Ра – Наши Высшие Я

Ra – Mūsu Augstākie Es

18.01.27.

Šie “Viena Likuma” teksta fragmenti mums ir interesanti kā Ra skats no sestā blīvuma apziņas uz daudzdimensionalitātes struktūru. Un es atļāvos adaptēt tekstu mūsu terminoloģijai izpratnes atvieglošanai. Augstākais Es/Virsdvēsele šeit tiek apskatīts kā 6. blīvuma aspekts, bet veselums/būtība – no mūsu redzes viedokļa – dvēsele.

Ar terminu “cilvēks” vai “daudzdimensionalitāte” es nomainīju terminu “kopības prāts/ķermenis/gars veselums”. Dabiski – cilvēks šajā kontekstā ir daudzdimensionāls un viengabalains.

Tas nav viss seansu teksts, bet fragmenti. Interesentiem, kuri vēlas izlasīt oriģinālu, es lejā ieliku norādi.

18 01 28

36. seansa fragmenti, 1981. g. 10. marts.

Ra. Pirms rodas daudzdimensionalitāte, būtība apzinās sevi kā veselumu. Daudzdimensionalitāte kļūst par sabiedriskās atmiņas daļu un absorbējas Viena Radītāja vienotībā.

Veselums (jeb būtība) funkcionē kā Augstākā Es avots. Savukārt Augstākais Es ir avots trešā blīvuma pieredzei un tālākās pieredzes programmēšanai. Tas pats ir spēkā arī ceturtajam, piektajam un sestajam blīvumam, kuru kustība notiek septītā blīvuma apziņā.

Augstākais Es pilnībā saprot būtības sakrātās pieredzes. Viņš palīdz būtībai izdziedināt pieredzes, neapgūtas pienācīgā veidā, un sniedz palīdzību nākamās dzīves pieredzes programmēšanā.

Analoģiski tam, kā Augstākā Es aspekts var griezties pēc palīdzības pie veseluma, cilvēks var lūgt palīdzību Augstākajam Es. Šajā gadījumā telpas-laika kontinuumā ir strukturizēta situācija. Tādā situācijā Augstākajam Es ir pieejams viss veselums ar pieredzēm, kuras sakrājusi būtība, kā arī pilnīga un dziļa izpratne par to, kādas mācības ir jāapgūst šajā blīvumā.

Cilvēka daudzdimensionalitāte – tās ir plūstošas smiltis, vienas un tās pašas būtības paralēlu evolūciju kopums. Un visa šī informācija ir pieejama Augstākā Es aspektam. Šis aspekts var izmantot visas iespējas/varbūtības, lai labāk palīdzētu nākamās dzīves programmēšanā.

Jautājums: Seta (Seth) materiālos ir izteikums, ka katra būtība uz Zemes – tā ir daļa vai nu no Austākā Es aspekta, vai Virsdvēseles, kurai piemīt daudzi aspekti jeb daļas daudzās dimensijās. Un visas tās apgūst mācības, kuras ļauj Augstākajam Es attīstīties sabalansētā veidā. Vai es esmu pareizi sapratis no šī izteikuma, ka eksistē daudz pieredžu, līdzīgu pieredzei, kādu mēs iegūstam trešajā blīvumā, un visas šīs pieredzes vada viens Augstākais Es?

Ra: Šī izteikuma pareizība nav neapstrīdama. Jo sabalansētāka kļūst būtība, jo mazāk iespējas/varbūtības vektoru viņai ir nepieciešams pētīt paralēlās pieredzēs.

Jautājums: Tādā gadījumā, vai es esmu pareizi sapratis, ka Augstākais Es un Virsdvēsele var fragmentēties daudzās iemiesojumu vienībās?

