Валентина Миронова - Многомерная беседа с телом – или Божественное Моделирование

Valentīna Mironova - Daudzdimensionālā saruna ar ķermeni – jeb Dievišķā Modelēšana

PĒC MASKAVAS SEMINĀRA MATERIĀLIEM. 2016. GADA DECEMBRIS

 

Raksta autores speciāla “atruna” lasītājiem. Semināra praktiskās daļas apraksta nav. Tāpēc ka toreiz tika radīta spontāna improvizācija, izpausta jūtās (telepātija starp dalībniekiem-cilvēkiem un Augstāko Plānu dalībniekiem), un vārdos to visu principā izteikt nevar. Taču, ņemot vērā punktu “šeit un tagad”, jūs vienmēr varat domās ieiet šajā eksperimentā, ja, protams, jums un jūsu Augstākajam “Es” to vajag.

 

Mēs visu darām kopā ar Augstāko Smalko Plānu, bez tā nekādi. Tie ir jūsu Augstākie “Es”, jūsu Sargeņģeļi, jūsu Audzinātāji, jūsu Dvēseles. Viss un visi, ko jūs pazīstat, visi viņi šeit ir. Bez tā mēs vienkārši nebūtu tikušies.

Mūsu tikšanās šodien ir plānota divās daļās – teorija un prakse: “gudrā” daļa par zinātnes atklājumiem un tieša jūsu sazināšanās ar jūsu Augstākajiem “Es”. Un būs NE meditācija, mēs izpaudīsim ko jaunu, vajadzīgu katram. Tā nav gatava darbība jums. Mēs šo jauno darīsim kopīgiem pūliņiem. Mēs – VISI.

Tātad pats eksperiments. Tas attiecās uz pelīšu apetītes pētījumu tēmu. Un pats apetītes, barošanās mehānisms. Zinātnieki ir visai skrupulozi ļaudis. Un galu galā viņi atklāja kādu centru pelīšu galvā, kurš atbild par bada rašanās mehānismu. Un iznāca tā, ka pelītes pašas varēja regulēt šo mehānismu. Ja viņas gribēja ēst, viņas pildīja vienu darbību, ja viņas negribēja ēst, viņas pildīja otru darbību.

Iznāca tā, ka viņu mazais ķermenītis priecājās, ka viņš var izvēlēties – vai viņam ēst vai neēst. Viņu galvas smadzenēm pārstāja uzspiest signālus, ka ķermenis grib ēst, kad viņš to negrib. Un paši zinātnieki galu galā atzinās, ka viņi rokās tur dārgumu. Tā izrādījās atslēga vispār visam, mūsu civilizācijai. Tieši tādēļ tika izdarīts šis eksperiments.

Un kas tālāk? Tās ir pelītes, bet Cilvēks?

Bet tālāk bija, lūk, kas.

Kad atklājuma materiāls nonāca pie manis, es to uzmanīgi izpētīju un aizdomājos: “Bet ja nu šo pieredzi pielietot sev?” Pašai uz sevis pamēģināt! Aizdomājos: “Bet kā to izdarīt?” Pieprasīju informāciju, saņēmu atbildi: “Sāc pasakoties (сказочничать).” Labi, lai sākumā būtu bezprātīga doma. Tātad…

Mēs visi dzīvojam Vienotajā Apziņas Laukā. Noosfēra, Vernadska lauks, Saprāta lauks, domas lauks… Viņš vienkārši ir. Viņu arī zinātnieki atklāja, paši kvēlākie skeptiķi atzina, ka tas eksistē. Un ko tas nozīmē? Ka vienas saprātīgas būtnes pieredze kļūst par visu ieguvumu.

Tālāk. Tātad pelīšu pieredze jau ir ierakstīta šajā Vienotajā Apziņas Laukā. Ar visām niansēm, ar visiem regulējumiem, pārslēgumiem. Pelītes nezināja mehānismu, arī mums zināt nevajag. Lai zinātnieki raksta, tie, kuri uz Nobela prēmiju iziet, nu, viņiem arī spalva rokā. Bet mums ir vajadzīgs praktisks rezultāts un tagad.

Visu zināšanu vienotā būtība – tās pašas par sevi ir neitrālas, sākotnēji nekādas. Bet ja tās ir ietērptas beznosacījuma Mīlestībā vai, vismaz, neitralitātē, tas tās sāk dievišķajā plānā spēlēt pilnīgi negaidīti, izpaužot pašas labākās savas iezīmes un īpašības. Arī tas bija ļoti patīkami.

Kāda starpība, kādā formā ir iemiesojies gars. Kaut augā, kaut sliekā, akmenī… mēs taču visi esam vienoti šajā plānā. Ja paskatīsieties reiz dziļumā, kaut vai intereses dēļ, jūs tur ieraudzīsiet to pašu gaismu, no kuras mēs visi sastāvam. Domas un jūtas ir mūsu laika galvenie instrumenti.

Tāpēc šodienas tikšanās ir ne tik daudz pieredzes nodošana, kaut gan jūs to arī sajutīsiet un jutīsiet. Tas ir blīvs un spēcīgs treniņš savu pašu nodomu un sajušanu atstrādāšanā reālā laikā.

Jūs dzirdēsiet daudz dažādas informācijas. Kaut ko jūs zināsiet, kaut ko jūs izdzirdēsiet pirmoreiz. Un, lai nofiksētu savu domu uz kaut ko, kas jums patika un ar siltumu atsaucās – uzreiz piebildīšu, ka, ja, klausoties kaut ko no šiem vārdiem, iekšienē kļūs silti, tātad šī informācija jums ir vajadzīga.

Šis siltums rodas, kad jūs savienojaties ar savu Augstāko “Es”. Jūs atnācāt šurp, jau savienojušies ar Viņu, iespējams, to neapzinoties, bet atnācāt taču! Citādi jūsu te nebūtu. Tātad jūs jau apriori esat atvērti. Un šeit mēs ar jums dzemdinām jaunu domu, jūtu plūsmu. Tas ir ārpuslaika ātrums.

Tēma nosacīti ir nosaukta: “Saruna ar ķermeni”. Daudzi ir jautājuši: “Tu runāsi par ēdienu? Bar barošanos?” Nē. Pat ne par diētām, lai gan tas tieši attiecas uz mums. Tā ir ķermeņa modelēšana. Taču šī “ķermeņa modelēšanas” intriga ir vajadzīga nevis pati par sevi, bet tādēļ, lai jūs vēl dziļāk savienotos ar saviem Augstākajiem “Es”. Lai vēl dziļāk atvērtos savai pašu Dvēselei, bet Viņa – Jums. Lai katra jūsu šūniņa apaugļotos ar beznosacījuma Mīlestību. Lai jūs no šejienes izietu ar iedegtām šūnām, iedegtām acīm un iedegtām Sirdīm. Tagad jums kļuva skaidrs, kurp jūs atveda Augstākie?

 

Šajā brīdī “nejauši” saplīst viens no gaisa baloniņiem, ar kuriem bija izrotāta zāle – kā apstiprinājums tam, ka patiešām nāk Dievišķās Improvizācijas plūsma.

 

Tātad iznāk, ka jums ir atvērta pieeja evolūcijas ļoti senai programmai. Lieta tāda, ka mūsu civilizācija turas uz “diviem ziloņiem”. Miegu un Ēdienu. Bez tā mēs ar jums… un šeit sēž tikai senas dvēseles, un tie, kas lasīs, arī ir ļoti seni, tie, kuri dibināja šo pasauli, vienkārši to ir aizmirsuši. Bet reiz atcerēsieties. Un mēs ar jums reiz izdomājām Miegu un Ēdienu, lai fiziskais ķermenis spētu šeit būt.

Un vēl vairāk, mēs speciāli izstrādājām stresa sistēmu. Bez tās mēs nevarētu šeit noenkuroties un nonākt līdz šodienai.

Jautājums no zāles: “Bez stresa?”

Jā, tas ir ļoti spēcīgs mehānisms, starp citu. Un Dievišķs no sākuma līdz galam. Ja jūs vārdu “stress” izlasīsiet otrādi, dabūsiet “sserts” – Sirds. Vēl viens Mīlestības aspekts. Paradokss, bet ko darīt? Un skatieties, no ēdiena pašlaik mēģina atteikties daudzi. Tas nav ne slikti, ne labi. Es pašlaik nesākšu pieskarties ne morālajām, ne ētiskajām pusēm. Jūs paši to visu zināt.

Būtība patlaban nav pat tajā. Bet, tā vai citādi, sākas skrējiens pa apli, un faktiski tiek piebarots mākslīga stresa stāvoklis. Atkal ne slikti, ne labi. Nekādas emocijas šajā sakarā netaisīsim. Vienkārši pētām priekšmetu.

Pirmatklājēji nes informācija. Skatieties: prān-Ēdāji, saul-Ēdāji, svaig-Ēdāji… Ēdiens vienalga ir klātesošs. Veģetārisms arī ēd. Kā negrozi, barošanās nekur nepazūd. Un kāda tad pa lielam starpība, ka vajag ēst?

Vēl vairāk, te droši vien ir tie, kas ir eksperimentējuši ar diētām, un es arī esmu atzīmējusies šajā laukā, citādi, kā runāt par to, ko nezini? Ilgi svars pēc tam neturas, pat, ja turas, sāk bojāties raksturs. Protams, ir izņēmumi. Dietologi to zina (par izņēmumiem un raksturu). Ir daudz institūtu, un arī tā ir mūsu civilizācijas daļa. Atkal taču, ēdiena pagatavošana prasa noteiktu laiku (bieža sieviešu attaisnošanās). Ļoti daudz šeit ir “zemūdens akmeņu”.

Barības sagremošanai milzīgi daudz enerģijas tiek tērēts. Līdz 3/4 no tā, kas mums ir, no mūsu dzīvības rezerves. Apziņa ar šo procesu (gremošanu) nav noslogota.

Un slēptā nianse, ar to ir sadūrušies visi “ēdāji”: prāna, saule, vegāni – atbrīvojas ļoti daudz laika. Un kur to likt?

Zāle: “Jaunradei.”

Atbilde zālei: “Visiem bez izņēmuma? Vienmēr? Jā?”

Paši “krutākie” veģetārieši neoficiāli uz jautājumu: “Bet ko tu dari brīvajā laikā? Jo tā taču kļūst ļoti daudz. Ko, griestos spļauj, vai?”, atbild: “Jā, apmēram tā.”

Bet tas nozīmē, ka smadzenes nav gatavas pilnībā pāriet uz jaunradi, apzināties ikdienišķumā un pilnībā savu Dievišķo Dabu. Īsto, no dziļuma nākošo, no pašas jūsu Būtības. Turklāt šis dziļums ir dāsni papildināts ar humoru. Jūs vēl daudz smieklīga šeit dzirdēsiet, tāpēc ka, ja par to runā nopietni, tad papildus stress ir garantēts. Bet smiekli ir tā pati Dievišķā Improvizācija, ļoti augstas vibrācijas.

Kad cilvēks smejas, visi viņa enerģētiskie centri iztīrās, gluži kā ar saru slotiņu pudelēm. Un sāk spīdēt. Tāpēc šodienas tikšanās ir būvēta vienīgi uz improvizāciju.

Pie kā es vedu – pirmais nodoms, jums nāksies ar to sadurties, lieku priekšā to izdarīt tagad, lai pēc tam neatgrieztos. Lieku priekšā radīt nodomu par savu jaunradi, jums, tā vai citādi, parādīsies brīvs laiks. Jūs pašlaik domās piekrītat tam, lai jūsu Augstākie palīdzētu jums prasmīgi adaptēties jaunajam laikam.

Nedaudz pieskaršos jaunradei, piemērs no savas dzīves – aušana, bet ne tipiskās aušanas stelles. Uz divām nūjiņām nostiepa diegus; augšējā nūjiņa tiek piekārta, pie apakšējās nūjiņas karājas atsvars. Viss, aušanas stelles ir gatavas! Starp pamata diegiem velciet (iepiniet) citu diegu vajadzīgajā krāsā. Rakstus dzemdina iztēle. No kurienes? Dvēsele dziļums izteica, sapnis bija kaut kāds par aušanu.

Laiks netiek “nosists”, apkārt izplatās sirsnīgas jaunrades viļņi. Atveras dievišķi dziļumi jūsos pašos. Nav teikts, ka jūs atcerēsieties šīs aušanas stelles mūsu tikšanās beigās. Taču nestandartiskumi jums būs savi pašu.

 

Tātad vecā barošanās programma ir sākusi kaitēt cilvēka veselībai.

 

Iznāk, ka mēs runājam ne tik daudz par ķermeņa modelēšanu, cik par savu gaismas domāšanu. Un šī gaismas domāšana ir pagājušā gadsimta atklājums. Pirmais atklājums: visa matērija – tā ir sabiezināta gaisma. Un otrais atklājums – matēriju vada cilvēka apziņa.

Jā, starp citu, ja jums pēkšņi gadījumā spontāni sagribēsies aizmigt – guliet, mani tas it nemaz nesamulsinās, pilnīgi. Guliet. Tātad jūsu debesu kuratori jūs izved uz smalko plānu, lai tur jūs bez traucējoša prāta, bez visādām gudrām problēmām tiešā veidā paņemtu to, ko viņi jums personīgi ir sagatavojuši. Es te turpināšu runāt, pat ja te gulēs visi, mana runa nebeigsies. Šī pieredze man jau ir bijusi. Viss ir normāli. Labi? Pat ja kāds iekrāksies, tā ir sadzīviska lieta, grūstīt kaimiņu nevajag. Kaimiņš atrodas savā jaunrades kanālā, dievišķajā mīlestības kanālā. Ja jūs ieraudzīsiet, ka kāds sņākuļo uz jūsu pleca, attiecieties pret to ar sapratni, tur patiešām ir vieglāk. Jūtas dod pilnīgu tīrību.

