Александр Кузьмичев – Реальные сроки, за которые вы можете/сможете измениться

Aleksandrs Kuzmičevs - Reālie termiņi, kuru laikā jūs varat/varēsiet izmainīties

Preambulas vietā būs gadījums no dzīves. Reiz atbrauca mūsdienu vācu psihoterapijas spīdeklis uz meistarklasi Maskavā (pārstāstu pēc Kološinas T.J. (Колошина Т.Ю.) vārdiem). Un viņam uzdeva jautājumu:

- Īstermiņa psihoterapija – cik sesiju tas ir?

Spīdeklis atbildēja: 12-15.

- bet ātrāk var?

Spīdeklis saspringa un uzmanīgi atbildēja: nu, var pamēģināt 10 sesijās.

- bet vēl ātrāk?

Spīdeklis saspringa stipri, stipri, pat kaut kā apjuka, bet izspieda no sevis: iespējams, ka kaut kas izdosies 8 sesijās.

Un te no pēdējām rindām atnāca jautājums: bet vienā sesijā nevarēsiet!?

Ziniet, Rietumos varbūt tāda pieeja arī nav pārāk reāla, toties pie mums valstī, ar mūsu mentalitāti – tā praktiski ir norma. Tas nav ne labi, ne slikti. Tās ir reālijas. Un tāpēc ir jēga aizdomāties. Vadoties pēc praktiskiem novērojumiem. Un tā, sākam.

Ko var dot viena sesija pie psihoterapeita?

Varianti ir sekojoši. Jūs pastāstiet par sevi, jūs uzklausīs. Ar jums noslēgs psihoterapijas kontraktu. Veiks kaut kādu diagnostiku. Var piedāvāt arī izteikt diagnozi. Var painformēt par to, lai būtu priekšstats par to, kas ar jums ir. Reti, bet iedos kādu uzdevumu. Bieži viss beidzas ar to, ka jums galvā parādās mērķis tam, ko jūs gribat sasniegt. Jeb jūs vienkārši klausīsies, un ar jums runās un būvēs (savā psihoterapeitiskajā galvā) pieļāvumus, par kuriem jūs uzzināsiet daudz vēlāk. Vai tas ir daudz, vai maz? Te katrs izlemj sev pats.

Jautrāk lieta norit ģimenes konsultācijā. Tur abu partneru klātbūtne formātā, kad tiek apspriestas problēmas ar trešo cilvēku, jau mudina uz atklātību, situācijas risinājuma variantu meklējumiem. Jautājums “ko tad mums darīt” būs pastāvīgi. Iespējams, ka vienas reizes laikā jūs pat iegūsiet kaut kādu atbildi. Iespējams, tā būs pietiekami praktiska, lai to varētu iesakņot kaut kādas darbības veidā ģimenes dzīvē. Bieži partneru priekšā parādās virziens, kurp ir vērts iet. Un vēl skaidrāk rēgojas sekas, neko nedarot.

Un ja sesiju būs no 2 līdz 5?

Vispār vairāku sesiju laikā cilvēku var atbrīvot no baiļu neirozes simptomiem (nejaukt ar pašu neirozi). Piemēram, no paniskiem uzbrukumiem vai trauksmes lēkmēm. Var sasniegt izteiktu atvieglojumu psihomātikas gadījumā. Parādīt dažas pamata iemaņas sociofobijas gadījumā. Palīdzēt pārciest aso periodu, kad ir zaudēts tuvs cilvēks. Var palīdzēt sasniegt izteiktu emocionālu izlādi. Apmācīt relaksācijas, autotreniņa paņēmienos. Ģimenes terapijas ietvaros var salikt pa plauktiņiem praktiski jebkuru situāciju (nav teikts, ka tā jau aizies, bet tas vienmēr ir cits jautājums). Var veikt visu nepieciešamo diagnostiku un izskaidrot to klientam.

Mēdz būt arī tā, ka klients terapijā aizkavējas 6-12 sesijas.

Šādā termiņā ir pilnīgi reāli sasniegt izmaiņas praktiski ar visām neirozēm (ja nu vienīgi izņemot somatoformus traucējumus). Var pabeigt darbu ar bēdām. Sasniegt manāmas izmaiņas depresīvu traucējumu terapijā. Jau ir skaidri redzamas izmaiņas kaitīgu ieradumu gadījumā. Praktiski jebkuras ģimenes problēmas jau ir atrisinātas, un ir noregulēts mehānisms, kā tās mainīsies, ņemot vērā partneru izmainījušos uzvedību. Tādā termiņā parādās skaidri redzamas izmaiņas pašvērtējuma līmenī.

4-6 mēneši pie psihoterapeita.

Tas ir tas termiņš, kad jau var runāt par neirožu, depresiju korekciju, stāvokļa izmaiņu traumās cietušajiem (vardarbības traumas), barošanās uzvedības traucējumu, nikotīna atkarības korekciju, jaunu uzvedības pret apkārtējiem modeļu uzbūvēšanu, par panākumiem, adaptējot cilvēku ar personības traucējumiem.

Ilgāk par gadu terapijā.

Šī termiņa beigās jau ir redzamas skaidras izmaiņas uzvedībā cilvēkiem, kuri cieš no atkarības (tajā skaitā – narkomāniem un alkoholiķiem). Mainās daudzas psiholoģiskas aizsardzības, notiekošā uztveres varianti. Mainās emocionālās reakcijas uz tipiskiem kairinātājiem. Cilvēks iemācās izmantot savus resursus un iespējas.

Vairāk par 1,5 gadiem terapijā. Arī kas tāds mēdz būt.

Lūk, sākot ar šo termiņu, var runāt par noturīgu jaunu neironu saišu formēšanos. Tas nozīmē ilgtermiņa izmaiņas cilvēka uzvedībā.

Bet tagad jautājums. Pareizāk sakot, jautājumi.

Vai visi psihologi un psihoterapeiti piekritīs rakstā norādītajiem termiņiem? Es domāju – ja nu tikai punktam no “1,5 gadiem” – jo tas taču ir pierādīts fizioloģiski. Bet visas pārējās pozīcijas – te, cik speciālistu, tik arī viedokļu. Starp citu, varat droši izteikties komentāros. Tas būs derīgi visiem.

Vai visi klienti ir gatavi tādiem terapijas termiņiem? Mūsu valsts reālijās, kur veselības apdrošināšanas jēdziens ir ne vairāk kā fikcija. Kur apdrošinājums neapmaksā 52 psihoterapijas stundas gadā. Kur psihologs un psihoterapeits tiek uztverti drīzāk kā konsultanti. Tas ir, pakonsultējies – un tālāk jau rūpējies par sevi pats... Drīzāk nē, nekā jā. Kaut gan, ja jūs esat psihologa un psihoterapeita klienti un jums ir savs viedoklis šajā sakarā – laipni lūgti. Dalieties tajos komentāros.

P.S. Salīdzināsim psihoterapiju un televizoru pārdošanu. Precīzāk sakot, nesalīdzināsim, bet postulēsim. Cik gan labi ir pārdot televizorus! Izvēle uz tehnisko raksturlielumu pamata. Piegāde 2 dienu laikā. Preci var atgriezt. Garantija 3 gadi. Attēls ir maksimāli skaidrs. Lieto uz veselību. Lūk, kāpēc psihiska cilvēkam ir sarežģītāka nekā televizors?

P.P.S. Un kā jūs domājat, cik cilvēkam vajag laika izteiktām izmaiņām savā dzīvē?

Būšu jums pateicīgs par izteiktu šīs publikācijas aprobēšanu formā “pateikt paldies” – mazliet zemāk. Tāpat būtu interesanti dzirdēt konstruktīvu atgriezenisko saiti komentāros.

 

Pievienots 07.11.2017

http://www.b17.ru/article/sroki_izmenenij/

Tulkots ar autora atļauju

Tulkoja Jānis Oppe