā ar UTI MiG-15 lukturi, Gagarina kabīni, kura tika pieminēta filmā. “Luktura aizbīdnis bija ar kaut ko notīts, to stiprināja skrūve, kura tikko karājās. Pat skapis labāk vērās vaļā, nekā šis lukturis.”

 

Un nobeigumā... Vai ir vērts uzticēties čenelinga veida informācijai? Vēlreiz paskatieties manā profilā izvērsu šīs parādības skaidrojumu. Turpat paskatieties virkni citu čenelinga materiālu par mīklaino un neizskaidrojamo. Un izdariet savus neatkarīgus secinājumus. Bet, kā man liekas, lietai: “GAGARINA PĒDĒJAIS LIDOJUMS un NEATKLĀTAIS NOSLĒPUMS” – var pielikt punktu!

Sergejs Serebrinskis. 2017. g. 27. maijā.

-------------------------------------------------------------------------------

Piedāvāju noskatīties. Pazīstamā filma:

“GAGARINA pēdējais lidojums. Neatklātais noslēpums”

 

Pievienots 27.03.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/tayna-gibeli-pervogo-kosmonavta

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. piemēram https://www.youtube.com/watch?v=bVoWLLG2BqU (Tulk. piezīme)

[2] Skat. https://vk.com/id205396573 (Tulk. piezīme)