У кого есть дети - непременно прочтите!

Kam ir bērni – noteikti izlasiet!

Atsūtīja Gaļina Jasnosekirska (Ovčarova) (Галина Ясносекирская (Овчарова)

 

Nastja Nikulšina (Настя Никульшина) ir palaidusi pie sevis emuāru ar ļoti derīgu tekstu no vecāku sapulces. Kad mana meita sāks iet skolā, es noteikti gribētu uzaicināt “Liza Alert” pārstāvjus, la viņi novadītu viņas klasē, bet labāk visai sākumskolai tādu pašu sapulci.

Var, cik vēlies, runāt, ka sak’, “sadomā šausmenes, un tas viss ir muļķības, un jūs vienkārši esat slimi vecāki”, bet es laikam labāk būšu slims vecāks.

“Noderīgais no vecāku sapulces, kuru organizēja meklētāju vienība “Liza Alert”:

1. Ja jūs ar bērnu ejat uz masu kultūras pasākumu, kur paredzami cilvēku pūļi, nofotografējiet jūsu bērnu pilnā augumā pirms ieejas pasākumā. Vecāki, kuri pazaudējuši bērnu, dažreiz zaudē saprāta un apziņas paliekas, nevar normāli pateikt, kā bērns bija ģērbies, kādā kleitiņā un kādā cepurītē. Daudz vienkāršāk viņu būs meklēt, rādot fotogrāfiju: jūs, lūk, šo bērnu neredzējāt? Ja bērns neatradīsies tuvāko 2-3 stundu laikā, tad tieši tā būs pati svaigākā fotogrāfija, ar kuras palīdzību rakstīšu orientējumus, ar kuriem strādās cilvēki.

2. Ja jūs zināt, ka bērnam no skolas līdz mājām, no repetitora līdz sporta sekcijai, no jums līdz vecmāmiņai ir jāiet 30 minūtes, pēc 60 minūtēm, ja viņš nav uzradies, var sākt meklēt. Vajag sākt rakstīt un zvanīt absolūti visiem: bijušajiem vīriem, vecmāmiņām un vectētiņiem, klasesbiedru vecākiem, klasesbiedriem. Nav jādomā, kas tas ir neērti. Neērti būs, ja viņš nekad vairs neatradīsies. Uz ausīm tiek nolikti absolūti visi. Jā, neaizmirstiet pēc tam visiem pazvanīt un katru nomierināt, un pateikties par bažām. Kādēļ tas tiek darīts: jūs nekad nezināt, kas varēja notikt, piemēram, bērns varēja no kaut kā izbīties, varēja bēgt prom no kāda un, izrādījies viņam nosacīti pazīstamā rajonā, varēja iet uz viņam daudzmaz zināmu adresi. Ieskriet vārtrūmē pie sākumklašu skolotājas, jūsu draugiem, pie kuriem jūs viesojāties šajās dienās...

3. Zvans uz 112 – tas jau ir iesniegums par pazušanu, kurš ir pieņemts un nofiksēts. Stāsti par trīs dienām ir mīts, meli un policijas nevēlēšanās strādāt. Tāds lēmums, akts, likums nepastāv.

4. Ir svarīgi bērnu pieradināt zvanīt jums, izejot uz kaut kurieni un aizejot līdz turienei. Un pieradināt pie tā vajag, rādot piemēru. Māmiņa un tētis bērna acu priekšā zvana viens otram, pavēsta, ka ir iznākuši no darba: “būšu pēc stundas”. Var bērna uzmanību akcentēt uz to, parādīt viņam, ka mēs nekontrolējam, bet vienkārši bažījamies viens par otru. Tāpēc ka, ja viņš neredz, kā pieaugušie to dara, viņš var izlemt, ka mazgadīguma dēļ viņu vienkārši kontrolē, ierobežo, neuzticas.

5. Gan pusaudžiem, gan veciem radiniekiem ir noderīgi uzstādīt telefonā virkni programmu. Tās var būt: “Mani draugi” (iPhone), “Mana ģimene” (Android). Taču visas šīs programmas prasa, lai telefons būtu pieslēgts internetam. Tad vajag pieslēgt pakalpojumu no mobilā operatora. Kādēļ? Pēc jūsu pieprasījuma pa telefonu (pat ar asarām un histēriju) neviens operators neizpaudīs jums jūsu bērna telefona koordinātes. Viņam nav tiesību. Ja telefons ir piereģistrēts uz jūsu vārda, tad operatora ofisā jums izsniegs pēdējo zvanu izdruku. Taču telefona koordinātes operators izpaudīs pēc tiesas lēmuma, tas ir, pēc 2-3 dienām. Atceramies – ja telefona baterija ir nosēdusies, tad šis pakalpojums nestrādā. Tieši tāpēc ir svarīgi sākt bērnu meklēt pēc iespējas ātrāk.