Ra: Mēs nevaram pateikt, pareizs vai nepareizs ir šis izteikums dēļ jucekļa tajā, ko jūs saucat par laiku. Patiess vienlaicīgums ir pieejams tikai tad, kad viss tiek aplūkots kā notiekošs vienlaicīgi. Tas aizmiglo jēgu koncepcijai, par kuru jūs runājat. Koncepcija par būtnes dažādām daļām, kuras vienlaicīgi iet cauri dažādas dabas pieredzēm, nav gluži precīza, jo jūs to saprotat tā, ka viss patiešām notiek vienlaicīgi. Viss nemaz nav tā.

Drīzāk būtība ir paralēlu Visumu eksistencē. Paralēlas eksistences dažādos Visumos var programmēt Augstākais Es, izmantojot informāciju, pieejamu no Būtības un saistītu ar iespējas/varbūtības vektoriem jebkurā grūtā jautājumā.

Tiek uzskatīts, ka Augstākais Es eksistē vienlaikus ar daudzdimensionālo cilvēku, kuram viņš palīdz. Patiesībā viņi neeksistē vienlaicīgi, jo Augstākais Es virzās pie daudzdimensionālā cilvēka, kad tas ir nepieciešams no būtības attīstības etapa skatpunkta, kurš tiek uzskatīts kā šīs būtības nākotne.

Jautājums: Tādā gadījumā, cik mēs saprotam, Augšējais Es darbojas no nākotnes. Citiem vārdiem, mans Augstākais Es darbotos no turienes, ko es uzskatu par savu nākotni. Vai tas ir tā?

Ra: Jā, no jūsu telpas-laika skatpunkta.

Jautājums: Tādā gadījumā manam Augstākajam Es būtu ļoti liela priekšrocība zināšanās par visu, kas nepieciešams, jo būtu informēts par visu, kas notiks. Pareizi?

Ra: Nē, jo tas būtu brīvās gribas traucējums. Augstākais Es zina visas mācības, apgūtas līdz pat sestajam blīvumam. Labi saprotams ir arī attīstības ātrums. Izvēles, kādas būtu jāizdara, lai sasniegtu Augstāko Es, ir paša cilvēka kompetence.

Tas ir, Augstākais Es atgādina karti, uz kuras ir atzīmēts galamērķis un nosprausti uz to vedošie galvenie ceļi. Ceļi ir Radītāja “uzbūvēti” ar saprātīgas enerģijas palīdzību. Ja Augstākais Es vēlas, viņš var programmēt tikai mācības un dažus iepriekšnoteiktus ierobežojumus. Viss pārējais ir katras būtības brīva izvēle. Starp zināšanu un nezināšanu eksistē pilnīgs līdzsvars.

Jautājums: Vai Augstākajam Es ir kāds ķermenis?

Ra: Jā. Augstākais Es – tā ir attīstība sestajā blīvumā, kuras virzās uz septīto blīvumu. Pēc sekmīgas ieiešanas septītajā blīvumā daudzdimensionālais cilvēks pārvēršas veselumā, tas ir, sāk audzēt garīgo masu un tuvoties oktāvas blīvumam. Šajā momentā beidzas arī atskats pagātnē.

Jautājums: Vai katras būtības Augstākajam Es piemīt sestā blīvuma daba?

Ra: Jā. Kad kāds sasniedz septīto blīvumu, tā ir viņa daļa/pienākums attiecībā pret sevi pašu.

Tagad ir laiks atzīmēt: katrai būtībai ir vairākas būtnes, pie kurām var griezties pēc iekšēja atbalsta. Par daudzdimensionālā cilvēka veselumu būtība var izvēlēties jebkuru no viņām. Taču ne viss ir gluži tā. Pats Augstākais Es – tā ir daudzdimensionalitātes veseluma projekcija jeb izpausme. Augstākais Es var sazināties ar cilvēku pāriemiesojumu cikla izmiesotās daļas periodā vai iemiesojuma periodā, ja caur prāta saknēm ir atvērti pienācīgi ceļi jeb kanāli.