Atgriežamies pie atklājumiem. Atceroties gaismas matēriju un to, ka matēriju vada apziņa, nonākam pie secinājuma, ka fiziskais ķermenis – tas ir mūsu izpaušanās šeit pamats. Bez viņa mūsu Gars, mūsu Dvēsele neizpaudīsies.

Nav arī noslēpums, ka daudzi cilvēki bīstas no sava ķermeņa, vīrieši un sievietes. Un, vēl vairāk – neieredz. Un tā ir norma mākslīga stresa apstākļos. Citādi kā gan vēl stresu dabūt? Bet stress kādreiz bija viens no iezemējuma parametriem.

Tikai pašlaik fiziskais ķermenis sāk izpaust savu dievišķību, caur šūniņām, kurās ir centrosomas. Tas ir šūnas ģeometriskais centrs, viņš sāk mirdzēt kā saulīte, visās šūnās. Mirdz patiešām, un šis mirdzums ir redzams ar neapbruņotu aci elektronu mikroskopā. Mūsu laika jauna norma. Bet centrosomas mirdzēšana – tas ir tikai Dieva Darbs un zinātnes fakts. Un gribas dot jums mājas uzdevumu, pat – ir jādod.

Pirmkārt – vīriešiem un sievietēm, visiem, pastāvīgi teikt savam atspulgam spogulī, stiklā, ka tikai atspulgs tur būtu – “kāda skaista sieviete” vai “kāds skaists vīrietis”. Garam ir vienalga, vai tas notiek atspulgā vai nē. Un sāk notikt brīnumi. Var pievienot vārdus – “ar jaunu staltu veselīgu ķermeni”. Notiek pat atveseļošanās bāzes līmenī, bet jūsu prāts to nezina. Sāk neredzami darboties dziļums jeb zemapziņa.

Otrkārt. Pieņemtās informācijas kvalitāte tiešā veidā ir atkarīga no iekšējās noskaņas. No tā, kādas kvalitātes domas klīst jūsu apziņā. Labāk protams, lai galva būtu tukša, ir daudz tehniku un meditāciju par šo tēmu. Ideāli, kad šo stāvokli (tukšu galvu) jūs izmantojat ikdienišķumā. Ja pievienojam humoru, tad visu tukšas galvas taisīšanas procesu ikdienā var nosaukt par “filtrē tirgu”.

Un treškārt. Jūtas rada notikumus. Noskaņojot jūs uz humoru un jautrību, tas faktiski nozīmē jūsu ieiešanu kopā ar Augstākajiem dzirkstošas mīlestības plūsmā. Turklāt jūsu nākotnes notikumi jau būs citādi, harmoniskāki.

Atgriežamies pie barošanās. Augstāk teiktais bija obligātais ievads. Mums visiem bija jāēd, lai izdzīvotu. Kurš neēda, tas neizdzīvoja. Banāla patiesība. Taču ir pienācis laiks, kad jums ir SAPRĀTĪGI jāizvēlas jebkuras ziņas. Tāpēc filtrējiet “tirgu”. Ne katru jaunu strāvojumu vajag pieņemt. It kā no tā jūs momentāni augšupcelsieties. Augšupcelšanās – tas pirmkārt ir darbs ar savām domām, domāšanas attīrīšana.

Barošanās ir parasts ikdienas darbošanās veids. Es neesmu pret barošanos, es klausos savu ķermeni. Pīrādziņu vai to pašu gaļu apēst ir ļoti pareizi, ja jūs zināt, ka šī barība ir gaismas gabaliņš. Atceraties, ka matērija ir sabiezināta gaisma? Un tad visa jūsu barošanās mainās radikāli. Tāpēc ka jūs apzināti vienmēr barojaties tikai ar gaismu, jūs esat Gaismas Būtība. Jūs ēdat sabiezinātu gaismu.

Tas guļ virspusē, tā ir mūsdienu fiziskā ķermeņa ābece. Ja plašsaziņas līdzekļi jums to teiktu katru mirkli, tā būtu norma. Bet tā mēs dažreiz aizstājam plašsaziņas līdzekļus, runājot par tādām lietām (smaids).

Un tiem, kas seko savai barošanai, skaita kalorijas dažādu vajadzību dēļ, viņiem ir tīrā sodība periodisku bada lēkmju veidā. Organismu turklāt mēģina apmānīt, ir daudz dažādu paņēmienu. Iedzert ūdeni, apēst kādu augli vai dārzeni, taču uz to vienalga nāk impulss no ķermeņa: “Tev ir jāapēd!” Un vēl “eļļu ugunī pielej” dažādas frāzes, piemēram: “Ēst nedrīkst pēc pulksten sešiem!”, “Mūsu ienaidnieks – tas ir ledusskapis.”. Liekot uzsvaru uz šo disciplīnu. Rezultātā stress paaugstinās maksimāli (vecā evolūcijas programma kādreiz slēgtajai pasaulei, kādā mēs dzīvojām ļoti ilgu laiku).

Neviļus dzimst jautājums, bet kāpēc man tā jādara? Kā dēļ? Kam esmu parādā? Kāpēc normālā stāvoklī rodas pavēle? Un, lūk, te – ļoti laicīgi! – parādās tās pašas “pelītes”. Atklājums! Un šī atklājuma svarīgā puse uzreiz aizgāja ēterā, tika uztverta gandrīz no visu “sieviešu” vietņu puses, tur tiek izlikta visa pēdējo zinātnes atklājumu informācija. Man pašai bija interesanti, jūs tagad varat ieiet tajās “sieviešu vietnēs”, tur ļoti saprotami ir izklāstīti pēdējie zinātnes atklājumi.

Tad nu izrādījās, ka disciplīnai ar to nav sakara. Uzreiz noņemu no jūsu lūpām nastu – gribasspēkam šajā gadījumā ar to vispār nav sakara. Nav nekādu morāli ētisku stāvokļu turklāt, jo tās ir ļoti sarežģītas hormonālas neironu reakcijas! Tas ir tā paša barošanās mehānisma darbs, kad mēs tikai, tikai “taisījām” fiziskos ķermeņus, mācījāmies, lai no gaismas iztaisītu organisku miesu, kaulu, piemēram. Stādieties priekšā, kāds tas toreiz bija varoņdarbs! Jūs vienkārši esat aizmirsuši. Jūs esat tie paši “sablīvēšanas” Meistari! Tagad jūs saucaties par Augšupcelšanās Meistariem, bet toreiz bijāt “Sablīvēšanas” meistari.

Un, lūk, šīs sarežģītās hormonālās neironu reakcijas pagaidām vada ķermeni. Ne slikti, ne labi. Pienācis laiks tās mainīt, un zinātnieki sāka pētīt šīs nianses un “uztaustīja” pilnīgi unikālas nervu struktūras hipotalāmā. Tā ir ļoti sena mūsu organisma daļa, limbiskā sistēma. Vispār gan viņa ir atbildīga par instinktiem, ja reiz tā saka. Instinkts ir – “sit vai bēdz”. Nevari piekaut – bēdz prom. Uz tā stāv visa dzīvnieku pasaule. Aizmiguši cilvēki arī to izmanto. Un vairumā gadījumu pat neatceras, ko viņi radīja pēc tam.

Hipotalāms ar limbisko sistēmu ražo neironus, kuri “stūrē” organismā. Viņi var būt paši par sevi, var būt kompānijā, kopienas organizēt, viņus līdz zināmam laikam vispār neievēroja. Taču viss notiek sinhroniski, bet priekš pasaules – “nejauši” (smaids). Un, lūk, šie augsti organizētie neironi, viņu šūnas – ir kā mehānismi, kā dators ar iebūvētām atsevišķām programmām. Programmas var būt savā starpā saistītas un var sadalīties. Kas ļoti mulsināja zinātniekus. Viņi redz kādu bloku, kurš pēc tam kaut kur pazūd. Protams, eksperiments ar to tuvojās beigām. Bet pēc tam “pazaudēto” atrod pilnīgi citā vietā.

Uz mirkli aizdomājieties, no kā sastāv mūsu ķermenis. Šo unikālo nervu struktūru (neironu kopienu) lokālā saprāta dēļ “izgāžas” visas diētas. Ir stingrs kritērijs. Ja svara zaudējums sastāda 5%-10% no ķermeņa sākuma masas, šiem neironiem sākas trauksme, un ieslēdzas liels pārslēdzējs “Laiks ēst!” Steidzīgi! Kaut arī nekāda steidzīguma nav. Un traucas impulss no neironiem, kurš pat nespiež, bet burtiski “padara traku” ar domām par ēdienu: “Tu esi izsalcis! Tu esi izsalcis!!” Pretoties ir grūti. Var apēst burkānu. Glāzi ūdens. Vienalga tā ir atlikšana.

Un atkal taču, atgriežoties pie Dualitātes Eksperimenta sākuma, lai uzbūvētu fizisko ķermeni, patiešām vajadzēja tā darīt. Bet tagad otrādi – sākas atblīvēšanās. Un, lūk, lai pazustu šī pretruna, pasaulē ienāca informācija par pelītēm, kuras var regulēt savu svaru. Dietologi zina, ka diētas ir paspēlēta lieta. Tas droši vien ir kaut kāds kultūras un politikas gājiens. Tāpēc ka turklāt tiek traucēta vielmaiņa. Sākumā nemanāmi, bet pēc tam ķermenis “nobrauc”, “nogāžas”. Un sāk pampt no mazas maizes garoziņas, no kuras fiziski svarā nepieņemsies. Taču tam ir pluss! Ja viņš var pampt, viņš var arī atpakaļ nostrādāt. Bet tās ir nianses nākotnei (smaids).