6. Mācām bērniem teikt “nē”, mācām bērniem neklausīties nepazīstamus pieaugušos. Mēs bieži pieradinām bērnus klausīt māmiņu, tēti, aukli, vecmāmiņu, audzinātāju Mariju, dārziņa apsargu, reģistratori, nestrīdēties ar visiem šiem cilvēkiem, būt pieklājīgiem. Rezultātā mēs dabūjam bērnus, kuri aiziet līdzi nepazīstamiem pieaugušiem. “Liza Alert” veica eksperimentu: no 50 bērniem, pie kuriem pienāca nepazīstami pieaugušie, neaizgāja tikai 1 (viens) bērns. Panākam, lai bērns apjauš sekojošu domu: normāli, adekvāti pieaugušie nelūdz bērniem palīdzību, nelūdz neko aiznest, pasargāt, atrast mašīnas bagāžniekā. Protams, var palīdzēt vecmāmiņai ar spieķi aiznest smagu somu līdz ieejas durvīm. Taču pie ieejas durvīm gan somu, gan vecmāmiņu vajag atstāt un pateikt burvju vārdus: “man tālāk māmiņa neļauj iet.” Tālāk viņai noteikti palīdzēs kaimiņi, radinieki, vēls kāds.

7. Pat ja jūsu bērns iet pa ceļu un ir saticis jūsu draugu, kurš piedāvā aizvest viņu līdz mājām, kā tēvreize, jūsu bērnam šajā mirklī ir jums jāpazvana un jāsaka: “tēvocis Miša man gadījās pa ceļam, un piedāvā mani aizvest līdz mājām.” Jūs šajā brīdī zvanāt tēvocim Mišam un pārliecināties, ka bērns ir ar viņu.

8. Ja jūsu bērns vai vecs radinieks zvana jums un saka: “satiecies ar mani, lūdzu”, lūdzu, piecelieties no dīvāna un izdariet to. Ļoti reti cilvēki lūdz satikties ar viņiem, tāpēc ka untums. Iespējams, bērns nevar pateikt, ka kāds tēvocis vērīgi skatās uz viņu, tāpēc ka šis cilvēks ir blakus. Ja jūs pateiksiet: “nu ko tu, tu taču jau esi pieaudzis”, un pēc tam kaut kas notiks, jūs sev to nepiedosiet. Neesiet slinki.

9. Iemāciet bērnam kliegt. Ļoti daudzi, gan bērni, gan pieaugušie kliegt neprot. Brauciet uz parku, uz mežu un sāciet tur. Parādiet viņam piemēru. Pēc tam pamēģiniet pilsētā, kaut vai Sarkanajā laukumā.

10. Sociālie tīkli: nekādā gadījumā nedrīkst aizliegt bērniem izmantot sociālos tīklus. Atļaujiet viņam vadīt savu lappusīti – tā jūsu acu priekšā būs informācija par to, par ko viņš interesējas, kādu mūziku klausās, ar ko draudzējas. Reizi mēnesī pārskatiet viņa draugu sarakstu, jūs ir jādara piesardzīgus, ja tur ir pieauguši cilvēki un tas nav pasniedzējs. Aizliedziet viņam – un kritiskā situācijā jūs atradīsiet astoņas viltus lappuses ar svešām fotogrāfijām un nepareizi uzrādītu vecumu. (Vecāku sapulcē, visu, par ko es rakstu, pavadīja šausmīgi piemēri no dzīves, tur stāstīja par tēvu, kurš bargi sitis dūri galdā, zvērējis, ka ir aizliedzis meitai visus soc. tīklus, bet šīs pašas viltus lappuses ir atradis tikai tad, kad viņa jau trīs dienas bija meklēta.) Jūs varat aizliegt visu, ko vēlies, tikai šīs lappuses vienalga būs, vienkārši jūs par tām nezināsiet.

11. Pornogrāfija ir pats nevainīgākais, ko var atrast Internetā. Bet vēl var atrast informāciju par pašnāvībām, narkotikām, sastapt bīstamus blēžus, ļaundarus, uzrauties uz kiberhuligānismu (cyberbullying). Jā, “Liza Alert” darbinieki apstiprināja, ka ir fiksēts zināms skaits upuru no visām šīm pa tīmekli klīstošajām “Vaļu mājām” (“Синий кит”) un “Klusajām mājām” (“Тихий дом”). Bērnu vada ziņkāre, tas ir loģiski. Ja jau es, tantiņa 35 gados, nekavējoties līdu iekšā pa šiem atslēgas vārdiem, līdz pirms mēneša man sāka no tiem kļūt raiba lenta.

12. Kā dzīvē, tā arī tīmeklī ir svarīgi, lai bērns saprastu, ka viņš nevienam neko nav parādā. Ir ļoti svarīgi šo domu iedvest bērna galvā. Ja nepazīstami cilvēki kaut ko lūdz, vienmēr jautā sev: un kādēļ man tas jādara? Kādēļ man jāsūta jums mana fotogrāfija un jāsaka savs telefona numurs, kādēļ jāceļas augšā 4:20 un tā tālāk.

13. Pavadiet dažas stundas kopā ar bērnu pie datora, parādiet ar personīgu piemēru, ko tīmeklī dara ar pēkšņi uzlecošiem logiem ar nepiedienīgiem attēliem, reklāmu un visu to, kas mums liekas acīmredzams, bet viņam kas jauns.

14. Ja bērns tomēr ir atradies, lūdzu, nav jākliedz uz viņu. Mierīgi izskaidrojam, ka mēs uztraucāmies. Izskaidrojam, kāpēc tas, kas notika, bija bīstami. Atcerieties Brālīša vecākus no multenes par Karlsonu: zēnu no jumta cēla nost ugunsdzēsēju komanda, bet, kad vecāki viņu sagaidīja, viņi apkampa viņu un teica: “brālīt, mēs ļoti uztraucāmies.”

Atsevišķi daži vārdi par dabu, ņemot vērā ka manu draugu vidū ir apmēram 90% cilvēku, kuri bērnus ņem uz mežu, un katru vasaru ne reizi vien mēdzam būt mežā.

- Ja tu esi apmaldījies mežā, nekavējoties apstājies un pārtrauc kustību. Iespējams, ka tu jau kādu laiku ej ne tajā virzienā. Sākumā zvanām uz 112, pēc tam māmiņai. Bet māmiņā nesēdina bateriju bērna telefonā, atstājot to bērna saziņai ar glābējiem.

- Ja jūs redzat helikopteru vai dzirdat sirēnu, nedrīkst skriet skaņas virzienā. Pirmkārt, mežā skaņas virziens stipri izkropļojas, otrkārt, tas tiek darīts, lai jūs lokalizētu – tūlīt glābšanas dienesti sazināsies ar jums pa telefonu un pajautās, vai jūs dzirdat skaņas.

- Atkārtojam bērnam: pa ledu staigāt ir bīstami, izglābties patstāvīgi un ar draugu palīdzību ir gandrīz neiespējami.

- 8 no 10 bērniem, kuri apmaldījušies mežā, slīkst. Atkārtojam bērnam: ja tu esi apmaldījies mežā, nevajag tuvoties upei, pat lai nomazgātos, izmazgātu brūci, padzertos.

- Nelaidiet bērnus uz mežu ar pusmūža cilvēkiem, bērns nespēs viņiem palīdzēt, pats apmaldīsies, būs tikai sliktāk. Vienmēr ņemam sev līdzi ūdeni, lai izmazgātu brūci, padzertos.

- Pārtrauciet sevi un bērnus tērp maskēšanās tērpos. Bērna apģērbam ir jābūt spilgtam. Meklēt mežā bērnu sarkanā jaciņā un oranžās biksītēs ir daudz vienkāršāk, nekā ļoti viltīgi nomaskētu.

- Ļoti daudzi apmaldījušies bērni saka: es nedomāju, ka māmiņa vispār mani meklēs, vai tad māmiņa nezina, kā mani meklēt un ko darīt. Ejot uz mežu, izstāstiet bērnam, ka, lai kas nenotiktu, viņu meklēs, un māmiņa zina, ko darīt. No kurienes rodas tādas domas, nav visai saprotams, bet man ir aizdomas, ka no pasakām, kurās vecāki regulāri ved bērnus vilkiem uz apēšanu.

Vietnē ir telefons, pa kuru var pazvanīt un vienoties par lekciju mūsu bērniem klasē. (Liza Alert darbojas tikai Krievijā – tulk. piezīme.) Es negaidīti priekš sevis uzzināju, ka dakterei Lizai (доктор Лиза) nav sakara ar “Liza Alert” nosaukumu.

Vienība ir nosaukta par godu meitenei Lizai Fomkinai (Лиза Фомкина), kuru diemžēl tā arī neatrada. Taču kopš tā laika pazudušus bērnus un pieaugušos meklē speciālisti, glābēji, brīvprātīgie, psihologi.

Meklē 3-gadīgus bērnus, nozagtus pāri bērnudārza sētai. Meklē pusaudžus, aizbēgušus uz Krimu ar onkuli, kurš pierunājis viņus uz to internetā. Meklē bērnus, kuri nobijušies iet uz mājām, tāpēc ka nolamās, un sēž aiz garāžām. Palīdziet sev paši! Nedodiet “Liza Alert” vienībai darbu. Arī bez tā ir 10 pieteikumu dienā. Un 5 no tiem – bērni.”

Tatjana Safronova (Татьяна Сафронова)

PALĪDZĒSIM KĀ VISA PASAULE, CIK DAUDZ MĒS INTERNETĀ VARAM.

JA NAV GRŪTI – TAD PADALIETIES TĒMĀ AR CITIEM!

 

VISU LABU!!!

VISU JUMS TO LABĀKO!!!

MIERU JŪSU MĀJĀM!!!

Ar cieņu un mīlestību GAĻINA

 

Avots: nenosakāms, iespējams, aptuveni 2013. gads

 

Izsūtīts 10.12.2017

Sanata Kumaras vietnes vēstkopa

Izsūta Natālija Koteļņikova

e-pasts This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe