Николай Булгаков - НАША ПЛАНЕТА НАЧАЛА ЖИТЬ В ДРУГОМ ИЗМЕРЕНИИ

Nikolajs Bulgakovs - MŪSU PLANĒTA IR SĀKUSI DZĪVOT CITĀ DIMENSIJĀ

16 XII 01

 

Visi ir izjutuši, ka mūsu planēta ir sākusi dzīvot citā dimensijā. Kādi ir apziņas kvantu pāriešanas simptomi, kas tā ir par citu dimensiju, kāda kļūs pasaule pēc kvantu pārejas, kas pašlaik ar mums notiek, kas ir dimensija un dimensionāla telpa, kādi ir jaunās apziņas cilvēka pamata raksturojumi, kas ir emocionāli apzināta dzīve? Daudzi pašlaik jūt bezpalīdzības stāvokli, stresu, reiboņus, telpiskumu, izklaidību, periodisku dezorientāciju, zvanīšanu ausīs, spiešanu krūtīs, žokļu saspiešanu, zobu šņirkstēšanu, spilgtus un dinamiskus sapņus, zaudējam laika izjūtu, notiek savas identitātes zaudēšana vai izkrišana no dzīves, sajūta, ka nevēlies neko darīt, pasivitāte, slinkums, nekā-nedarīšana, pēkšņa vēlēšanās atbrīvot vairāk telpas, paaugstināts jutīgums, nevēlēšanās ēst, apetītes un svara mainīšanās, negaidīta draugu pazušana no dzīves, darba un dzīvesvietas maiņa... Kas ar mums notiek? Tā ir pāriešana no vienas pasaules citā.

 

Uz šīs planētas atrodas apmēram septiņi miljardi cilvēku, kuri atšķiras tikai ar savām koncepcijām un atrodas nepārtrauktā konfrontācijā. Katra informācijas bibliotēka balstās uz pamata birku - domu Es. Pati par sevi viņa ir tikpat iluzora kā visas pārējās domas - tēli, kuri formē abstrakto jēdzienu ar nosaukumu cilvēks. Taču blakus eksistējošajām koncepcijām tieši doma Es rada maldīgo individualitātes sajūtu. Rodas ilūzija par sevi kā par no citām neatkarīgu personību, kurai piemīt sava pašas brīvā griba. Bet patiesībā tie ir apziņas, kura identificē sevi ar rupjām formām un mentālām birkām, maldi.

Cilvēce atrodas uz unikālas pieredzes iegūšanas robežas. Mēs it kā pabeidzam mācību iestādi un pārejam uz jaunu dzīvesveidu. Mēs apzināmies savu plašo radošo potenciālu. Un, kaut arī mums sola Zelta Laikmetu, nonākt tajā nebūt nebūs tik vienkārši. Mēs atrodamies Zemes izmaiņu kulminācijā, un tās turpinās pastiprināties un paātrināties. Tās skars visus un katru. Pēc būtības, nākamo 20-30 gadu laikā daudzi gari pametīs Zemi. Kaut arī no trešā blīvuma perspektīvas tā var likties traģēdija, no augstāko sfēru skatpunkta tā ir Dievišķā Plāna pilnīga izvēršana. Katra dvēsele pauž savas patiesās vēlēšanās. Jaunas dvēseles bieži jūt vajadzību pārdzīvot karu, nabadzību, sāpes un ciešanas, viņas var izlemt pamest Zemi caur nāvējošu slimību, badu vai dabiskas vai mākslīgas katastrofas rezultātā.

 

Svarīgi ir netiesāt viņu lēmumus. Dvēsele neuzlūko kaut ko kā “labu” vai “sliktu”. Viņa grib izdzīvot visu, ko var piedāvāt zemāki plāni. Kamēr dvēsele attīstās, viņa novājēs, pārdzīvojot daudz “negatīvu” lietu, un sāks tiekties uz dzīvēm mierā, labklājībā, priekā, mīlestībā un līdzcietībā.

 

Daudzas vecākas dvēseles nāk uz Zemi, lai palīdzētu jaunām dvēselēm izaugsmē un attīstībā. Lai to darītu, vecākajām dvēselēm nākas pašām no jauna iepazīties ar to, kas ir iemācīts pagājušajās dzīvēs. Citiem vārdiem, ir grūti kontaktēties ar kādu sērojošu, ja nesen jūs paši neesat pārdzīvojuši sēras. Tāpēc daudzu attīstītāku dvēseļu mērķis ir iegremdēties pietiekami dziļi, lai kļūtu par vienu no ciešanās esošas cilvēces, bet ne pārāk dziļi, lai nesapītos drāmā un neaizmirstu, kas viņas ir patiesībā.

 

16 XII 02

 

MĀCĪBU PABEIGŠANA

Pati Zeme pašlaik pabeidz savas mācības šajā etapā. Viņa no pārsvarā trešās dimensijas pārvirzās ceturtās dimensijas planētā. Atbilstoši cilvēce pabeidz apmācību trešajā blīvumā un pārbīdās uz ceturtā blīvuma vibrāciju. Lai šeit paliktu, visām dzīvības formām, kuras dzīvo uz Zemes un planētas iekšienē, nāksies veikt pārbīdi.

Piezīme: vārdi “blīvums” un “dimensija” dažreiz tiek lietoti kā ekvivalenti. Taču, stingri runājot, jēdziens “blīvums” attiecas uz dzīvības formas konkrētu vibrācijas līmeni, bet termins “dimensija” nozīmē eksistences plānu, kurš var sakrist vai nesakrist ar dzīvības formu plānu, kurā viņas vibrē...

 

Lai cilvēku būtnes augtu un attīstītos uz augstākiem stāvokļiem, nepieciešama attīrīšanās un uzkopšana. Tieši to mēs redzam šodien pasaulē. Daudzos reliģiskos tekstos tiek vēstīts par gaidāmo tiesas dienu vai sēklu attīrīšanu no pelavām. Patiesībā tā nav kādas augstākas būtnes tiesa – drīzāk tas ir process, kurš lemj, vai dvēsele ir gatava virzībai uz Jauno Zemi, uz Jauno Laikmetu, uz jaunu līmeni, vai nē.

 

Lai virzītos uz priekšu un kļūtu par daļu no kaut kā jauna, jums būtu jāļauj aiziet visam, kas jums vairs nekalpo, ieskaitot aplamas un ierobežojošas ticējumu sistēmas, emocionālas sāpes, zemapziņas un neapzinātas attiecības un refleksus, aizspriedumus, ieradumus un domāšanas veidus, kuri traucē pamosties pretī sevis izpausmes augstākai dabai.

Ja jūsu dvēsele vēlas, lai jūs augtu un attīstītos, bet jūs nepieklausāties un novēršat uzmanību uz daudziem apvedceļiem, visur piedāvātiem, lai kur jūs nepaskatītos, tad viņa jūs mīksti paskubinās caur pieredzi un zīmēm, paredzētām jūsu uzmanības piesaistīšanai. Ja jūs tomēr atsakāties sekot jūsu dvēseles vēlmēm, viņa skubinās jūs taustāmāk un jau sāpīgāk. Viņa piesviedīs slimības, darba zaudēšanas, strīdu ar tuviem cilvēkiem vai jebkura vecuma krīžu situācijas, tas ir, situācijas, kuras nav tik viegli ignorēt. Tieši to jūs novērojat pie daudziem uz planētas.

Ir svarīgi just līdzcietību pret tiem, kas iet cauri grūtiem laikiem. Vienlaikus ir ārkārtīgi svarīgi neidentificēties ar drāmu un traumu, kāda ir daudzu cilvēku dzīvē. Jūs nevarat palīdzēt cilvēkiem tikt laukā no slīkšņas, ja, jūtot viņiem līdzi, paši metaties tajā. Viss, ko jūs varat izdarīt, – pasviest viņiem virvi un iemācīt, kā vilkt sevi ārā pašiem. Jūs nevarat to izdarīt viņu vietā. Simpātija un savstarpēja atkarība ir tikpat maz efektīvas kā pamešana un paziņošana, ka neviens neslīkst. Turklāt, ja jūs paši metaties slīkšņā, tad tagad jums ir divi slīkstoši cilvēki viena vietā.

 

Dažos pārbīdes momentos daudzas dvēseles būs aicinātas piedāvāt palīdzību, glābšanu vai dziedināšanu citiem cilvēkiem, cietušiem katastrofās. Ja jūs sekojat garīgajiem pamatprincipiem un ikdienu lūdzat garīgu vadību, jums tiks dots tieši tik daudz, cik jūs varat izturēt, taču vairumam tas būs diezgan saspringti. Jums būs nepieciešams iziet no komforta zonas un uzņemties lielu risku. Citiem cilvēkiem tās būs iespēja beidzot pārtraukt smagu darbu un atslābināties.

Filozofija “Lai notiek tā” var izrādīties jums tieši tas, ko jums vajag. Un būs tie, kuri izrādīsies starp šīm divām polaritātēm. Dažreiz jums nāksies darboties un iejaukties to dzīvē, kuri pazaudējuši savu ceļu. Citās situācijās jums palūgs atstāt tos, kam jūs gribētu palīdzēt. Vienkārši ziniet, ka viņi izdarīs savu izvēli, balstītu uz viņu brīvo gribu, un jums nav vērts iejaukties.

 

Zināšana, kad darboties un kad atvirzīties, balstās uz mūsu pašizziņas līmeņa. Ja jūs ikdienu ieklausāties savā iekšējā viedumā, tas skanēs skaļāk, skaidrāk un sekot tam būs vieglāk. Jūs palūgs attīrīties no jebkuriem negatīviem ticējumiem, pagātnes emocionālām problēmām, spriedumiem un paškritikas. No jums gaidīs pilnīgu atteikšanos no tā noliekšanas, kas notiek jūsu iekšienē un ārpusē. Jūs palūgs atvērties Gaismai un Tumsai. Bet sākumā tās vajag izzināt...

Starp iekšējo un ārējo nav nekāda sadalījuma. Viss, ko jūs pasaulē redzat – tas ir spoguļattēls tam, kas atrodas jūsu iekšienē. Ja jūs emocionāli reaģējat uz to, ko redzat, jūs vēl arvien identificējaties ar to. Citiem vārdiem, pasaule vēl stingri tur jūs sevī.

 

Apziņa pati par sevi – tā ir vienīgā eksistējošā realitāte. Viņa ir mūžīga, nedalāma un nav darbība. Visas darbības notiek viņā. Atrodoties savu materiālo formu nosacītā stāvoklī, apziņa sevi uztver sadalījumā un izjūt attiecībā pret sevi pašu dažāda veida pārdzīvojumus. Tieši divējādā uztvere ir visu satraucošo, sāpīgo uztveru un emociju cēlonis. Identificējot sevi ar rupjo ķermeni, apziņa atrodas piedzimšanas un nāves ilūzijā, kas neizbēgami rada ciešanas. Taču realitātē svēts gudrais un nežēlīgs slepkava ir ne vairāk kā apziņas vienotās telpas dažādas izpausmes, sava veida mirāža, kura notiek tajā.

 

Eksistē izteiciens – šī pasaule ir līdzīga sapnim, un tas neapšaubāmi tā ir. Lai par to pārliecinātos, pietiek jebkuru no eksistējošajiem fenomeniem aplūkot kvantu līmenī. Viss, kas liekas ciets un nemainīgs, patiesībā ir viens neaprimstošs process. Cilvēka ķermenis, kalns, koks, planēta – tas nav nekas cits kā pastāvīgi kustošos mijiedarbojošos elementārdaļiņu kopums. Pats interesantākais ir tas, ka arī kustība vienkārši ir ilūzija. Pētot detalizētāk, izrādās, ka visas vissīkākās daļiņas ir absolūti tukšas. Citiem vārdiem, nav reāli eksistējošas, bet sastāv no ar informāciju pildīta enerģētiska tukšuma, kurš dzīvo pēc saviem likumiem. Skan nesaprotami un liekas absurdi pirmajā acu uzmetienā. Bet tas tā nav. Kas tādā gadījumā mēs vispār esam? No kā mēs sastāvam, ja dalīsim sevi līdz vissīkākajai daļiņai, un pēc tam to visu mēģināsim atkal savienot sevis tēlā? Izdodas? Un kā var kustēties tas, kā vienkārši nav? Un kas tādā gadījumā vispār ir viss?

 

16 XII 03

 

Lieta ir tāda, ka pats vārds “ir” paredz kāda kaut ko pārdzīvojamu. Un tā jau ir divdabība, tāpēc arī saka – nav nekā tālāka no patiesības kā ideja, ka to iespējams sasniegt. Padomājiet par to...

 

Tas, kurš tic, ka lietas ir reālas, ir truls kā govs. Tas, kurš domā, ka tās ir nereālas – vēl trulāks...

Nagardžuna

 

Tas, ko jūs saucat par cilvēku, ir tikai viena no daudzajām apziņas pieņemtās nosacītības formām. Turklāt apziņa nevar sarežģīties vai vienkāršoties. Viņa ir nemainīga. Kvantu fizika neko nerada – tas vienkārši ir realitātes aprakstīšanas veids. Ja acs spētu lasīt informāciju spēcīga elektronu mikroskopa režīmā, tad tāds jēdziens kā cilvēks vispār neeksistētu. Pasaule izskatītos kā kopums no vissīkākajām daļiņām, ieskaitot pašu vērotāju. Jūs nevarētu pateikt – lūk, tas esmu Es, bet tas ir Viņš. Vēl vairāk, ja vērīgāk aplūko kvantu, tad kļūst skaidrs, ka tas vienkārši ir sablīvējies tukšums. Tā kā nekādu “mūs” vienkārši nav. Ir tikai apziņas mūžīgā telpa bez centra un robežām. Un arī šī koncepcija ir tikai kārtējā birka, uzlikta uz realitātes.

 

Tādejādi, personība – tā vienkārši ir prāta uztveres kombinācijas ilūzija un ego sadalītība, līdzīga sapnim. Sapnī viss liekas reāls. Vai nav tiesa? Bet, kad notiek pamošanās, sapnis vienkārši izzūd, ar visiem tā personāžiem. Tas, ka šajā sapnī personība spēlē kaut kādu svarīgu lomu – tie ir maldi. Tāpēc ka tieši viņa ir uztverošās apziņas sadalītības cēlonis un sekas visiem notikumiem ar sevi pašu. Bet patiesībā aiz šķietamajām individualitātēm nav nekādu reālu, savā starpā neatkarīgu būtību. Ko jūs saucat par sevi? Kur ir tās robežas, kuras “jūs” atdala no citiem. Kā mēs aplūkojām augstāk, fiziskā ķermeņa robežas – tā vienkārši ir ilūzija, kura rodas kā mūsu maņu orgānu un mūsu procesu apzināšanās ierobežotības sekas.

 

Kas ir vēl? Domas un emocijas, veidojošas sevis tēlu? Pētot atklājas, ka aiz šīm mirāžām nav nekā konkrēta, ko varētu saukt par Es. Un arī Es, tie vienkārši ir burti. Divējādās uztveres birka. Tā kā apziņai nav nekādu daļu. Viss ir vienots! Pašapzināšanās vienkārši gadās, dabiskā veidā. Bet teikt, ka aiz šiem procesiem eksistē kaut kas individuāls, nav nekādas iespējas.

 

16 XII 04

 

Tikt ar to skaidrībā, saprast un apzināties trīsdimensiju telpā bija ļoti sarežģīti, bet tagad mums atklājas jaunas iespējas.

 

Esi dzirdējis par eksperimentu ar divām spraugām?

 

Runa ir par zinātnisku eksperimentu, kurš iztaisīja revolūciju kvantu mehānikā. Ja runā īsumā un vienkāršoti, tad zinātnieki šāva ar atsevišķiem elektroniem uz ekrānu caur divām spraugām. Elektrons no lielgabala izlidoja kā materiāla daļiņa, bet, pielidojot pie spraugām, tas burvīgā veidā kļuva par vilni un gāja cauri abām spraugām, it kā dubultojoties.

 

Pēc iziešanas cauri elektrons atkal savienojās vienoti un nonāca uz ekrāna jau atkal kā daļiņa... Oops... interesanti...

 

Bet, ja matērija var uzvesties kā vilnis, kāpēc gan tu vienmēr izskaties tik materiāli? Tas ir tāpēc, ka tu esi smags. Jo taču lielāka matērijas masa, jo mazāks ir viņas viļņa garums. Bet, ja tu svērtu kā elektrons, ieraudzīt, kā tu pārvērties vilnī, vienalga nebūtu iespējams. Zini, kāpēc? Tāpēc ka novērotāja klātbūtnē matērija nevar izpausties kā vilnis. Pie šī sensacionālā secinājuma nonāca arvien tie paši fiziķi, turpinot eksperimentu.

 

Viņi nespēja noticēt, ka elektrons var vienlaikus iet cauri divām spraugām. Lai to apgāztu, viņi nolika novērotāju – speciālu mēriekārtu. Un te notika vēl viens brīnums. Novērotāja klātbūtnē elektrons vairs nepārvērtās vilnī, bet joprojām bija daļiņa. Viņš lidoja cauri tikai vienai spraugai. Elektrons it kā zināja, ka viņu novēro, tāpēc uzvedās citādāk. Pats novērošanas fakts neļāva matērijai izpausties viļņa veidā.

 

Varbūt kad neviens uz tevi neskatās, tu vairāk izskaties pēc pulsējošas gaismas nekā pēc cilvēka? Varbūt kad neviens neskatās, šī pasaule izskatās pavisam citādāk? Tavs prāts arī ir šis novērotājs, kuram, laižot realitāti caur refrakciju, tā izskatās matērijas veidā. Pasaule ir pavisam citāda, kad prāta nav klāt. Tajā pasaulē nav cēloņu-seku sakarību. Tur viss notiek spontāni, bez jebkāda cēloņa. Tur viss ir taisīts no Mīlestības, no Skaistuma. Bet Mīlestībai ir kaut kur jāizplūst. Skaistumam ir vajadzīgas tavas acis. Viņš nevar apzināties pats sevi. Tieši tāpēc tev ir prāts.

 

Mēs visi esam viļņi. Dažādas frekvences viļņi. Mēs – tā ir pulsācija, vibrācija. Mēs – tā ir dievišķās dziesmas atbalss. Mūs translē tiešajā ēterā. Tavu svārstību frekvence var piesaistīt citu vilni, tu to sauksi par mīlestību. Tava vibrācija izmainīsies, ja jūs apvienosieties. Pāri, kuri ilgi dzīvo kopā, vibrē vienā frekvencē. Viņi kļūst par vienu vilni. Tavas svārstības ietekmē viss. Vieni viļņi iedarbojas vairāk, kā, piemēram, mīļotais cilvēks, tuvs draugs. Citi viļņi – mazāk, kā, piemēram, vieta, kur tu dzīvo, ēdiens, kuru ēd, grāmatas, kuras lasi. Bet tas viss ir viena, vienota Dieva dziesma. Tu izcel no šīs dziesmas sevi tikai tāpēc, ka tev ir prāts. Kas tieši tavā vibrācijā ir tavs? Jo viss apkārt taču maina tavu frekvenci. Tu kaut kur atradi robežas, bet to nav. Mēs visi esam vienots vibrāciju lauks. Viss ir Vienots. Pasmaidi, tevi novēro.

 

Apziņas telpa ir eksistējusi vienmēr. Tā netika dzemdināta un nekad neizzudīs, jo tā ir visur. Pati par sevi tā ir tukšums, bet turklāt tai piemīt absolūts un dažāds potenciāls izpausties. Visa rupjās matērijas pasaule, pilnīgi līdz vissīkākajam kvantam, sastāv no šīs būtības. Rodas no viņas un izšķīst viņā. Domas, tēli, jūtas, sajūtas, emocijas, gaisma un skaņa tāpat izpaužas no viņas. Tieši vienotības un nedalāmības dēļ nav tā, kurš varētu izzināt vai sasniegt šo absolūto realitāti. Tas, kas nav divdabīga apziņa telpa, “man – darītājam” (personībai: prāts + ego), pretendējošam uz savu, no vienotā avota neatkarīgu, gribas brīvību, ir vienkārši neizzināms.

 

Diemžēl... bet šī atklāsme nav domāta šim pseido mietpilsonim, kurš ir šī divējādā redzējuma cēlonis. Viņš vienkārši tur netiek pieņemts. Jo to, kas “mēs” vienmēr esam, nevar taču pat nodzīvot. Jo dzīvošana nozīmē to, kurš dzīvo, un to, kas tiek dzīvots. Bet ūdenim neizzināt ūdeni. Tāpat kā vilnis nekad nepārstāj būt okeāns – viņam vienkārši nav izvēles. Tāpēc, ka tas ir okeāns, uz laiku pieņēmis viļņa formu, kurš var sākt raudzīties sev apkārt. Un uz savas virsmas redzēt apkārt tādus pašus citu no cita atsevišķus viļņus. Būdams vilnis, viņš var atrasties nepilnvērtīguma un nepilnības ilūzijā. Bet tikko kā vilnis sāk skatīties savā, ar visiem pārējiem viļņiem vienotajā dziļumā, viņš redz nemainīgu mieru un sava neiznīcināmā pamata klusēšanas svētlaimi. Tiecoties uz sākotnējo, viņš neglābjami zaudē savas viļņa izpausmes un gala rezultātā pilnīgi izšķīst vienotajā. Turklāt, vai tad mēs varam teikt, ka viņš pielika kaut kādas savas no okeāna atsevišķas pūles? Protams, ka nē. Tas ir vienots apziņas okeāns, identificējoties ar no sevis paša izpaustām formām un vienlaikus vadot savu uzmanību caur katras no tām unikālo rakstu, izzina sevi caur sadalītību pasaules spogulī. Kur ir spogulis, ir sākotnēji tīra apziņas daba, kurai ir spēja atspoguļot.

 

Tāpat kā sejai neieraudzīt sevi, tā arī apziņa nespēj sevi apjēgt ārpus atspulgiem. Taču tieši tie tad arī kļūst par viņu ierobežojošu faktoru. No absolūtā skatpunkta reāli neeksistē nekāda dalījuma starp relatīvo stāvokli un tā patieso dabu, tieši tāpat, kā spogulis un atspulgs tajā īstenībā ir viens nedalāms vesels. Tomēr apziņa sāk aplūkot atspulgus, kuri parādās spogulī, atrautībā no sevis. Neapzinoties savu pašas skaidro, tīro un caurspīdīgo dabu, viņa atspulgus uzskata par reāliem un izjūt pret tiem tieksmi vai antipātiju.

 

Noteiktā momentā apziņa atbrīvojas no šiem maldiem dabiskā veidā. Turklāt atspulgam nekad nekļūt par spoguli. Tāpat kā sapņa personāži līdz prāta aptumsumam var nodarboties ar dažādām praksēm, uzskatīt sevi par garīgi meklējošiem, sēdēt āsanā (asana), līdz zemei klanīties tempļos, meditēt tumšās cellēs, vārdzināt sevi pārgājienos uz svētām vietām un vest cits citu uz pamošanos. Bet viņiem nekad... nekļūt par sapni redzošo.

 

16 XII 05

 

Kad gadās patiesa pamošanās, sadalītības sapnis kopā ar visiem tā dalībniekiem, kuriem it kā piemīt sava, citam no cita neatkarīga būtība un gribas brīvība, izgaist līdzīgi dūmiem. Neviens nekontrolē šūnu dalīšanos, smadzeņu darbību, gremošanu, elpošanu un sirdsdarbību. Tāpat kā nav tā, kurš varētu pateikt, kāda doma būs nākamā. Visas darbības vienkārši gadās, un nav tā, kurš varētu sev tās piešķirt, un nav nekādas iespējas kaut ko apgalvot vai noliegt.

 

Patiesībā viss ir reāli un nereāli vienlaicīgi. Dzīve vienkārši notiek tā, kā ir, bez mērķa un jēgas, bez koncepcijām, spriedumiem un interpretācijām, ziedot svētlaimīgā klusumā, neizzināmā mūžībā.

 

Bet tagad atgriezīsimies pie kvantu pārejas. Visi atceras 2012. gada gaidas, bailes no nezināmā, kataklizmu, ar kurām mūs biedēja, gaidas... Pāreja notika, bet ne tur, kur to gaidīja... Planēta sāka dzīvot citā dimensijā.

 

2013. gada janvārī tika pastāstīts par eksperimentu, kurš ilga 10 gadus, kopš 2003. gada. Zinātnieki kodolfiziķi strādāja ar ūdeņraža atomu (viņš arī – protons) un sākumā fiksēja protona daļiņas pulsāciju, viņš te samazinājās, te atkal pieņēma parastos izmērus. Zinātnieki to uzskatīja par kļūdu, par citu sastāvdaļu ietekmi no ārienes, bet galu galā protons pieņēma jaunu lielumu. Bija izdarīts atklājums, ka protona daļiņa ir samazinājusies par 4%.

 

PASAULE PĒC KVANTU PĀREJAS

Bija izmainījies viss – viņa ātrums, griešanās, virziens, diametrs. Pirmajā acu uzmetienā – padomā tik, protons izmainījies, nieki! Bet viņam pa pēdām “aizbrauca” visa organika, jo viņa sastāv no ūdeņraža. Bija izmainījies Matērijas blīvums. Ļevašovs (Левашов, Николай Викторович) par Matērijas īpašībām rakstīja, ka mēs pāriesim citā Telpā, kur būs vairāk gaismas.

 

Protonam sekoja arī pārējās daļiņas, un tas, kas kodolfizikā tika uzskatīts par nesatricināmu, parādījās pilnīgi citādā veidā, svešā. It kā mēs būtu citplanētieši, un esam nonākuši uz citas Planētas.

 

Tie likumi, kuri bija noteikti līdz 2013. gadam, pēkšņi pārstāja darboties, tāpēc ka Matērijas blīvums bija kļuvis citāds.

 

Šis milzīgais daudzu pasaules zinātnisko laboratoriju darbs lika visas Pasaules zinātniekiem saliedēties, aizmirstot visas nesaskaņas.

 

Ap 10 vadošo Atomfizikas, reaktoru, lāzera tehnikas Institūtu pārbaudīja cits citu, bet visu laiku nonāca pie viena, jaunā ūdeņraža atoma lieluma. Ja spriež pēc trīsdimensiju Pasaules Likumiem, tad tas nav iespējams, bet tomēr – fizika sāka atklāt savas dimensijas. To apstiprina astrofiziķi ar mūsu Telpas daudzdimensionalitātes aprēķiniem.

 

16 XII 06

 

MĒS DZĪVOJAM CITĀ DIMENSIJĀ

Notika kvantu pāreja, daļiņa no viena enerģijas līmeņa pārgāja uz citu enerģijas līmeni, turklāt sāka uzvesties kā Neitronu zvaigzne – bija liela, bet kļuva maza.

 

Uzskatiet, ka mēs dzīvojam uz citas Planētas, tāpēc visi Likumi sāk strādāt citādi. Zinātnieki ar to saduras uz katra soļa. Mūsu Likumi – tā ir pagātnes Pasaule!

 

2013. gada janvāris – marts kļuva bagāts ar radikāliem atklājumiem astronomijā un astrofizikā, kuri bira kā no pārpilnības raga.

 

Pa Zemes orbītu lido vācu teleskops Spitzer, kurš ir precīzāks par slaveno Hablu par vairākām kārtām, tas ieraudzīja ultrasarkanas (mums ir pazīstams infrasarkanais starojums, bet te ultra – jauns fizisks termins, kurš nozīmē – vēl dziļāk Matērijā) Galaktikas, viņas ir 60 reižu spožākas par parastajām.

 

Šis atklājums tika izdarīts spontāni. Spriediet paši, vēl 2012. gada decembrī to nebija, bet 2013. gada janvārī tās parādījās, vienas diennakts laikā.

 

Tā nemēdz būt! Tās vai nu ir, vai to nav... tātad, kaut kas šīs diennakts laikā notika, kas lika Pasaulei izmainīties?

 

Parastā elektromagnētiskā skala, kura redzama fizikas mācību grāmatās, rokasgrāmatās, palielinājās par trīs oktāvām infrasarkanajā diapazonā un par trīs oktāvām ultravioletajā.

