Валентина Талубьева - В клетках человека находится любовь

Valentīna Talubjeva - Cilvēka šūnās atrodas mīlestība

17 12 20

Autors Valentīna Talubjeva

 

VĒSTĪJUMS 2014.09.16.

 

Mani dārgie Audzinātāji, jūs esat ar mani?

 

Jā, vienmēr.

 

Kāds ir mans kontakta līmenis? - 98

Kāds ir uztveres līmenis? - 95

Korelācijas koeficients - 2,0

Adaptācijas līmenis? - 92

Jūs esat no dievišķajiem plāniem? -

 

Dodiet uzvedni, ko man vajag zināt par enerģijām, kuras ietvertas šūnās mūsos pašos? Kāpēc emocijas, kuras ir pilnīgi dabiskas, mēs slēpjam sevī, jo tas ir neskaisti, neētiski, netikumīgi, amorāli tās izteikt vārdu veidā un izpaust enerģiju veidā.

Pat psihologi tā uzskata, vadoties pēc sociuma nosacītībām, pat reliģijas pret emociju izpausmi attiecas kā pret kaislībām, kuras mēs neprotam savaldīt, kontrolēt utt. un tml.

 

Kas gan te nav tā? Kā man visu to saprast, apzināties? Es jūtu, ka ir kaut kādi zemūdens akmeņi, taču pat intuīcijas līmenī nevaru to izteikt.

 

Dārgā, tā arī ir. Intuīcija nevar vārdos izteikt to, ko tu jūti, bet mēs pacentīsimies no viengabalainuma augstuma, no Vienotības punkta, parādīt tev to, ko tu mēģini apzināties.

Kas ir emocijas tavā izpratnē?

 

Tās ir sajūtas, kuras mēs izsakām ar vārdiem, intonāciju, žestiem un pat rīcību. Bet sajūtas – tas ir mūsu domu, pirmkārt, neapzināto, rezultāts.

 

Nu ko, viss ir pareizi, bet ir viens BET. Emocijas – tās vēl ir arī emanācijas, tā ir enerģija, ar kuru jūs apmaināties ar apkārtējo pasauli.

 

Jā, piekrītu.

 

Tagad no enerģētiskā skatpunkta aplūkosim tādu jēdzienu kā emocijas.

 

Tā ir astrālā sfēra.

 

Jā, tas tā ir. Tā ir cieši saistīta ar mentālo plānu – ne tikai katra no jums kā personības, bet arī ar Zemes mentālo un astrālo plānu, jo viss ir Viens.

 

Jā.

 

Bet tagad saki, kad jūs apvaldāt emocijas, enerģiju apmaiņa notiek?

 

Nē.

 

Lūk, tieši tā. Bet pēc enerģijas saglabāšanās likuma tā nedrīkst un nevar būt pēc definīcijas. Tātad, ja ir tukšums, tad ir arī piepildītība. Kad jūs apvaldāt enerģiju, tad notiek disbalanss. Enerģija pārstāj plūst, tā sastāvas, sablīvējas un parādās jau sabiezinājumu veidā tur, kur to apvaldīja, tas ir, jūsos, jūsu organismā.

Un, ja jūs arī tālāk to apvaldāt, tas ir, kontrolējat, tā vēl vairāk sablīvējas un izpaužas disfunkcijas, bet pēc tam arī slimību veidā. Lūk, kāpēc hroniskas slimības pagaidām grūti padodas izārstēšanai ar jūsu tradicionālās medicīnas metodēm.

Viss notiek tāpēc, ka uzkrāšanās norit pakāpeniski, bet fiziskajā plānā it kā nemanāmi. Patiesībā viss ir izskaidrojams no enerģētiskā skatpunkta.

 

Tad iznāk, ka nevajag apvaldīt=kontrolēt emocijas?

Apvaldīt vajag nevis emocijas, bet to izpausmi negatīvu reakciju veidā. Viss notiek tāpēc, ka darbojas sociuma uzstādījumi. Jo mazi bērni taču ir dabiski, viņi sevi neapvalda un pauž savas emocijas tajā momentā, kurā viņiem gribas izpaust. Ja viņi grib smieties – tad smejas, bet ja bīstas – tad bīstas. Jautrība, prieks viņiem izraisa smieklus, smaidus. Raud, kad viņiem dara pāri. Kad rodas bailes, arī tās viņi izpauž baiļošanās, saspringuma vai pat darbību veidā.

Bet vai arī pieaugušie vienmēr ir dabiski kā bērni?

