Александр Кузьмичев – Техника одного хлопка. Или про самостоятельное построение границ…

Aleksandrs Kuzmičevs - Viena plaukšķa tehnika. Jeb par patstāvīgu robežu uzstādīšanu...

Sāksim ar ātru jautājumu. Ko jums vajag, lai sasistu plaukstas? Jautājums ir banāls. Atbilde – arī. Jums ir vajadzīga labā plauksta. Un kreisā plauksta. Un vienlaicīga abu plaukstu kustība pretī viena otrai. Viss. Priekškars. Elementāri un vienkārši.

Tagad tas pats, bet jau cilvēku attiecībās. Psihologiem patīk bieži un bagātīgi vēstīt par adaptīvu psiholoģisku robežu svarīgumu. Tas ir, par prasmi sazināties, dzīvot, strādāt ar apkārtējiem, ievērojot savas intereses un cienot citu intereses. Nomināli šis uzstādījums skan vienkārši. Dzīvo un ļauj dzīvot citiem. Lūk, tikai nesaprašanas līdz galam, konfliktu un attiecību saraušanu statistika liecina par to, ka robežu uzstādīšanas procesā ne tuvu viss ir tik vienkārši.

Tad, lūk. Es nekādā gadījuma nemazināšu psiholoģisko robežu nozīmīgumu. Un neapgalvošu, ka ir kāda vienkārša metodika, kura ļaus jums noskaņot jūsu robežas ātri un viegli. Jo taču sevis un sava partnera rakstura struktūru, ieradumus, iekšējos uzstādījumus, dzīves pieredzi nekad neizdosies ignorēt ar nekādu psiholoģisku kustību.

Tieši tāpēc es lielu priekšā vienkāršot tur, kur tas ir iespējams. Lokalizēt attiecības līdz kādai vienai starta darbībai. Īsāk, lai arī nesola 100% rezultātu, taču būtiski paātrina attiecības starp personām un savu robežu uzstādīšanas procesu. Turklāt nevis caur “tīru” personisku pašattīstību, bet caur kopīgu treniņu.

Tātad vērojam.

Kad jūs kaut ko gribat (vai negribat) no partnera, jūs atrodaties sašaurinātā apziņas stāvoklī. Un, ja jums pajautāt, kāpēc jūs to gribat, tad... jūs atbildēsiet:

- es tā gribu un viss!

- man tā vajag!

- tā ir pareizi!

- man būs labi!

- mums būs labi!

Piekrītiet, varianti ir emocionāli. Lūk, tikai no pamatotības tajos nav ne ēnas.

Ko var izmainīt.

Pievienojiet apzinātības elementu savā saziņā. Sākumā no vienas puses (viena plauksta).

Tikko kā jūs saduraties ar spriedzi sevī kontaktā ar citu cilvēku (parasti tuvu), skaidri noformulējiet (pie sevis vai balsī), ko un kāpēc jūs GRIBAT. Piemēram.

Es gribu kopā noskatīties filmu (tāpēc ka es gribu atpūtu un tavu uzmanību)

Es gribu pārliecināt tevi (jo gribu, lai tu saprastu, ka es labāk saprotu situāciju, un gribu, lai tā piepildītos pēc maniem ieskatiem)

Es negribu pildīt savu solījumu (jo es sapratu, ka to devu, vēloties saņemt piekrišanu un mierīgumu, nevis vadoties pēc plāniem to pildīt)

Es gribu runāt (jo es gribu izpratni, pieņemšanu un atbalstu).

Tas ir.

Pamatojiet savu uzvedību. Piesaistiet savu uzvedību pie savām paša vajadzībām.

Tas jums dod

- mērķa apzināšanos (jūsu uzvedībai ir vektors, ir motivācija)

- jūsu mērķa apzināšanos (esat jūs un jūsu uzvedība, to ir svarīgi atdalīt no ģimenes, pāra, cilvēku grupas)

- atbildību (savā un attiecību priekšā)

Otrā darbība. Ieejiet jūsu partnera vajadzību kontakta laukā (otra plauksta).

Otrs cilvēks – tas nav šķērslis jūsu vajadzību sasniegšanā.

Otrs cilvēks – tas ir cits CILVĒKS. Kurš arī pastāvīgi kaut ko grib, kaut ko domā. Un jūt. Jā, jums nav pienākums realizēt sava partnera vajadzības. Bet jūs varat realizēt daudz savu vajadzību, ja jūs sadarbosieties ar savu partneri. Tāpēc, pēc analoģijas ar sevi, jautājiet, ko grib jūsu partneris. Kādas vajadzības/vēlmes viņu vada. Un atcerieties! Partnera vajadzības – tas nav tas, ko jūs par tām domājat – tas ir tas, ko viņš paziņo.

Trešā darbība. Un tā ir arī galvenā. Sadarbība (plaukstu sasišana).

Uzdodiet sev jautājumu:

Kā mēs varam realizēt abas mūsu vajadzības.

Iespējams, tas būs:

A) vienlaicīgi. Ja vajadzības ir savienojamas. Piemēram, es sniedzu tev uzmanību, klausos tevi, kad tu mani apskauj, sniedz man taktilas patīkamas sajūtas, drošības sajūtu. Jeb mēs sazināmies, abi saņemam iespēju lielīties un/vai žēloties. Jeb mēs braucam uz tirdzniecības un izklaides centru, kur tu – skaties kino, bet es nodarbojos ar šopingu.

B) secīgi. Sākumā realizējam manu vajadzību, pēc tam tavu.

C) paralēli. Mēs abi savas vajadzības realizējam, nemēģinot šķērsoties, nemēģinot spiest un uzstāt uz to, ka tieši MANAS vajadzības ir svarīgas un ka tās ir jārealizē abiem partneriem.

Ja jūs domājat, ka tas ir vienkārši, tad uzdodiet sev vēl vienu jautājumu. Kā notiek visi mani konflikti un epizodes attiecībās, kas manī izraisa spriedzi. Atbilžu būs daudz:

- man nākas paciest

- mani nesaprot

- mans partneris ir egoists

- es cieši viņa uzvedības dēļ

- mani kaitina viņa/viņas uzvedība

- mēs esam pavisam dažādi cilvēki

Un tā tālāk un tamlīdzīgi. Tad, lūk. Ja jūs būsiet pēdējos variantos (vai tamlīdzīgos, tad tas būs līdzīgs plaukšķim pa gaisu. Azarts var būt. Bet no rezultativitātes tur vispār nebūs ne ēnas.

Lai jums veicas!

 

Būšu jums pateicīgs par izteiktu šīs publikācijas aprobēšanu formā “pateikt paldies” – mazliet zemāk. Tāpat būtu interesanti dzirdēt konstruktīvu atgriezenisko saiti komentāros.

 

Pievienots 07.12.2017

https://www.b17.ru/article/1_hlopok/

Tulkots ar autora atļauju

Tulkoja Jānis Oppe