Noskaidrojās, ka smadzenes cilvēkiem ar ķermeņa lieko masu, nopietni lieko, nedomājiet, jūs te nevelkat uz šo “pārbagātību”, lai kā jums negribētos, diemžēl (smaids). Tad, lūk, šīs smadzenes “rotā” speciāli olbaltumvielu veidojumi, kuros ir ļoti interesanti receptori jeb atbildes daļas tiem neironiem, kuri pieprasa ēdienu. Šīs atbildes daļas veic neoficiālu diagnostiku tam, ko vajag apēst. To, kas atrodas produktos pēc “savas”, tikai viņām vajadzīgās ķīmijas (vecā izdzīvošanas programma dualitātē). Turklāt atkal taču šis process agrāk apzināms nebija. Un arī pašlaik nevajag tur līst iekšā, ir aplinkus ceļš, vispār ideāls un vienkāršs sava procesa ziņā.

Izrādījās arī, ka tieši šiem neironiem MC4R ir “pirmās balss” tiesības “aprīšanas” (barības) mehānismā – “vai subjektam ir jāēd vai nē?” Tie ir mūsu laika galvenie varoņi. Ir neironi, kuri sākotnēji guļ ēšanas principa pamatā, viņus nekādi nevar atslēgt. Protams, viņus mēģināja atslēgt, izgrieza un gandrīz vai “mezgliņā sasēja”, taču turklāt gāja bojā viss organisms. Izrādījās, ka viņi ir “piesieti” dzīvības spēkam un viņus aiztikt nedrīkst. Bet neironus MC4R, kuri arī ir saistīti ar dzīvības spēku, var atslēgt bez organisma bojājumiem.

Lūk, tur ir būtība atklājumam ar pelītēm, kad tika atklāti divi signālu neironu veidi, abi veidi ir piesieti dzīvības spēkam, pareizāk – mūsu augstākajiem ugunīgajiem ķermeņiem. Tā kā gan viens, gan otrs ir saistīti sistēmā. Un, ja pirmā grupa tur orgānu savienojuma sistēmā veselumu, nervu sistēmu, kaulu sistēmu un visu pārējo… Tad otrā grupa pārzina “ēšanu” kā evolucionāru procesu. Saprotiet, ka tas vairs nekādi “nevelk” uz diētu pierastajā situācijā.

Rodas secinājums, ka mēs ēdam nevis tāpēc, ka esam izsalkuši, bet tāpēc ka mēs izjūtam bada sajūtu! Un tās ir pavisam dažādas lietas! Ja jūs aizdomāsieties par jautājumu un uz sevis īsiņu eksperimentu veiksiet, ko nozīmē “izsalkusi” un ko nozīmē “jūtu bada sajūtu”, jūs šo starpību noķersiet. Turklāt tas nebūs nāvīgs bads, kurš liks jums pamest visu un iet to apmierināt. Bet tas ir vajadzīgs tam, lai jūs apzināti sāktu attiekties pret sevi. Pret ķermeni, pret savām Augstākajām Dievišķajām Struktūrām, pret savu Dvēseli. Sakars ir tiešs.

Šie neironi atslēdzas caur apgaismošanu ar zilu gaismu. Zilā gaisma, kā tāda mūsu pasaulē, kļūst arvien vairāk izpausta. Tas ir gan magnetārs Galaktikas centrā, gan zilais plankums galvas smadzenēs, centrosomas zilā bāzes gaisma. Tā nāk no Dabas sakrālā dziļuma, izplatoties burtiski no visurienes. Un vēl zilā gaisma tiešā veidā ir “saistīta” ar hormonu oksitocīnu, kuru vēl sauc par prieka hormonu. Jo lielāku prieku jūs izjūtat, jo vairāk zilās gaismas parādās organismā.

Tas viss ir vērsts uz to, lai nonivelētu ēšanas seno mehānismu kā organiskā ķermeņa glabātāju. Tas mehānisms kā tāds jau ir pārstājis būt vajadzīgs. Atklājumā ir ļoti interesants moments, kad pelītēm tika piedāvāts pašām apzināti ieslēgt vai izslēgt šos neironus. Pelīšu izvēle (tagad saprotat, kāpēc tika teikts par Vienoto Apziņas Lauku) bija saprātīga. Viņām bija daudz graudu un bija zināšana, kā izslēgt vajadzīgos neironus.

Pelītes NE-uzsēdās uz šī ieslēgšanas dopinga, viņas arī graudus ēda. Saprāts un apzināts balanss! Tā ir īsta dzīve. Tika izdarīts patiesi Dievišķs atklājums. Un, kad pelītes slēdza ārā neironus, viņas “slēdza iekšā” prieka stāvokli. Turklāt radikāli mainījās viņu smadzeņu encefalogramma. Tas nav dopings, atkārtošos. Un nav faktu sagrozīšana. Pelītes mazais organisms priecājās par to, ka ir pārstāts viņu nomākt! Viņam pārstāja pavēlēt, kas ir jādara.

