Орионова Светлана - По утрам Душа поет...

Svetlana Orionova - Rītos Dvēsele dzied...

Rītos Dvēsele dzied: “Mūs gaida lieli darbi!”

Atsauksme par 18.01.16 meditāciju ar Svēto Dziednieku Panteoniem

18 01 30 02

Sveicināti mani mīļie un tuvie Natašeņka un Vladimir!

Šī saruna ar jums sāka manī skanēt šorīt, skrienot pa parku. Nolēmu to ierakstīt. Tā ir gan lūkošanās uz noteiktiem dzīves etapiem no punkta, kur es pašlaik esmu pacēlusies, gan pateicība jums par jūsu dzīves piemēru un kalpošanu, gan apraksts par manu īsto stāvoklī, kurš var kādu uzmundrināt un iedvesmot.

Vakar kopīgajā meditācijā ar Vladimiru un Panteoniem mans noskaņojums bijā īpaši dziļš, es to jutu, tāpat kā parasti, vairāk caur elpas stāvokli. Un šorīt man “pēkšņi” pielēca acīmredzamais. Vienmēr esmu bijusi fiziski aktīva, nodarbojos ar sportu, skrēju, peldēju, lēcu, kūleņoju. Vieglāk uzskaitīt to, ar ko es nenodarbojos. Man ir sporta izglītība, bet, ar ko es nodarbojos pašlaik (profesija), lai paliek noslēpums līdz vēstules beigām. Pēdējos divus gadus es nevarēju iztikt bez rīta skrējieniem ar elpošanas enerģētisku vingrošanu, dinamiskām praksēm. Ziemā slēpoju un braucu ar snovbordu. Es to visu dievinu! Un vēl es dziedu! Kad ir slidens vai auksts, es neskrienu, bet eju, eju un dziedu. Pareizāk būtu teikt – mana dvēsele dzied! Dziedu dažādas dziesmas, patīk bērnu dziesmas. Dažādos stāvokļos un situācijās uzpeld kādas aizmirstas un labi zināmas. Es atrodu tekstu internetā un izdziedu tās. Dziedu gan sev, gan citiem, gan Visam. Pašlaik dziedas jautras dziesmās. Piemēram, maršu no kinofilmas “Jautrie zēni” un vārdus “Mēs varam dziedāt un smieties kā bērni, neatlaidīgā cīņā un darbā, jo mēs tādi esam piedzimuši pasaulē un nepadosimies nekur un nekad!” (“Мы можем петь и смеяться как дети, среди упорной борьбы и труда, ведь мы такими родились на свете и не сдадимся ни где и никогда!”) – var saukt par manu kredo. Iet pa dzīvi viegli, dungojot, nest prieku, tīrību un skaistumu.

Pēdējās meditācijās, kad noritēja darbs ar Jaunās Zemes telpas radīšanu, jautāju sev: “Ko darīt man?” Dvēsele atbildēja: “Piepildi ar priecīgām dziesmām Pasauli! Radi telpu cilvēku dzīvei un jaunradei, savienojot Dabas dievišķo skaistumu ar harmonisku, skaistu cilvēka radīto! Iedvesmo un atbalsti tos, kas blakus!” Un es iztēlojos to, kas aizkustina un atsaucas manā Dvēselē: skaistas zaļas pilsētas, ar parkiem un skvēriem, piepildītas ar putnu čiepstēšanu un strautu urdzēšanu. Mājas un dzīvokļi ir gaismas un gaisa pilni, balkoni, apvīti ar ziedošiem augiem. Bērni, kuri rotaļājas pagalmā, kūleņo pa zāli un plunčājas baseinos. Dabas parki, kur visi var iepazīties un pakontaktēties ar dzīvniekiem, putniem, zivīm. Biezi meži un tīras upes, ezeri, jūras, okeāni. Bet galvenais, ka tas jau ir uz mūsu Zemes, vajag paņemt labāko un aiznest to uz Jauno Zemi.

Pavisam nesen ienāca prātā, par ko es gribēju kļūt bērnībā, 5-6 gadu vecumā – par mežsargu! Dīvaina profesija meitenei. Un par ko es strādāju tagad? Ainavas dizainere un dārzniece. Strādāju gadus trīs un ar lielu labpatiku. Mana darba vieta – tā ir mana prieka vieta. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi meklēt savu aicinājumu un padarīt to par darba vietu un prieka vietu. Tā mēs augsim ātrāk un dzīvosim laimīgāk uz mūsu brīnišķīgās planētas.

Jaunībā pār mani brāzās mūsu eksistences bezjēdzības viļņi, bet dažreiz, rītos Dvēsele čukstēja: “Mūs gaida lieli darbi!” Šķiet, ka tie pienāks, esam sagaidījuši. Eksāmens ir nolikts. Un vakar pēc kopīgās meditācijas beigām es turpināju palikt iegremdēta kanālā. Tas man ir jauns iegremdēšanās līmenis (tāpēc es iespējams, to nepareizi aprakstīju, kā smagu enerģiju), elpa ir ļoti palēnināta un dziļa, plaušas strādā kā milzīgas plēšas un pārsūknē enerģētisku plūsmu megatonnas. Jau meditācijas vidū es sajutu, ka atrodos Zemes centrā, un viss darbs noritēja no turienes. Sajūta mani neatstāja arī pēc meditācijas, mani atrada Zemes Glabātāji. Es viņus ieraudzīju kā mirdzošas zilas būtnes. Pateica, ka es tagad esmu Zemes Glabātāja. Es pajautāju: “Kā es viņu varu glabāt?” “Nēsā viņu pastāvīgi savā sirdī” – teica viņi. Un pēc tam sajutu spriedzi sirdī. Es elpoju, atvēros, pacēlos, taisīju izvērsumu un nonācu Jaunās Zemes telpā. Un atnāca: “Un uz šejieni tu vari nākt un radīt!” Un nedaudz radīju un piepildīju ar Dvēseles Gaismu visu radīto. Tagad Zeme, zila lodīte, šūpojas manā ugunīgajā sirds telpā kā šūpuļtīkliņā. Jā, tagad, kad gribas paņurdēt, es uzreiz domāju par zilo mazulīti, viņa visu dzird. Viņai vairāk patīk smiekli, nevis ņurdēšana.

Un vēl par atjaunošanos (омоложении). Es esmu dzīvs piemērs. Vienmēr iekšēji esmu jutusi vajadzību vienmēr būt mundrai, veselai, stiprai. Vienmēr esmu zinājusi, cik svarīgs ir manas Dvēseles Templis, mans fiziskais ķermenis. Viņam ir jābūt tīram, gaišam, skaistam! Un tā ir viena no manām misijām, kā es jūtu, mans dzīvs piemērs visiem. Vecuma nav! Ir ieslēgtas programmas mūsu fizisko ķermeņu atjaunošanai un izdziedināšanai. Un tagad tas ir iespējams visiem, kas tam tic! Bet ir jāpastrādā. Katru dienu ir svarīgi būt svaigā gaisā, saskaroties ar dabu, zemi. Atrodiet to aktīvo nodarbi, kura sniedz jums labpatiku: staigāšanu, skriešanu, peldēšanu, darbu dārzā, pastaigas ar bērniem, mazbērniem, audzēkņiem. Elpojiet, taisiet elpošanas, enerģētikas, vibrāciju vingrošanas, iesaistiet visas ķermeņa daļas, veltiet uzmanību visām locītavām, staipieties un lēkājiet no prieka, nometot visu lieko. Uzdodiet jautājumu savai dvēselei: “Kā man notīrīt, atjaunot Māju, kurā Tu dzīvo?” Un jūsu Dvēsele jums noteikti ieteiks, ko viņai gribētos.

Man būs 52 gadi, man ir divas pieaugušas meitas, divas mazmeitas, kurām būs 7 un 2 gadi. Man ir jauna savienībā un mīļots jauns cilvēks. Mēs dzīvojam un augam kopā, esmu laimīga un spēku pilna, un jūtos tā, kā nejutos pat 30 gadu vecumā.

Natašeņka un Vladimir! Pateicos jums par visu! Lai svētīta ir jūsu dzīve!

Mēs esam viena garīga ģimene, un esmu tik priecīga, ka mēs varam dalīties, mācīties, strādāt un augt kopā!

Tik priecīgi ir strādāt, radīt kopā! Bez jums šī darba nebūtu. Paldies jums par jūsu vadību un vešanu! Paldies Visiem Spēkiem, kas mūs virza uz atbalsta Augšupcelšanās ceļā!

Būšu pateicīga, ja jūs vēlēsieties uzrakstīt atbildi, atsauksmi par uzrakstīto, jūsu vēlējumus vai sajūtas. Neiebilstu, ja uzskatīsiet par noderīgu publicēt šo vēstuli vietnē.

Mīlu un cieši apskauju, Orionova Svetlana.

 

Pievienots 30.01.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/po-utram-dusha-poet

Tulkoja Jānis Oppe