 

Nē, protams. Dabā viss ir dabisks, izņemot cilvēku. Cilvēks uzliek maskas, sejsegus, viņš izpauž sevi kā personību, nevis kā dabisku būtni, tādu, kādu viņu radīja Dievs. Un ko gan darīt?

 

Atbrīvoties, kļūt brīviem. Tas pirmkārt paredz enerģiju blīvu plūšanu, to apmaiņu ar apkārtējo pasauli. Kad cilvēks iemācīsies būt brīvs, pareizāk sakot, atcerēsies savu patību (есть-ность), tad enerģijas plūdīs brīvi. Rezultātā sāks darboties lauka pašregulācijas mehānisms. Bet līdz tam laikam, kamēr darbosies uzstādījumi-bloķējumi, ne par kādu dabisku apmaiņu nevar būt ne runas. Cilvēks atradīsies marionetes stāvoklī, ar kuras apziņu manipulē.

 

Bet mēs taču dzīvojam sabiedrībā? Un kā var būt no tās brīvs? Jo sabiedrībā taču eksistē uzvedības likumi un noteikumi?

 

Jūs gribat teikt, ka vajag noņem no sevis visas maskas un nedomāt par sabiedrības reakciju? Bet tas taču būs absurds, neadekvātums? Tādus cilvēkus viņu neadekvātuma dēļ izolē no sabiedrības, ievieto, piemēram, psihiatriskajā slimnīcā. Padomju laikos visus disidentus tādā veidā izolēja vai izsūtīja no valsts.

 

Jā, tas patiešām tā bija. Vārda brīvības un gribas izpausmes jūsu eksistences padomju periodā nebija. Tas bija totalitārisma laiks. Bet arī pašlaik jums brīvība ir tikai vārdos, ne darbos. Un psihotropie ieroči strādā nevainojami. Cilvēku indivīdus apstrādā visur, sākot no bērnudārza perioda, kaut gan viss sākas ģimenē.

 

Pamodušos cilvēku nevar apstrādāt. Un, ja sociuma uzstādījumi uz cilvēku nedarbosies no bērna vecuma, tad viņš pamodīsies daudz ātrāk, tas ir, atcerēsies savu patieso dievišķo dabu. Vēl jo vairāk, ja ģimene to veicinās. Ģimenē, kur ir pamodināti tēvs un māte, bērns arī ātri pamodīsies, atcerējies, kas viņš ir, un uz viņu neiedarbosies sociuma uzstādījumi. Lūk, kur visa būtība.

 

Bet kā tas viss attiecas uz emocijām?

 

Tiešā veidā. Iedomājies ģimeni, kur valda uzticēšanās, patiesums, godīgums, atklātība, mīlestība citam pret citu un pret visiem? Kā tādā ģimenē jutīsies bērni? Kā viņi uzvedīsies? Arī patiesi, godīgi, atklāti, jūtot, kā viņus mīl, kā par viņiem gādā, neatkarīgi no viņu rīcības. Un arī rīkosies viņi kā viņu vecāki, kuri viņiem kļūst pirmie skolotāji un piemērs dzīvē.

 

Tad bērni nebīsies, nedusmosies, neniķosies, neapvainosies, neraudās?

 

Kāpēc tā? Viss tas viņu dzīvē būs klātesošs. Svarīga taču ir apkārtējo reakcija uz šīm emocijām un rīcību. Un reakcija apskaidrotiem mīlošiem vecākiem būs dabiska, izrietoša no viņu dabas, kura pēc būtības ir dievišķa.

Slāviem, rusičiem, kad Krievzeme bija vēdiska, bērnu audzināšanas pamati bija dibināti nevis uz izdomātiem postulātiem un koncepcijām, kuri paverdzina un pakļauj cilvēka apziņu, bet uz zināšanām, kuras garu padara brīvu, bet dvēseli mīlošu. Cilvēki Dievu zināja (ведали) un no šīm pozīcijām dzīvoja. Viņu dzīve bija neatdalāma no Dieva viņu dvēselē. Viņi bija vienoti. Mīlestība apvienoja visu visapkārt.

Kamēr cilvēks neatbrīvosies no verdzības, kādā viņu tur sociuma egregors – šis monstrs, kurš ir aprijis simtiem tūkstošu, miljoniem dvēseļu – ne par kādu brīvību un mīlestību nevar būt ne runas.

 

Tad ko gan darīt ar emocijām, kuras atrodas būrī?

 

Būrī atrodas mīlestība. Lūk, kas ar jums notiek. Kamēr mīlestība nebūs atbrīvota, cilvēces visas izpausmes balstīties nevis uz Mīlestību, bet uz viņas ilūziju. Un tie tad arī ir sociuma uzstādījumi, kuri ne vienu vien tūkstošgažu simtu tika sakņotas cilvēces apziņā.

Pašlaik cilvēku būtnes uz Zemes pamostas arvien vairāk. To vecina arī enerģijas, kuras ienāk uz planētas arvien lielākos apjomos, ne tik daudz masas ziņā, cik pēc intensitātes. Tāpēc ir ļoti svarīgi cilvēces pamodinātajai daļai, lai arī ne tik lielai skaitliski, bet nozīmīgai mijiedarbības ar šīm enerģētiskajām substancēm nozīmē, pareizi sadalīt savus spēkus un iespējas, lai pēc iespējas lielāks skaits aizmigušo dvēseļu nāktu ārā no šī miegainā pasaules iluzorās uztveres stāvokļa, un pamodušās galīgi, papildinātu gaismas nesēju rindas, atcerējušās savu patieso dabu, tādā veidā sniedzot palīdzību augsti organizētu apzinošos būtņu visas visuma kopienas evolucionārai virzībai.

Mēs godājam jūsu ārkārtīgās pūles, jūsu ievirzi, jūsu nevainojamību, neskatoties uz visām grūtībām, kuras jūs pārvarat šajā ceļā - augšupkāpšanā garā, kad nepieciešams pārspēt pašiem sevi, lai atcerētos savu meistarību. Un jūs to darāt, un rezultāti runā paši par sevi.

Mīliet sevi, mūsu dārgie, neaizmirstot savu kalpošanu un misiju, ar kuru jūs atnācāt uz šo planētu. Un Zeme jums atbildēs ar tādu pašu mīlestību un rūpēm par jūsu labklājību, radot labvēlīgas iespējas jūsu dzīvošanai apzinātas augšupcelšanās jaunajos apstākļos.

 

Tavi Audzinātāji no Gaismas Hierarhijas Konfederācijas un viņas Galaktiskās Padomes uzdevumā.

 

 

P.S. Man radās vēlēšanās nedaudz papildināt Valentīnas čenelingu no sevis. Pāriešana Kristus Apziņā tieši arī ir atbrīvošanās no negatīvām emocijām. Tās nav jānospiež, tāpēc ka tās kļūs par cēloni psihomātiskām slimībām un neirozei. Taču notiek burvīga atbrīvošanās no negatīva, un tas ar katru dienu arvien mazāk ir klātesošs mūsu dzīvē, kad mēs esam savu emociju attīrīšanas un atsekošanas ceļā.

Mūsu ceļu pavada kvantu lēcieni, kuri kolapsē astrālā ķermeņa pašu apakšējo, tumšo jutīgo reģistru. Šis reģistrs ir ne tikai apakšējo enerģiju avots, bet arī uzkrājējs.

Kāpjot pa Jēkaba Kāpnēm, mēs pārejam no pakāpiena uz pakāpienu, paceļoties vibrāciju ziņā, un tas tad arī ir augšupcelšanās ceļš. Uz augstākiem pakāpieniem mums vienkārši nerodas zemas jūtas vai praktiski nerodas, kļūstot nevajadzīgas, tāpēc ka situācijas dzīvē kļūst mazāk traumatiskas. Mēs it kā patiešām pārejam citā dzīvē, citā tās slānī, gaišākā un mierīgākā.

Tādi lēcieni notiek iesvētījumu laikā, kurus mums sniedz personīgie Audzinātāji un Skolotāji samērā ar gaismas uzkrājumu šūnās. Ja mēs paraudzīsimies uz pašu terminu – “apgaismošanās ceļš”, tad ir skaidrs, ka gaismas un mīlestības sastrādāšana notiek kā ceļš, ne uzreiz, bet samērā ar arvien augstāku vibrāciju pieņemšanu un šūnu attīrīšanu.

Tāpēc mēs aicinām nekrāt sevī negatīvu, bet tīrīt un vākt prom no sevis. Mums ir pietiekami tādu prakšu Augšupcelšanās Skolā.

Tīrot savu astrālo ķermeni, mēs tīrām arī planētas astrālo ķermeni savai daļai, jo mēs patiešām esam Viens. Mēs gribam kopā ar planētu pāriet uz gaišo astrālo plānu, nevis uz pelēko, tāpēc mums ir tik svarīgi būt tīriem un palīdzēt attīrīties citiem.

Natālija Koteļņikova

 

Pievienots 20.12.2017

http://www.sanatkumara.ru/stati-2017/v-kletkach-cheloveka-nachoditsya-liubov

Tulkoja Jānis Oppe