Nav svarīgi, kāds Saprāts to sajuta pirmais, peles vai cilvēka. Gara izpausme ir vienota. (Zālē skan mobilā telefona zvans.) Priecīga melodija, lūdzu! Improvizācija un apstiprinājums.

Šī sekošana saprātam veda zinātniekus pie domas – nākotnē radīt tableti, kura slēgs iekšā un ārā šo sistēmu. Bet tā nu ir iznācis, ka mēs ar jums šo Zināšanu radām dzīvā veidā, un tātad tajā pašā noosfērā jau stāv pieredze, kā to darīt. Tātad to (pieredzi) var izmantot.

Atceramies, ka visi vārdi ir mazi burvji, jaunās realitātes paudēji. Tātad bāzes nodoms būs tāds (apmēram): “Manā ķermenī ir ieslēgts vajadzīgais mehānisms saprātīgai ēšanas sajūtas regulēšanai. Tas, kurš vajadzīgs manai jaunajai evolucionārajai, Dievišķajai Programmai.”

Tieši jaunajai Dievišķajai Evolucionārajai Programmai. Būs jauni neironi, kuri paudīs jaunu metabolismu. Optimālais svars. Un jauni notikumi dzīvē. Viss harmoniskā atbilstībā. Un vēl patīkams moments. Jūs patiešām sākat just prieku, kad šis mehānisms sāk slēgties iekšā. Tā sākas izpratne, cik vieds ir Dievišķais Process, kura daļa mēs visi esam.

Prieks par to, ka nav uzspiešanas, apspiešanas. Organisms var patstāvīgi izvēlēties to, kas viņam patiešām ir vajadzīgs. Starp citu, uzlabojas barības sagremošanas process. Tā barība, kura nonāk kuņģī, visa tiek apstrādāta. Pilnībā. Un tas, kas nāk ārā – tās patiešām ir atliekas. Un tajās vairs nav nekā noderīga.

Tālāk. Britu zinātnieki ir atraduši taukas barības gēnu iekš cilvēka DNS (atkal atgādinu eksperimentu Dualitātē, lai radītu fizisko ķermeni). Gēni ir liels olbaltumvielu bloks ar mutācijām. Tas viss atrodas pirmajā hromosomā, kura organikai ir viss.

Taukas barības gēns ir sācis atbildēt ne vienkārši par priekšroku barībā. Bet par izvēli starp saldu un tauku barību. Nianses ir tādas, ka cilvēks dod priekšroku taukai barībai, izvairoties no saldas. Un viss, konkrētam cilvēkam ir vajadzīgais stress, lai asinātu savas domāšanas vajadzīgās nianses, tāpēc ka sāk pieaugt svars. Tas ir iedarbīgs mehānisms, lai audzētu gribasspēku, piemēram.

Izrādījās, ka bada sajūtu kontrolē savdabīgs barošanās centrs. Un barošanās cents, tāpat kā pārējie centri, kuru mums ir pietiekoši, atrodas galvas smadzeņu garozā.

Centrs ir saistīts ar gremošanas orgāniem, tam palīdz nervu sistēma. Kādreiz tas bija vajadzīgs, bet ir sācis traucēt. Mums aktīvi stāsta par barojošām vielām, par kalciju, piemēram, vai par C vitamīnu, vai par karotīnu. Taču palīdz nevis šīs vielas, bet mūsu pašu domas par noderīgumu. Vai, otrādi, par kaitīgumu.

Ar pārliecības domām jūs varat radīt (vai sagraut) jebkuru smalku struktūru. Mediķi to sauc par placebo, mānekli. Bet tas nav māneklis. Ja tas nav redzams, tas nenozīmē, ka tā nav. Tās ir smalkās mijiedarbības.

Bet tā savas garšas kaislības, protams, ir visiem. Un pat nedzimušiem bērniem Un garšas pēc tam mainās. Kam saldu, kam sāļu. Tās ir tās pašas nervu sistēmas – un zemgarozas barošanās centra – mijiedarbības.

Šeit vēl ir “piesieta” dzimumuzvedība. Tā atbildēja par piespiedu vairošanos vispārējās blīvās matērijas apstākļos. Tagad šie signāli ir sākuši nonākt pretrunā ar ārējiem apstākļiem. Ar to sauli, kura jau mirdz gaišzilā gaismā. Ar otro sauli, kura nāk ārā no smalkā plāna. Tie ir fiksēti fakti.