 

PIE MUMS IR KĻUVIS PAR SEŠĀM OKTĀVĀM AUGSTĀK

Tā ir Matērija, kura atklājās un kuras līdz 2013. gadam nebija, tā dažādu iemeslu dēļ nebija izpausta, bet tagad izpaudās, un fizikas ierīces var viņu fiksēt.

 

Vēl viens atklājums – līdz 2013. gadam zinātnieki zināja, bet mūs ar jums biedēja, ka mūsu Saules sistēma virzās uz Melno caurumu.

 

Novosibirskas zinātnieki teica, ka mēs ejam uz apgabalu ar pilnīgi neizpētītām enerģijām, kuru agrāk nebija, un nav saprotams, kas ar to būs tālāk.

 

BET TAGAD CAURUMA NAV

Bet tas ir astrofizisks objekts, un viņš ir pazudis. Mūsu Galaktikas centrā tagad Melnā cauruma nav.

 

Zinātnieki stipri izbijās, šo atklājumu noteica par slepenu, un no interneta tas pazuda divus mēnešus pēc paziņošanas. Bija tāda vietne “Membrāna”, kurā zinātnieki publicēja savus atradumus, tagad šī elektroniskā žurnāla nav. Uz Melnā cauruma tas izbeidza savu eksistenci.

 

Kas tad notika? Izrādījās, ka Melnais caurums – tās ir durvis, caur kurām mēs ar jums izgājām, un durvis aizvērās.

 

Taču Melnā cauruma vietā parādījās cits Objekts, arī tas ir zinātnisks atklājums, jau 2014. gadā – Magnitārs.

 

Pulsējoša Zvaigzne, bet ne Pulsārs. Šī Zvaigzne uz visām pusēm smidzina šķidru magnētisku lauku. Tā ir kāda substance, kurai pagaidām nav nosaukuma (tā nav plazma). Viņa ir saprātīga, sastāv no granulām.

 

Granulas viņai mēdz būt mazas, elementārdaļiņu līmenī, un lielākas, piemēram, mūsu Zemes lielumā.

 

Sākumā šo Magnitāru izdzirdēja 2014. gada martā radio diapazonā un sāka novērot, bet maijā – ieraudzīja.

 

Pēc kosmosa mērogiem – tas ir milzīgs laiks. Parasti vai nu dzird, vai redz, tas ir, smadzenes bija gatavas uztvert šo informāciju.

 

Tādejādi, mēz izrādījāmies Smalkā plāna pirmajos stāvos, faktiski “Viņpasaulē”, ar ko mēs jūs arī apsveicam...

 

Frekvences ir citas, un organika ir cita, tam nav jūs jābiedē nekādā veidā, mūsu ķermeņi atveras savā gaitā.

 

Bet, lūk, Magnitārs iespīdējās zilā krāsā (līdz 2014. gada maijam viņš nespīdēja).

 

Jau 2005. gadā zinātnieki neirofiziologi cilvēkam Hipokampā atklāja rajonu, kuru sauc par Gaišzilo vai Zilo plankumu. Viņš ir sen zināms, bet viņam nepievērsa īpašu uzmanību, vai nu maz kas cilvēkam smadzenēs ir...

 

Pašas par sevi cilvēka smadzenes – tā ir melnā kaste.

 

2014. gada vasarā šis Zilais plankums smadzenes arī iespīdējās, visiem. Hipokamps projicējas uz Dzīves punktu un vada cilvēka dzīvi Smalkajā plānā un augstāk. Šī zilā gaisma, ja samiedz acis, dažreiz ir redzama kā sudrabots nimbs virs galvas. Tas ir jauns organisks Ķermenis, un viņš pulsē saskanīgi ar Magnitāru.

 

16 XII 07

 

TĀ IR VIENOTA SISTĒMA, VIŅIEM IR VIENS BĀZES RITMS – VALSIS

Visuma bāzes ritms arī ir valsis, dažādā izpildījumā, dažādās oktāvās. Oktāva, kurā valsi izpilda Zilais plankums un Magnitārs Galaktikas centrā – tā strādā jaunajā skalā, ietverot trīs jaunas oktāvas.

 

Iznāk, ka jaunā ūdeņraža enerģētiskais spektrs ir pilnīgi atšķirīgs no vecā ūdeņraža spektra.

 

Šis spektrs ir ultrasarkanā krāsa, dziļāka nekā infrasarkanā krāsa. Tieši šis diapazons ir kļuvis vadošais. Mēs dzīvojam un nezinām, ka uztveram pilnīgi citus enerģētiskus spektrus. Un tas viss iesniedzas cilvēka apziņā.

 

Ir pienācis laiks, par kuru mums teica – lūk, dzīvosiet Smalkajā Pasaulē, bet tur – viss tiek vadīts ar domu, sagribēji – krēslu pārbīdīji, sagribēji – pats pacēlies gaisā... Bet pagaidām mēs neesam aizgājuši līdz tādai domas koncentrācijai un līdz sevis apzināšanai.

 

16 XII 08

 

SAKARĀ AR TO IR SĀKUŠIES DAŽĀDI FENOMENI

Pirmais bāzes fenomens – nimba spīdums, līdz Pārejai bija Zeltains (nimbi visiem svētajiem svētbildēs...), un tādi bija tikai Meistariem, tāpēc ka bija ļoti ciets magnētiskais lauks apkārt Zemei, šis lauks bija ciets, un viņš aizturēja mūsu ģenētisko struktūru. Bet tagad šīs lauks kā fakts ir pārstājis būt ciets – viņš ir, bet pilnīgi citāds.

 

Viņš ir ļoti mīksts un maigs, un tomēr ne mazāks izturīgs, kā tīmeklis, pamēģini to saraut, uz saraušanu tas ir stiprāks par tēraudu.

 

Lūk, apmēram ar tādu struktūru nāk jaunais magnētiskais lauks. Jūs visi esat dzirdējuši tādu terminu kā Akaši, tā tad arī ir Zelta struktūra, kura ir nosaukta par Proteju. Tad, lūk, šis Protejs ir sācis iemiesoties. Tas ir kļuvis par mūsu jauno nervu sistēmu, tagad viņa mums ir piesātināta ar Proteja gaismu. Mums ir citāda nervu sistēma, mēs esam pārstājuši redzēt trīsdimensionalitātē, mums ir citādas acis. Pēdējo tūkstošu gadu laikā līdz Pārejai, kā minimums 26 000 gadu, mums acī visiem bija tā sauktais aklais plankums. Tas ir redzes nervs, kurš ieiet dziļi galvaskausā, viņš bija noslēgts ar kādiem olbaltumvielas audiem kā ar aizbāzni. Šis aklais plankums aizklāja trīs ceturtdaļas no mūsu sfēriskās redzes. Mēs neredzam Melno caurumu, bet tā kā smadzenes nivelē dažādas nianses, tad arī rodas ilūzija, ka mēs redzam visu.

 

Tomēr aklā plankuma esamība ļāva mums dzīvot 3-dimensiju Telpā, ierobežotā, cietā. Tas bija Eksperimenta nosacījums. Mums bija jāizpēta blīvais Plāns, un mēs šo uzdevumu izpildījām. Tagad mēs esam pārgājuši uz “Viņpasauli”, mūsu Eksperiments ir sekmīgi pabeigts, un šis aklais plankums ir sācis izzust no acs, un tagad mums atklājas pieeja daudzdimensionalitātes redzējumam. Tas ir Planetāra mēroga atklājums, un to ir pamanījuši daudzi, kā arī visu valstu zinātnieki.

Ir izmainījies Aizkrūtes dziedzeris, viņš pat par sevi ir ļoti sakrāls. Pašlaik Aizkrūtes dziedzerī dzīvo tas pats Protejs. Šeit viņš lokalizējas, un pēc tam izsmidzinās pa visiem mūsu smalkajiem nervu kanāliem. Saules, mēness meridiāni, viss šeit tiek iesaistīts, arī viņi ir kļuvuši citādi. Arī Proteja imūnā aizsardzība ir izmainījusies, ja agrāk šī imunitātes sistēma bija formāla, tad tagad viņa seko katrai cilvēka domai, un tagad ir kļuvis tik svarīgi – prast domāt un pret visu attiekties korekti! Domāt, pirms esi padomājis. Piepildās viss uzreiz un tagad, un, galvenais, ir saprotams, kāpēc...

Organisma nākamā izmaiņa – Mandeļveida kodols. Arī tas ir Hipokampa, smadzenīšu rajonā. Viņš pārslēdzas uz apzinātu uztveri. Līdz Pārejai tā bija “baiļu māja”, to vadīja limbiskā sistēma. Bet limbiskā sistēma – tas ir “sit” vai “bēdz”, kā dzīvniekiem. Pašlaik tas tiek pārrakstīts šūnu mehānisma līmenī. “Sit” vai “bēdz” vietā sāk izpausties pašreizējā momenta apzināta uztvere. Saprātīga (Ра-з-Умное). Nevis sēdēt un baidīties: bet kā tur būs?

 

Pašlaik viss ir samērā ar ienākšanu: es atnākšu un tikšu skaidrībā. Dzīvot Šeit un Tagad. Pagātne nedarbojas, par to vajag aizmirst! Mums nevajag zināt – kā to darīt, mūsu jaunā organika to dara pati. Jūs nesēžat meditācijā, jūs neēdat tikai veģetāru barību, jūs dzīvojat, kā dzīvojāt, un organika mainās pati. Jūsu Augstākais Es ir devis atļauju šīs situācijas izmainīšanai, atļauju jūsu pašreizējās apziņas izmaiņai un pat maksimāli iespējamām plūstošām izmaiņām.

 

16 XII 09

 

Agrāk mēs ar jums par savu rīcību atbildējām nākotnē, bet tagad mācīsimies par savām domām un attieksmi atbildēt tieši tagad!

 

Galvas smadzenēs izšķīst vecās neironu paketes. Kā tas izpaužas sadzīvē? Vecās neironu paketes – tie ir visi materializētie ieradumi, kuri autopilota līmenī ir iegājuši jūsu asinīs, miesā, viss, ko mēs darām mehāniski – paņēmi sērkociņu, uzliki tējkannu, iededzināji gāzi... Viss, pie kā mēs esam pieraduši kopš bērnības un ko mēs vairs neapzināmies, bet tie ir materializēti, mēs bieži izdarām darbības un neievērojam – kā.

 

Pašlaik iestājas atmiņas pseido zudums, tas iestājas tad, kad cilvēks nav pakļauts nekādai ārējai iedarbībai.

 

Piemēram, sēž uz soliņa vai mājās mierīgā stāvoklī un pēkšņi uzreiz – neko neatceras... Tas ilgst mirkļus, 3-5 sekundes, un jūs atkal ieejat savā pašreizējā dzīvē. Bet turklāt jums izslēdzas kaut kādas vecas paketes un šabloni, vecas zināšanas un pieredze.

 

Piemēram: veci bērnības ieradumi, kuri jums vairs nav vajadzīgi, jūs esat pieaugušais, un situācija vairs neatkārtosies. Enerģētiskā ziņā tie bija smadzeņu struktūrā, tad, lūk, smadzenes viegli atbrīvosies no šiem vecajiem ieradumiem, ja jūs paši pie tiem neturaties.

 

Tagad to jums vairs nevajag, un tas ir liels enerģētisks slānis. Pseido-izklaidīgums – tā pašlaik ir norma, tādā veidā atbrīvojas vieta jaunajam. Tā piepildās ar šo jauno, un vajadzīgajā momentā es vienkārši sāku zināt kaut ko jaunu. Atnāk Skaidrzināšana.

 

Līdz Pārejai mums tā nebija, mums bija jāiziet Skola, jāiegūst pieredze, jāsakrāj zināšanas, bet pašlaik pieredze parādās arī pati, kā Velte – viss vienlaicīgi un tikai momentā tagad!

 

Līdz noteiktam momentam jūs vēl nezināt, kas jums piemīt, bet parādās situācija, un jūs sākat izmantot gatavu pieredzi. Tiek ekonomēts laiks, spēki, vēl daudz kas… Un jūs situāciju redzat ne no vienas puses, bet uzreiz no vairākām pusēm, un redzat nevis ar mērķi nosodīt, bet vienkārši kā informāciju un ieejas un izejas ceļus.

 

Sev pieņemiet, ka, kad jums iestāsies pseido-izklaidīgums vai kaut kas līdzīgs sklerozei, jūs to pieņemsiet pilnīgi mierīgi, un ziniet, ka tā nav slimība, bet Planetārā Pāreja uz jaunu dzīves formātu.

 

16 XII 10

 

Un tas ir tikai pirmais etaps

Ir izmainījies laiks, izmainījusies enerģija, izmainījusies mūsu uztvere, un mēs kļūstam par tām daudzdimensionālajām būtnēm, kuras sākotnēji bija iecerētas no visu Augstāko Spēku puses.

 

Nāk daudz atklājumu uz mūsu domu rēķina, piemēram, ir noskaidrots sakars starp depresiju un osteoporozi. Jo vairāk cilvēks sēž depresijā, jo vairāk viņam sāk mīkstināties kauli.

 

Mūsu laika raksturojums ir tāds – jūs paši sev varat taisīt zāles un to, ko jums vajag.

 

Piemēram: ņemat pudelīti, ielejat tur ūdeni no krāna vai svēto, vai jonizēto, jebkuru. Ņemat papīra lapiņu un rakstāt – tās ir manas zāles no depresijas, es atjaunojos ātri. Uzrakstījāt un nolikāt zem burkas, bet burku nolikāt savas gultas galvgalī.

 

Atcerieties, ka tas viss ir jādara ar humoru )), no rīta jāpamostas un jāizdzer. Ūdens turklāt maina struktūru. Jau ir izdarīti tādi eksperimenti, ir veiktas ūdens proves – viņš izrādījās dažāds, viss ir atkarīgs no apziņas dziļuma, no ticības. Viss notiek bērna uztveres līmenī – jo vieglāk jūs attiecaties pret mūsdienu īstenību, jo ātrāk, vieglāk un labāk sanāks.

 

Vai jūs esat lietas kursā, ka miegs maina apziņu? Viegli, kā bērniem, smiekli iet radīšanai, tās ir tās pašas vibrācijas, kuras rezonē ar Magnitāru Galakatikas centrā.

 

Par polu maiņu, iespējamām kataklizmām un citām nepatikšanām

Šis materiāls ir visiem tiem, kuri sajūt un jūt pārmaiņas. Nepieskarsimies tenkām un nemeklēsim zinātnes viedokli, kurš pašlaik ir zem lielas jautājuma zīmes. Tad kas gan izmainījās līdz ar 2012. gada iestāšanos. Daudzi uzskatīja un skandināja trauksmes zvanus, ka tas ir pasaules gals, Maiju cikla (kalendāra) beigšanās un daudz kas cits. Kas tad īstenībā notiek? Tas ir dzīves cikliskums un pulsācija. Visums pulsē. Involūcija-Evolūcija, punkts – telpa – punkts. Fizisku galaktiku un zvaigžņu sistēmu dzīves cikli vienmēr ir cikliski. Lūk, kāpēc visi seno cilvēku kalendāri – tā ir griešanās ritenī (коло-вращение). Lūk, kāpēc priesteru skatieni vienmēr ir pievērsti debesīm. Bez Zemes cikla ir vēl saules cikli, galaktiskie un citi.

 

16 XII 11

 

Neierobežotais Gars no ētera pin Materiālās Pasaules, kuras, cikliski attīstoties pa spirāli, nonāk pie sava materiālisma maksimuma un… tāpat pa spirāli un cikliski sāk dzist, pārejot sākotnējā formā. Un tā līdz bezgalībai, lūk, viņa, Mūžīgā Dzīve. No ētera dzimst planētas, kļūst par zvaigznēm, zvaigznes pāriet sākotnējā ēterā un pa mūžīgu dzīves apli. Mūsu planēta pabeidz kārtējo materiālisma ciklu, un Gars pastiprina viņas matērijas vibrācijas, pakāpeniski atgriežot viņu smalkākā stāvoklī.

 

16 XII 12

 

Mūsu Zeme kopā ar citām planētam riņķo ap Sauli. Saule kopā ar sešām citām zvaigznēm savukārt riņķo ap lielāku zvaigzni, Alcionu, kura pazīstama arī kā Centrālā Saule. Alciona riņķo ap lielāku zvaigzni, Sīriusu, kuru sauc par Lielo Centrālo Sauli. Zvaigžņu sistēmas zvaigžņu riņķošana citai ap citu ir īpatnība, kura raksturīga visām mūsu Visuma galaktikām, kur katra galaktika, sastāvoša no zvaigznēm un planētām, riņķo ap savu pašas centru. Galaktika Piena Ceļš, kurai pieder mūsu Zeme, iekļauj miljardiem zvaigžņu un planētu, kuras riņķo ap milzīgu zvaigzni viņas centrā, kura ir nosaukta par Galaktisko centru.

 

16 XII 13

 

Tā kā saule un citas zvaigznes riņķo citas ap citām un pārvietojas pa savām orbītām, viņas iet cauri dažādām izlīdzināšanām attiecībā citas pret citām. 2012. gada 21. decembrī mūsu Galaktikā Piena Ceļš notika divas izlīdzināšanās. Viena no tām: mūsu Saule un visa Saules sistēma izkārtojās uz vienas taisnes ar Galaktisko ekvatoru. Otrā: Galaktiskais Centrs, Lielā Centrālā Saule un Centrālā Saule vienlaicīgi kosmosā saformēja vienādmalu trīsstūri.

 

16 XII 14

 

Mūsu Zeme saņem enerģijas, gan fiziskas, gan smalkas, kā no saules, tā arī no citām zvaigznēm. Lai saņemtu maksimālu enerģijas daudzumu, ir jānotiek pienācīgai astronomisko ķermeņu izlīdzināšanai. Piemēram, aptumsuma laikā, kad Zeme, Saule un Mēness izlīdzinās attiecībā cits pret citu, Zemi piepilda ļoti retas garīgas enerģijas. Tātad aptumsumi vienmēr tiek uzskatīti par svētiem, un šajā laikā tika veiktas meditācijas un citi garīgi pasākumi, lai vislabāk izmantotu šīs smalkās enerģijas.

 

16 XII 15

 

Izlīdzināšanai, kura notiek Galaktiskā centra līmenī, ir vislielākais efekts. Kad Zeme kopā ar Saules sistēmu izlīdzinās ar Galaktisko ekvatoru, milzīgi daudz smalku enerģiju atnāk no Galaktiskā Centra tieši uz Zemi. Alcionas, Sīriusa un Galaktiskā centra trīsstūrveida izvietojums 2012. gadā atnesa milzīgi daudz garīgu enerģiju no šīm Zvaigznēm uz Zemi. Šī retā astronomiskā parādība iniciē citus dažādus notikumus.

 

16 XII 16

 

Pienāca laiks – planētas vadošais Kristāls (kristāliskais režģis), kurš nosaka dzīves un veidojošās matērijas apstākļus visās fiziskajās būtnēs uz Zemes, izmainījās! Tagad visam uz šīs planētas savs paša kristāls (DNS) ir jāpieskaņo planetārajam, lai ķermeņi varētu pieskaņoties jaunajai videi. Šis process ir sarežģīts visiem, lēcienveidīgs, un tam aktīvā fāzē ir jābeidzas 2017. gada pavasarī.

 

16 XII 17

 

Lūk, galvenais cēlonis uz Zemes notiekošajiem notikumiem... Bet katastrofas, kataklizmas un personīgās krīzes ir sekundāras. Jau vairāk nekā 100 gadus pirms mūsu dienām iesvētītie zināja par Zemes un Galaktiskā cikla beigām. Lūk, kāpēc tik daudz informācijas pašlaik iznāk atvērtos avotos. Mēs visi kļūstam īsti ekstrasensi, ļoti jutīgi un saprotoši, atlicis tikai korekti iemācīties to visu izmantot.

 

16 XII 18

 

Ir pienācis laiks Biosfēras nomaiņai uz Noosfēru, katrs cilvēks uz Zemes, neatkarīgi no dzimuma un rases iziet šīs izmaiņas un pārbaudījumus. Mainās biotops, protams, ka izvēle un atbildība katra priekšā arī stāv personāla.

 

PASMIETIES – TĀTAD NOREZONĒT AR KOSMOSU

Jūs esat pamanījuši, ka uz ielas ir parādījies daudz izkrāsotu mīmu? Viņi sit cilvēkus ārā no viņu čaumalas. Smaidiet citiem un sev spoguļa priekšā!

 

Pasaule faktiski sadalījās Kvantu Pārejas laikā, tajos, kam vajadzīga materiālā evolūcija – dzīvot matērijā, dzīvot vardarbībā, negatīvā (dzert, smēķēt) – viņi aizgāja citā matērijā. Viņi aizgāja uz savu apziņas līmeni. Mēs pašlaik ar jums kā slūžās stāvam – ir starp mums šādi un tādi...

 

Ir tie, kuri izvēlējās citu ceļu, citu apziņas līmeni, evolūcijas Ceļu.

 

Tie, kuri aiziet, viņi ir palikuši savās domās, viņiem tas viss ir absolūti murgi, viņi nedomās, viņiem vienkāršāk ir granātu uzmest, nekā domāt...

 

Viņi rīkojas un darbojas citādi.

 

Mums ir citas darbības, notiek fiziski-psihisks moments – mēs cits citu pārstājam redzēt.

 

Tas jau ir sācies, ka mēs varat iet cauri viens otram, nepamanot bez jebkāda diskomforta.

 

Tā tad arī ir Realitātes sadalīšanās – vieni pa kreisi, otri pa labi.

 

Tie, kuri ir izvēlējušies garīgu evolūciju – viņi domās, pirms padomās.

 

Sākumā kāpsim uz grābekļiem, krāsim pieredzi. Sākumam vajag to vienkārši zināt.

 

Uzlādēsim ūdeni zāļu vietā. Piemēram – pret augoni uz pēdas vai pret kārpu. Asinsvadu tīrīšanai. Uzrakstīsim uz lapiņas, noliksim glāzi ar ūdeni pa nakti galvgalī, bet no rīta izdzersim.
Tā darīja speciāli cilvēki, bet tagad tas ir pa spēkam visiem.

 

16 XII 19

 

PAŠLAIK IR BURVJU FRĀZE – MANĀ REALITĀTĒ VISS IZDODAS

Izrunājiet savu vēlēšanos viegli un graciozi! Tā nav afirmācija, to nevajag ilgi atkārtot – viss tiek darīts viegli un ātri, pateici un aizgāji darbu darīt...

 

Galvenais ir izjust to, ko sakāt, iemācīties uzticēties Telpai. Un sākt ar vienkāršo... pateikt: sveika, dzīve, manā realitātē es viegli un ātri pieparkojos pie mājas... Un jūs pieparkosieties, ja noticēsiet sev pašam...

 

To var pielietot attiecībā pret cilvēkiem, pret pašsajūtu, attiecībā pret valsts iestādi, pret transportu, pret informācijas dabūšanu, pret tā, ko vajag, pirkšanu...

 

16 XII 20

 

APZIŅAS KVANTU PĀRIEŠANAS SIMPTOMI

Pieaug sajūtas, ka visam, ko cilvēks dara, nav viņam liela vērtība. Viņš redz, kā citi cilvēki ir pilnīgi pārņemti ar dualitātes spēli – iegūt materiālus labumus un dzīties pēc cilvēciskas laimes: ģimenes, karjeras, cieņas sabiedrībā, slavas galu galā. Un šī divējādība liek meklēt sevi un eksistējošas dzīves jēgu, bet nedod pilnvērtīgu apmierinājumu.

 

Savas bezpalīdzības sajūta patiesības neaptveramības priekšā. Cilvēks saprot, ka, jo tālāk viņš aiziet savos meklējumos, jo stiprāk viņš sapinas. Ko tik vien viņš nav izmēģinājis šajā ceļā, un ko tik vien nav izjutis apziņas izmainītos stāvokļos. Pacelšanās uz augstākajām sfērām, kur ir jutis savienošanos ar visu pasaules-ēku, mainās ar krišanām un depresiju.

 

Spēcīga sajūta, ka iespējas ir sava ķermeņa ierobežotas, esība ir smaga un daudz ko nav iespējams izmanīt.

 

Stress – tāda sajūta, it kā jūs atrodaties zem augstu enerģiju spiediena kā tvaika katlā. Jūs izejat adaptāciju augstākām vibrācijām, un turklāt uz āru tiek izgrūstas vecas pārliecības un ieradumi. Jūsu iekšienē burtiski mutuļo visdažādākie procesi.

 

Reiboņi, “telpiskums”, aizmāršība, diskoordinācija, dezorientācijas sajūta, īpaši pilnmēnesī un saules uzliesmojumu laikā, nesapratne, kur jūs atrodaties, atrašanās vietas sajūtas pazušana. Jūs vairs neesat trešajā dimensijā, jo esat sākuši virzīties uz augstākām pasaulēm.

 

Zvanīšana ausīs – vīrišķās un sievišķās enerģijas balansa, savstarpējās saiknes traucējumi. Augstas frekvences skaņu vai skaņu secības “dzirdēšana”. To var pavadīt spiediens vienā ausī vai abās ausīs.

 

Galvassāpes – enerģijas paplašināšanās uz ierobežojošu pārliecību, saprāta ierobežojumu fona. Galvassāpes var signalizēt par smadzeņu pārveidošanos enerģētiskā un materiālā līmenī. Var izpausties kā nelokalizēts spiediens galvas iekšienē vai kā viļņiem nākošs spiediens. Ir iespējams smagums un sāpēs pakauša, galvvidus rajonā, starp uzacīm.

 

Jums būs neticama noguruma, nepamatotas depresijas, aizkaitināmības dienas, neizskaidrojamas bailes, raudulīgums. Jūsu ķermenis kļūst mazāk blīvs un pārdzīvo intensīvu pārkārtošanos. Parādās vairāk slinkuma un vēlēšanās pagulēt, padomāt, atslābt, apcerēt. Un šī bezpalīdzība nezināmā priekšā atņem cilvēkam spēkus. Kādu reizi atnāk vienaldzības pret savu likteni sajūta, pazūd visas vēlmes un centieni, viena no pēdējām – pieķeršanās šai pasaulei.

 

Spiešana krūtīs, Jūsu Sirds un Magnēts atveras.

 

Žokļu saspiešana, zobu šņirkstēšana – pretošanās savai misijai un tās saiknei ar Augstāko Es.

 

Dīvainas elektriskas sajūtas ķermenī, enerģētiski grūdieni, pulsācijas, tirpas, paplašināšanās, gaisma, ķermeņa vibrācija, viļņi, nieze, ķermeņa temperatūras celšanās un krišana.

 

Spilgti, dinamiski sapņi, dažreiz ar vardarbības ainām – jūs atbrīvojaties no pagājušo dzīvju nastas zemo vibrāciju līmenī.

 

Laika izjūtas zaudējums, Jūs varat izlaist tikšanās vai vajadzīgo pagriezienu uz šosejas, kavēt, aizmirst, kāda šodien diena – arī tas ir piemērošanās pie jauniem cikliem process.

 

Savas identitātes zaudēšana, periodiska “izkrišana” no dzīves, sajūta, ka nevēlies neko darīt, pasivitāte, slinkums, nekā-nedarīšana, kas izraisa apkārtējo aktīvās daļas aizkaitinājumu. Jūs mēģināt balstīties uz sevi veco, bet viņš vairs neeksistē. Jūs vairs nezināt, ko jūs redzat spogulī! Jūs atbrīvojaties no savām vecajām iezīmēm un tagad iemiesojat vairāk Gaismas, rādot savu vienkāršāku un attīrītu Dievišķo būtību. BET ar jums viss ir kārtībā! Jūs atrodaties miera, sava veida jūsu sistēmas “pārlādes” stāvoklī. Jūsu ķermenis zina, ko viņam vajag – ieklausieties viņā. Turklāt kad jūs sāksiet sasniegt augstākus plānus, “darīt” un “sasniegt kaut ko” jums kļūs ne tik būtiski, jo jaunās enerģijas mudinās jūs uz tādām darbībām kā pieņemt, radīt, rūpēties par sevi, korekti palīdzēt apkārtējiem un tuviniekiem.

