Владимир Мазниченко – Нужны ускоренные программы развития...

Vladimirs Mazničenko - Vajadzīgas attīstības paātrinātas programmas…

Vajadzīgas sociuma attīstības paātrinātas programmas sakarā ar planētas pāreju

Autors Vldimirs Mazničenko

Sveicināti, Natālija!

Apsveicu Jūs un visu interneta ģimeni ar tuvojošos Jauno Gadu! Novēlu mīlestību, laimi, radošus panākumus un mierīgas debesis!

Ar katru gadu informācija Jūsu vietnē kļūst arvien informatīvāka, piesātinātāka un daudzveidīgāka. Par to izsaku īpašu pateicību.

Gribu pievērst uzmanību Sanata Kumaras vārdiem no jūsu čenelinga (http://www.sanatkumara.ru/stati-2017/prirodnaya-i-sotsialnaya-globalizatsiya[1])

“…Ir arī citi apvērsumu un kapitāla varas nogāšanas varianti bez asinsizliešanas.

Taču tas nav pats galvenais. Ko darīsiet pēc tam? Kā uzsāksiet savu saimniecisko darbību tālāk? Kam piederēs darba rezultāti? Kā izrīkosieties ar savu brīvību? Ar dabu? Kādēļ jums brīvība? Ko ar to darīt? Kas izmainīsies? Kā nepieļaut cilvēka paverdzināšanas procesu atkārtošanos vai pat pasliktināšanos? Šīs zināšanas pagaidām nav nonestas, un iedzīvotāji nav gatavi savai brīvībai.

Jūs neesat gatavi kļūt brīvi, un anarhija atkal var dabūt virsroku. Tas notiek citās valstīs ar krāsainajām revolūcijām. Krāsainās revolūcijas palīdz saprast, ka iedzīvotājiem nav vienotības un jebkādas daudzmaz pieņemamas doktrīnas sabiedrības attīstībai jaunos apstākļos.

Kamēr politiķi dala varu, nodarbojoties ar demagoģiju, lieta stāv uz vietas.

Ko tad vajag? Daba pāriet, planēta ir pārgājusi, bet cilvēki nav spējīgi atbilst visu procesu globalizācijai?

Apziņa stipri atpaliek, viņa ir ļoti inerta. Pastipriniet savu ietekmi visās sfērās, centieties aiznest līdz cilvēkiem, ka vajag izmainīt viņu apzinātību un sākt aizdomāties, ko darīsiet tālāk, kā dzīvosiet. Ir jādzimst jaunām sociālās dzīves doktrīnām, un tā nav sadalīšanās mazās valstiņās, nevis “pats sev karalis”, bet visu politiskās un sociālās dzīves procesu globalizācija, pāriešana Vienotībā daudzos pasaules līmeņos – zinātnē, pārtikas ražošanā, medicīnā, transportā, izglītībā un iedzīvotāju apkalpošanā. Tas samazinās izmaksas zinātnei un tehnikai, novāks izdevumu posteni karam un palīdzēs visīsākajā laikā izārstēt un pabarot visus cilvēkus.”

No mana, iespējams, subjektīvā redzes viedokļa, sociums ir sastrādājis diezgan daudz interesantu risinājumu jaunu savstarpējo attiecību formēšanās ziņā. Taču tiem pamatā ir lokāls raksturs, un tie prasa strukturizēšanu un sistēmisku pieeju. Nu un protams, ka cilvēku gatavību kardinālām pārmaiņām.

Es jau esmu izklāstījis savu šī procesa redzējumu un piedāvāju vēl vienu no daudzajiem iespējamajiem noturīgas attīstības formēšanas variantiem. Runa ir par noturīgas attīstības zinātniski praktiskas skolas formēšanu. (http://www.trinitas.ru/rus/doc/0001/005c/2054-mz.pdf).

Pirmais iespaids no mācību līdzekļa nosaukuma var radīt jautājumu: noturīga attīstība kam, – cilvēkam, ekonomikai vai dabai? Taču loģika pateiks priekšā, ka nevar būt sistēmas noturīga attīstība, ja viena no tās komponentēm atrodas nenoturīgā stāvoklī. Vēl jo vairāk mūsu stabili nenoturīgajā pasaulē. Tālāk var rasties nākamais jautājums. Ko var likt priekšā viens mācību līdzeklis, un vēl īsa kursa veidā, aplūkojot tādu ietilpīgu tēmu?