Ir mūsu ķermeņos arī pati senākā sistēma. Tā parādījās pirmā, blīvējoties matērijai – bazālā. No vārda bazalts, vulkānisks iezis, kurš ir cietāks par granītu. Tas ir veidots no pirmās sabiezinātās gaismas, kura sāka biezināties pirmajās konstrukcijās. Pārējais izpaudās ap šo sistēmu.

Otra puse tam visam – prieka blokāde. Prieks taču vienalga producējās. Nevar cilvēks bez prieka, bez sava Dievišķā dzīvības spēka, pat pašā bēdīgākajā stāvoklī atradīsies tā radīšanas paņēmiens.

Prieka blokāde mūsu ķermeņos sāka ņemties nost jau pagājušā gadsimta 80. gados. Zinātnieki cēla trauksmi, ka šūnas membrāna ir sākusi pulsēt augstās frekvencēs (zinātnieki baidījās no organikas spontānas sabrukšanas, taču tas nenotika). Un tā sauktā Šūmaņa frekvence sāka palielināties planetārā nozīmē. Tā bija 7,8 Hz – baiļu frekvence. Dualitātei tas bija normāli.

Un prieka līmenis sāka paaugstināties, bet baiļu līmenis pazemināties. Pašlaik Šūmaņa frekvence turpina augt (palielinās eksponenciāli, ļoti ātri), uz 2017. g. janvāri tās vērtība sastādīja 37 Hz. Šī frekvence un smadzeņu alfa-ritms ir viens un tas pats, arī elektroencefalogramma un kardioritmi. No 16 Hz sākas apzināts prieks, bet no 50 Hz iestājas apziņas pilnīga pamošanās (senie mistiķi šo vērtību sauca par “augšupcelšanās frekvenci”), pilnīga un divpusēja saikne ar Augstāko “Es”. Tas ir planetārajā mērogā, individuālā kārtībā jau ir šo lielumu sasniegušie, šie cilvēki dzīvo mūsu vidū savos fiziskajos ķermeņos. Kāpēc neiet prom? Nu šeit taču vēl ir daudz darba!

Pasaule pilnīgi “izbalo”, ieņemot, iesūcot dzīvinošo debesu valgmi, un atdzimst. Mēs ar jums pilnīgi maināmies katru mirkli. Katra ieelpa padara mūsu organiku atšķirīgu no iepriekšējā mirkļa stāvokļa. Tas notiek nemanāmi, tāpēc ka Dievišķās Mozaīkas aina izvēršas mūsu ikdienā, ikdienišķumā. Kad pavērs skatu uz turieni, saproti, ka atrodies jaunās Pasaules-ēkas pašā Centrā. Un tava atrašanās tur nav pasīva, bet pati aktīvākā.

 

Tehniskais atbalsts: Natālija Seničeva, Batrbeks un Zaļina Kusovi, Žanna Barmina, Tatjana Flerovska, Svetlana Dvorecka.

Redakcijas pēcvārds:

Darba procesā, pārliekot rakstu no audio tekstā, Žannai Barminai no interneta pienāca informācija, ka balstoties uz neiropeptīdu: MC3-R, MC4-R, MC5-R atklājumu, pazīstamā franču farmācijas kompānija “Sanofi-Aventis” jau ir piereģistrējusi patentu uz tabletēm pret aptaukošanos, diabētu (arī pret sirds un asinsvadu slimībām un dzimuma disfunkciju). Žanna raksta: “Tas ir tā, kā arī teica Valentīna. Paskatīsimies, kurā virzienā tas aizies! Un kā ortodoksālā medicīna palīdzēs dievišķās ugunīgās būtības attīstībā. Droši vien viena otrai netraucēs!))”. Sk. norādi uz patentu: http://bd.patent.su/2389000-2389999/pat/servl/servlet9d2e.html

 

Valentīnas Mironovas atsauksme:

Diētas ir paspēlēta lieta tāpēc, ka vecais barošanās egregors tā aizsargājas. “Tablete” viņam arī ir ienaidnieks. Tātad arī realitātes ir jādala globāli. Piemēram, ar tādiem vārdiem: “Es atsakos no vecās barošanās programmas, tāpēc ka manā ķermenī jau strādā sākotnējā Dievišķā Šūna, savedot organismu kārtībā pēc manas jaunās evolucionārās Dievišķās Programmas.”

Bet pašu ‘tableti” var lietot no smalkā plāna, viņa taču jau ir. Lai palīdz atjaunot organismu pēc jaunajām evolucionārajām dievišķajām programmām. Lietot var, savārdojot Ūdeni ar vajadzīgajiem vārdiem-nodomiem. Un noteikti turklāt pateicoties pašam Ūdenim par dalību un iespēju pieņemt un pārraidīt izmaiņas vibrācijas.

Patiešām Dieva Velte.

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2017., 5. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe