Людмила Чупеткина - Свет, струящийся с Небес

Ludmila Čupetkina - No Debesīm plūstošā Gaisma

17 06 02

17.05.31

Tā ir mana atsauksme uz rakstu “Neesi ļaunā uzvarēts, bet uzvari ļauno ar labo” (“Не будь побеждён злом, но побеждай зло добром”) (gadījums maršrutniekā). Nav nejaušība, ka izsūtnē tas izrādījās kopā ar rakstu “Darbošanās galvenais motīvs[1]”.

 

Я вновь хочу любить и птицею лететь,

И крылья расправлять в полёте Бытия.

Я так стремилась в Небеса с планеты улететь,

Но понимаю вдруг - и здесь я влюблена

В того ребёнка кроткого, который смог

Принять в себя и растопить тот лёд.

И заслонить собой от мрака тьмы нас всех,

И подарить тот Свет, струящийся с Небес.

Es atkal gribu mīlēt un kā putns lidot,

Un spārnus iztaisnot Esības lidojumā.

Es tā tiecos uz Debesīm no planētas aizlidot,

Bet pēkšņi saprotu – arī šeit es iemīlējusies

Tajā bērnā rāmajā, kurš spēja

Pieņemt sevī un izkausēt to ledu.

Un aizsegt ar sevi no tumsas visus mūs,

Un uzdāvināt to Gaismu, kura plūst no Debesīm.

 

Pēc tādiem rakstiem es vienmēr apklustu. Un ilgi sēžu klusējot... (raksts ir publicēts zemāk)

Tajā laikā notiek dziļš darbs manā apziņā.

Es apzinos, ka tādas situācijas, kad bērns neviļus ar savu uzvedību māca pieaugušus cilvēkus dzīvot un atrasties šeit un tagad, izraisa manī atbildes vilni rīkoties tāpat, neskatoties ne uz ko.

Lūk, tā, klusējot un skaisti palīdzēt pieaugušajam atgriezties no savām neatrisinātajām problēmām un destruktīvajām jūtām, likt saprast, ka viņu mīl un pieņem, pat pēc tā, kad viņš ir atļāvies uzvesties iznīcinoši attiecībā pret savu bērnu.

Bērnības pasaule ir noslēpumu un Dievišķu jūtu pilna!

Es apklustu, un sākas iekšējais darba process...

Es atceros sava dēla uzvedību, kad viņš bija pavisam mazs, gadiņi trīs.

Kad mums bija saraušanās ar vīru, viņš klusējot ņēma manu roku un vilka mani uz tēva pusi, pēc tam ņēma vīra roku un vilka uz manu pusi, un, kad viņam tas izdevās, viņš tāpat klusējot mūsu rokas savienoja. Nesakot ne vārda, viņš lika mums saprast, ka ar mieru tiek risināti visi jautājumi.

No sadalītības viņš veda mūs pie viengabalainības, tāpēc ka tikai no šīs pozīcijas var ieraudzīt izeju no radušās problēmas.

Ko bērnības pasaule zina atšķirībā no pieaugušā pasaules? Kāpēc nevis mēs mācām mūsu bērniem mīlestību, bet viņi mums? Kas nav labi mūsu sabiedrībā?

Mēs esam aizspēlējušies sadalītību, aizrāvušies ar tehnoloģisko virzienu nācijas attīstībā un ar bezgalīgu “vajag”, un esam aizmirsuši paši sevi.

Kas mēs esam? Un, ko mēs šeit darām, uz šīs planētas?

Kāpēc tā ir noticis, ka nav palicis tīru ūdenskrātuvju, un mēs esam spiesti pirkt dzeramo ūdeni plastmasas pudelēs? Kāpēc pilsētās nav ko elpot, gāzes piesārņojums un smaka? Kāpēc visa planēta ir piegāzta ar cilvēka dzīves procesa atkritumiem?

Kāpēc mēs esam pieraduši pie ikdienas plašsaziņas līdzekļu paziņojumiem par cilvēku masveida bojāeju un jau vienaldzīgi klausāmies to visas dienas garumā?

Kāpēc uz planētas pazūd tūkstošiem bērnu, un viņus izmanto seksa pakalpojumos vai viņu orgāni tiek izmantoti donoru industrijā? Kāpēc mēs pametam savus pašu bērnus, un mūsu bērnunami un internāti ir pārpildīti?

Kas mēs esam? Un kurp mēs ejam?

Tajā laikā manas jūtas atkailinās līdz robežai, un es iedziļinos sevis dziļumā...

Eksperiments ar dualitāti un pilnīgu dvēseles aizmirstību.

Mēs no dažādiem Universuma punktiem sapulcējāmies uz šīs planētas. Mēs esam dažādu kosmosa ģimeņu pārstāvji. Tātad visiem ir dažādas intereses un uzdevumi. Mūsu augstāko Es fragmentētās daļiņas pēta materialitātes dziļo pasauli, nošķirtu no Dievišķības.

Pētīšanas instrumenti – mūsu 5 maņu orgāni. Telpas scenārijs, kuru mēs pētījām, varēja tikt pavērsts un destruktīvu attīstību.

Atrašanās šajā telpā forma – bioloģiskais ķermenis. Ir apziņas, kuras fokusēšana ļauj ar domformu palīdzību radīt notikumu gaitu, programma.

Tiek “kaldināta” super-būtņu rase, kura spēj eksistēt dažādās dimensijās, kura pazīst savas “saknes”. Tiek radīts daudzdimensionālais cilvēka genoms.

Kosmosa rases naidojās savā starpā. Un, lūk, mēs atrodamies kausējamajā katlā, ir savienoti 16 civilizāciju gēni.

Attīstība bija uzbūvēta uz enerģijas trūkuma. Mēs mācījāmies izdzīvot. Uzvarēja stiprākais. Cīņa, sacensība, konkurence.

Tehnoloģisks attīstības ceļš daudzas rases ir novedis pie iznīcības. Pašlaik arī Skolotāji atzīstas, ka dualitātes programmas ir sākušas bremzēt rasi. Cīņa nav attīstība.

Un tie neesam mēs īstie, tie, kurus Dievs “pazina” sākotnēji. Rasei priekšā stāv garīgs virziens, citādi “neizdzīvot”.

Tā bija brīvās izvēles planēta, bet tikai uz divām pusēm. Uz Gaismas vai Tumsas pusi.

Vecās Dvēseles, savākušas nepieciešamo pieredzi, stāv sava tālākā attīstības ceļa izvēles priekšā. Tādēļ vajag “pamosties” un iet ārā no scenārija 3D. Sākas iziešana no identitātes ar telpu. Brūk visa tā platformas, uz kuras bija uzbūvēta visa mūsu iepriekšējā dzīve.

Attiecībās, darbā, ģimenē, apkārtnē – visur sākas vētra, un rezultātā notiek nonullēšanās.

Scenārijā 4D nav atkarības no attiecībām, no materiāliem objektiem un visa, kas bija “mīļš sirdij”.

Parādās vajadzība pēc savas iekšējās attīstības. Semināri un izlasītu grāmatu kalni, iepazīšanās ar virzieniem garīgajā attīstībā.

Un, lūk, ir iegūta bāze, fundaments. Un pateicība zemes un debesu skolotājiem. Akcents no ārējām zināšanām pārbīdās uz apzinātību. Un tu paliec viena ar savu iekšējo pasauli. Tu atklāj sev jaunu Visumu, kurš esi tu pati!

Priekšā ir “pāriešana” citā realitātē...

 

Emocionālā ķermeņa attīrīšana – viena no nepieciešamajām programmām. Tūkstošgadīgā emocionālu traumu bagāža, kura iegūta, saņemot destruktīvu pieredzi uz planētas, prasa atbrīvošanu. Un sākas karmas mezglu apzināšanās un atraisīšanas process. Viss notiek lavīnveidīgi. Bet ir jau jaunas zināšanas un cits skats uz notiekošo. Un gatavība pieņemt. Un tam vajag vīrišķību.

Emocionālā ķermeņa atbrīvošana pa etapiem nes atvieglojumu. Un tava nasta kļūst vieglāka. Un tu pati skanīgāka un gaišāka.

Un tu atgriezies bērnības aizmirstajā priekā un atdzimsti mīlestības plūsmās, kuras ģenerē tava pašas sirds.

Grupa ir pabeigusi apmācību Sanata Kumaras Skolā. Un rodas jautājums, bet ko tad tālāk?

Ir iegūtas bāzes zināšanas, un tas ir tikai sākums. Ja šajā virzienā – tad Saules Brālības skola un Diženās Dievietes skola.

Priekšā ir daudz visa kā. Un pirmkārt sava interese.

Izzināt sevi. Ieraudzīt sevī Gaismu. Un ļaut šai Gaismas izpausties.

Caur mani Radītājs izzina sevi. Cilvēk – tu pats esi sapnis! Un tu savienosies pats ar sevi.

Varbūt jautājums būtu jāuzdod citādāk. Kāds es esmu kļuvis? Un vērst savu skatu uz sevi.

Un sākt cienīt savu apkārtni un pasauli ap sevi. Un ļaut visam būt.

Tāpēc ka viss apkārt attīstās, un nav svarīgi, uz kādu pusi. Tās ir katra izvēles tiesības. Pētīt pasaules un sevi tajās.

 

Jaunie bērni-dvēseles, kuri pazīst Viengabalainību. Un viņi ir atnākuši mums palīdzēt atcerēties sevi un izpausties.

Sadalītības spēle beidzas. Un mēs atceramies, kas mēs esam. Un palīdzam atcerēties citiem, kādēļ mēs šurp atnācām. Un visas attīstības galvenais dzinējs – tā ir mīlestība mūsu sirdīs.

Un tu vairs nevari atļauties būt iznīcinātājs.

Parādās apzinātība “nekaitē” pret planētu, pret sevi un pret tiem mazajiem Lielo Dvēseļu “asniņiem”, kuri nāk uz planētu un kuri zina to, ko mēs vēl tikai atceramies...

Raksts “Neesi ļaunā uzvarēts, bet uzvari ļauno ar labo”

 

Pievienots 02.06.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/svet-struyaschiysya-s-nebes

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/22-raksti-2017/1172-darbosanas-galvenais-motivs (Tulk. piezīme)