Bet no otras puses, sociums savā pamata vairumā, vēlas stabilitāti un noturīgu attīstību, turklāt praktiski visās pozīcijās. Vēl vairāk, cilvēki meklē vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, neapgrūtinot sevi ar dziļiem patiesības meklējumiem. Turklāt katram indivīdam ir sava izpratne par noturīgu attīstību, savas prasības un priekšlikumi, itin bieži pretēji citu kopienas locekļu vēlmēm. It kā neatrisināma problēma, taču tas tā nav. Ir zināmas daudzas atbildes un risinājumi noturīgas attīstības sfērā. Tie ir izklāstīti zinātniskos, vēsturisko un daudzos citos avotos. Taču tie lielākoties ir pasniegti fragmentāri un ne vienmēr savstarpēji sasaistīti.

Jautājuma būtība ir ietverta kopienas locekļu vēlmē un gatavībā tikt ar šo jautājumu skaidrībā un uzņemties savu atbildības daļu par savas tagadnes un nākotnes formēšanu. Taču tas ir diezgan sarežģīti. Vienkāršāk ir savas pilnvaras deleģēt varas struktūrām, politiskajām partijām vai reliģiskām konfesijām un uzlikt atbildību tām. Tas parasti arī tiek darīts. Rezultāti ir zināmi.

Šajā publikācijā konceptuālā veidā ir sniegts viens no noturīgas attīstības formēšanas iespējamajiem variantiem. Ir mēģināts analītiski aptvert apkārtējo pasauli, definēt tās attīstības izšķirošos faktorus un definēt cilvēka kā Pasaules-ēkas subjekta lomu. Materiāls ir sniegts maksimāli saspiestā veidā, tāpēc prasa uzmanīgu izskatīšanu (viena izlaista frāze var būt atbilde uz rodošos jautājumu), kā arī darbu ar papildus informācijas avotiem. Taču praktiskas realizācijas ziņā šis process prasa kolektīvu dalību un pašorganizēšanos.

Sakarā ar notikumu un ienākošās informācijas vērtējumu. Sociuma attīstības procesu kopumā es uzlūkoju kā daudzlīmeņu šaha spēli, kur augstākstāvošs līmenis dod programmu un nosacījumus zemākstāvošam, turklāt atstājot gribas brīvības izpausmes iespēju noteiktu parametru ietvaros. Un katrs izdara savu vērtējumu atkarībā no savām šo līmeņu aptveršanas iespējām, sākot ar elementārdaļiņām un beidzot ar Radītāja nodomiem.

Tagad pievērsīsimies jūsu čenelingiem. Planēta pāriet uz jaunu attīstības etapu, bet sociums ir ne gluži gatavs, tātad ir vajadzīgas paātrinātas programmas. Programmas tiek formētas augstākos līmeņos (kuriem arī ir tiesības kļūdīties) un ne vienmēr tiek saprastas no apakšējo puses. Turklāt ir jāņem vērā, ka katrā tumšā, pelēkā un gaišā būtībā ir klātesoša Dievišķā monāde, kuras gribas izpausmei ir jātiek nodrošinātai. Tas viss detalizēti ir izklāstīts jūsu čenelingos, turklāt vairākkārt dažādos rakursos. Jūsu informācija ir izklāstīta vienkāršā, saprotamā valodā un paredzēta plašai auditorijai. Es savu informāciju mēģinu adaptēt auditorijai, kura ir piederīga tiešai sociāli ekonomisko programmu formēšanai.

Kāds ir mūsu “sausais atlikums”? Civilizācija pāriet uz jauniem tehnoloģiskiem dzīvesveidiem, kuri neprasa lielus izejvielu tēriņus. Jautājums ir par sociuma gatavību bez konfliktiem risināt savas problēmas un formēt jauno realitāti. Lūk, mēs ar jums tad arī mēģinām gatavot sociumu savu iespēju robežās.

Sakarā ar augsti attīstītu valstu apvienošanos. Daudzas valstis ir sastrādājušas ļoti lielu pieredzi daudzu sociāli ekonomiski jautājumu risināšanā. Taču tiem ir lokāls raksturs. Apvienot visas iestrādes un radīt vienotu kopienu bez konfliktiem traucē vecās augstākstāvošā līmeņa programmas, kurām saskaņā ar gribas paušanas brīvības likumu ir jārealizē savi plāni. Atcerieties čenelinngu ar iekšējās zemes iedzīvotājiem un citus. Norit veco programmu paralēla pabeigšana un jaunu sastrādāšana. “Trīs tumsas dienas” ir atliktas, lai dotu iespēju plūstoši pabeigt Kali-jugas programmas.

Tas ir mans personiskais viedoklis, kurš nepretendē uz patiesību pēdējā instancē. To visu detalizētāk un argumentētāk es mēģinu izklāstīt savās publikācijās. Ar jūsu palīdzību.

Ar cieņu, Vladimirs.

Pievienots 24.12.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/nuzhni-uskorennie-programmi-razvitiya

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/22-raksti-2017/1301-dabas-un-sociala-globalizacija (Tulk. piezīme)