В.В. Оленьев и А.П. Федотов - ГЛОБАЛИСТИКА НА ПОРОГЕ XXI ВЕКА

V.V. Oļeņjevs un A.P. Fedotovs - GLOBĀLISTIKA UZ XXI GADSIMTA SLIEKŠŅA

Krievu zinātnieku V.V. Oļeņjeva un A.P. Fedotova raksts no žurnāla “Filozofijas jautājumi“ (“Вопросы философии”), Nr.4, 2003. g. (fragmenti)

17 05 27 01

“…Globālistikai ir savs saprotams aparāts: aksiomas, jēdzieni, termini.

Sākotnējā apskatā sniegsim četru pasaules vispārinātu parametru definīcijas, bez to matemātiskajām formulām. Tie veido pasaules vispārināto parametru sistēmu, ar kuras palīdzību tiek pierakstīti kustībā esošās pasaules raksturlielumi.

Valsts (kontinenta) antropogēnās slodzes indekss uz biosfēru rāda, cik reižu valsts (kontinenta) antropogēnās slodzes jaudas blīvums (tas ir, laika vienībā un laukuma vienību veiktais darbs) ir lielāks vai mazāks par kopumā pasaules antropogēnās slodzes jaudas blīvumu uz visu biosfēru.

Valsts vai kopumā pasaules attīstības stabilitātes indekss rāda reālās antropogēnās slodzes blīvuma šai valstij vai kopumā pasaulei attiecību pret biosfērai pieļaujamo antropogēnās slodzes blīvumu, kurš sastāda apmēram 70 kW/km2. Attīstības stabilitātes indekss, mazāks par vienu, atbilst stabilai attīstībai, lielāks par vienu – nestabilai.

Rentes skaitlis, jeb rente – tā ir kvantitatīva mēra vērtība, kura atspoguļo kā valsts ieguldījumu biosfērā pārstāvētās teritorijas veidā, tā arī valsts antropogēno slodzi (biosfēras perturbāciju). Globālistikā ir pieņemta 100 ballu rentes skaitļu skala. Tiek sagaidīts, ka rente tiks iekasēta no pasaules valstīm par biosfēras izmantošanu.

Visi trīs augstāk norādītie parametri ir izskaitļoti praktiski visām pasaules valstīm.

Sabiedrības sociāli politiskās disharmonijas indekss rāda pašu bagātāko (20% no visiem iedzīvotājiem) ienākumu attiecību pret nabadzīgāko (20% no visiem iedzīvotājiem) ienākumiem. Šo indeksu var lietot kā atsevišķai valstij, tā arī kopumā pasaulei.

Tāda ir pasaules vispārināto parametru sistēma…

Zemes Padome (Sanhosē, Kostarika), radīta, lai realizētu ANO Riodežaneiro Konferences lēmumus uzreiz pēc tās norises, Priekšsēdētāja Morisa Stronga, šīs konferences Ģenerālsekretāra, vadībā deva sekojošu Zemes Padomes formulu: “Stabilitāte ir vienkārša koncepcija: dzīvot taisnīgi mūsu ekoloģisko iespēju ietvaros.” Saturā ir uzsvērti divi imperatīvi: ekoloģiskās stabilitātes imperatīvs un sociāli ekonomiskās stabilitātes imperatīvs.

Ekoloģiskās stabilitātes imperatīvs – dzīvot mūsu iespēju ietvaros: cilvēces prasības pret dabu pārsniedz viņas iespējas, cilvēcei ir jāsamazina dabas resursu patēriņš, samazinot savu patēriņu un atkritumu ražošanu.

Sociāli ekonomiskās stabilitātes imperatīvs – dzīvot taisnīgi: vājināt iznīcinošos konfliktus paaudžu iekšienē un starp tām, kurus ir radījusi milzīga sociāla un ekonomiska nevienlīdzība; dzīvot ar ekonomiskiem līdzekļiem.

Cilvēces (valsts) stabila attīstība – tā ir vadāma, zinātniski un garīgi organizēta, laikā neierobežota attīstība, kura norit biosfēras un cilvēces harmoniskas mijiedarbības apstākļos un kuru reglamentē attīstības stabilitātes indekss, mazāks par vienu, kas atbilst antropogēnās slodzes jaudas blīvumam, apmēram mazākām par 79 kW/km2, un pašas sabiedrības iekšējas harmonijas apstākļos, kura eksistē pie sabiedrības sociāli ekonomiskās disharmonijas, mazākas par 10-15, – attīstība, kura mērķēta uz cilvēka radošo un garīgo sākumu atklāšanu.

