Алексей Сивашенков - Орки, хиппи и лингвистика: интересные факты о «Властелине колец»

Aleksejs Sivašenkovs - Orki, hipiji un lingvistika: interesanti fakti par “Gredzenu pavēlnieku”

1955. gada 20. oktobrī tika publicēta grāmata “Karaļa atgriešanās”, triloģijas “Gredzenu pavēlnieks” noslēdzošā daļa. AiF.ru ir savācis zīmīgus faktus par angļu profesora kulta romānu.

15 10 20 01

1955. gada divdesmitajā oktobrī gaismu ieraudzīja grāmata “Karaļa atgriešanās”, kura kļuva par triloģijas “Gredzenu pavēlnieks” noslēdzošo daļu. Viens no pašiem populārākajiem XX gadsimta romāniem-epopejām diez vai prasa sīkāku izklāstu. Sāga par visvarenību, Džona Tolkīna sacerēta, aizrāva prātus miljoniem lasītāju un pēc tam arī skatītāju visā pasaulē. Pirms tam AiF.ru stāstīja Viduszemes rašanās vēsturi; ir pienākusi kārta interesantiem faktiem, saistītiem ar šo grāmatu.

15 10 20 06

Prātu pavēlnieks: 60 gadu sāgai par visvarenības Gredzenu

 

Tā nav triloģija

“Gredzenu pavēlnieku” Tolkīns bija iecerējis nevis kā triloģiju, bet kā viengabalainu darbu. Taču izdevniecība Allen & Unwin bažījās, ka publikai grāmata nebūs pa prātam: neviens pirms tam nebija rakstījis darbus “pieaugušajiem” par mistiskām būtnēm, kādas piemērotas ja nu tikai bērnu grāmatām. Fantāzijas žanrs (fantasy) praktiski neeksistēja. Pirmās daļas neveiksmes gadījumā pārējo daļu iespiešanu varētu apturēt, samazinot zaudējumus.

Romāns tika sadalīts sešās daļās; pēc tam redaktors savienoja tās pāros, piešķirot savus nosaukumus: “Gredzena brālība”, “Divi cietokšņi” un “Karaļa atgriešanās”; izdevums sastāvēja no sešiem sējumiem. Atzīmēsim, ka Tolkīnam šī ideja nepatika kopumā un pēdējās grāmatas nosaukums konkrēti. Viņš piedāvāja to nosaukt “Gredzena karš”, bet Allen & Unwin kaut kādu iemeslu dēļ šo nosaukumu noraidīja. Strīdi izstiepās gandrīz gada garumā: grāmata iznāca 1955. gada 20. oktobrī, bet iepriekšējā daļa – “Divi cietokšņi” – 1954. gada 11. novembrī.

15 10 20 02

“Hobits. Piecu karapulku kauja. Ar ko kino atšķiras no grāmatas

Tolkīna galvenā kaislība bija lingvistika; jau bērnībā viņš izstrādāja “slepenu” valodu saziņai ar biedriem, lai apkārtējie nevarētu viņus noklausīties. Interese par lingvistikas konstruēšanu viņam palika līdz mūža beigām: tiek uzskatīts, ka Tolkīns ir radījis vairāk nekā divdesmit valodas un dialektus dažādā izstrādes pakāpē, ar unikālu gramatiku un leksikas korpusu. Ieskaitot pat žestu valodu – “iglishmek”. Turklāt autors bija talantīgs kaligrāfists: dažas valodas dabūja savu rakstību.

15 10 20 07

Pīters Džeksons: “Tolkīna grāmatas – tas nav romāns fantāzijas žanrā. Tās ir leģendas”

Valodu jaunrade “Gredzenu pavēlnieka” autoram kļuva par iedvesmas avotu: vēlāk viņš mēdza atzīties, ka Viduszemes pasauli viņš bija izdomājis kā sava veida “izmēģinājumu poligonu” izstrādātajām valodām. “Man papriekš rodas vārds, bet pēc tam – ar to saistīts stāsts,” – paziņoja Tolkīns. Vienā no vēstulēm viņš ir piezīmējis, ka labprāt būtu uzrakstījis romānu pilnīgi “elfu valodā”, starp citu, Tolkīns arī personīgo dienasgrāmatu rakstīja savā valodā.