Virsdvēseles izpausmi sasniegušas negatīvas būtības neeksistē. Lieta tāda, ka Virsdvēseles radīšana ir veseluma, kurš sasniedzis sestā blīvuma pēdējo fāzi, gods/pienākums. Negatīvi orientētas daudzdimensionalitātes izjūt grūtības, kuras, cik mums ir zināms, nekad nav pārvarētas. Viedums ir pieejams tikai pēc piektā blīvuma pabeigšanas, un tam ir jāsaistās ar vienlīdzīgu mīlestības daudzumu. Sekojot pa negatīvu ceļu, ir ļoti grūti sasniegt mīlestības/gaismas vienotību. Tāpēc sestā blīvuma sākumā negatīvas orientācijas sabiedriskās atmiņas kopības izvēlēsies potenciāla atbrīvošanu un lēcienu uz sesto pozitīvo blīvumu.

Tādējādi Virsdvēsele, kura tādu izpratni padara vispārpieejamu, tas ir, pieejamu visiem, kas gatavs viņas palīdzībai, ir orientēta pozitīvi. Taču, kā vienmēr, prevalē indivīda brīvā griba. Tāpēc jebkuru vadību, kuru piedāvā Augstākais Es, var aplūkot vai nu kā pozitīvu, vai arī kā negatīvu polaritāti atkarībā no cilvēka izvēles.

Jautājums: Tādā gadījumā, izmantojot Himleru kā piemēru, vai viņa Augstākais Es iemiesojuma periodā 40. gados bija pozitīvi orientēts sestā blīvuma Augstākais Es?

Ra: Jā.

Jautājums: Vai viņš atradās jebkāda veida kontaktā ar savu Augstāko Es iemiesojuma periodā 40. gados?

Ra: Atgādinām: negatīvs ceļš – tas ir dalīšanas ceļš. Un pirmā dalīšana – tā ir “es” atdalīšana no cita “es”. Tas, kurš pazīstams kā Himlers, neizvēlējās izmantot gribu un polarizāciju, meklējot vadību no jebkāda avota. Virzošie motīvi, balstīti dzīves pieredzē un iepriekšējo aizspriedumu baroti, tika radīti citu dzīves pieredžu rezultātā.

Jautājums: Kad Himlers sasniedza negatīvo sesto blīvumu, vai viņš apzinājās, ka viņa Augstākais Es ir orientēts pozitīvi, un vai viņš veica lēcienu no negatīvas pozitīvā orientācijā?

Ra: Sestā blīvuma negatīva būtība ir ļoti vieda. Viņa redz garīgo entropiju, kura rodas nespējas izpaust sestā blīvuma vienotību rezultātā. Tāpēc, mīlot Radītāju un līdz zināmai pakāpei apzinoties, ka Radītājs – tas esmu ne tikai “es”, bet arī cits “es”, būtība apzināti izvēlas nekavējošu enerģētisku pārorientāciju, lai būtu iespēja turpināt savu attīstību.

***

Ra: Ceļotājam piemīt potenciāls ievērojami paātrināt blīvuma iziešanu tā cēloņa dēļ, ka paātrinājums rodas dēļ panākumiem evolūcijā. Paātrinājums rodas kā sekas intensīvām dzīves pieredzēm un trešā blīvuma iespējām. Tāpēc pozitīvi orientēts Ceļotājs izvēlas pakļauties aizmiršanas bīstamībai, lai kalpotu citiem, izstarojot mīlestību. Ja aizmiršana tomēr notiek, tad trešā blīvuma katalizatora spēks Ceļotāju polarizēs daudz efektīvāk, nekā būtu sagaidāms augstākos un harmoniskākos blīvumos.

Analoģiski, negatīvi orientēts Ceļotājs arī riskē pakļauties aizmiršanas bīstamībai, lai paātrinātu evolucionāro attīstību savā blīvumā. Viņš to dara caur kalpošanu sev trešajā blīvumā, piedāvājot citiem “es” informāciju, saistītu ar negatīvu polarizāciju.

Jautājums: Vai mūsu vēsturiskajā pagātnē ir bijuši sestā blīvuma negatīvi orientētu Ceļotāju piemēri?

Ra: Tāda informācija varētu kaitēt. Mēs to izņemam. Lūdzu, mēģiniet apkārtējās būtības uzlūkot kā Radītāja daļu. Tālāka paskaidrojuma nebūs.

Jautājums: Vai jūs varat atklāt, kādam procentam Ceļotāju šodien uz Zemes ir izdevies pārvarēt atmiņas bloķējumu un apzināties, kas viņi ir patiesībā?

Ra: Mēs varam sniegt tikai aptuvenu procentu, kuru sastāda tie, kas saprātīgi apzinās savu stāvokli. Tas ir kaut kur starp 8,5% un 9,75%. Eksistē arī liela grupa tādu, kam piemīt krasi izteikti simptomi, kuri norāda, ka viņi, teiksim, nav ārprātīgi. Viņu skaits nedaudz pārsniedz 5% no atlikušajiem. Apmēram 1/3 atlikušo Ceļotāju apzinās, ka ar viņiem kaut kas nav tā. Tagad jūs redzat, ka procesā, kur mostas zināšana par sevi kā par Ceļotāju, eksistē daudz gradāciju. Var piebilst, ka pusei un pirmajai no šīm grupām mūsu nodotajai informācijai, teiksim, būs jēga.

 

37. seansa fragmenti, 1981. g. 12. marts.

Jautājums: Vai Augstākais Es aug caur blīvumiem, sākot no pirmā? Un vai katram Augstākajam Es ir atbilstošs Augstākais Es augstākos par savu blīvumu?

Ra: Mūsu nodoms ir vienkāršot šo koncepciju. Augstākais Es – tā ir izpausme, kuru piešķīrusi cilvēka daudzdimensionalitāte, tuvojoties sestā blīvuma pabeigšanai, kā dāvanu no nākotnes “es”. Septītā blīvuma vidus būtības pēdējā darbība, pirms virzīties uz vienotību ar Radītāju un iegūt pietiekamu garīgo masu, ir “es” resursa radīšana sestajā blīvumā, virzoties laika plūsmā (pēc jūsu laika dimensijas). Tādam sestā blīvuma pēdējā etapa “es” ir piešķirts gods/pienākums izmantot kā visas atmiņu bankas pieredzes, domas un darbības, tā arī visus veseluma resursus, atstātus bezgalīgi sarežģītas domformas veidā.

Šādā nozīmē jūs varat savu “es”, savu Augstāko Es jeb Virsdvēseli, un kopības prāts/ķermeni/gars veselumu uzlūkot kā trīs punktus aplī. Vienīgā starpība starp viņiem – jūsu laika-telpas kontinuums. Viņi ir viena un tā pati būtne.

Jautājums: Vai katrai būtībai ir savs individuāls daudzdimensionalitātes veselums, jeb virkne būtību dala vienu un to pašu veselumu?

Ra: Šajos laika-telpas apstākļos abi apgalvojumi ir pareizi. Katrai būtībai ir savs veselums. Bet tajā momentā, kad planetāra būtība kļūst par sabiedriskās atmiņas kopību, par būtību savienības veseluma avotu kalpo sava Virsdvēsele un savs sabiedriskās atmiņas kopības veselums. Un kā vienmēr, garīgi runājot, veselais ir lielāks nekā tā daļu summa. Tāpēc sabiedriskās atmiņas kopības Virsdvēsele – tā nav būtību-locekļu Virsdvēseļu summa; viss strādā divkāršošanās veidā.

https://www.e-reading.club/chapter.php/1001330/5/Makkarti_Dzhim_-_Material_Ra._Zakon_Odnogo._Kniga_2..html

 

Pievienots 28.01.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/nashi-visshie-ya

Tulkoja Jānis Oppe