Pasaules attīstības stabilitātes indekss rāda antropogēnās slodzes uz mūsu Zemi faktiskās blīvuma jaudas attiecību pret pieļaujamo, kura līdzinās apmēram 70 kW/km2. 60. gados faktiskā antropogēnā slodze uz Zemes biosfēru pārsniedza pieļaujamo. Pasaule no stabilitātes stāvokļa pārgāja pašiznīcināšanās stāvoklī. Pašreizējā laikā indekss ir sasniedzis vērtību 2,1 un turpina pieaugt. Pasaules attīstības stabilitātes indeksa pieaugšana atspoguļo biosfēras un cilvēces mijiedarbības sprieguma pieaugšanu.

Mijiedarbības dinamika starp cilvēku un biosfēru:

pasaules attīstības stabilitātes indeksa atkarība no laika (Tab. A)

Gads

1910.

1930.

1950.

1970.

1990.

2000.

Pasaules attīstības stabilitātes indekss

0,36

0,44

0,54

1,18

1,84

2,1

Mijiedarbības dinamika pasaules kopienas iekšienē:

pasaules kopienas sociāli ekonomiskās disharmonijas indeksa atkarība no laika (Tab. B)

Gads

1820.

1870.

1913.

1960.

1980.

1990.

1997.

Pasaules kopienas sociāli ekonomiskās disharmonijas indekss

3

7

11

30

45

60

74

Vienotās pasaules dinamikas otrā fundamentālā likumsakarība atspoguļo spriegumu mijiedarbībās pasaules kopienas iekšienē, par kura mēru kalpo sociāli ekonomiskās disharmonijas indekss. Šis indekss ir arī cilvēku materiālās un garīgās noslāņošanās, terorisma, sākot ar starptautisko, narkobiznesa, militāru un reliģisku konfliktu, bezdarba, kultūras un cilvēka personības degradācijas mērs.

Katrai pasaules kopienas disharmonijas indeksa vērtībai atbilst zināms “terorisma apjoms”, kuru nosacīti var izteikt dolāros vai citās naudas vienībās. Būtiski nesamazinot pasaules kopienas disharmonijas indeksu, kurš tagad tuvojas 100 (!), nav iespējams principā likvidēt starptautisko terorismu. To var tikai pārvest no viena veida citā.

Disharmonijas indeksa pieaugumu XX gadsimta otrajā pusē, 1960.-1970. g. intervālā, labi apraksta hiperboliska funkcija, kura aiziet bezgalībā 2025. gada rajonā, tas ir, tajā pašā laika rajonā, kurā iestājas tradicionālās pasaules kolapss, kuru izraisījis spiegums cilvēces un biosfēras mijiedarbībā. Tieši tāpēc XXI gadsimta pirmais ceturksnis kļūs par visas cilvēku vēstures kritisko momentu, kurā tiks izlemts cilvēces liktenis.

Pēc būtības, XX gadsimta otrajā pusē ievērojama daļa cilvēka radošā ģēnija enerģijas transformējās iznīcināšanās enerģijā – bezjēdzīgā cīņā par pasaules kundzību un neierobežotu materiālās bagātības uzkrājumu uz Zemes biosfēras neatvairāmas iznīcināšanas rēķina.

Mūsdienu pasaules dinamikas fundamentālās likumsakarības ļauj izdarīt arī fundamentālus secinājumus, ārkārtīgi svarīgus cilvēces likteņiem.

1. Mūsdienu Zemes civilizācija attīstības likumsakarību ietvaros, kuri sniegti tabulās A un B, pie pašreizējiem pasaules ekonomikas un iedzīvotāju pieauguma tempiem, kā arī sociāli ekonomiskajām sistēmām kopumā, ir nevadāma un nolemta.

2. Uz planētas valdošā bagāto valstu – patērētāju nelokāmās ekonomiskās izaugsmes stratēģija jau pārslogotās zemes apstākļos ir absurda un cilvēcei pašiznīcinoša. Tāda ekonomiska izaugsme ir jāpārtrauc un vēsturiski īsā laikā jātransformē cilvēces harmoniskā attīstībā, tas ir, zināšanu krāšanas un tehnoloģijas pilnveidošanas procesā, kardināli pazeminot norādīto valstu ekonomisko izaugsmi, cilvēka pilnveidošanas, viņa radošo un garīgo sākumu pilnveidošanās procesā. Cilvēces attīstībai robežu nav. Nepieciešams arī saprātīgi stabilizēt Zemes iedzīvotāju skaitu, pilnīgi saglabājot tautu daudzveidību.

3. Ir acīmredzams, ka nepieciešams ieviest saprātīgu Zemes civilizācijas vadību, lai viņu no nolemta stāvokļa pārvestu uz kvalitatīvi jaunu dzīvotspējīgu attīstību. Par pirmo tādas vadības mehānismu var kļūt rentes vadība, tas ir, rentes maksas ieviešana pasaules valstīm par biosfēras lietošanu, kuru vislabāk organizēt ANO aizgādībā, balstoties uz tās institūtiem, izmantojot veto tiesības. Vadības variants ar pasaules valdības palīdzību tās mūsdienu izpratnē ir pilnīgi jāizslēdz.