Viduszemes visuma visizstrādātākie dialekti ir elfu “sindarīns” un “kvenja”. Taču Pītera Džeksona kinotriloģijas skatītājiem vairāk ir pazīstams “melnais dialekts”, kurā uzrakstīti visvarenības Gredzena burvju vārdi dzejā: “Vienam gredzenam ir lemts valdīt pār mums…”

 

Eposs paša rokām

Tolkīns “Gredzenu pavēlnieku” neuzskatīja ne par pasaku, ne arī par vieglas lasāmvielas grāmatu. Viņš radīja eposu. Tolkīns kopš jaunības pārdzīvoja, ka anglosakšiem nav mītu, salīdzināmu ar Ziemeļeiropas sāgām, piemēram, tādām kā “Beovulfs” un “Sāga par Herveru” (“Hervarar saga ok Heiðreks”). Lēmums patstāvīgi aizpildīt šo kultūras robu viņam noformējās, kad viņš tika komisionēts no Pirmā pasaules kara frontes izsitumu tīfa dēļ. Toreiz Tolkīnam bija 24 gadi, romānu viņš pabeidza 56 gadu vecumā.

15 10 20 03

Par ko ir agrāk nezināmais Tolkīna romāns? Sīkāk

Vēsas atsauksmes

Kā zināms, “lielais redzams no attāluma”: avīžu recenzenti kopumā secināja, ka “Gredzenu pavēlnieks” būs pilnīgi piemērots bērniem, bet diez vai pieaugušajiem. Viens no XX gadsimta ietekmīgākajiem literatūras speciālistiem un kritiķiem Edmunds Vilsons (Edmund Wilson) autoram pārmeta galveno varoņu raksturu sliktu izstrādi un vispārēju konservatīvismu, kāds piemīt romānam. Bet Oksfordas universitātes kolēģi pat rāja Tolkīnu, ka viņš pa tukšo ir tērējis laiku eksperimentiem literatūrā tā vietā, lai, kā nākas, nodarbotos ar pasniedzēja darbu. Sajūsmā no sākuma bija tikai profesora kluba biedri literatūras pulciņā “Inklingi”; Klaivs Lūiss (“Nārnijas hroniku” nākamais autors) uzreiz pareģoja, ka grāmata pārdzīvos autoru.

Zīm. 4. blakus

15 10 20 04Džons Tolkīns. Foto: https://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page

 

Nogurdinošā slava

Pirmā nopietnā atzinība Tolkīnam 60. gados atnāca no… amerikāņu hipijiem. ASV izdotais romāns pēkšņi kļuva par bestselleru neformālās jaunatnes vidū. Tas ir vēl jo vairāk apbrīnojami, ja ņem vērā, ka Tolkīns visu mūžu bija tīri konservatīvu vērtību apoloģēts, un “Gredzenu pavēlnieks” ir darbs ar dziļām kristietības saknēm. Lai kā tas arī nebūtu, hipiji Tolkīnu pasludināja par savu elku. Pusmūža angļu profesoram tas sagādāja daudz neērtību; nācās pat nomainīt telefona numuru, jo pielūdzēji ar saviem bezgalīgajiem zvaniem krita viņam uz nerviem.

 

Īstā atzinība

1970. gadā vārds “hobits” tika iekļauts Oksfordas angļu valodas vārdnīcā. Kaislīgajam lingvistam Tolkīnam tā bija augstākā balva. 1972. gadā profesors saņem Britu impērijas Komandora titulu no pašas karalienes rokām.

 

Un kas ir orki?

ASV prezidenta Ronalda Reigana slaveno runu, kurā viņš PSRS nodēvēja par “ļaunuma impēriju”, laikabiedri uztvēra kā atsauci uz romānu. Tas ir, PSRS – tā ir Mordora, tumšs novads, kurs valda grāmatas galvenais antagonists Saurons. Pret Mordoru saceļas Rietumi, kurus iemieso pozitīvi personāži. Pats Tolkīns protestēja pret tādu romāna interpretāciju, par ko skaidri uzrakstīja viena no “Gredzenu pavēlnieka” izdevuma priekšvārdā.

Zīm. 5.

Kas ir Mordora? Sīkāk

 

Uzraksts uz kapakmeņa

Uz Tolkīna un viņa sievas kapakmeņa lasāmi vārdi “Beren” un “Lutien” – personāžu vārdi no “Pazaudēto teiksmu grāmatas” jeb “Silmariliona”, romāna, kurš parādījās daudz agrāk par “Gredzenu pavēlnieku”, taču tika izdots stipri vēlāk. Tas ir milzīgs un grūti uztverams (зубодробительный) darbs, uzrakstīts arhaiskā valodā, to sākumā noraidīja visas izdevniecības, kaut arī tas ir Viduszemes pasaules fundaments, sava veida mīti un leģendas. Tādējādi romāns “Gredzenu pavēlnieks” ir it kā “pasaka pasakā”, lielas vēstures maza daļa.

 

Pievienots 20.10.2015

http://www.aif.ru/culture/book/orki_hippi_i_lingvistika_interesnye_fakty_o_vlasteline_kolec

Tulkoja Jānis Oppe