 

Pēkšņa vēlēšanās atbrīvot vairāk telpas. Jums var sagribēties atbrīvoties no saviem personīgajiem “dārgumiem”, varat sajust vajadzību aizvākt visu veco un lieko, izdalīt nevajadzīgās mantas, pārdot vai atteikties no personiskās mantības, izmest vai nomainīt mēbeles.

 

Jūs “redzat” un “dzirdat” kaut kādas dīvainas lietas, varat sākt redzēt cauri miglas plīvuram, palielinās psihiskās spējas, paaugstinās apziņas līmenis.

 

Paaugstināts jutīgums pret visu, kas ir ap jums. Jūs ar grūtībām izturēsiet trokšņainas cilvēku sapulces, trokšņainu un skaļu mūziku, cilvēkus, kuri runā banalitātes vai tikai par materiālo, ēd rupju barību, TV, citu cilvēku balsis, īpaši negatīvas vibrācijas, pūli. Jūs ātri nogursiet un pārāk satrauksieties no visa apkārtējā. Jūs meklēsiet klusumu. Jūs noskaņojaties uz jaunām pasaulēm, tā kā tas viss pamazām pāries. Ziniet, ka jūs turklāt pārvietojat kolosālu enerģijas apjomu un atbrīvojaties no vecā un nevajadzīgā, no nekorektiem šabloniem. Un jo vairāk pretosieties – jo vairāk cietīsiet fiziski.

 

Jums kļūs nepanesamas trešās dimensijas zemās vibrācijas, kuras jūs uztversiet sarunās, attiecībās, sociālajās struktūrās, visur,

 

Pazūd vēlēšanās ēst, apetītes un svara izmainīšanās, barošanās režīma izmainīšanās. Jūsu ķermenis piemērojas jaunam, augstākam stāvoklim.

 

Jūs pilnīgi nespēsiet darīt dažas lietas. Kad mēģināsiet darīt pierastas un parastas lietas, tad šī rutīna jums būs absolūti nepanesama.

 

Jūsu draugu, noteiktu darbības veidu negaidīta pazušana no jūsu dzīves un pat darba, dzīvesvietas nomaiņa. Jūs jau esat izgājuši aiz tā robežām, kas jūs bijāt agrāk, un visi šie cilvēki un jūsu vecā apkārtne vairs neatbilst jūsu jaunajām vibrācijām. Jūsu plāni var negaidīti pilnā gaitā mainīties un iet pilnīgi citā virzienā. Tādā veidā Jūsu Dvēsele un Gars līdzsvaro jūsu enerģiju. Parasti jūs jūtat, ka iet jaunā virzienā ir vienkārši LIELISKI, tāpēc ka jūsu dvēsele saprot vairāk par jums. Viņa izsit jūs no pierasto lēmumu un vibrāciju “sliedēm”, lai cik smagi un nesaprotami tas neizliktos sākumā. Nebaidieties – ejiet iekšā bailēs un vērīgi klausieties sevi!

 

16 XII 21

 

KAS PAŠLAIK NOTIEK?

Lai pašlaik notiekošie procesi būtu saprotami un būtu redzamas notikumu saknes. Tātad, no cilvēkiem, kuru misija bija “palīdzība apziņas paplašināšanā un dziedināšanā”, ir noņemts grupveida karmas atstrādāšanas uzdevums, un atbildība ir pārgājusi uz katru cilvēku personāli.

 

Tāpat, tā kā daļa Dvēseļu ir pārstājusi stiept uz sevis cilvēces negatīvo kolektīvo karmu un ir sākusi atstrādāt tikai savu, ir notikusi ļoti stipra cilvēku sadalīšanās enerģētiski un pēc vibrācijām. Faktiski milzīga cilvēces pārstāvju daļa ir palikusi trešās pasaules blīvumā un apziņā, ar tās traģēdijām, sāpēm, bailēm, nevēlēšanos kustēties un attīstīties.

 

Ar laiku, nosacīti sakot, starp trešo un augstākiem vibrāciju slāņiem parādīsies enerģētiska robeža – “neatgriešanās punkts”, kad būs ļoti sarežģīti, faktiski neiespējami šajā iemiesojumā pārvietoties uz citu apziņas slāni. Robeža ir arī pašlaik, bet pagaidām tā vēl ir elastīga, bet drīz “bodīte” sāks taisieties ciet.

 

Ko tad tas nozīmē īstenībā? To, ka pašlaik ir atnācis ļoti daudz viedu dvēseļu likt eksāmenu, kā viņas pauž savas iespējas un iezīmes, ar atslēgtu atmiņu un negatīviem apkārtējiem apstākļiem, un cik lielā mērā ir gatavas pāriet uz iespēju attīstības eksperimenta nākamo stadiju blīvi-materiālā pasaulē ar smalko pasauļu iespējām.

Nākamā stadija – tās ir iespējas materiāli radīt, caur apzināšanos ar mūsu mentāliem paņēmieniem, bet, ja jūs līdz šim sevi neesat izpauduši, izzinājuši, esat gatavi domās “sadedzināt” visus savus “ienaidniekus”, neprotat visu pieņemt, žēlojaties un apvainojaties – kurš gan jūs laidīs uz nākamo līmeni? Bet nebaidieties – jūsu būtība bojā neies, vienkārši viņa ies uz pārmācīšanos daudzos iemiesojumos no jauna trešajā dimensijā uz 26 tūkstošiem gadu – līdz nākamajam eksāmenam.

 

Pēdējos gados daudzi jaunās apziņas cilvēki varēja sajust, ka sasniegtā pieredze ir kļuvusi nevērtīga, ka zūd interese par to, kas ir darīts, un pat, ka viņu darbs ir bezjēdzīgs, ka plašā auditorijā nav pieprasīts tas, ko viņi var piedāvāt pasaulei, kaut gan agrāk viņi dzīvoja prieka, sava radošuma jaunu šķautņu atklāšanas priekā!

 

16 XII 22

 

Kas tad sāka notikt? Šī jaunā spēcīgā transformācija, faktiski pa pusgadam ilgi pieaugs ar katru gadu, dos iespēju notīrīt atliekas no karmas kontaktiem ar cilvēkiem, savas dziļās pagātnes traumas, kuras vēl nav bijušas aptvertas, bet kuru uzkrājums ir nopietns. Tāpēc kopš 2016. gada janvāra daudzi sāka vairāk slimot: alerģijas, bezgalīgas saaukstēšanās, pieņemšanās svarā, tūskas, “drupt” var viss fiziskais ķermenis, viena problēma pēc otras – virspusē caur fizisko ķermeni izstrādei nāks neapzinātas karmiskas traumas. Turklāt, jo lielāku pretošanos jutīsiet, jo stiprāk bruks fiziskais apvalks.

 

Pašlaik iestājas nopietns periods ar spēcīgiem pārbaudījumiem un pārbaudi, ar ko kopā iet pa dzīvi tālāk, tā ir tagadnes tendence. Cilvēki “skaldīsies” nost no mijiedarbības ar Jums, bet Jūs no viņiem, draudzība, ilgusi gadiem, beigsies, apkārtējo rindas iztīrīsies. Tendence izskatās apmēram tāda: uz 5-20 cilvēkiem, kuri pametīs jūsu telpu un ar kuriem mijiedarbība faktiski tiks pabeigta vai paliks virspusējas “draudzēšanās” veidā, atnāks viens cilvēks, ar kuru izveidosies dziļa mijiedarbība, spēcīgs projekts, radīšanas etaps. Iespējams, darbs uz laiku, bet šī mijiedarbība būs ļoti nepieciešama un dziedinoša abiem cilvēkiem.

 

Tāpēc tagad meklējiet tos, kurus Jūs jūtat vienlīdzīgus pēc vibrāciju saskaņas, pēc apziņas līmeņa, to cilvēku, kurš ir gatavs mijiedarboties balansa līmenī. Pilnīgi izslēdziet no savas apkārtnes tos, kuri nodarbojas tikai ar patērēšanu un vēlēšanos ņemt. Stipri ierobežojiet savā apkārtnē tos, kuri grib paņemt un atdot nevienlīdzīgi – tās ir pagātnes programmas, kuras traucē mijiedarbības starp cilvēkiem harmoniju jaunajā laikā, mūsu uzdevums ir pārstāt atbalstīt tādas programmas.

 

Visiem tiem, kuri nav domājuši tikai par izdzīvošanu, bet ir nodarbojušies ar vairākumam “nevajadzīgu” sevis izpaušanu – parādīsies tendence jau uz pastāvīgu savas dzīves pārvietošanu radīšanas telpā. Atrašanās šajā telpā atklāj pilnīgi citādu mijiedarbību ar pasauli. Jaunajā telpā skan tāds raksturojums: Jūs esat iegājuši tādu sevis aspektu izpaušanā, kurus vienkārši NEVARAT NEIZPAUST. Tā ir tā dievišķo īpašību daļa, kuru baidījāties spilgti paust agrāk. Šeit jūsu īpašības un darbība sāk izpausties nevis kalpošanai kādam, nevis sevis dziedināšanai, bet kā nepieciešamība izpaust radīšanu, kura neapšaubāmi ietekmēs dzīves uzlabošanos pasaulē, bet ne visiem.

 

Faktiski jūsu radījumi, spējas, zināšanas būs pieprasītas PAGAIDĀM tikai no neliela skaita cilvēku puses, tiem, kuri stāv uz pārejas uz jauno telpu robežas. Jūsu radošums palīdzēs citiem “pāriet” uz jauno telpu. Jūs nevarēsiet pārvilkt, paņemt sev līdzi, “pārstiept” citu cilvēku, Jūs varēsiet tikai palīdzēt aktivizēt viņa atmiņu, iedvesmot darbībām ar savu piemēru, bet, lūk, cilvēka pāriešana uz jaunrades telpu – ir atkarīga tikai no viņa paša, no viņa reālā iekšējā darba.

 

Vienam ir smagi, ļoti smagi veikt tādu kolosālu iekšēju darbu, arī apvienošanās lielās grupās pašlaik ir ļoti neefektīva – tādās grupās cilvēki ar ļoti lielu vibrāciju izkliedi enerģijā tikai traucēs cits citam. Pašlaik efektīvi ir strādāt kopā pāros vai nelielās grupās, tieši atstrādājot savus ierobežojumus, mosties un sākt izpaust ar atbalstu uz ārieni.

 

Daudzi dzīvo domājot: “Mans darbs nav pieprasīts, maz ir to cilvēku, kuriem tas ir vajadzīgs, mani neviens nenovērtē.” Un faktiski tas patiešām tā ir, tāpēc ka masveida pieprasījuma, tāda, kā līdz 2012. gadam pašlaik un tuvākajā laikā nebūs. Pašreizējā laikā ir pieprasītas dziļas zināšanas, spējas, projekti, jaunrade, idejas. Tāpēc ir pienācis laiks nākt ārā no ēnas, no turienes, kur daudzi aizgāja 2013. gadā. Pašlaik ir laiks darīt to, ko atlikām, uzskatījām par nevajadzīgu, tieši pašlaik ir nepieciešama jūsu jauno projektu izpausme realitātē, bet vajag atcerēties, ka tie pagaidām būs pieprasīti savā, šaurā domubiedru lokā. Vairākumam tas viss nav dzirdams, nav saskanīgs un pēc tā nav nepieciešamības, piesaisties “savējos”!

 

KAS TAS IR – DIMENSIJA

Aplūkosim jautājumu, kas ir dimensija, lai saprastu, kāpēc Augšupcelšanai kā pāriešanai uz augstāku attīstītības Līmeni katrai dvēselei ir vajadzīgs paaugstināt savus enerģētiskos rādītājus.

 

Dimensija – tas ir virziens, kādā var noritēt attīstība, paplašināšanās, evolūcija. Jebkura dimensija sevī ietver noteiktu enerģiju diapazonu. Evolūcija izpaužas, pieaugot dimensiju skaitam attīstībā esošām dzīvības formām un pasaulēm. Jo vecākas viņas kļūst, jo vairāk dimensiju iegūst, tas ir, arvien vairākos un vairākos virzienos spēj attīstīties. Piemēram, Zemei pārejot uz jaunu attīstītības Līmeni, planēta papildus iegūst trīs jaunus smalkos apvalkus. Katrs no tiem strādā ar jaunu enerģiju diapazonu, augstākas kārtas nekā agrāk, ar kuru viņa strādāja līdz 2012. gadam. Tas ir, mūsu planēta attīstīsies trīs jaunos virzienos, trīs papildus dimensijās. Zeme kā konstrukcija, ieskaitot viņas smalkās struktūras, pašreizējā laikā eksistēs 10 dimensijās, ieskaitot arī fizisko plānu.

 

Pāriešana citā Dimensijā – tā ir matērijas pāriešana no viena enerģiju diapazona, kurā viņai piemīt vienas īpašības, citā enerģiju diapazonā, kura pati matērija un viņas īpašības pāriet citā kvalitatīvā stāvoklī. Matērija iegūst citas īpašības.

 

Ir svarīgi saprast, ka katrai dimensijai piemīt sava matērija un savas īpašības, kuras atšķiras no citas dimensijas matērijas īpašībām. Katras dimensijas matērijai piemīt individuālas īpašības, tas ir, viņa spēj darboties stingri konkrētā veidā. Šī iemesla dēļ objekts var pāriet no vienas pasaules citā tikai pēc tam, kad viņš (objekts) iegūst īpašības, kuras atbilst nākamās pasaules enerģiju īpašībām un iezīmēm viņas pierobežas zonā. Citādi viņš tur eksistēt nespēs.

 

16 XII 23

 

Nesagatavojies objekts, nonākot citā dimensijā, ies bojā tur uzreiz vai pēc kāda laika. Viss ir atkarīgs no sagatavotības pakāpes, tas ir, viņa dvēseles attīstītības un viņas tuvuma nākamās pasaules enerģiju diapazonam. Ir starpvariants, uz laiku – indivīds var eksistēt blakus Līmeņu pasauļu pierobežas zonā.

 

Cilvēka dvēsele, piemēram, pēc nāves pariet citā dimensijā, un viņa spēj tur eksistēt, bet tikai tāpēc, ka pati pēc savām īpašībām sākotnēji atbilst šai smalkajai pasaulei. Viņa ir konstruēta ar iespēju eksistēt citā dimensijā, tuvā zemes pasaulei.

 

Bet uz pirmo Dieva Hierarhijas Līmeni, ļoti augstā dimensijā, dvēsele nonākt nevar savu enerģētisko raksturojumu dēļ. Viņa tur uzreiz sadegs vai tiks saspiesta ar apkārtējās vides spēcīgo potenciālu, jo viņai pašai piemīt mazs enerģētisks potenciāls, nespējīgs tai pretoties.

 

Augstākajām pasaulēm un, tātad, arī tām dimensijām, kurās tās eksistē, piemīt augstas enerģijas. Lai saprastu starpību starp zemes pasauli un Augstāko, salīdziniet kabatas lukturīša baterijas elektrības trīs voltu spriegumu un 100 kilovoltu elektropārvades līniju – starpība ir milzīga.

 

Katrai pasaulei, katrai dimensijai piemīt savi enerģētiskie rādītāji. Būtnēm, lai normāli tajās justos, pēc savas smalkās uzbūves enerģētiskajiem raksturojumiem arī ir jāatbilst šīm pasaulēm un to dimensijām. Glābšana dažreiz mēdz būt neiespējama tāpēc, ka būtnes nav kur izvietot citās pasaulēs viņu enerģētisko rādītāju dēļ. Augstā plānā viņas saspiedīs enerģētisko slāņu jauda, bet zemā viņas nonākt nevar, jo tas viņām nozīmē degradāciju. Bet uz pasauli, kura viņām atbilst pēc raksturojumiem, nevar tikt pārvietotas, jo tā mēdz būt paredzēta konkrētam būtņu skaitam, un šī skaita pārsniegšana var pašu pasauli novest pie pārslodzēm un bojāejas.

 

Visam ir jāatrodas atbilstībā ar visu. Tā kā Augstākajiem glābšanas dienestiem dažreiz mēdz būt grūti atrast vietu, kurp varētu pārvietot būtnes, kad parādās draudi viņu eksistencei. Uzreiz jaunu pasauli neizveidosi, bet dzīvei un attīstības turpināšanai nepieciešama daudzu vides procesu organizēšana noteiktā veidā. Ar to ir par maz, lai būtnes vienkārši dzīvotu. Vajag, lai viņas turpinātu pilnveidoties jaunajā pasaulē, citādi visa šī glābšana Augstākajiem izvērtīsies milzīgos un bezjēdzīgos tēriņos.

 

Bet atgriezīsimies pie dimensijas jēdziena – viss visur balstās uz attīstītību un iespēju vai nespēju to turpināt.

 

Fiziskajai pasaulei tās tagadējam Līmenim ir trīs telpas koordinātes un viena laika koordināte, kurās tā spēj attīstīties. Četras koordinātes kopumā veido vienu dimensiju, tas ir, to telpas apjomu, kurā šī matērija var eksistēt un saglabāt savas īpašības.

 

Parasti šis apjoms pauž vienu Līmeni savu konkrēto īpašību kopumā. Bet Līmenim piemīt dimensionalitāte (мерность). Viena dimensija veido vairākas dimensionalitātes, kuras ļauj objektam attīstīties konkrētajā Līmenī vairākos virzienos. Zemei dimensionalitāte ir trīs telpas koordinātes un viena laika koordināte. Cilvēki parasti jaucot pašas dimensionalitātes pieņem par dimensijām, tikai konkrēta skaita dimensionalitāšu kopums veido vienu dimensiju – konkrēto līmeni.

 

Piemēram, piektās rases cilvēkam piemīt septiņi apvalki, katrs no tiem strādā ar savu enerģiju diapazonu: ēterisko, astrālo, mentālo... Tāpēc cilvēka dimensionalitāte ir vienāda ar septiņi (pēc apvalku skaita), un viņš var pilnveidoties septiņos enerģiju diapazonos. Cilvēks ir daudzdimensionāls, bet pagaidām viņa dimensionalitāte sastāda 7 (septiņus). Sestās rases pārstāvja dimensionalitāte sastādīs 9 (deviņus) enerģiju diapazonus, kuros dvēsele varēs attīstīties – tas ir, cilvēks eksistē konkrētajā dimensijā, bet viņa dimensionalitāte ir vienāda ar 7. Lai viņš pārietu uz citu dimensiju, būs nepieciešams savu dimensionalitāti palielināt līdz noteiktai attiecībai, kura nosaka atkarību starp līmeņa dimensijām un tam piemītošajām dimensionalitātēm.

 

Šī konstrukcija norāda uz to, ka pāriešanai citā dimensijā nepieciešams sevi uzbūvēt noteiktā veidā, atbilstošā nākamajai augstākstāvošajai dimensijai. Pieņemsim – lai cilvēks pārietu nākamajā dimensijā, atbilstošā otrajam līmenim, viņam ir jāsastrādā stingri noteikta dimensionalitāte. To viņš varēs izdarīt caur nākamo piecu smalko apvalku izstrādi – divus jaunus apvalkus izstrādās sestajā civilizācijā un trīs – septītajā.

 

Jaunie apvalki – tie ir tie apjomi, kuri rada cilvēka dvēseles dimensionalitāti. Taču šī dimensionalitāte nerodas pati no sevis, bet Augstākstāvošo Līmeņu un enerģiju, kuras tajos atrodas, Īpašību ietekmē. Tikai Augstākie zina, cik apvalku būtu jāpievieno dvēselei vai citam stāvoklim, lai pēc nepieciešamā attīstības laika viņas varētu veikt pāriešanu citā dimensijā. Un, kamēr dvēsele sevi pienācīgā veidā nesagatavos, viņa nespēs veikt pāriešanu nākamajā dimensijā, lai tur normāli eksistētu.

 

Ir svarīgi saprast, ka, pirms pāriet jaunā dimensijā, dvēselei ir jāsastrādā sevī noteikts enerģiju diapazons viņai dotajos jaunajos apvalkos, kuri ļaus viņai iegūt jaunu uzbūvi, apveltošu viņu ar jaunām īpašībām, kurās eksistē nākamās dimensijas matērija.

 

Jaunajā dimensijā pasaules matērijai piemīt citādas īpašības, nekā tajā, kurā subjekts atrodas pašlaik. Un, lai eksistētu jaunajā pasaulē, vajag kļūt tai identiskai matērijas īpašību ziņā. Un, lai tāda identitāte būtu, dvēsele nākas sastādāt vajadzīgo enerģiju diapazonu, kurš savā kopumā saformēs īpašības, nepieciešamas eksistencei augstākstāvošajā pasaulē.

 

Pāreja no vienas pasaules citā notiek, iegūstot un izstrādājot šīs pasaules enerģijām atbilstošas īpašības, jo jebkura īpašība – tas nav nekas cits, kā kādas konkrētas pasaules viena vai otra līmeņa enerģija.

 

Kas ir īpašība? Tā ir noteiktas kvalitātes enerģija, kurai piemīt konkrēts iedarbības mehānisms, tas ir, tā ir konstruēta konkrētā veidā, kas tai ļauj darboties tikai noteiktā veidā un nekādā citā.

 

Katra pasaule atrodas savā dimensijā, un katrai piemīt sava dimensionalitāte. Samērā ar attīstību aug līmenis, bet līmenim aug tā dimensionalitāte. Var teikt citādi, ka katram augstākstāvošam līmenim piemīt arvien lielāks un lielāks attīstības virzienu skaits, tas ir, lielāks dimensionalitāšu skaits, un tas spēj attīstīties vairākās dimensijās vienlaikus.

 

Pāriešana no viena līmeņa citā ir pāriešana citā dimensijā, un šo pāriešanu pavada pārejošās dvēseles dimensionalitātes augšana, telpas fizisko raksturojumu izmainīšanās, ķermeņa, domāšanas, stāvokļa, reakciju pieskaņošanās tiem – tas viss ir ļoti smagi un nevienkārši visiem.

 

Dimensionalitāte – tā ir attīstība stingri vienā enerģiju diapazonā, vienā virzienā. Piemēram, mentālais plāns – intelekta, domāšanas procesa un apzinātības enerģiju mentālajā spektrā attīstība, astrālais plāns – jūtu, emocionālās apzinātības attīstība – enerģiju astrālā spektra izstrādāšana, budhiālais plāns – garīgo īpašību, augstāka spektra enerģiju attīstība. Bet katrs no šiem plāniem nozīmē tikai vienu dimensionalitāti.

 

16 XII 24

 

Telpa šodien pārdzimst, iegūst jaunus parametrus un īpašības. Viss pāriet uz jaunu dzīves līmeni, uz jaunu attīstības vijumu, jaunās dimensijās, uz augstākām vibrācijām. Tāpēc tieši šodien ir jāpauž savas dvēseles visas labākās īpašības un jāizlabo visas savas nepilnīgās izpausmes. Tieši pašlaik mēs slēdzam visus savus karmiskos rēķinus, jo jaunajā pasaulē taču var ieiet ar nulles karmu, bez parādiem pagātnes priekšā.

 

Katrs no mums ir gan mūsu pašu kino autors, gan režisors, gan aktieris, gan skatītājs. Priekšā mūs gaida apbrīnojamas iespējas. Tagad katrai personībai stāv priekšā izlemt, kādas personīgās raksturīgās iezīmes jūs attīstīsiet un piedāvāsiet pasaulei. Jo ātrāk jūs neitralizēsiet vai harmonizēsiet jūsu negatīvās personīgās iezīmes, jo ātrāk jūsu potenciāls iznāks virspusē. Tikai tad jūs iegūsiet pieeju savam pilnīgajam potenciālām.

 

Laiks – tā ir ilūzija. Pagātne un Nākotne tiek radīta un interpretēta, balstoties uz to, kas notiek tieši šeit un tagad. Ja ir kaut kas, ko jūs varat izdarīt, lai uzlabotu stāvokli sev vai tiem, kurus jūs mīlat, jebkādā veidā izdariet to! Pretējā gadījumā, atlaidiet to.

Samērā ar enerģiju paātrināšanos uz planētas, jums var ievajadzēties vairāk laika, lai iekšēji koncentrētos un meditētu. Jūs varat konstatēt, ka jums nepieciešamas izmaiņas jūsu darbības grafikā. Netiecieties teikt „jā” visam, ko tas no jums prasa. Ļaujiet sev pietekošu „elastību” savā dienas kārtībā, lai varētu notikt enerģiju pārbīdes un izmaiņas.

Fiziskais ķermenis – tas ir absolūts barometrs, kurš rāda, kas jūs esat uz šo momentu, un ko jums vajag. Ja jūs jūtat vēlēšanos kaut ko izdarīt, sekojiet pa šo ceļu līdz brīdim, kamēr enerģija jums ļauj. Esiet patiesi paši pret sevi. Tie, kuri jums ir svarīgi, neiebildīs, bet, kuri iebildīs – nav svarīgi. Pašlaik ir ļoti svarīgi un nepieciešami aiziet no nenoteiktības. Pastāvīgi sekojiet jūsu domām radīšanas noteiktības sakarā.

 

Kāpēc jums daudziem arvien mazāk gribas sarunāties? Tāpēc ka jūs jūtat vardu nozīmīgumu un to radošo spēku. Pašlaik tieši ir iestājies laiks, kad var un vajag noticēt visiem brīnumiem. Sākas divu paralēlu uztveres līmeņu: smalkākā plāna saplūšana ar jūsu fizisko formu līmeni. Norit to savietošanās, un jūsu dzīvē ienāk smalkās pasaules likumi. Un viss tas, kas agrāk eksistēja smalkajās dimensijās, sāk izpausties jūsu dzīvēs.

Jums nevajag uztraukties par pāreju. Viss notiek pats no sevis. Tajos, kuri ir devuši piekrišanu savu ķermeņu transformēšanai, jau ir iedarbināts mehānisms, un atliek tikai gaidīt notikumu dabisku attīstību, bet, ja jūs to neesat izdarījuši – noteikti izdariet to apzināti arī paši, tieši tagad, un pēc tam atslābinieties.

 

Sāciet izstarot gaismu un savu iespējamo pilnību, labestību jūsu savstarpējās attiecībās, jūsu darbavietā, kopienā, valstī un pasaulē, kurā jūs dzīvojat. Lai atrautos no linearitātes, nepieciešams atrauties no domāšanas cieto konstrukciju realitātes un formu pasaules. Jums ir gūti noticēt un uztvert, ka pasaule nav cieta, bet plūstoša. Tāpēc nekoncentrējieties ne uz ko. Peldiet pa straumi.

 

Ir pienācis laiks, kurš ļaus iepazīt savu eņģelisko un dievišķo būtību un atbilstoši darboties. Pašlaik jūs atrodaties tādā punktā, kad saprotat savu vienlaicīgo eksistenci daudzās dimensijās. Ceļš uz jauno enerģiju, pacelšanās, augšupcelšanās – tā ir sava paša lieluma un starptelpiskuma apzināšanās. Un tā ir atzīšana – šo citu dimensiju jušana un uztveršana.

 

Garīgajā pasaulē darbojas citi likumi. Un jūs sākat izzināt šīs pasaules katrā dzīvē un tagad no jauna, un citādi visā savā daudzšķautnainumā. Kad jūsu apziņa saplūst ar tavu Augstāko Es, tas tad arī pārnes jūs uz augstāku līmeni.

 

Ja jūs ejat pa dualitātes viļņiem – apstājieties, atslābinieties un izjūtiet… un ejiet uz jaunās enerģijas viļņa piektās dimensijas līmenī. Jaunā realitāte ir sajūtama kā skaidra, viegla un vienkārša. Jūs sajutīsiet, ka jūs nes, nesteidzieties, ļaujiet visam gadīties patstāvīgi.

 

Eksperimentējiet ar šīm iespējām, lai jaunā veidā iekārtotu savu dzīvi. Jums ir jāuzvedas tā, lai viss būtu skaidri un korekti, nenoslogojot citus un nenodarot viņiem kaitējumu, lai dzīve kļūtu vieglāka, vienkāršāka, un nebūtu tik sarežģīta. Brīvības un viegluma gaiss spārno jūs un mudina atbrīvoties no dualitātes haosa.

 

Jūs paši izlemjat, kas, kā un kad notiek jūsu dzīvē, bet ļaujiet notikt visam nezināmajam – tā jūs pieņemat Dievu, Telpu un savu misiju. Jūsos var ieiet tas, kas patīk un atbilst jūsu priekšstatiem par dzīvi.

Jaunā Ēra iemin ceļu. Un jūs paši nosakāt, kā noritēs šis brīnišķīgais ceļojums. Bet esiet vērīgi – pārbaudes notiks pastāvīgi, un tās ir ļoti nepatīkamas un stingras, tāpēc neziņojiet sev, citiem un telpai, ka jūs jau ar visu esat tikuši galā un saprotat, vienkārši jūtiet un darbojieties no iekšienes.

 

Pašlaik ir tikai divi veidi, kā dzīvot: viens – izlikties, ka brīnumi neeksistē, bet otrs – uzskatīt visu, kas eksistē, par brīnumu. Būsim gatavi ieiet savā jaunajā pasaulē, zinot, ka viss, kas mūs aptver – tā ir īstena velte un brīnums.

 

Ļaujieties atbrīvoties no visa, ko jums vairs nevajag, lai turpinātu kustību pa jūsu dzīves taku – no bailēm, spriešanas, ieradumiem, priekšmetiem, apģērba, statusiem, cilvēkiem.

Pāriešana piektajā dimensijā – tā ir pāriešana uz augstākām vibrācijām. Tad kā gan uz tām pāriet? Tā ir dzīve priekā, mīlestībā un garīgumā, kura sniedz vibrāciju paaugstināšanos. Tieši šīs īpašības noskaņo jūsu apziņu un līdz ar to arī ķermeni uz ļoti augstām frekvencēm. Ne ar kādām mehāniskām „iekšējo rezervju atklāšanām” vibrāciju paaugstināšanos sasniegt nav iespējams. Jaunā Pasaule – tā ir mīlošu siržu pasaule. Tāpēc Pāreju spēs iziet tikai tie, kuri dzīvo sirdī: kuri ir labestīgi, gādīgi, patiesi, kuri ir dāsni mīlestībā un dvēseles siltumā, kuri cita sāpi jūt kā savējo.

 

Visu augstāk uzskaitīto ir ļoti neviegli un smagi paskaidrot ar vārdiem, to var tikai sajust vai just. Mēs to visu izdzīvojam, izejam un mācāmies caur mijiedarbību ar sevi, apkārtējiem, tuviniekiem, ģimeni, darbā, ar partneriem, draugiem – caur vienkāršām sadzīves situācijām dzīvē…

 

16 XII 25

 

Jaunās apziņas cilvēka galvenie raksturojumi

Ķermeņa un saprāta veselība

 

Ar to jāsaprot cilvēka spēja pilnvērtīgi izmantot savu ķermeni un saprātu, lai sasniegtu apzināti izvēlētu mērķi. Tas ir stāvoklis, kad ir pilna pārliecība, ka jūsu ķermenis un saprāts – tie neesat jūs, bet jūsu īpašums, nevis otrādi. Tā ir pilnīga ķermeņa un saprāta kontrole.

 

Piemērotība dzīvei mūsdienu sabiedrības vidē, nezaudējot savu identitāti

 

Jums ir nepieciešams prast patstāvīgi apmierināt savas vajadzības. Jūs nevarēsiet palīdzēt nevienam citam, ja paši nespējat izpaust sevi ar savām spējām un talantiem materiālajā pasaulē. Nepieciešams prast paust atjautību, risinot problēmas, ar kurām jūs saduraties, kā arī godīgumu un neatlaidību, pārvarot grūtības. Cilvēks, kurš demonstrē tāda veida spējas, tuvojas savu dzīves mērķu realizēšanai radoši.

 

Emocionāli apzināta dzīve

 

Jaunajam cilvēkam piemīt pilns emociju spektrs. Kad vajag, viņš izsaka dusmas, skumjas vai prieku. Emocijas nevajag apspiest un kontrolēt, bet just kā dzīvei nepieciešamu instrumentu. Kad jūsu emocijas izpaudīsies dabiskā un veselīgā veidā, jūs varēsiet sekmīgi spēlēt vienā orķestrī ar citiem cilvēkiem, Dabu, Zemi un Debesīm. Jūs noskaņosieties uz Visuma ritmu.

 

Sirdsapziņas prioritātes atzīšana

 

Sirdsapziņa – tā ir iekšēja tiekšanās uz patiesību un katram cilvēkam raksturīgā vilkme uz pilnību, kura balstās uz savas dabas dievišķības atzīšanu.

 

Dievišķības iemantošana

 

Tā kā Visuma visi elementi ir piepildīti ar garīgu enerģiju, tad viss Esošais sākotnēji ir dievišķs. Tātad cilvēka dievišķības līmenis ir atkarīgs no viņa garīgās informācijas un izpauduma līmeņa. Dievišķībai ikdienas dzīvē nav sakara ar pārdabisku spēju redzēt un dzirdēt to, kas nav pieejams normāliem cilvēkiem. Gars – tā ir mūsu personālā informācija. Saziņa ar viņu realizējas caur enerģētiskām vibrācijām. Kad mēs iegūstam pieeju Gara enerģētiskajām vibrācijām, mēs jūtam to, ko pieņemts saukt par iedvesmu.

 

CETURTĀ BLĪVUMA FIZISKĀS IZMAIŅAS

Mēs visi esam dzirdējuši par fizisko nemirstību, dzīves ilguma palielināšanos, brīnišķīgu izdziedināšanos un spontānu atjaunošanos, taču tamlīdzīgas idejas ir izskanējušas kā pāraktīvas iztēles spēle vai kā maldi, kurus izsaka tie, kuri ir atsacījušies pieņemt savu mirstību.

 

„Tādas lietas notiek ar dažiem svētajiem un jogiem, kuri meditē vairākas stundas dienā, bet nekādi ar mani.” – mēs parasti domājam.

 

Tāda bija pagājušo dienu reprīze. Bet tagad ir noticis kas satraucošs. Fiziski defekti, kuri bijuši uz ādas, ir pazuduši. Augšup, lejup pa mugurkaulu plūst arvien vairāk enerģijas, pat „krituma” periodos. Tā saucamās „dīkās” domas ir sākušas dzīvot savu dzīvi, un aforisms „bīstieties no savām vēlmēm, jo tās var piepildīties” nesen ir kļuvis par apzinātu likumu uz Zemes. Notiek tik daudz sinhronisma, ka apskaidrotas dvēseles vairs vienkārši nevar no tā atgaiņāties. Notiek tādas lietas, kādas nevar iztēloties pat pati bagātākā iztēle.

 

Un tas nav tas gadījums, kad „viss ir pārāk labi, lai būtu patiesībā”. Nav sajūtas, ka negatīvā karma atgriezīsies, graujot visu savā ceļā. Nē, realitāte ir izmainījusies. Spēks, kurš pagājušajos laikos, šķiet, iznīdēja domas par laimi un cerību, vairs nematerializējas. Viss izskatās tā, it kā Zemes iedzīvotāju milzīgs segments, pats negatīvākais, ir pēkšņi izzudis. Jaunajā realitātē tas vairs neeksistē, vismaz enerģētiski.

 

Cilvēkiem, kuri ir pārdzīvojuši saišu saraušanu ar veco pasauli, tas atgādina kinofilmu, kuru viņi ir reiz redzējuši, kurā reālās dvēseles parādās dažādās krāsās, bet visas pārējās – melnbaltā. Un kaut arī viņi zināja, ka visiem radījumiem piemīt dvēsele, viņi sāka interesēties, vai daudzas dvēseles nav aizgājušas, atstājot pēc sevis tikai tukšus apvalkus.

 

Liekas, ka pašlaik eksistē divas atsevišķas pasaules, viena ar suverēnām, dzīvām un enerģiskām dvēselēm, un otra – ar tukšiem apvalkiem, kuri vēl kustas, taču bez īstas dzīvības pazīmēm.

 

Ceturtā blīvuma gari vēl arvien ir cilvēki. Un viņiem ir jūtas, kuras atšķiras no tīra prieka vai ekstāzes. Bet tās vienkārši ir jūtas. Gari vairs neidentificē sevi ar jūtām. Sajūtas un iespaidi vienkārši atnāk un aiziet kā vējš.

 

Trešā blīvuma cilvēkiem vēl ir dvēseles, bet viņas ir aizrāvušās ar ikdienas dzīves drāmām un arvien mazāk un mazāk ir pieejamas kontaktam ar apskaidrotām dvēselēm. Patiesībā pašlaik eksistē trīs pasaules. Cilvēki, kuri atrodas ceļā uz augšupcelšanos uz piekto blīvumu, sāk redzēt to, ko nekad agrāk nav redzējuši. Koki mudž no visu formu un krāsu radījumiem. Viņi dzird vēja, kurš čukst lapotnē, apziņu. Viss vibrē un mirdz, nevis vienkārši gaismā, bet apziņā. Viss ir caurausts ar svarīgo Vienotības sajūtu. Viņi vēl var redzēt un dzirdēt tos, kas ir palikuši uz ceturtā blīvuma Jaunās Zemes, bet acīmredzams, ka ceturtā blīvuma dvēseles nevar redzēt vai just daudzas jaunā piektā blīvuma reālijas.

 

Tā kā laiks gāja uz priekšu, un precesija sāka iet ārā no izlīdzinājuma, cilvēki apzinājās, ka izmaiņas ir pastāvīgas. Apskaidrotas dvēseles vienkārši nevar atgriezties atpakaļ pie vecā dzīvesveida. No šī brīža viņu dzīvēs viss tiek vadīts no augšas. Viņas ir pacēlušās uz jaunu atbildības līmeni. Ja viņas mēģinātu izdarīt izvēli, kura iet pret visaugstāko garīgo ceļu, viņām vienkārši neizrādītos enerģijas, lai turpinātu virzību uz jebkuru no tamlīdzīgām izvēlēm, jo tādas darbības vai idejas balstās uz ego vai vecajiem domāšanas veidiem. Dažos gadījumos prāts vienkārši pārstāj darboties – vismaz tas loģiskais racionālais analītiskais prāts, kurš tika izmantots, lai kontrolētu visu.

 

Un otrādi, ja dvēsele ir nolēmusi darboties visaugstāko centienu labā, sinhroni ar dvēseles patieso mērķi, viņas rīcībā parādās bezgalīgas enerģijas rezerves. Atnāk vajadzīgie cilvēki. Rodas vajadzīgās situācijas. Kļūst neparasti viegli veikt viedas izvēles, jo lēmumi, kuri nāk no ego ierobežotās uztveres, lielas arvien mazāk un mazāk pievilcīgi. Tie liekas vienkārši briesmīgi un riebīgi.

 

Ceturtā blīvuma dvēseles viegli atteicās no vecajiem ieradumiem. Pēkšņi kaislīgi smēķētāji pārstāja just vēlēšanos aizdegt kārtējo cigareti. Liķiera pudeles pazaudēja savu pievilcību. Kaudze izrakstīto zāļu palika nepieprasītas, narkotikas neizraisa interesi. Piedāvātā biezā un apstrādātā barība neapmierina izsalkumu. Nesen pamodušās dvēseles tiecas uz veselīgu barību un darbību, kuras veicina izaugsmi un labklājību.

 

Kad ceturtā blīvuma dvēseles saduras ar trešā blīvuma dvēselēm, viņām nav nekā kopēja. Visiem nodomiem un mērķiem trešā blīvuma dvēseles eksistē melnbaltā krāsā, nevis dažādās krāsās. Viņu dzīves ir absolūti nenozīmīgas tām, kas ir izgājušas caur portālu.

 

Apskaidroti cilvēki izjūt daudz līdzcietības pret tiem, kuri nav devušies ceļojumā kopā ar viņiem, bet, lai kā viņi necenstos, viņi vienkārši vairs nevar tiem simpatizēt. Šķiet, ka divas dvēseļu grupas dzīvo atsevišķās realitātēs.

 

Piektā blīvuma dvēseles vēl spēj kontaktēties ar ceturtā blīvuma dvēselēm. Pēc būtības, viņas kļūst par Jaunās Zemes skolotājiem. Viņas savu negatīvismu ir integrējušas pietiekami, lai skaidri redzētu savstarpējo attiecību dinamiku un enerģētisko mijiedarbību ar ceturtā blīvuma mācekļiem.

 

Ceturtā blīvuma dvēseles ir pateicīgas par piektā blīvuma augšupcelto dvēseļu eksistenci. Viņas jūtas pabarotas, mīlētas un koptas. Viņas zina, ka ceļojums uz augšupcelšanos kļūs daudz veiklāks, jo pirms viņām ir tie, kuri ir šķērsojuši barjeru pie īstenas nemierstības.

 

Piektā blīvuma dvēseles neizzuda gaismā momentāni, kā māca kristietība. Viņas vēl izskatās kā humanoīdi un var sazināties parastā veidā ar ceturtā blīvuma dvēselēm, bet viņu ķermeņi ar laiku sāk mirdzēt. Paejot laikam, viņas kļūs imūnas pret izmaiņām apkārtējā vidē, varēs būt nomodā ilgus laika periodus un pretoties milzīgiem temperatūras lēcieniem. Galu galā viņas vairs nekam nav piesaistītas...

 

ĶERMEŅA SAVĀRGUMI TRANSFORMĀCIJAS LAIKĀ

Daudzi no tiem, kuri sāk radikāli mainīt savu dzīvi, atbrīvojoties no iepriekšējiem apziņas ierobežojumiem, pēc kāda laika sāk just transformācijas simptomus. Tie var būt alerģiski izsitumi uz ādas, muskuļu sāpes, stipri drebuļi un temperatūra, galvassāpes, atkarība no laika apstākļiem...

 

Nav vērts bīties – tas ir labs process, kurš nozīmē, ka jūs atbrīvojaties no ļoti diskomfortām, ar jums nesavietojamām enerģijām. Šo simptomu galvenā iezīme – viļņainums: te stipri sāp – te atlaiž, te gāž no kājām, te “kā gurķītis”. Ja simptomi norit bez “atelpas” – tā jau ir slimība, tas ir, nopietna un noturīga iegremdēšanās negatīvās emocijās, un tas nozīmē – maldus, kuri atspoguļojas ķermenī.

 

Ko tad vajag darīt, lai izdzīvotu šos stāvokļus komfortablāk?

 

Asa un nepatīkama diskomforta gadījumos PĒC kaut kādām apzināšanām un izstrādēm – saprast, ka Jūs neesat slimi, bet Jūsu ķermenis vienkārši “panāk” Jūsu apziņu, un nemeklēt drudžaini “burvju tableti”. Vajag prast un mācīties atslābināties un nesteigties, vairāk atpūsties. Pastaigājieties pēc iespējas vairāk, lai cik slikti jums nebūtu, raugieties debesīs.

 

Teicams ķermeņa enerģētikas atjaunošanas līdzeklis ir sāls un sodas vannas, vairāk ūdens procedūru. Lai cik tas nebūtu primitīvi, bet tas ir pats efektīvākais līdzeklis. Vajag ielikt kārtīgu sauju sāls vai ēdamkaroti sodas, var iepilināt nedaudz eikalipta vai piparmētru eļļas.

 

Meditējiet. Apsēdieties ar taisnu muguru un ar domu, ka jums viss notek kājās. Jūs jūtat, ka vienlaicīgi ar izelpu pa mugurkaulu iet siltums un laižas lejup, sildot iegurņa rajonu, it kā jūs sēdētu karstā bļodā, pēc tam šī karstā enerģija tek zem ceļgaliem un aiziet kājās. Iedomājieties, ka jūs šai vannā guļat, un viss saspringums, viss nevajadzīgais, viss mīlestībai un sapratnei traucējošais no jums iziet. Pagulējāt 10 minūtes, un pēc tam zem tekošas dušas noskaloties, noliet visu.

 

Barībai šajā laikā ir jābūt ļoti vieglai un nelielās porcijās. Ja jums ir drebuļu, dedzināšanas, izsitumu stāvoklis, tas ir, dominē uguns enerģija, tad nepieciešama minimāla garšas sajūta – izslēdziet asu, skābu, sālītu. Pie sajūtas, ka “izšķīstat”, var palīdzēt tase karstas šokolādes vai krēmzupa ar izteiktu garšu.

 

Nepieciešam dzert pietiekami daudz tīra ūdens.

 

Šajā laikā jūs nevarat aktīvi mijiedarboties ar cilvēkiem, kuri jūs kaitina. Atrodiet iespēju par katru cenu radīt sev neiejaukšanās telpu. Atļaujiet visiem apkārtējiem uzvesties tā, kā grib, un nodarbojieties ar sevi.

 

Pats galvenais – nekrītiet panikā, neuzkurbulējiet sevi. Tāpēc ka, ja fizisku vai emocionālu simptomu gadījumā jūs vēl arī esat panikā, tad ķermenis noslogojas otrreiz, un notiek it kā vētra ūdens glāzē.

 

Tātad jūsu glābiņš ir elpošana, svaigs gaiss, ūdens, sazemēšanās, rūpes par sevi un neviena, lai kurš tas nebūtu, un pirmkārt sevis nenosodīšana.

 

Paralēli personīgām transformācijām pašreizējā momentā notiek masveida mošanās, esības fizisko audu pārvēršanās jaunā kvalitātē.

 

Nekad Visumā nav bijis pasaules, kurā fiziskie audi būtu Dieva caurausti, dievišķās apziņas caurausti. Un pašlaik, pirmoreiz vēsturē, mēs it kā atgriežamies pie dievišķā stāvokļa, un mūsu fiziskie ķermeņi tiek ievīstīti no ārpuses, caurausti ar svētā gara uguni – notiek smalkā un blīvā savietošana vienā. Zinātnes valodā tas nozīmē, ka no galaktikas centra, caur sauli, uz zemi pirmoreiz translējas principiāli jaunas enerģijas, un kvantu fizikas likumi ir sākuši izplatīties ne tikai uz mikropasauli, bet arī uz parasto dzīvi: “novērotājs” ar savu attieksmi formē notikumu, domas spēks ir nesalīdzināmi pieaudzis, tieši no noskaņas ir atkarīgs dzīva bioloģiska objekta vielas stāvoklis.

 

Tūkstošgažu laikā uzkrātās graujošu programmu (vīriešu naids pret sievietēm, rasu, klašu konflikti, bailes no nāves, sāpes un badi), noformējušos tūkstošgažu laikā uz Zemes, smagās enerģijas bija ierakstītas planētas astrālajā laukā un tātad arī mūsu ķermeņos. Līdz ar katru uzliesmojumu uz saules šīs enerģijas kļūst nesavienojamas ar dzīvi un aktīvi transformējas caur mūsu ķermeņiem. Tāpēc tie, kuri ir nolīdzsvarojuši personīgās problēmas, var asi izjust pašas planētas transformāciju.

 

Tas viss izpaužas kā čiekurveida dziedzera aktivizācijas simptomi – reiboņi, uzbudināmības un prostrācijas lēcieni, “alerģiskas” iesnas un asarošana, sāpes negaidītās ķermeņa vietās.

 

Cilvēka radīšanas matērijā brīnums ir tas, ka viņa fiziskais ķermenis vienlaikus ir kosmisks ķermenis, un visi mūsu endokrīnie orgāni, visas mūsu sistēmas, kuras tiešā veidā ir saistītas ar hormoniem, ir portāli uz citām dimensijām. Tāpēc tajā laikā, kad jūsu ķermenī aktivizējas kosmiskās plūsmas, vislielākais triecienvilnis trāpa orgāniem, kuri atbild par hormonālo nodrošinājumu, un, konkrēti: daudzie galvas centri (hipotalāms, hipofīze), virsnieru dziedzeri, olnīcas, liesa, aizkuņģa dziedzeris, aknas, nieres. Tāpēc arī tā iznāk, ka fiziski mēs pārdzīvojam visādus nepatīkamus simptomus. Bet tie vairs nav saistīti ar kaut kādām jūsu personīgām mācībām vai kļūdām, bet vienkārši ar spēcīgu enerģijas kustību, kura ķermenim ir nepierasta.

 

Notiekošo transformāciju atbalsta arī augstā saules aktivitāte. Enerģijas, kuras nāk no Saules pašlaik – tās ir mīlestības enerģijas, harmonizācijas enerģijas. Viņas ir nesavietojamas ar iepriekšējām enerģijām uz planētas, un ķermenim ir grūti pie viņām adaptēties. Saprotiet – MĪLESTĪBA – tā ir radoša enerģija, nevis tikai kaut kas labestīgs un labs – tā ir tikai daļa. Mīlestība mēdz būt arī iznīcinoša, lai saformētu jauno!

 

Izplatīts jautājums – kāpēc gan cilvēku pamata masa slimo? Slimo visi, bet dažādi. Tie cilvēki, kuri vēl nav pamodušies, ir vienkārši imūni pret augstām frekvencēm, un viņu slimības ir “parastākas”. Ja jūs jau esat sākuši ar sevi strādāt, ja jūs esat sākuši atbrīvot savu apziņu no stereotipiem, ja esat sākuši viedāk un labestīgi raudzīties uz cilvēkiem, ja jūs esat iemācījušies piedot, tad jūsu šūnas izstaro pilnīgi citādu enerģiju, nekā tā cilvēka šūnas, kurš ar labpatiku bauda kaimiņu tenkas. Un jūsu bioloģija kā ar magnētu pievelk augstas frekvences. Bet tā kā, es atkārtoju, visos ķermeņos ir uzkrājies daudz iepriekšējo bloku un emocionālu ciešanu, jums ir fiziski smagi, un jo vairāk jūs pretojaties nevis atslābināties – jo smagāk un sāpīgāk jums būs...

 

Labais jaunums ir tāds, ka paš-programmēšanās spēks pieaug proporcionāli jauno enerģiju pienākšanai, tāpēc, saglabājot mierīgumu un uzticēšanos dzīvei, jūs būtiski atvieglojat sev ķermeņa šūnu pārveidošanās un atjaunošanās procesu.

 

Visvienkāršāk pārdzīvot diskomforta stāvokļus ir maksimāli atslābināties un teikt: “Lai viss norit visvienkāršākajā un vieglākajā veidā. Es ļauju visiem procesiem noritēt ar augstāko labumu man un visiem.”

 

Atcerieties, ka jūs neesat vientuļi. Katram no mums ir milzīga atbalsta komanda – augstāko un smalku būtņu komanda, kura ir ļoti ieinteresēta, lai ar mūsu ķermeni viss būtu kārtībā, lai mēs būtu maksimāli līdzsvaroti. Viņas nekad nepieļaus kaut ko apzināti graujošu jūsu ķermenim.

Ja jūs jūtat lielu diskomfortu, lūdziet palīdzību sargeņģeļiem un saviem Augstākajiem Spēkiem. Viņi tā vien gaida mūsu pieprasījumus, tāpēc ka mēs visi esam vienoti. Eksistē daudz vēršanās variantu, izvēlieties savu. Kad mēs izmantojam Izrunātā Vārda Spēku, mēs ietekmējam mūsu ķermeņa šūnas. Ir jālūdz nevis “izdziedināšana”, bet mierīgums un ticība sev, jo tikai JŪSU EMOCIONĀLAIS STĀVOKLIS VAR ATVIEGLOT jūsu sāpīgos simptomus.

 

Ļoti svarīgi šajā momentā ir mīlēt savu ķermeni, pateikties viņam. Jums ir jāsaprot, ka ķermeņa šūnām ir bail, tāpēc ka viņas pirmoreiz saņem tādu starojumu.

 

Kopā ar enerģētiskās plūsmas pastiprināšanos notiek arī mūsu ķermeņa jutīguma pastiprināšanās, ne tikai pret ārējām iedarbībām, bet arī pret mūsu domām. Ķermenis ir saprātīgs, pašas mazākās daļiņas ir saprātīgas, ar visu var sarunāties, ar ķermeņa šūnām arī. Šī informācija pagaidām masveidā nav pieejama, bet daudzi to jau jūt un apzinās. Tāpēc vienkārši ticiet tam un sarunājieties ar savu ķermeni. Efekts ir kolosāls, kad jūs sakāt: “Dārgais ķermeni, nomierinies, mēs to pārdzīvojam ar tevi, elposim dziļāk.”

 

Jūs varat jūsu ķermeņa šūniņas pierunāt noritošo procesu uztvert nevis kā šoka terapija, bet kā intensīvu fizkultūru, izskaidrot viņām, ka katastrofa nenotiek, vajag vienkārši piemēroties jaunajām dievišķajām enerģijām. Un vairāk atpūtieties – neplānojiet tādos stāvokļos lietas, nesēsieties pie stūres, ļaujiet sev pagulēt pa dienu.

 

Ir grūti sniegt vispārējas rekomendācijas, tāpēc ka viss ir ļoti individuāli. Jūs it kā paši sevi novērojat: kā jūs jūtaties šajā laikā, kas ar jums notiek...

 

Mēs ar jums ieejam jaunā laikmetā, kad viss notiek daudz vienkāršāk, pietiek tikai izdarīt izvēli un uzticēties savai dabai.

 

Pats galvenais – paturēt sajūtu, ka viss ar jums ir kārtībā, tāpēc ka trauksmes un baiļu doma rada aizsprostu, kurš pretojas tam, ka jaunā enerģija plūstu caur jums viegli.

 

Svētiet visu, kas ar jums notiek, un ziniet, ka jūs esat Radītāja vai pasaules Mātes maigajās rokās. Un, tā kā katrs no jums nes sevī Dieva daļiņu, sirds dziļumā jūs to visu zināt.

 

Visi piedzimst kā cilvēki. Cilvēks ir dievišķs kokteilis no enerģijas, organikas, “radiouztvērēja – smadzenēm”, “pretējām” gaismas (plusa) un haosa (mīnusa) daļiņām kopā ar vispārējo Mīlestības enerģiju. Par ko kļūt – enerģiju, iespēju un ierobežojumu kopums ar nosaukumu cilvēks izlemj pats, viņam ir tikai noteikts potenciāls sava ceļa izvēlei savas programmas iespēju ierobežotajā koridorā no zemā iznīcināšanas līmeņa līdz augstām dziedinošām radīšanas vibrācijām, mainoties vibrācijām, mēs visi arī pārveidojamies dzīves laikā. Viss galvenais ir ielikts mūsu programmā, kuru mēs sev vai nu atklājam, vai arī ne gluži, un mācāmies to izmantot. Kurš ir iemācījies vadīt savu datoru – ir laimīgs hakeris, visa pasaule ir viņam pie kājām, bet tie, kuri ir sava prāta kalpi – dzīvo ar nosacītībām, salīdzinājumiem, morāli, kura nes sev līdzi vērtējumu un dalīšanu labajā un sliktajā, rada ārējus karus – un arī ar sevi pašu, uzskata savas prioritātes par pareizām, bet kāda cita par aplamām, vedot sevi iekšā izziņas virpuļa vērpetē caur dažādiem dzīves scenārijiem.

 

Mīliet sevi, mīliet savus tuviniekus, mīliet cits citu, pateicieties dzīvei, katru dienu atrodiet sajūtu, ka mierīgi pieņemat visu, kas notiek. Tāpēc ka tikai mūsu fokusējums, mūsu vērstā uzmanība atvieglina jauno enerģiju iešanu caur mums, tajā skaitā atvieglina visdažādākos simptomus.

 

Un ticiet – jums ir tiesības dzīvot citādi, vieglāk, vienkāršāk un maģiskāk...

 

Ieklausieties sevī un sāciet visu jaunā veidā, neatskatieties uz pagātni, jūtiet, nebaidieties, eksperimentējiet, veiksmi mums visiem!

 

Pievienots 12.2016

https://www.ranibu.ru/nasha-planeta-nachala-zhit-v-drugom-izmerenii.html

Tulkots ar autora atļauju

Tulkoja Jānis Oppe