Ольга Хабарова - Приход Майтрейи

Olga Habarova - Maitreijas atnākšana

17 06 15

Natašeņka, dārgā, sveicināta! Ir pagājušas jau trīs dienas pēc 8. jūnija vebināra, un dzīve turpinās, bet es vēl arvien esmu atmiņu, domu un pārdzīvojumu pilna pēc MAITREIJAS ATNĀKŠANAS. Padalīšos, negaidot aprimumu.

Tajā dienā manai māsai bija jubileja, es sen biju atbrīvojusies no darba divas dienas, lai izbrauktu pie dabas ar ģimeni. Bet no rīta sapratu-sajutu: NEVARU braukt… Nesaprotami, neizskaidrojami ne tikai tuviniekiem, bet pat man pašai! Nedaudz pamocījusies, saņēmu dūšu un paziņoju: PIEDODIET, NEBRAUKŠU…

Parastajos darbos, sarakstē pagāja laiks, un es pēkšņi uz nakts pusi iegāju pie tevis vietnē. Urā! Tikšanās ar S.B.. Labs jaunums, vēl paspēšu… Kamēr gaidīju paroli, nolēmu, kā gandrīz vienmēr, noskaņoties, pakontaktēties ar Skolotājiem, bet… Bet nekas neiznāca! Kā kokonā jutos, apslāpēti. Norakstīju uz nakts rēķina, nolēmu vienkārši pabūt klāt un atpūsties! Bet te no tevis atnāca vēsts, un tu rakstīji par kaut ko NE TO. Bet tu lūdzi – un es atkal pacēlos pie S.B.. Skolotāji sapulcējušies, Maitreija…(!) Mierīgi un uzmanīgi raugās uz mums, uz leju. Vienlaikus atnāca sapratne, ka viss ir kārtībā (nav kanāla bloķējumu), un tajā pašā laikā, ka šodien BŪS CITĀDĀK.

Mums ir jānostrādā pašiem. Kopā, savācot no Zemes un zemes plāna ķermeņiem visā gara gribas saspringumā, jānosūta impulss uz augšu! Nostrādāja pat muskuļi, sažņaudzās. Es UZSPRĀGU no iekšienes! (Tu tūlīt atsaucies, uzrakstīji “parādījies gaismas stabs”. Es svētīju mūsu Vienotību un sadarbību!) Un sapratu: viss ir PAREIZI. Ieraudzīju tevi čenelingā, gaismas un uguns plūsmā, gaišākā un maigākā, nekā man. Un turpināju savu darbu, mana roka vēl kaut ko rakstīja čatā, atsaucās dalībnieki, uzliesmoja sutratmas, ieplūda kopīgā kanālā. Un, lūk, mēs “pacēlām” kristālu, kurš no augšas S.B. izrādījās kubiks patumšā krāsā. Te jau kļuva viegli ķermenim, bet es redzēju un dzirdēju VISU uzreiz: attēlus, atmiņas, Skolotāju, Maitreijas vārdus! Pārtulkot ar prātu tādu apjomu bija nereāli. Bet es izdzirdēju Skolotājus: pakavējies klusumā!

…Es vienkārši novēroju. Jauni tēli: bērna piedzimšana. Vai pie domnas krāsns, salaužu aizvirtni – un ugunīga straume izlīst uz āru, manī!

Dzirdu Natašas balsi, kura pavēsta Kristus Maitreijas atnākšanu. Kādas jūtas! Mēs gan raudājām, gan gavilējām, gan “stuporā” stāvējām. Viņš ienāk mūsos! Ar Uguni un Gaismu. Ar Milzīgu Spēku (ķermenis taisīja palēcienus krēslā). Ar tādu JAUTRU Spēku.

Esmu gatava “aizlidot”, Dvēsele pamirst ekstāzē, bet Viņš smejas, pazobojoties par maniem jautājumiem.

- Es esmu šeit. Tevī. Tu no jauna pārdzimi. Pašlaik vēl norit pārmaiņu procesi visos tavos ķermeņos. Nesteidzies. Nenokavēsi!

- Mana dvēsele gavilē. Manī pašlaik burbuļo balta uguns, plūsma, kura nomazgā un izdedzina visas iekšējās starpsienas, bet ķermenim ir mierīgi un komfortabli. Lūk, atkal enerģijas ir nomainījušās uz vieglākām, tumšākām, ar gaismas mirgošanu un violetām nokrāsām. Ieraudzīju savu Eņģeli, viņu ietin “autiņos”, uzmet virsū pārsegus – un es viņu pazaudēju no redzesloka. Augstu virs galvas mūsu Dvēseles savienoja režģī – kristālā no zelta pavedieniem. Tā centrā skaidri iemirdzējās balts krusts. Pēc tam šis kristāls samazinājās izmēros un ienāca mūsos pa sutratmu, zemāk, zemāk… (K.M. maigi šad tad pagrūda un teica priekšā: nolaid viņu lejā, līdz Zemes kodolam.) Un tur, savienojuma vietā, no kristāla ūsiņas-stari izšāvās uz visām pusēm.

- Pieāķējāmies! Iezemējāmies! – izdzirdēju M. jautro balsi.

Un no Zemes centra uz augšu sāka stiepties DNS zelta pavedieni: mani un Zemes, savijās un izstiepās uz augšu. (Zeltīti man – vienmēr jauna, vienota Zelta saprāta apziņas.)

Es iztaisnojos, palūkojos apkārt. Es esmu Liela, Kristus-apziņas Režģis – kā uzpleči uz pleciem: gan jauns augums, gan jauna atbildība. Bet galva augstāk vēl liesmo gaismā un ugunī, kura iedegusies jaunās krāsās un nokrāsās.

Nataša turpināja uzdot savus jautājumus, par VIŅA ATNĀKŠANU. Par nozīmi Zemei. Mums. Es arī jautāju, Viņš man rādīja dažādus tēlus, enerģijas, kurās mēs tikāmies un strādājām kopā. Un vārdus es dzirdēju dažādus: gan Avatārs, gan Uzvarētājs, gan Valdnieks Maitreija. Galvenais, ka Viņš uzskatīja, ka viņš ir Darbinieks, jaunā Celtnieks. Un to arī enerģija, kura nāca mums iekšā, liecināja pati par sevi!

Pat pašlaik, pēc trīs dienām, es vēl nevaru aprakstīt vebinārā pārdzīvotā visu dziļumu un izpratni.

Taču Viņa vārdi skan manī. ES ESMU ŠEIT, TEVĪ. Tu no jauna pārdzimi!

 

Pievienots 15.06.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/prichod-maytreyi

Tulkoja Jānis Oppe