4. Pārtraucot ekonomisko izaugsmi, klasiskais kapitālistiskais saimniekošanas mehānisms izrādās nevajadzīgs. Vēl vairāk, peļņas, kapitāla un materiālās bagātības palielināšanas kapitālistiskais mehānisms, kurš noteikti strādā uz Zemes iznīcināšanas rēķina, kļūst bīstams cilvēcei.

5. Vadāmas, dzīvotspējīgas pasaules iekārtas radīšanas uzdevumu var atrisināt, tikai balstoties uz vadāmu plānveida sociāli ekonomisku sistēmu, piemēram, “ekoloģisko sociālismu”.

Fransuā Miterāns (Vispasaules tikšanās augstākajā līmenī par sociālās attīstības tēmu Kopenhāgenā 1995. g.): “Vai mēs spēsim novērst pasaules pārvēršanos visaptverošā tirgū, kur valda stiprākā likums, kur galvenais mērķis ir iegūt maksimālu peļņu visīsākajā laikā, kur spekulācija dažu stundu laikā iznīcina miljoniem vīriešu un sieviešu darba augļus?... Vai mēs spēsim radīt starptautisku kārtību, kura balstās uz progresu un pirmkārt sociālu progresu?”

17 05 27 02

Babikovs Jurijs Anatoļjevičs (Бабиков Юрий Анатольевич) (ģeniāls krievu zinātnieks. Bija pazīstams šauram speciālistu lokam kā bruņuautomobiļu sērijas Galvenais konstruktors, Krievijas speciālo bruņoto transportlīdzekļu jaunas klases pamatlicējs. Virknes izgudrojumu un speciālu darbu autors. Ilgu laiku nodarbojās ar patstāvīgiem pētījumiem dabisko zinātņu jomā. Viņš ir radījis jaunu hipotēzi par Zemes un Visuma uzbūvi, cilvēka vietu un lomu apkārtējā pasaulē):

Šeit tiek runāts par nevienmērīgu ekonomisku attīstību, par biosfēras bojāeju, par rūpniecības pārmērīgu bioresursu tērēšanu un pārmērīgiem enerģijas izmešiem… Mūsu politiķi par visu to sen zina! Sen!!! Par visu!!!

Un ko viņi ir izdarījuši pagājušo 15-20 gadu laikā pēc zinātnieku rekomendācijām, lai izglābtu cilvēku pasauli? Izglābtu mūsu planētu un viņas biosfēru?

NEKO!!! NEKO!!! Sapulcēsies, patērzēs, “bet vezums nekust ne no vietas…”

Savienotās Valstis pat atteicās parakstīt nožēlojamās Kioto vienošanās par rūpniecības kaitīgu gāzu izmešanas ierobežošanu apkārtējā vidē. Un tas notiek pie fakta, ka tieši Savienotās Valstis ir atbildīgas par 60% Zemes atmosfēras piesārņojuma!

Ko esat izdarījuši JŪS, lai novērstu mūsu planētas un cilvēces bojāeju?

JŪS! Personīgi JŪS??

Un cilvēki ar savu nevēlēšanos zināt patiesību, saprast un domāt, tiecoties tikai pēc naudas un “civilizācijas labumiem”, neatlaidīgi pilda šo briesmīgo pašnāvības spriedumu!

Nepietiek ar to, ka Zeme pārdzīvo enerģētisku šoku un ar to saistītās enerģētisko un klimatisko sistēmu balansa pārkārtošanas problēmas, un varētu saglabāt sevi, bet cilvēki vēl padziļina šos procesus, papildinot biosfēras pārsātinājumu ar rūpniecības enerģētiskajiem izmešiem, bezrūpīgi graujot dabas līdzsvaru un iznīcinot savas eksistēšanas pašu pamatu – dzimtās planētas Zeme biosfēru…

Cilvēki neatgriezeniski ir iznīcinājuši tūkstošiem floras un faunas sugu…

Vēl vairāk! Cilvēki iznīcina cilvēkus!

Jau 1965. gadā Šveices Nacionālā statistikas centra darbinieki publicēja kara darbību statistiku par pēdējiem 5000 gadiem. Kopš 3200. gada p.m.ē. cilvēce ir nodzīvojusi mierā kopumā tikai 292 gadus. Pārējos gados ir notikuši 14.513 lieli un mazi kari, paņēmuši līdzi 3 miljardus 640 miljonus cilvēku dzīvību. Tiešie izdevumi un zaudējumi kopā ir veidojuši 2.150 triljonus Šveices franku (2001. gadā pēc kursa – kaut kur ap 1323 triljoniem ASV dolāru). Pieskaitiet tam pēdējo 40 gadu karu šausmas…

Tā kā neapvainojieties – cienīt Zemes Cilvēci nav par ko!!!”

 

Pievienots 27.05.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/globalistika-na-poroge-xxi-veka

Tulkoja Jānis Oppe